Stāsts par Mēriju

Vakar svinīgā maisiņā tika pasniegti krabim un vēzītei kaimiņi. Viennozīmīgs šis notikums nebija nevienai radībai. Visas radības to kaut kādi vairāk vai mazāk nopietni uztvēra. Pirmā nakts pagāja saspringtā gaisotnē, jo neviena no radībām nebija gatava vēzēt pirmo spuru vai spert pirmo spīli.

Pētnieku grupai no ārpuses, kas sastāvēja no divu cilvēku grupas nācās atstāt notikumu vietu bez jebkādiem rezultāti, jo bija iestājusies dziļa nakts.

Nākamajā rītā pētnieku grupa bija jau sadalījusies, jo pašam lielākajam pētniekam par spīti visam, bija jāpilda citi pienākumi un pati jaukākā pētniece agri no rīta varēja turpināt iesākto projektu.

Novērojumi: Spuras tika vēzētas pa visu akvāriju. Varētu teikt, ka fauna ir ieņemta. Interesanti, ka 9 zilie neoni bija pieņēmuši savā grupā 3 dzeltenos. Dzeltenie gan uzvedās ar vēl plašāku peldējumu un ik pa laikam apmet kādu pastāvīgu loku. Vakardien zinātnieku grupa nolēma vēl vārdus visiem nepiešķirt un papētīt, kas notiek ar šo faunu un tikai izdzīvojošiem piešķirt vārdus. Galvenokārt tas skaidrojams ar pieaugušā zinātnieka māņticību, kas šeit neatbilst zinātniskām tēzēm, bet arī zinātniekiem ir novirzes no loģikas, ko labāk viņiem nepieminēt, jo tas ir aizskaroši, nepieklājīgi, kaitinoši un tam nav atbildes. Tieši tā iemesla dēļ, ka nav atbildes, tam piemīt visas iepriekšējā teikumā pieminētās īpašības.

Kamēr pētniece pētīja zivtiņas, tikmēr vēžveidīgais sāka uzvesties kā parastā latvijas brūnaļa ar tai piemītošo lielo zinātkāri un aptaustīšanas un pagaršošanas recesiem. Mērija devās apgaitā. Lēni pietuvojās palielākai grupai zivju un tārpzivij, kuras vārds arī vēl nav zināms. Zivis lēnām pārvietojās uz otru telpas stūri un vēzīte paguva aptaustīt tikai divas, kas tik pat ātri aizspruka projām. Kārta bija pienākusi tārpiņam, ko te sauc par Loahu. Loahs nebija pirmo reizi ar pīpi uz jumta vai kā avārijā saka ar vēzi saticies tumšā stūrī. Tika fiksēts šis draudīgais moments ar kameru. Šeit mēs varam redzēt, ka vēzītes acīs ir izspīlētas šausmās, redzam, ka tārpiņš nekaunīgi izaicina Mēriju un Mērijai nav atkāpšanās ceļa. Mazliet tālāk redzam Neonus, kas cenšas delfīna ātrumā atstāt notikuma vietu

.

Konflikts beidzās laimīgi. Visi aizpeldēja kur nu kurais.

Viens elements netiek pieminēts, jo...krabim tiešām ir viss vienalga. Pagaidām gan nav zināms, vai viņam tiešām vienalga un sēž uz saknes ārpus ūdens, jo akvārijs viņu garlaiko, vai arī tā ir laba maskēšanās un patiesībā tajā krabī sēž dziļš aizvainojums pret pasauli, jo te viņam vienam piederēja viss akvārijs un nu.....tas viss ir pupu mizas.

No notikumu vietas ziņoja jaunākā pētniece.

Pielikums iepriekšrakstītajam:

Ķīnieši augšā aizštopēja internetu, tāpēc pētniece nepaspēja nopublicēt. Tālāk sekojoši notikumi:

Pētniece devās uz Metrotown ievākt pārtikas krājumus. Pārradusies mājās, viņa konstatēja, ka vietā, kur Loahs ostījās ar Mēriju, ir palikusi tikai čauliņa no Mērijas. Pētniece izrādījās par vāju tam. Raudāja no visas sirds. Staigāja kā apstulbusi pa māju un nekādi nevarēja sazvanīt galveno pētnieku. Un viņā bija dusmas, kā tik gudrs un visu izpētošs pētnieks autoritāte nevarēja viņai pateikt, ka Loahs izskatās mazs un nevainīgs, bet ir spējīgs apēst vēzīti!!! Vairākas reizes viņa piegāja pie akvārija un čauliņu ieraudzījusi iekaucās.:(

Un tad apmēram pēc pusstundas viņa ieraudzīju pašu Mēriju. Dzīvu pastaigājamies! Atbrauca mājās galvenais pētnieks un pastāstīja, ka vakar esot jau teicis, ka Mērija uzvedās tā, it kā uz oliņu dēšanu vai ādas maiņu. Man pat prātā neienāca, kā ādas maiņa ir patiešām vecā mētelīša novilkšana. Bet Mērija ir dzīva un es jau atvainojos Loaham, ka saukāju viņu par vēžēdāju. Un tās acis bija izvalbītas Mērijai drošvien no pārsteiguma, ka kažociņš krīt nost.