otrdiena, 2011. gada 10. maijs

Pievasara

Nekur neesmu pazudusi, tikai te sakusies vasara un ara ir 25 gradi. Nakamnedel sola 30. bijam izbraukusi laivu brauciena pa upi un tagad parsvara man Tomka mani ir iesedinajis burinieka, ka nokapt ir gruti un kur nu vel pavestit, ka gulesu majas, kad Tomkas vaigs saskumst un nekas neatliek, ka sedet vien uz burinieka un kert raudas. Starp citu - nokeru sudraba medalu. Pirmo un vienigo reizi mans pludins sakustejas un tada maktena rauda gala. Tomka ir par mani lepns. Divas dienas gan vareju mazliet atpusties pa maju, jo bija sabraukusi te Poznanas veco studentu barins un manu viru stureja pa ezeru ar sadiem un tadiem papildus skidrumiem. Vecpuiku buresanas ture.
Pie reizes cinos ar zveru pagalma. Zvers uz mani rej un koz kajas. Tads ar vajiem nerviem kaiminiem tas suns pagadijies. Odi varda. Un absoluti nekada respekta. :( Tads knipizers, bet rej ta it ka butu pats buldogs. Labi milisi - Tomka jau tin makskeres. :)

2 komentāri:

Anonīms teica...

esi paaarveertusies par makšķernioeci

Anonīms teica...

ahhh, idille! :)
un es paskatos pa logu, lietus mums te... :( makskerem pat putekli vel nav norausti.

-Nelly