Laiskojos. Strādāju. Laiskojos. Pēdējās nedēļas te ir tik skaisti. Saulīte spīd un viss zied.
Bijām makšķerēr Rīsu ezerā. Kamēr es meklēju kastītes, tikmēr Tomas velk foreles. Vienas vakariņas jau bija ar pašu samakšķerētām zivelēm. Mana kastīšu medīšana gan ir neveiksmīga. Caur biezajiem mežiem satelītsignāli ir tik vāji, ka koordinātas lēkā 25 m rādiusā un es staigāju un bubinu. Gaidu, kad kāds satelīts lidināsies virs Kanādas, bet nez kur lidinās......
Vienai kastītei jābūt pie šitā strauta, bet nav. Kamēr meklēju, tikmēr noskatījos, kā 3 spāņu jaunekļi braši atklāja peldsezonu. Kalnu strautā, kur pat vasarā ir + 4.
Šitādas kallas visā mežā saziedējušas. Daudz jo daudz. :)
Un vāveres kokos smej, izrakušas savus riekstiņus. Šī bija īpaša pozētāja. Izraka riekstu, saprata, ka ir pamanīta, ieskrēja saulītē un nostājās pozā- fočē nu.
Nu tāds pavasaris!!!
1 komentārs:
hm, šīs vāveres izskatās lielas un spēcīgas, ne tādas trauslas un draiskas kā Latvijas parastās :)
Ierakstīt komentāru