Operācija

Tomasam bija jātaisa kājai griezums. Kaut kas bija ieperinājies uz kreisās kājas. Tas kaut kas kādu laiku nēsājās līdz, bet nu tagad nolēmām doties uz slimnīcu un izgriezt to.
Tomas apsēdās uzgaidāmajā telpā. Māsiņa sēdēja pie recepcijas galda un šo to skribelēja. Durvīs parādījās dakteris. Daktera raksturīgākā pazīme bija ap galvu apsiets melns lakatiņš ar pirātu skeletgalviņām.
- Māsiņ, man šodien pietiek. Es pieņemu tikai tos, kam testikulas griežam...Jūs pie manis?...Derēs?
Tālāk māsiņa ieveda Tomasu medicīnas kabinetā. Lika novilkt bikses.....un....Ha! ...lika uzgaidīt. Noskuva!
Otra māsiņa atnāca un jautāja:
- Ko mēs darām?
- Testiklas griežam - atbildēja Tomas.
- ?
- Ok, es tikai cenšos uzturēt daktera radīto noskaņu. Šito griežam.
- Lietojam Lidokainu?...jautāja māsiņa.
- Nu vispār jau Lidokoins ir muskuļu atslābumam.
- Tiešām?..Tad jau laikam lokālo anastēziju.

Kamēr Tomas jau grasījās sniegt māsiņai kādu izsmeļošu lekciju, ienāca dakteris ar skeletgalviņu lakatu un masku uz sejas.
- Dakter, tas esat jūs? Nepazinu ar masku.
- Ziniet, kapēc dakteriem ir maska? Lai atturētos no kārdinājuma nolaizīt nazi pēc griešanas...Tā, nu, re, iespricēts ir, griežam.- nenogaidījis zāļu iedarbību, dakteris sāka griezt kāju.
Tomas sakoda zobus. Tad pamazām nomierinājies:
- Labi, ka tik mazs griezums. Nav jāuztraucas, ka Jūs kaut ko atstāsiet manā brūcē.
- Vecīt, nevar zināt, nekad skaidri nevar zinat ......

Un tā Tomas laimīgs pārnāca mājās. Zirnis palika pie daktera un skalpelis, cerams arī.