Vienīgais, kas man te Polijas jogā nepatīk, tas ir darbs pāros. Laikam man latviešu mentalitāte vēl tomēr sēž kaut kur. Un vēl tā sajūta, kurš tev šodien trāpīsies un mana neveiklā izlikšanās, ka runāju un saprotu poliski. Tad parasti seko jautājums, no kurienes esmu utt. Un pēc tam es tieku pētīta un tāda Zoo sajūta. Vakardien man tika diezgan paliela tante. Es rakstu paliela, domāju - Paliela. Bija uzdevums vienam ieņemt zemo kaut kādu asanu, bet otrs uzguļas virsū. Nu kaut kā jau es noturējos. Biju maksimāli pieplakusi zemei un „izelpoju smagumu ārā”. :) Un tad nāca mana kārta uzgulties. Tajā visā procesā, kad rāpos augšā un centos norāpties, lai nenokristu vismaz pārāk sāpīgi, man kaut ko atgādināja. Kādu traumu no bērnības. Var jau būt, ka ne traumu, bet ļoti spilgtu momentu no manas bērnības, un ja jau to vēl atceros, tad tas varbūt mani tomēr ir iespaidojis. Centīšos atainot ar 9 gadīga bērna acīm.
Mana mamma tajā laikā bija ieņēmusi prātā veselīgu dzīvesveidu. Un āderes ļoti neiederas veselīgā dzīvesveidā. Visiem ir pazīstams kāds klūgu vīrs un jebkuram klūgu vīram ir kāds noderīgs padoms. Nu un es atceros sevi stāvot istabā un vērojam lielos salmu maisus, ko mamma veiksmīgi bija pašūdinājusi un piebāzusi ar salmiem, lai ādere neietu cauri mums ejot guļot. Vienvietīgie maisi mums ar brāli bija diezgan viegli iekarojami un ieguļami, bet tas skats, kad mūsu vecāki mēģināja uzrausties divguļamā maisa augšā man nāks līdzi vienmēr. Mammu tā ir bijusi līdz šim tava visģeniālākā doma. Un es no tā iemācījos vienu vērtīgu domu: labai veselībai nekas nav šķērslis. :)
Mana mamma tajā laikā bija ieņēmusi prātā veselīgu dzīvesveidu. Un āderes ļoti neiederas veselīgā dzīvesveidā. Visiem ir pazīstams kāds klūgu vīrs un jebkuram klūgu vīram ir kāds noderīgs padoms. Nu un es atceros sevi stāvot istabā un vērojam lielos salmu maisus, ko mamma veiksmīgi bija pašūdinājusi un piebāzusi ar salmiem, lai ādere neietu cauri mums ejot guļot. Vienvietīgie maisi mums ar brāli bija diezgan viegli iekarojami un ieguļami, bet tas skats, kad mūsu vecāki mēģināja uzrausties divguļamā maisa augšā man nāks līdzi vienmēr. Mammu tā ir bijusi līdz šim tava visģeniālākā doma. Un es no tā iemācījos vienu vērtīgu domu: labai veselībai nekas nav šķērslis. :)
3 komentāri:
...bet ekstrēmas idejas dažreiz attaisnojas,bet šis laikam nav tas gadījums
Toties tu vari lepoties, ka esi viena no nedaudzajām, kas gulējusi uz slamu maisiem. Ja nemaldos, tad tādi maisi bija tikai Sīkstulim vai Skopulim latviešu slavenākajā šausmu un traģikomiskajā stāstā par Sprīdīti. Par citiem pagaidām nekas nav dzirdēts.
JB
Es lepojos!
Ierakstīt komentāru