Pirms Ziemassvētkiem Vankūverā notiek balles neglītajiem džemperīšiem. Atsaucība ir tik liela, ka izskatās, ka visa Granvill iela staigā džemperos ar ziemeļbriežiem (Bridžita Džonsa). Ja vien man būtu tāds džemperītis...
Vankūvera, ja kas kļūst man maziņa. Ik pa laikam kāds zina mani no Olimpiādes laikiem vai no pedikaba. Aizeju liet vīnu liquir veikalā un kādi 3 paziņas uzskrien virsū. Braucu ar riteni un vakar satiku 8 cilvēkus (kolēģus, draugus, paziņas). Maziņa tā pilsēta vai es liela? Tad vēl iedomājos, cik daudz fotoalbūmos esmu iekļuvusi.. nesen lasīju, ka facebook gatavo cilvēku atpazīšanas programmu. Vai man dieniņ...Tas gan nebūtu labi!! cik riteņbilžu man gan nebūtu...uj..
Un man pašlaik visi uzmācas ar darbu. Visi trīs mani darbi raujas un plēš mani uz pusēm.. Nu nevaru, nevaru, par kuru laiku, tad pušķošu eglīti un piparkūkas cepšu. Mīklai viss beidzot ir sadabūts. Tikai nav laika atrast to Ziemassvētku sajūtu. Svinību pasākumi jau ar it kā sagatavoti. Svētdien ar poļiem un čehiem te pat pie 29tā skytrain stacijā, bet 25 tajā kopā ar 6 jauniešu latviešu ģimenēm Čilivakā kādā milzīgā mājā ar egli un visu pārējo. Un skaidrs, ka manam Tomkam beidzot ir jāiemāca vismaz viens pantiņš pie egles. Eži, eži, mazie eži..
1 komentārs:
Gadiem līdzi nāk man egles smarža
undziesma tā,kas Svēto nakti teic.
Unšodien,lūkojoties sveču liesmās,
Es tālās bērnu dienās aizmaldos...
Ierakstīt komentāru