Vaarna

Vakar sāku krāmēt un šķirot drēbes, kas nepieciešams un kas nē. Darbiņš nav grūts, bet atbildīgs. Tomas teicās, ka lai es izlemju, kas viņam vajag, kas nē, bet pēc pāris veciem T-krekliem, kas tika atlikti malā, viņa izmisīgiem skatieniem, es sapratu, ka mūsu domas krasi atšķiras un nācās pieslēgt viņu pašu. Kā saka: „labāk ar vīrieti nestrīdēties, tāpat viņiem nav taisnība” :) paldies Krista, šo te noteikti paturēšu prātā dienās, kad melni mākoņi staigās pār manu galvu.
Mums pievienojās Sofija-Tīrītāja un piedāvāja vispirms visu to veļu izmazgāt, pirms liekam čemodānos. Tās drēbes visas vēl smaržo pēc pulvera un mīkstinātāja, bet ja nu gadījumā kāds policists atver pārbaudei čemodānu un drēbes nav pirmā svaiguma!!! Un pēc tam, protams, Vankūverā pēc lidojuma atkal izmazgāt.
Kopējiem spēkiem izstūmām Sofiju no istabas. Daļu salikām pa maisiem. Pārējo pēdējā vakarā, kad zināsim, cik mums kg ir atlikuši.

Gāju ārā gaidīt Aņu ar Zbišeku uz jogu. Palikušas vēl bija 5 min. Sēdēju uz soliņa un gaidīju. Pie manis pienāca pusmūža blondīne:
- Gaidi uz Anu un Zbišeku. Es arī. Parasti braucu piecos, šodien nesanāca......Ak, Jūs poliski nerunājat, ak, tad jūs esat tā, kas ieprecējusies te no ārzemēm,..jā man jau stāstīja...mana draudzene ar bērniem atbraukusi no Francijas...mazais tikko var paiet...izkurināju māju, bet uznāk šitāds karstums, mājās kā pirtī....kādreiz gāju pie fizkultūrieša uz airobiku, bet nevarēju izturēt viņa treniņbikses......tik apspīlētas, ka jādomā pa ko citu.........eh, smieklīgi...braukšu uz to Franciju, tikai tā pārsēšanās....es taču skolā mācījos krievvalodu, bet neko neatceros...tā jau nebūtu bail.......................................................nu un mans vīrs saka, ka zinot ceļu uz Miendzyrzecz caur mežu. Braucam. Tumšs. Bet viņš turpina apgalvot, ka zina ceļu......................................Un tad nu es būšu krustmāte............................Mazais tak dzīvu pīli nav redzējis.......................Skumst pēc Polijas...........................................................aj, un ja mēs tā turpināsim jogā locīties, iedomājies, mēs tak ar to mašīnā, braucot atpakaļ uz Pszczew, varēsim stāvēt uz galvas.........nu nav jau kadiljaks, bet tikai iedomājies.....................visu mūžu šeit esmu dzīvojusi...........................................es jau saku, ka vēl tik jauna un sprigana..........................
Un tad jau parādījās arī Aņa ar Zbišeku. Visu atlikušo ceļu turpinājās viņas monologs, bet es pie sevis domāju, ko es pateicu nepareizi. It kā jau teicu, ka poliski nesaprotu. Katrā ziņā 5 min var tik daudz ko pateikt. Ja ir vēlēšanās, protams. Un 5 min var arī nepateikt ne vārda un darīt otru cilvēku laimīgu. Uzklausīšanas trūkums. 5 min rehabilitācijas un cilvēks ir laimīgs.

Kapeec attela ir vaarna? Mana bernibaa teetis zjigulii pretii mammas seedvietai uz kapota uzlimeja vaarnu. Man taa ideja iepatikaas. Un maneejie sapratiis. :) Mammu, tikai neapvainojies, jo isteniba vaarrnas ir otrs inteligentakais dzivnieks aiz pertikjveidigajiem.