Ta ta, bura ir nolaista. Apsiesim striķīti. Tā, cilpiņa striķīti... Hmmm...Tas striķītis gadījumā nav no otras puses? Nuuuu... Hmm... Kā gan tas tur varēja nokļūt? Pajautāt Tomkam? Nēeee.Padomās, ka es neko nesaprotu un izskatās tāds aizņemts ar saviem striķīšiem. Labi, pārlikšu tā kā vajag. Vajag tikai biku pavilkt uz augšu un pārlikt vienu galu aiz bomja. Tā, izdodas labi. Jā, pāri ir pārlikts. J Ups...Kā lai viņu tagad lai novelk lejā?
-Tomku...-stāvu ar vienu striķīša galu rokā un otrs augšā plivinās, bet lejā nenāk – par vieglu (fizika nebija mana stiprā puse skolā)- kā lai es dabūju to striķīti lejā?
Un turpmākās minūtes es uzzinu visu gan par to striķīti, gan par sevi un to pavada milzīgs troksnis un mans striķītis tiek norauts pilnīgi un galīgi no masta.
Morāle: uz kuģa ir jāklausa tikai kapteinis un striķīšus nerausta tāpat vien. Un pati lielākā mācība: striķītis ir viegls un pats lejā nevilksies.
Vēlāk laiva tika izkrauta, nosvērta uz viena sāna un striķītis laimīgi tiek izvilkts mastā atpakaļ.
