Zs

Pārēšanās svētki oficiāli ir beigušies. Kā vienmēr ir palikušas tikai piparkūkas un pelēkie zirņi, ko noteikti rīt no rīta ar prieku apēdīšu. :) Šodien pat nācās štukot, ko kopā ar to lasi ēdīsim. Beigās Tomiks sabēra brūnos rīsus kopā ar griķiem, nu tā lai nav jāstiepjas uz veikalu. Vēderiņi smagi - grūti mums te. Pirmajā Zssv vakarā gan tās tradīcijas pie poļiem biku vēderiņu pataupīja. Varšavā ir tradīcija, ka uz galda liek tikai vienu ēdienu un tad pa vienam tā visu vakaru ēd. Līdz plkst.2 naktī bijām tikuši līdz astotajam ēdienam un nācās braukt mājās tā arī Tomka bigosu un manu magoņstrūdeli nepagaršojuši. Toties mani pīrāgi garšoja gan (ēsts tika pēc 12, jo viņi gaļu neēd Zssv vakarā). Nu tā noēdās..Un mums pat bija īsts gruzīnu vīns. Pēc pāris stundām gan mums ienāca prātā, ka tas ir ASV Džordžijas štats, bet Kindzmarauli nosaukums beigās mūs pārliecināja.

Un ēdām mēs nākamajā dienā un aiznākamajā...Ēdām no pidžammām neizkāpuši. Un pa vidu skatījāmies veco labo Jeralaš youtubā.

Un man salavecis atnesa ebook (elektroniskā grāmata, kur var grāmatas salādēt un lasīt. Kaut vai 1000 grāmatas).

Vakarnakt bijām Ugandā. Safočējāmies pie ezera kalnos ar sniegu un pats jaukākais - kad bija jāmaksā taksistam par ceļu, Tomiks mani pamodināja.