Svariņi

Biju lidojumā starp Rīgu un Vankūveru, bet atcerējos, ka Tomasa pasi biju iepakojusi savā koferī un nodevusi bagāžā. Centos visu laiku viņu sazvanīt. Kad beidzot sazvanīju un izstāstīju, ko esmu izdarījusi, tad man telefonā iestājās viens liels Pīīī!!!!!!....... Kā lai normāli izguļas, ja pa nakti jārisina šādi ekstrēmi gadījumi?..
Man atkal jāraksta par zivīm. Par Kanādu es vēl nevaru rakstīt, citādi naktī atkal risināšu kādu sasāpējušu jautājumu. Ar putniem mums viss kārtībā. Sēnes neaug, bet zivis ir. Nerakstīšu sīkumos, bet Tomas 20 min laikā atnesa mājās 5 kg asarīšu. 3 lielākas par 1 kg.

Bet stāsts šoreiz ir par ko citu. Lai aizsūtītu bildi uz Wiedkarz Polski (Polijas makšķernieks), ir jābūt precīziem svariem. Un mums radās ideja pārbaudīt uz veikala svariem. Lēnā gaitā devāmies ar asarīti maisiņā pa galvenās ielas veikaliņiem. Lēni, jo bija svarīgi, lai visi redz, ka Tomasam ir Tāds asarītis un arī tāpēc, ka beidzot silta diena. Nekur tālu jau ar nebija jāiet. Varētu teikt, ka dzīvojam tieši pašā pilsētas centra punktā. Atver logu un esi pašā epicentrā. Ziniet, cik tālu mums ir līdz autobusa pieturai? 1 solis. Atver durvis, un lēcienā vari ielēkt autobusā, pat neuzkāpjot uz asfalta. Te bildee tas dzeltenais aplitis.(mammu vari uzklikshjinat uz bildes ar bultinju).

Ir arī vēl viens plus šajā lietā. No rītiem mums nav jāatver avīze ar vietējiem jaunumiem, mums ir folklora pie logiem. Cilvēki gaida autobusu un pārspriež pilsēteles dzīvi. Zinām, kur lētāki tomāti, ko Andžejs sadarījis, zinām, kāpēc nav tā kā agrāk un kas kuram sāp utt.
Nu, lūk, tātad lēni soļojam pa Rynek (Rātslaukums) teritoriju. Iestaigājām 6 veikalos un nosvērām zivi. HMMM!!! Katrā vietā cits iznākums. Zive krasi mainīja savu svaru 200 g robežās! Tagad zinām, kur iet pirkt gaļu, kur dārzeņus, kur svērt zivis, lai rekords lielāks. :)