Tie, kas pazīst manu Tomasu, tad zina, ka viņš ir liels un zaļš dabas draugs. Staigā, pēta un izzin visu dzīvo utt. Maģistra darbu rakstīja par stārķiem, tā kā pie viņa ir visi pierādījumi par to, ar ko patiesībā stārķi nodarbojas un viņiem ar nemaz nav laika tām lietām, ko mēs stāstām bērniem. Un viņš arī zina, kur vēži ziemo :)
Nu lūk, un viņš ir arī liels spiningotājs, vai vismaz šovasar ir nolēmis izvilkt savu lielo lomu. Redz, Kanādā jau nebūšot šito zivju, bet citu un laika ar nebūšot. Tā nu viņš ceļas kopā ar atmosfēras spiedieniem un guļas, kad tas atkal krīt. Šodien ir pēdējā diena lielā loma izvilkšanai, tad varbūt cilvēks beidzot izgulēsies. Es arī centos ar to aizrauties, bet vienīgais, ko noķēru- pāris asarīšus un vienu līdaciņu uz robežas, kad drīkst ņemt ārā no ūdens. Bet es ceru, ka viņš izvilks to savu lomu, savādāk mājās ir katrā kaktā pa pieciem makšķerēšanas žurnāliem un katrā kabatā pa āķim.
Bet nirt man patīk. Un vakar tas bija diezgan veiksmīgi. Pirmkārt redzējām daudz asarīšu, karūsu, vimbu un vēl šo to-zinu tikai poliskos nosaukumusL un vienu 1 kg līdaciņu. Skatījās uz mums, lūrēja un domāja droši vien, kurā sānā iekost. Šī iemesla dēļ es baidos viena nirt. Kad dzīvojām Kiprā, tad šī bija viena no mūsu pamatizklaidēm. Tomasam tik iedod kādu spicāku durkli vai harpūnu un viņš iet medīt. Vienreiz nebija nekā, ar ko durt, vienalga Four Season viesnīcas teritorijā starp tūristiem ar pliku roku izcēla astoņkāji. Jūrā es viena vispār nevaru nirt. Vienreiz pameta, jo aiznira kaut kur patālāk. Teica, lai es stāvot uz vietas. Pēc minūtes pie manis piepeldēja liela, liela zive, ar garu, garu snuķi, man jau liekas zobenzivs un sāka riņķot ap mani. Man uznāca panika. Zivs kļuva ar vien lielāka un lielāka, viņas acis ar vien lielākas un draudīgākas. Un tad es metos bēgt....Peldēju, cik spēka...Tomas mani pamestajā vietā vairs neatrada un pēc šīs peldes dabūju noklausīties lekciju par niršanas noteikumiem.
Kādā sakarā par šo stāstu? Tie, kas ir spiningojuši noteikti ir pazaudējuši nevienu vien āķi. Nu un mēs sapratām, ka nav vajadzības ik pa laikam iepirk plastika zivteles par 15 PLZ. Bildē ir redzams pusstundas vākums. :) Domājams, ka vēl apstaigāsim pārējos ezerus un tad jau jauni krājumi būs garantēti.
Nu lūk, un viņš ir arī liels spiningotājs, vai vismaz šovasar ir nolēmis izvilkt savu lielo lomu. Redz, Kanādā jau nebūšot šito zivju, bet citu un laika ar nebūšot. Tā nu viņš ceļas kopā ar atmosfēras spiedieniem un guļas, kad tas atkal krīt. Šodien ir pēdējā diena lielā loma izvilkšanai, tad varbūt cilvēks beidzot izgulēsies. Es arī centos ar to aizrauties, bet vienīgais, ko noķēru- pāris asarīšus un vienu līdaciņu uz robežas, kad drīkst ņemt ārā no ūdens. Bet es ceru, ka viņš izvilks to savu lomu, savādāk mājās ir katrā kaktā pa pieciem makšķerēšanas žurnāliem un katrā kabatā pa āķim.
Bet nirt man patīk. Un vakar tas bija diezgan veiksmīgi. Pirmkārt redzējām daudz asarīšu, karūsu, vimbu un vēl šo to-zinu tikai poliskos nosaukumusL un vienu 1 kg līdaciņu. Skatījās uz mums, lūrēja un domāja droši vien, kurā sānā iekost. Šī iemesla dēļ es baidos viena nirt. Kad dzīvojām Kiprā, tad šī bija viena no mūsu pamatizklaidēm. Tomasam tik iedod kādu spicāku durkli vai harpūnu un viņš iet medīt. Vienreiz nebija nekā, ar ko durt, vienalga Four Season viesnīcas teritorijā starp tūristiem ar pliku roku izcēla astoņkāji. Jūrā es viena vispār nevaru nirt. Vienreiz pameta, jo aiznira kaut kur patālāk. Teica, lai es stāvot uz vietas. Pēc minūtes pie manis piepeldēja liela, liela zive, ar garu, garu snuķi, man jau liekas zobenzivs un sāka riņķot ap mani. Man uznāca panika. Zivs kļuva ar vien lielāka un lielāka, viņas acis ar vien lielākas un draudīgākas. Un tad es metos bēgt....Peldēju, cik spēka...Tomas mani pamestajā vietā vairs neatrada un pēc šīs peldes dabūju noklausīties lekciju par niršanas noteikumiem.
Kādā sakarā par šo stāstu? Tie, kas ir spiningojuši noteikti ir pazaudējuši nevienu vien āķi. Nu un mēs sapratām, ka nav vajadzības ik pa laikam iepirk plastika zivteles par 15 PLZ. Bildē ir redzams pusstundas vākums. :) Domājams, ka vēl apstaigāsim pārējos ezerus un tad jau jauni krājumi būs garantēti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru