Mūs izšķīra. Mūsu ankešu darbā izdomāja, ka neesot labi, ka kopā strādā un tagad mēs visi katrs savā stūrī uzbrūkam mierīgajiem iedzīvotājiem. Galīgi nepatīk. Skumīgi. Nav ar ko parciņā pasēdēt un papļāpāt, nav kas iebaksta sānā vai uzrūc, kad vajag. Tiec ar savu garastāvokli galā pati.
Vakar gar mani brauca saldējumvāģis. Tādi jocīgi ar mūziku braukā pa ielām un piedāvā saldējumus. Es nofiksēju vienu tādu. Aiz nākamā stūra saldējumonka ieaicināja mani savā auto un pavizināja. Pat iedeva saldējumu. Tā es braukāju ar saldējumu rokā pa Surrey. Pašās beigās viņš pat gribēja mani precēt. Un kurš saka, ka bērnības sapņi nepiepildās??!!!! Iedomājieties, man būtu vienmēr saldējums. :)
P.s. šodien biju pie tā higiēnista pa 20 $. Tā ar mani strādāja- visu pastāstīja, kas un kā, nospodrināja un beigās iedeva vēl zobu birsti, zobu pastu un zobu diegus.
PSS. Paldies par paciņām. :) Un paldies par Lieldienu apsveikumu no Alisītes!!!
2 komentāri:
vai tad jāsūta paciņas,un ko iekšā jāliek
nu mammu, kaut kas mīļš un pūkains:) nav nav man nekas jāsūta. man viss ir!
Ierakstīt komentāru