De žavu.

Tāds lietains, draņķīgs ciklons uznācis. Braucam ar reičelu uz Rodžers hokejhalli, kur vajadzētu koncertam beigties. Iepriekšējā dienā nopirku Egg Nogu ar domu beidzot pagaršot viņu dārgumu, bet vajag arī rumu nopirkt. Naudas nav. Braucam. Reičela pa priekšu, es aiz. Ta da dā!!! Skatos krustojuma vidū guļ galīgi slapš 10 dolāru papīrītis. :D pat augšēji spēki grib, lai nogaršoju Egg Nogu. Ieskrienu veikalā un nopērku mazo Kapteini Rītiņu. ..Vēl ir laiks biku līdz koncerta beigām. Piebraucam, auksts. Izskatās, ka koncerts jau beidzies. Visa braukāšana par velti. Stāvam salijušas.

- Ei, Reič, zinu, ka neatteiksi. Paņem vienu mutīti uz bēdām, ka Patriks mūs šitā atkal piečakarējis.

Reičela paņem. paņemu arī es. Egg Nogam vēl pietiks. Galvenais, lai mums silti. Un tad es ieraugu policistu.

- Iešu aprunāšos pa to koncerta lietu.

- Labi.

Pieeju pie policista un prasu, vai koncerts jau beidzies

-Jau kādas 45 min atpakaļ, - un pielien man bīstamu tuvu. Jau saprotu, ka jaunais smuidrais un izskatīgais policists elpo man virsū. Tas nozīmē, ka ja es atvēršu muti, tad viņš sajutīs manu rumu.

Un viņš tik runā un runā. Un es tik: ekh, yee un visādas citādas zilbes cenšos izspiest no sevis, kas nebūtu viņa virzienā -jāāāa...

Un tad kā De žavū nāk prātā 1998.gada rudens, kad es kā 12.klases skolniece devos iesvētīt jaunos 10.klasniekus ĀVĢ. Pie skolas mana draudzene Baibiņa tik mīļi mani pavadīja un teica:

- Nu paņem vienu mutīti šampanieša. Tikai vienu. Uz svētkiem.

It kā jau pilngadīga es. Alkohols ar īsti negaršo, bet nu labi. Viņa tomēr jauka.

Vienu mutīti un dodos iekšā skolā. Un tur....Stāv vestibilā bariņš skolotāju. Kādas 12. Direktore pienāk pie manis un :

- Uzpūt

Uzpūšu. Un tad sākās tracis, ka es alkoholu lietojusi, apdzērusies. marš ārā no skolas. kas vēl nebūs!!! Izdzina. Un goda vārds - vienu mutīti paņēmu. Tādu maziņu. :D

Egg Nog- man par saldu. Garšīgs jau, bet kā Beily's. vienu glāzi dzersi stundām - tik trekns un salds.