sākums

Gad iesācies tāds lēns. Sajūta, ka nekas nenotiek. Varbūt pie vainas ir jaunā filmu adrese internetā?

Tomasiņš gatavo pārsteigumu. Visticamāk, ka nākamo nedēl es varēšu sirsnīgi paziņot.....

Bet līdz tam...Vēl joprojām slims, bet jau aidevās uz darbu. Es ar vakar strādāju. Pirms olimpiādes gar stadionu saliktas barjeras. Brauc, brauc un labāk nebrauc. Jālavierē. Liek vārtus un satbus gar stadionu. Laikam Olimpiāde notiks. Vakar man bija īsais darba laiks. 2 h tikai, jo pilsēta guļ pēc svētkiem.

Mana kolba ir smēķētāju zona. Par citām lietām mūsu kolbās varētu pastāstīt, ja šo lapu nelasītu vecāku gadagājuma cilvēki. Bet no otras puses.... Tas ir balts un parasti uz spoguļa.... Nu, jā -zobupasta. Tātad citreiz mūsu kolbas lieto arī zobupastas lietotāji un nemaz nekautrējas. Vēl jau ir arī citi gadījumi....Bet pie tā biežākā, kad klienti izmanto manu smēķēšanas zonu un aizpīpē zaļo mantu...

Sēž viens tāds zolīds kungs vakar un es tik pa kalnu uz augšu viņu pārvietoju. Gandrīz jau pabeidzis. Policija.

- No šitiem jāslēpj. Viņi nekad neuzliek tev sodu. Nekad. Jau pieraduši, bet atņems noteikti. Atņems un pēc tam paši izpīpēs.

Braucam, braucam, kamēr šis aizdegās. Nu ne gluži liesmoja, bet kvēloja savās idejās:

- Zini ko? Es tā braucu un man radās filma. Esmu režisors, taisu mākslas filmas. Gribu par tevi filmu uzņemt. Tādu īsfilmu un pēc tam Mākslas Galerijā..Nu tā kas centrā..izrādīt. Noteikti!!! Kad es varu? Kad es varu??!!

Ek, šie mākslinieki....Bet man..Abiem zābaciņiem rāvējslēdzis saplīsis, ledusskapī piens saskābis un jakā caurums izplīsis. Viņš tik par mākslu un mākslu...