Krīt

Laikam iespaidojos no Artiņas, gan ne tik bēdīgi....Artiņai dzelži nāk virsū, man grīda.

Gāju ārā no mājas, aizmirsu atslēgu. Ārā liels pārsteigums - līst. Aizmirsu braukšanas kartīti. Gāju atpakaļ. Drīzāk ieskrēju. Lai nevilktu zābakus nost, lecu pēc atslēgas. Atslēgas dabūju. Lecu atpakaļ...

Bams!!!!!!

Bet pirms tam gan vel atmugurenisku krītot uz slapjās grīdas spēju izanalizēt, kā labāk krist. Ja ar galvu, tad s....-esmu viena mājās, var beigties sligti. Ļāvos gravitācijai un tikai mazliet elkoņus izstiepu, lai galvu nesasistu.

Bams!!!!

Nu sajūta ir kas līdzīgs, kā vannā pakrist uz ziepēm. Sāp un jau kuro stundu sāp.:(

Vēl sapratu, ka nevajag iet ārā, ja tā nokritu, bet izgāju. Satiku kurpnieku. Un mēs sastrīdējāmies. Viņš paziņoja, ka neesmu samaksājusi. Iepriekš visur pirms saņem zābakus maksāju, tapēc tiepos pretī. Ķīnietis sāka kliegt. Man sāp mugura un dibens un uz mani kliedz ķīnietis...Eh, nevajadzēja iet ārā no mājas šodien.