Aukstums

Vakar tik saulaina, saulaina diena. Vakarnakts tik lietaina lietaina nakts. Pārsalu nenormāli, bet izvizinājos ar diezgan. Atripoju ar riteni mājās. prasti pēc darba kāpju uz sava riteņa un kāpu kalnā 8 km. Bet jo tuvāk mājas, jo vieglāks ritenis. Un vakar līst. Auksti. Naudiņa smuki piekļāvusies man manā kabatā, bet tomēr līst. Braucu kopā ar kolēģiem Annu un Alisteru. Runājam par citas kompānijas pedicabbraucējiem. Patriks saka, ka lai izvairās, jo viņi esat tādi un šitādi...Bet kā lai nedraudzējas, ja mēs dalam vienu ofisu, vienu virtuvi (Megabite Picēriju)?..Alisteram vakarvakarā apnika strādāt un viņš aizbrauca pēc šokolādes kūkas. Tādi nosaluši sēdējām garāžā un ēdām šokalādes kūku.

Ierados mājās. Izčāpoju cauri istabai, ievilkos sasildīties gultiņā, bet Tomka visu segu sev savācis. Kaut kā atspērusies izvilku sev savu daļu, bet vienalga auksts.

- Tom, man auksti!

- Jā, jā.

- Man tiešām aukti. Vari pagriezties, man auksti.

- ŠŠŠŠŠ...Guli!

- Bet pagriezties tak vari?

- Jā

- Nu varbūt pagriezies. Man auksti!

- Ššsšššs....Guli!

- tad negriezīsies?

- Ššššš'...Guli!!!!

No rīta Tomy stāstīja, ka sajaucis stundas. Stundu agrāk stāvējis pieturā. Svētdienā autobusi kursē vēlāk. Nostrādāja vienā vietā, tad devās strādāt pie poļu miljoniera par bārmeni. Tagad mums mājās ir telefona nummuri tiesnešiem, dakteriem, pediatriem un Jureka...

- Ievu, kāpēc desa nav ielikta atpakaļ maisiņā?

- Ššsšš..Guli!