Mēģinājums

Saskatījos dokumentālās filmas par kovārņu īpašām dotībām un nolēmu, ka jāpamēģina arī man, galu galā izmaksas nekādas (ja nu vienīgi šilingi) un man un varbūt arī kādam kovārnim prieks.

Kovārņiem esot laba atmiņa un tad nu man ļoti sagribējās viņiem patikt, jo nav nekas patīkamāks, kā kad kāds tevi uzskata par tik pat burvīgu un jauku personu, par kādu tu uzskati sevi esam. Kas vajadzīgs kovārnim? Ēdiens. Plāns bija bezgala vecs un neorģināls. Iebarot mīlestību pret mani. Jau iztēle redzēju kovārņus plivināmies ap mani un ķērcot man slavas dziesmas.

Nopirku banānu (tiešām vienīgās izmaksas un pusbanāns man tika vēl pašai) un pa ceļam no mājām noskatījos vienu laimīgo. Pametu gaisā, bet kovārnis nepaspēja, ne nolaisties, ka no sētas sprigani izskrēja tāds pats radījums un žigli apēda manu banāna gabaliņu. Mēģinu vēlreiz un no otras puses atlido jau cits negausis. Manis noskatītais tikai plāta spārnus, bet nava gana apķērīgs, lai dabūtu savu kumosiņu. Domāju, ka paiešos tālāk un gan jau šis mani atradīs. Aizeju gandrīz jau līdz mājām un redzu, ka viens ir klāt. Sēž un mani vēro, paslēpies aiz staba. Nometu banāna gabaliņu un izliekos, ka aizeju. Atveru vārtiņus un sāku gaidīt. Pastiepjos un skatos, ko dara putns. Putns pastiepies skatās, ko daru es . Es demonstratīvi aizveru vārtiņus un nogaidu. Veru vaļā, bet banāns vēl stāv un kovārnis skatās uz mani izbrīnīts:

-Tiešām? Tu to domā, ka man ir 3?

Vēl brītiņu nogaidīju, bet tad aizgāju. Tagad nezinu, vai tas putns mani tagad atpazīs un vai es pazīšu starp visiem putniem. Tā kaut kā muļķīgi.....