Vārnēns

-Krāk, krā...kkkk, krāv...- vārnēns sēžot uz jumta izmisīgi cenšas atkārtot tiešo runu vārnu valodā..

- krāaākk- bļaustās mazliet izpūrušais putnēns....

Es sāku vērot ar interesi vai lidos ar'.

- Ej!!! Neskaties, neskaties, Ignorē to mazo muļķi!!!!- bļauj mans pedicabdraugs Toms..

- Ko?

- Aizmirsti par to putnu! Tu iepīsies nepatikšanās.

- Ko?

- To putnu vēro mammas un tēti.

- Ko?

- Viņa vecāki novēro kā jaunēklis ievirzīsies putna dzīvē.

- Ko?

- Es šito ar nezināju-sāk skaidrot Toms- un veselus četru gadus man uzturēšanās Universitātes parkos bija apgrūtināta. Katru reizi man parādoties, vārnas sāka sacelt traci. Vispirms viena sāka bļaut:'re kur, re kur.....skat skat - tas tur - sliktais. Ej, uzmanību, uzmanību, vērotājs ir teritorijā!

- Vārna atceras visu, visu - turpina Toms.

Tad es atcerējos, ko biju lasījusi par eksperimentu, kur viens sliktais katru dienu bija slikts pret vārnām un pēc kāda laika tikai viņam parādotis jau, visas sāka celt traci un klaigāt- pat tad, kad šis bija maskējies.

Un tad es atcerējos, ko indiāniete Tofino stāstīja - viņa ar vārnām sasaucas visu laiku un dod šo to pagrauzt. Vienu reizi ogojot, vārnas sacēla tādu traci, ka viņa saprata, ka baumotājas un traču sievas ir kaut ko ieraudzījušas. Tikai vēlāk atrada kuguāra pēdas apkārtnē. Vārnas viņu bija brīdinājušas. Un kuguāru cilvēks parasti neredz - ja arī redz, tad tas ir pēdējais, ko viņš pamana. Kuguārs neuzbruka, jo saprata, ka ir pamanīts. Vārnu pamanīts.

Morāle: ļaujiet vārnēniem izpildīties, lai arī cik neveikli tas izrunātos vai uzvestos. Un esiet gudrākajam putnam pasaulē draugi.