Mans kolēģis Ādams strādā slidotavā. Šodien bija tik smuka diena, ka izlēmām aiziet paslidot. Robsonskvērā pēc ilgām
rekonstrukcijām esot atvērta slidotava. Un tad man bija vilšanās. Tādai meistarei kā man :) te pat nebija, kur ieskrieties. Un visa
pilsēta nāk paslidot. Laukums ir tik liels kā trīs mūsu dzīvokļi. Nesaprotu, kā Kanādieši spēj uzbūvēt tādu hokejkomandu.
Nu bija mums laiki, kad bija 2 hokejhalles un vienalga labs hokejs, bet te jau tikai pīlēm vieta. Vai arī viņi jau tiešām māk slidot piedzimstot un tādu treniņhallu nemaz nevajag...
Un gar okeānu nogājām. Tur raudzījām kā sunim nācās cīnīties ar panikas lēkmi, kad okeāns bangoja un gāza viļņus, bet saimnieki tik stāv un sapņaini raugās tālēs. Suns atmugureniski pārlēca baļķim pāri un noslēpās aiz baļķa. Diemžēl nepaspēju noķer to mirkli, bet bija diezgan iespaidīgi.
Un protams atkal sastapšanās ar
jenotiņiem.:)
2 komentāri:
vai par tiem bibliotēkas atradumiem nevarētu sīkāk....
Slidojot nevajag tik dikti sagāzties uz priekšu un seju ar vajg vienkāršāku, tad viss sanāks (sens latviešu hokejista ticējums)
JB
Ierakstīt komentāru