Nesaprotu, kas ar mani. Es jau kuro dienu pamostos 8. Un lai kā sevi censtos piespiest pagulēt vēl, nesanāk. (Paldies Evucim par mēnešiem ilgām lekcijām vārda „pamosties” lietā ;) )
Laiks pieturas saulains un jau kuro nedēļu nav bijis ne pilītes lietus. Ja tā turpināsies, tad ežiem un vāverēm nebūs ziemā sēnes. Un tās saulainās dienas dod man nemieru. Liekas, ka ir jāiet ārā un nedrīkst sēdēt istabā, un tad tu redzi, ko svaigais gaiss tev nodara. Pat ilgāk pagulēt vairs nevaru.
Vakar dabūju alu sejā. Laikam bija Lech. Braucu mašīnas aizmugurējā sēdeklī, un tur jau kādu laiku bija vāļājusies alus bundžiņa. Laikam tas notika līkumā. Īsti momentu pirms tam neatceros, bet brīdi, kad bundžiņā radies caurums sāka spiest ārā alu, atceros skaidri. Devāmies uz dejām, lai būtu kā pieklājās, es vēl biju sevi smuki iesmaržinājusi. Ierados ar alus smaržu un slapjiem saķepušiem matiem.
Dejas pašas bija jaukas. Atceros, kad gadus 12 atpakaļ mans brālīts mocīja mani un beigās pateica, ka esmu bezcerīgs gadījums. Viņš liels un gudrs, protams, ka noticēju. :) Man jau pašai liekas, ka mums vakar sanāca tīri tā neko. Protams, ka vēl joprojām ir atvērtas sarunas par to, kurš īsti vadīs, un reizēm man jāsper papildus solis, lai man nesastampātu kājas, bet uz priekšu virzījāmies pietiekoši sinhroni. Problēma ir ar pusēm. Tomas ir kreilis un kad saka labo, tad viņš sper kreiso un vēl meklē attaisnojumus savai rīcībai.
Vēl 2 X nedēļā eju uz jogu. Jogā ieguvu sev 2 jaunus draugus. Zbišeku ar Aņu. Viņi nesaprot nevienu citu valodu kā poļu un tad nu pēc jogas esmu vairāk nogurusi no mēles mežģīšanas kā pašas nodarbības. Šodien esmu ielūgta pie viņiem uz kafiju. Programmā ir pīrāga ēšana un kaķu apskate. Cik man pastāstīja vietējie, tad dabūt ielūgumu pie viņiem neesot tik viegli. Viņi ceļas ar jogu, meditē un dzīvo diezgan noslēgti. Un kaķi ēd tikai tunčus.
Par pašu jogu. Skolotāja ir laba. Labi izskatās. Un pirmo reizi man liekas, ka meditējot man arī kas sanāk. Varbūt, ka tāpēc, ka es nesaprotu norādījumus, kas man tieši ir jāiedomājas vai jāatbrīvo, un man ir vairāk laika koncentrēties uz sevi. Zbišeks gan pagājušo reiz pirms meditācijas piekodināja mani, lai šoreiz nekrācot. ;)
Šodien uzzinājām, kas notiek ar Tomasa apmaiņas programmu Kanādai. Viss ir kārtībā. Kipra apsolīja, ka pēc nedēļas būs policijas ziņojums un Varšava teica, ka viss ir kārtībā, tiklīdz būs izziņa, tā vīza ir rokā. Un tad jau domājams oktobra beigās: Welcome Vancouver!!! :)
Laiks pieturas saulains un jau kuro nedēļu nav bijis ne pilītes lietus. Ja tā turpināsies, tad ežiem un vāverēm nebūs ziemā sēnes. Un tās saulainās dienas dod man nemieru. Liekas, ka ir jāiet ārā un nedrīkst sēdēt istabā, un tad tu redzi, ko svaigais gaiss tev nodara. Pat ilgāk pagulēt vairs nevaru.
Vakar dabūju alu sejā. Laikam bija Lech. Braucu mašīnas aizmugurējā sēdeklī, un tur jau kādu laiku bija vāļājusies alus bundžiņa. Laikam tas notika līkumā. Īsti momentu pirms tam neatceros, bet brīdi, kad bundžiņā radies caurums sāka spiest ārā alu, atceros skaidri. Devāmies uz dejām, lai būtu kā pieklājās, es vēl biju sevi smuki iesmaržinājusi. Ierados ar alus smaržu un slapjiem saķepušiem matiem.
Dejas pašas bija jaukas. Atceros, kad gadus 12 atpakaļ mans brālīts mocīja mani un beigās pateica, ka esmu bezcerīgs gadījums. Viņš liels un gudrs, protams, ka noticēju. :) Man jau pašai liekas, ka mums vakar sanāca tīri tā neko. Protams, ka vēl joprojām ir atvērtas sarunas par to, kurš īsti vadīs, un reizēm man jāsper papildus solis, lai man nesastampātu kājas, bet uz priekšu virzījāmies pietiekoši sinhroni. Problēma ir ar pusēm. Tomas ir kreilis un kad saka labo, tad viņš sper kreiso un vēl meklē attaisnojumus savai rīcībai.
Vēl 2 X nedēļā eju uz jogu. Jogā ieguvu sev 2 jaunus draugus. Zbišeku ar Aņu. Viņi nesaprot nevienu citu valodu kā poļu un tad nu pēc jogas esmu vairāk nogurusi no mēles mežģīšanas kā pašas nodarbības. Šodien esmu ielūgta pie viņiem uz kafiju. Programmā ir pīrāga ēšana un kaķu apskate. Cik man pastāstīja vietējie, tad dabūt ielūgumu pie viņiem neesot tik viegli. Viņi ceļas ar jogu, meditē un dzīvo diezgan noslēgti. Un kaķi ēd tikai tunčus.
Par pašu jogu. Skolotāja ir laba. Labi izskatās. Un pirmo reizi man liekas, ka meditējot man arī kas sanāk. Varbūt, ka tāpēc, ka es nesaprotu norādījumus, kas man tieši ir jāiedomājas vai jāatbrīvo, un man ir vairāk laika koncentrēties uz sevi. Zbišeks gan pagājušo reiz pirms meditācijas piekodināja mani, lai šoreiz nekrācot. ;)
Šodien uzzinājām, kas notiek ar Tomasa apmaiņas programmu Kanādai. Viss ir kārtībā. Kipra apsolīja, ka pēc nedēļas būs policijas ziņojums un Varšava teica, ka viss ir kārtībā, tiklīdz būs izziņa, tā vīza ir rokā. Un tad jau domājams oktobra beigās: Welcome Vancouver!!! :)
1 komentārs:
esmu pārsmējusies-ciemos pie kaķiem,bet kur tad alerģija.un tad tā meditācija-vai tas nozīmē aizmigt vai arī ceļot pa kosmosu
Ierakstīt komentāru