Raudāšana

Gandrīz jau sabijos, ka viss brūk un vīzas beigās jāmeklē jauna dzīves vieta. Liquire store pie mājām aizvēra ciet. Šodien noskaidroju, ka pārcēla pa pāris kvartāliem. Nekas, izdzīvosim.

Esmu jau noskatījusies 4 filmas- izskatās, ka manam emocionālajam stāvoklim uzbruks ne pa jokam. Katra filma uzliek tādas emocijas, ka eh....Iesaku noteikti Kanādas The Neighbours, kas uzņemta Vankūverā. Kad uzdzisa gaisma un skatītāji atstāja zāli, ne viena vien sēdvieta bija izdekorēta ar saraudātu salvetīti. Tā ir filma par irāņu imigrantu sievietēm šeit Vankūverā. Un man ar sirsniņa tā iesāpējās - manējie jau ar tik tālu un laiks iet tik ātri... Un Liquire store tik tālu. (Uzdrošinos cerēt, ka mamma saprot, ka domāta ir saldējumbode).

Jā, šodien biju imigrācijas departamentā. Serbu vīrietis mani pakonsultēja. Uz jautājumu, vai varēšu vēl strādāt pēc vīzas, viņš piemiedza ar aci un nekautrēdamies norādīja, ka var strādāt zem galda (under the table). Tika arī dota atļauja iet svinēt vīzas atjaunošanu pie viņa. Tātad pēc mēneša pārtijs Seymore ielā!!!