ceturtdiena, 2010. gada 6. maijs

Leģenda par Vankūveru

Sen senos laikos, biezbiezos mežos aiz Rocky kalniem dzīvoja indiāņu ciltis saskačen(pieļauju, ka nekad neizrunāšu pareizi). Dzīvoja jau no 10 tk gada pirms mūsu ēras. Ēda lašus un foreles, kas te ir liela bagātība, kā arī papardes un dažādas citādas zālītes. Un izvēršas te tāds indiāņu apmaiņas punkts, mainīja, mija un tirgojās.
Meži bieži, koki milzīgi. Kā 8 ievas vajag, lai aptveru apkārt, bet nenovirzīsimies no tēmas, kur es sevi pielietoju kā mērauklu, un tātad...piebrauc te tāds spānis Hosē, gan ne pie nākamās Vankūveras, bet gan Vankūveras salas. Apskata, neko īpašu neatrod. Un tālajā 1792. gadā jau arī vēl Viktorija pilsēta nebija. Brauc tālāk. Pēc gada piebrauc brits Džordžs Vankūvers. Un izdomā mazliet pavirzīties pa Fraser upi. Atbrauc līdz nākamajai Vankūverai. Apskata, bet nu nav laikam tas, ko meklēja un īsti nav ko darīt. Krogu nav, izklaide nekāda. palaiž gan pāris savas avis ganīties. Avis šeit tēlaini tiek apzīmeti iedzīvotāji. Briti un spāņi satiekas kaut kur Eiropā un apspriež redzēto.
- Gribi to salu?
- Nu nē, gribi ņem. Tur nekā nav.
- Adios
- Buy
Tikmēr pāris iedzīvotāji mierīgi dzīvo. Cērt kokus utt, pat nenojaušot, ka tur pat mīt indiāņi. Kad sāk nojaust, tad nekas nenotiek. Turpina draudzēties, neviens otra darbos neiesaistās, bet gan sāk tirgoties ar precēm. indiāņi dod ādas, bet baltie citādus tehnoloģijas brīnumus.
Britiem tomēr nav miera un izdomā, ka te var uzsākt labu kokmateriālu tirgu. Sūtīt uz Āziju. Atbrauc. Satiek indiāņu virsaiti.
- Pasludinu šo zemi par mūsējo- saka sārtais rudvaidzis brits
- Pasludinu šo bālģīmi par savējo - saka indiānis.
Abi viens otra valodu nesapratuši nospriež, ka viss kārtībā un dzīvo tālāk. Līdz pat šai dienai šajās teritorijās nekādas rasistiskas lietas ap indiāņiem nav bijušas. Drīz vien indiāņi palīdzēja kokus gāzt un dzelzceļu būvēt, dzert viskiju un precēt baltās sievietes.
Dzīvo visi pa nomalēm, bet tieši uz salas Downtown nav nekā. No New Westminsteras iet taisns ceļš uz skaistajām pludmalēm Kitsilano, uz kuras vēlāk uzbūvēja Kingsway...
Un kā briti iekaroja pašu downtown?
Zelta medību laikos bija tāds Gassy Jacks, kurš paķēris līdzi muciņu ar viskiju, piepeldējis pie salas, atvēris pāris skvērmetru krodziņu (apkārt valda sausais likums) un aicina visus iekšā. Drīz vien ap viņu sāk veidoties ciematiņš, jo viskija muciņa tak laba lieta. Tā tas viss aug un vietu sauc par Gass townu. Vietā, kur bija krodziņš ir Gassy Jack statuja. Kad domāja par pilsētas nosaukumu, tad sākumā tā bija Granvill- par godu kaut kam, bet par cik ārpusē visi zināja vairāk Vankūvera salu, kur Viktorija ir, tad lai kāds arī zinātu, kur ir mazais miests, to nodēvēja par Vankūveru.
Ķīnieši te ieplūda agri, kad lielo Kanādas dzelzceļu būvēja. Panamas kanāla kaujas palīdzēja pilsētai attīstīties. Un tad kaut kad 21.gadsimta sākumā krīzes dzīti te ieradās latvieši. Un dzīvo vēl tagad.
PS. Galvenā bilde, kur es uz riteņa ir vēsturiska ar to, ka vēl var redzēt Olimpiādes atklāšanas vietas stadiona kupolu. Kupolu pāris dienu atpakaļ noņēma. Pilsētas ierastā aina ir mainījusies.

1 komentārs:

Anonīms teica...

nevar saprast vai Tev tā Vank;uvera patīk,bet izklausās ļoti kosmopolītiska pilsēta