Eh, beidzot visi :)

- Te biļetīte....Ser, biļetīte..Ser..ser!!! Ser!!!...Biļetīte!!!...Biļetīte, ser...

Apstājamies pie nākamās pieturas. Iekāp onka.

- Ser, biļetīte... Ser, lūdzu, mana biļetīte.....Biļetīte...

- Labdien, kā kā man viņu laist te? Ser? Kā? Šitā?....Ser..Biļetīte!

Un tā visu ceļu. līdz iekāpj ap 40 gadīgs tantuks beisbolista apģērbā un keponu uz galvas:

- Piedod, nav man biļetīte. Aizmirsu. Pārāk daudz lietas man šodien jāizdomā,-un apsēžas.

Nav reakcijas no šofera puses. Tik ļoti šoferītis bija iegājis sevī.

Artiņa ir atbraukusi. Un vēl joprojām nav uzbarojusies. :) Pavazājāmies pa šopingu. Pie zivju stenda ir ko pastāvēt. Kas ir šis?

Rītdien vakarā atkal sēdēšu uz sava vāģa un braukšu. Tikai vēl man nav Pepijas tērps sagādāts. Šodien pieteicos vēl vienam darbam un man piektdien tikšanās. Jāstaidzina un jātrennē suņi pa kalniem. CV gan mazliet izpušķoju. Sanāk, ka mūsu Morai būtu jāsēž uz pakaļkājām un jākauc pēc pavēles, bet īstenībā viņa knapi var ķepu pacelt- tikai, ja īpaši sagatavojas.

Cerams, ka man nebūs liels buldogs priekšā. Klausulē izklausījās pēc tantes. Un vēl tur bija teikts, ka vajag oficiantes pieredzi. Kas nez man tiem suņiem būs jāpasniedz? Bļodiņa?

Un jā, dolārveikalā šveices nazīšus labāk nepirkt. Atvērām iepakojumu un sapratām, ka skrūvi vīna korķī var dabūtu tikai, ja labi ieskrienas.