
- Eva, drīkst es tevi saukšu par Evu?
- Ja tev nekas nav pretī pret Eroniku?- atbildēju Veronikai, ar kuru kopā apkalpojam poļu ceptuvē.
Nedēļa ir vienās magoņstrūdelēs un biezpienkūkās. 95 % klientu ir poļi. Un tādi biku spītīgi viņi. Es viņiem angliski, šie man poliski. Es angliski. Šie vienalga poliski. Tā teikt māca slinko jaunieti, kas negrib runāt poliski. Bērni poļu ģimenēs negrib vispār poliski runāt. Saprot, bet nerunā...Viņi domā, ka esmu šis gadījums. Un tad nu man ar nekas cits neatliek kā savā akcentā vervelēt un skatīties uz reakciju. Viens tantuks tā apskaitās uz mani, ka es negribu poliski, ka atskrēja pasūdzēties Gošai - priekšniecei, ka redz es esot pieliekusies un man tik plika mugura esot bijusi, nu tik plika!!! Un apkārt tik daudz jaunu vīriešu. Uj, uj. Goša noskaitās uz viņu ne pa jokam.. Man gan vairāk interesē to jauno vīriešu viedoklis manas plikās muguras jautājumā. Tiešām tik brrriesmīga, ka jākauc?. :) Bet pārējie poļi pacietīgi smaida un saprot mani. Olai un Eronikai tik ļoti iepatikās, ka palūdza, lai es vienmēr poliski ar viņiem runāju - esot tik mīksts man akcents. Lai nu kā - notiek mana integrācija. 25.decembī integrēsies Tomasz, tā kā ir godīgi:)
Pa sprīdim jau saceptas piparkūkas, uztaisīts rosols un cepumdesa. Rīt vēl pīrāgi palikuši. Atstiepu mājās eglīti. Tomijs strādāja ar saviem tārpiem tā, ka pat mājās netika. Bet toties ar kādu prieku ņēmās ap eglīti. Canadian tire pārdeva mantiņas par 10 c gabalā, jo visi citi te jau egles nedēļu ieprieš rotā. Tad nu analizēja paralēles, vilka strīpas un skatījās krāsu kombināciju. Es uzspraudu egles galā paštaisītu enģeli ar golfa bimbiņu galvā, bet bildē neielīda.Tāda nu ir mūsu pirmā īstā egle Kanādā (Latvijas egles gan smukākas ir).
Ziemassvētki, bet man tāda skumīgs prāts biku. Jau 5 gadus neesmu bijusi mājās Ziemassvētkos...Arī pasts no LV laikam neatnāks laikus, jo kāds no maniem tuvākiem radiniekiem aizmirsa norādīt adresātu, ka jāgaida vien kamēr mājas saimnieki aizčāpos pakaļ un atverot sapratīs, ka tas man. Ceru, ka tur nav rīsi, citādi vēstuli man neredzēt. :)
Skumstu pēc jums un vienmēr atcerēšos to veselības skrējienu ar JB, ko mams organizēja apkārt mājai plikām pēdām. Atcerēšos tos 2 trušus zem egles, ko krustmāte man uzdāvināja....un brišanu pēc eglītes... Lai Jums jauki Ziemassvētki!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru