svētdiena, 2009. gada 18. oktobris

Iepazīšanās


Jau kādu laiku cītīgi meklējām piemērotu kandidātu kanārītei. Viņai jau 3 gadiņi un puikam vajag arī 3. Tad vēl gribējām ar cepuru un labu dziedātāju- tādu kā Matjuš. To sugu sauc „vācu cekulis ” vtml. Grūti tādu dabūt. Vācijā ir, bet par tālu. Apzvanījām tuvākos putnu kopjus un nekā, bet Karolaina to laiku tik skumst.. Nav jau viegli viņai, otra neizdevusies laulība, savas prasības jau radušās, priekšstati par būra dzīvi. Pēc ilgiem pētījumiem un meklējumiem izlēmām paņemt oraņdžo putna puiku. Cekula nav, bet saimnieks labi kopis. Vedām viņu mājās. Joka pēc ieteicu, lai sauc par Antonu. Visādi izmēģinājušies apiet Antonu, saprata, ka jau pierasts pie Antona un Antons palika Antons. :) Nu un putniņš piebrauca. Atveram kastīti. Karolaina sauc:
- ej, kas te? Kas te? Kas ir? Kas notiek?
Antons klusē. Sastindzis.
- varbūt kurls?, - prasa Sofija. Man jau uznāk bažas: ja jau kurls, tad nepiemitīs muzikālā dzirde un nedziedās. :(
Paiet pāris minūtes, 4 acu pāri vēro notiekošo. Nekas nenotiek. Viens no acu pāriem pieiet pie kastes un izber Antonu Karolainas būrīti. Klusums. Sastingums. Karolaina domā- Tā, būtu brūns ar dzeltenu vēderu, tad skaidrs, vīrietis, bet...Oraņžš???....!!!
- Ej, kas tu esi?
- Antons. Tā mani sauca. Un tu? Kas esi tu?...Ej, tu esi skuķis!!! Wow, kas par būri!!!! Zaļais ēdiens, graudi, ūdens. Wow!!!,.....lecam, lecam, lidojam!!!
- Ej, mierīgāk. Pagaidām tas vēl mans būris, ok? Esmu Karolaina. Šis te ir dzeramtrauks, lūdzu, ievēro tīrību. Piemenekļa mums te nav, kur aizlidot, bet toties tur tajā stūrī, cūkojies, cik gribi. Te ir graudiņi. Vari ēst, te visa kā ir pietiekoša.
Paiet kādas 5 min, kuru laikā Karolaina cītīgi sēž un pēta Antonu lēkājam pa zariņiem ap graudiņiem. Pielido pie viņa:
- Klausies, nebūšu cimperlīga. Esam tikai divi vien un neesmu nekāda jaunā. Tu esi vecis, es skaista izsmalcināta būtne, dzīvojam kopā būrī un nekādas dalīšanas.
Un abi reizē aizlidoja līdz stūrim un kopā sāka grauzt ābolu.

Sēdēju un domāju. Re, kur putnu lēdijas ar mācās no kļūdām. Matjušu Karolaina trenkāja un nekad neļāva viņam ēst ar viņu kopā. Vienmēr visu, ko gribēja, dabūja, dzenāja to savu vīrieti. Un tad pēkšņi vīrietis aizgāja....Tagad viņa ir mācījusies. Lai laimīga kopā dzīvošana!!

4 komentāri:

Anonīms teica...

Njā, tev drīz uz Kanādu ...

Anonīms teica...

... bet kopumā jau dikten labs tev tas tīmekļa žurnāls sanācis.
JB

ievels teica...

Njaa..driz uz Kanadau :)
IB

Anonīms teica...

ļoti pamācošs stāsts