
Suņu vietā sagaidīja mani Agneszka un onka, kuram pieder suņu hotelis. Labdien, labdien un intervija sākusies. Pāris jautājumi par manu nākotnes vīziju. Izskanēja piedāvājums no Agneszkas puses atrast man vīru, lai es varētu palikt Skaistajā Britiš Kolumbia un onka sāka interesēties, kura no visām piedāvātajām pozīcijām man der.
- Menedžera laikam jau vēl nē, man vēl jāuzlabo akcents un vēl šis tas. Ceru, ka suņiem šeit nepiemīt sevišķš akcents un spēju normālā valodā ar viņiem sarunāties.
Atbilde pieņemta. Nākamais jautājums ir par situāciju, kad manam sunim nepatīk kāds cits suns parkā un viņš to arī skaidri pasaka tam otram sunim, bet par ko otrs saimnieks kļūst dusmīgs uz mani (it kā es būtu ko sliktu pateikusi).
- Mēģinātu atvainoties un visādi pielīst, bet ja vēl neapmierinātu onku, tad lai zvana manam menedžerim un izgāž visas dusmas tur.
Atbilde pieņemta. Nākamais jautājums ir par to, ja hotelī ienāk kāds ar savu suni un domā atstāt pie manis, bet tajā mirklī mani jau esošie suņi sakaujas. Es samierinu nebēdņus un atgriežos pie klienta, kurš skatās uz mani aizdomīgi. Ko es daru?
- Saku, ka viens no suņiem šodien ir negarastāvoklī. Izskatās, ka kāds viņam kaulu atņēmis un smaidu.
Agneszka ar Onku pamatīgi izsmejas. Onka vēl piebilst, ka tā ir bijusi labākā atbilde, ko viņš ir dzirdējis un mūsu saruna ieiet jau otrā plānā. Tagad jautājumi jāuzdod man. Uzdevu jautājumu par uzpurņiem. Onka laipni paskaidro, ka tas ir Eiropeisks variants, ka Kanādā un Amerikā suņi ir mierīgāki kā Eiropā, jo jau šo suņu vecmāmiņas ir saitītē vestas un gēni ir kļuvuši mierīgāki. ( man jau gan liekas, ka tā ir vispārināšana un gan jau Amerikas buldodzei arī šad tad uznāk hormonu vētras). Tāpēc neesot uzpurņi. Te tāda likuma nav. Prasu par trakumsērgu. Arī te viņu suņi jau ir imūni pret to. Saku, ka apkārt tak ir meži un dzīvnieki. Agneszka saka, ka vienīgais, ka man vajadzētu uzmanīties no lāčiem.
- tad, ko man tad darīt? Noskaidrot, vai lācis ir stiprāks par maniem pieciem suņiem?
Agneszka laipni atbild:
-Nē, būt ātrākai par suņiem.
Intervija beidzās. Domāju, ka visi trīs pavadījām jautru pusstundu.
Mājās devos atkal ar Sky Train. Tas metro mani padarīs traku! Lai, kur es censtos ieiet, es nonāku līdz Ričmondas līnijai. Man vajag Expo. Lai kur es iznāktu, priekšā atkal Ričmondas līnija. Un ja es eju uz Grinvill pieturu, tad noteikti nonākšu Waterfrontā. Un noteikti nonākšu Waterfront Ričmondas līnijas galā! :(
1 komentārs:
nu traki interesanti,bet nevaru saprast,vai tevi pieņēma
Ierakstīt komentāru