Pagāšgad olimpieši šļūca pa zaļu zālīti. Publikai tika aizvērts brīnumainais Cipres kalns, lai olipieši vismaz redz sniegu. Visu varēja apstaigāt tikai ar karogiem apsedzies tūrists. Ja bija laiks, tad pasauļoties. Laiks pat nomierināja krievus. Ja jau kanādieši var uzrīkot Ziemas Olimpiskās spēles, tad mēs Sočos arī kaut kur sniegu sadabūsim. Būs mums sniegs.
Un šogad...Nedēļu atpakaļ bija brriesmīgs negaiss. Viss zibeņoja. Ņemiet vērā, ka pie okeāna negaisa parādība ir kaut kas nebijis. Nav jau kontinents. Divas dienas atpakaļ puteņoja. Tad atkal viss nokusa. kaut kādi sniegpulkstēni jau ir izlīduši kopā ar krokusiem, bet ak tu žē.....Pagāšnakt vietām no Aļaskas atsteidzies vējelis atnesa -17 un pat pa dienu pieturas mīnusos. Cilvēku sejas savilktas krampī, mazie ķīnieši izvilkuši savus mutaizbāžņus un staigā tā sadugušii pa ielām.
Te protams neiet runa par 5% Vankūveras varoņu, kas vēl joprojām turpina staigāt šortos, t-kreklos un flipflopos. Varbūt ne tik izteikti varonīgu stāju..
Viva klimata izmaiņas. Bet neraugotos uz to visu, šogad vankūvera ieņem pirmo vietu kā Pasaules vislabākā pilsēta, kur dzīvot. Un lai gan man pilsētas nepatīk, tad šitā gan man nu ļoti ļoti. :)
1 komentārs:
es ceru,ka tevi tie miinusi nebiedee,kaa nekaa ir taču ruudiijums
Ierakstīt komentāru