Pirmā bauma. Mateusz vakar atnāca ar ziņu, ka kāds esot noķēris 5 kg līdaku pilsētas ezerā. Vārds pa vārdam, līdz sapratām, ka viņš Tomasam stāsta par Tomasu tikai tos pašus vēžus citos mētelīšos. Pāris dienu atpakaļ, tieši viņu abu vārda dienā bija atnākusi tante ciemos, bet Tomas nebija izdabūjams ārā no istabas. Viņu mocīja depresija. Bija norāvusies viņa mūža zivs- 5 kg līdaciņa. Tad nu sēdēja istabā un caur uz augšu savilktām lūpām teicās, ka viņš ir nekam nederīgs makšķernieks, ka nekad, nekad vairs...:( Un tie vīri, kas stāvēja krastā redzēja, ka viņš laivā cīnās ar to līdaku, kas lēkā un spriņģo ap laivu). Vēlāk viņi pajautāja, cik liela esot bijusi. 5 kg. Pēc tam šie vīri drošvien devās uz bāru, satika pārējos večus, kas makšķerē te pat pilsētas ezerā. Vārds pa vārdam. Un tā, kamēr šo stāstu dzirdēja Mateusz un atstāstīja Tomasam. Kapēc domājam, ka tas ir Tomas. Tapēc, ka pie ezera valda mutvārdu folklora. Katru reizi kādu satiekot krastā, vīri apmainās stāstiem par saviem lomiem un pēdējās ziņas Tomas bija nesen ievācis. Galvenais varonis, kurš noķēri 5 kg līdaku, sēdēja sakņupis un sapņoja, cik labi būtu, ja tā būtu taisnība. Bet es saku: Kāda jēga kļūt par varoni, ja galveno varoni vaardaa neviens neatceras???!!!
Otrā bauma. Pirms devos pie saviem jogistu draugiem, izdomāju, ka jāuzcep ābolu pīrāgs. Izcepu. Un tad man visi sāka stāstīt, ka varbūt viņi neēd ne olas, ne pienu, ne gaļu. Zvanīju Zbišekam, vai ēdīs manu kūku. Zbišeks pavēlēja atnest. Vārds pa vārdam. Lavierēju starp tematiem, kurus labāk nepieminēt- reliģiju, gaļu un pasaulīgas lietas, kā alkohols, jaunatne un klubi. Uz galda kafijai atnesa sojas pienu. Fonā skan jogas meditācijas mūzika.Un lavierēt kļūst grūtāk. Vārds pa vārdam. Beigās izrādās- viņi ēd visu. Tikai ne pienu, kas pieaugušajam organismam nav nepieciešams. Viņi ir Cool. Tik forši un mierīgi. Un kapēc tas viss. Mazās vietās cilvēkiem patīk baumot. Zbišeks bija Mateusza audzinātājs skolā. Skolu beidzot klase sarunāja puķu vietā katrs dāvās pa banānam. Tālāk mammas, kurām bija jāpērk banāns, sāka gudrot, kas par lietu, kapēc ne puķes. Nu jā, jā, savāds jau viņš ir. Un Aņka ar. Gan jau piekopj kādu kulta lietu, kur nedrīkst nogalināt (puķes griezt), tātad gaļu ar nēēd....
P.s. Es saprotu, ka interese ir par kaķiem. Kaķi pie 13 kg. Lieli un smuki, mīksti un spalvaini. Sākumā man sēdēja viens minka blakus, bet, kad tas neiedarbojās uz man un vēl joprojām alorgēns nebija man pārņēmis, tika atnests otrs un nolikts blakus. Kopā 26 kg kaķu un beidzot alerģija mani pievarēja. Visu jogas nodarbību es berzēju acis un šņaukājos. Vai Zbišeks ar Aņu jutās vainīgi, nezinu. Tikai atvadoties pajautāja ar izteikti lielu smaidu:”Tad mums pasveicināt Kaķus?”.
Otrā bauma. Pirms devos pie saviem jogistu draugiem, izdomāju, ka jāuzcep ābolu pīrāgs. Izcepu. Un tad man visi sāka stāstīt, ka varbūt viņi neēd ne olas, ne pienu, ne gaļu. Zvanīju Zbišekam, vai ēdīs manu kūku. Zbišeks pavēlēja atnest. Vārds pa vārdam. Lavierēju starp tematiem, kurus labāk nepieminēt- reliģiju, gaļu un pasaulīgas lietas, kā alkohols, jaunatne un klubi. Uz galda kafijai atnesa sojas pienu. Fonā skan jogas meditācijas mūzika.Un lavierēt kļūst grūtāk. Vārds pa vārdam. Beigās izrādās- viņi ēd visu. Tikai ne pienu, kas pieaugušajam organismam nav nepieciešams. Viņi ir Cool. Tik forši un mierīgi. Un kapēc tas viss. Mazās vietās cilvēkiem patīk baumot. Zbišeks bija Mateusza audzinātājs skolā. Skolu beidzot klase sarunāja puķu vietā katrs dāvās pa banānam. Tālāk mammas, kurām bija jāpērk banāns, sāka gudrot, kas par lietu, kapēc ne puķes. Nu jā, jā, savāds jau viņš ir. Un Aņka ar. Gan jau piekopj kādu kulta lietu, kur nedrīkst nogalināt (puķes griezt), tātad gaļu ar nēēd....
P.s. Es saprotu, ka interese ir par kaķiem. Kaķi pie 13 kg. Lieli un smuki, mīksti un spalvaini. Sākumā man sēdēja viens minka blakus, bet, kad tas neiedarbojās uz man un vēl joprojām alorgēns nebija man pārņēmis, tika atnests otrs un nolikts blakus. Kopā 26 kg kaķu un beidzot alerģija mani pievarēja. Visu jogas nodarbību es berzēju acis un šņaukājos. Vai Zbišeks ar Aņu jutās vainīgi, nezinu. Tikai atvadoties pajautāja ar izteikti lielu smaidu:”Tad mums pasveicināt Kaķus?”.
2 komentāri:
interesanti,bet dažas kļūdas ir-gramatiskas
Ja jau tu man shita, tad es ar. Mammu, teikumu sak ar lielo burtu!
Ierakstīt komentāru