trešdiena, 2010. gada 10. marts

īsumā


Ļoti strādāju. Vēl joprojām Olimpiādē. Vairāk gan sēžu un risinu surdoku. Šodien sīvā cīņā zaudēju meitenei no Austrālijas, bet domāju, ka iznākums bija paredzams, jo avīze bija angļu valodā un tā tomēr vēl nav mana dzimtā valoda.
Nekas īpašs nav noticis. Īsumā:

Mana kolēģe darbā izdomāja sadraudzināt savus kāmīšus, kas sēdēja katrs savā būrītī un abi puikas. Vienu no viņiem sauca par killer kāmi. Abi saplūcās. Viens smagā stāvoklī tika nogādāts ambulancē uz operācijas galda. Saimniece samaksāja 150 dolārus. Kāmis atgriezās mājās un pēc divām dienām nomira. Saimniece samaksāja 40 dolārus par kremēšanu. Kur te taisnība? Kā, lai pierāda, ka operācija vispār notika? Un gan jau abi kāmji aiz krātiņa colēja viens uz otru ar :"Kad tikšu klāt!!!!". Bet nu līdzjūtība....

Strādāju kopā ar Tunisijas berberu. Zobi tīri,( Nellija sapratīs) bet tīra ar kociņiem katru mīļu brītiņu.

Pie Cunacks zaudējuma Čikāgai nejauši pateicu: "tas ir tikai hokejs..." Un nācās ātri atstāt telpu.

Atklāju, ka ābols no ābeles tālu nekrīt. Kārtējais dedzināšanas akts. Aizdegās bulciņu apklājējpapīrs, izraisot masu nekārtības un skraidīšanu šurpu turpu.. Kas vainojams, nav noskaidrots, bet tikai es zinu, ka vistuvāk atrados es. Lai saprastu, ka tā nav pirmā reize: Kiprā aizdedzināju miskasti ar nenodzēstu kolēģa cigareti. Viesnīcā kauca sirēnas. Un mazliet tālāk paskatoties - bērnībā, reizē, kad aizbēgu no mājā un izlēmu dzīvot mežā, pārtiekot no vecāku dārzā izaudzētiem manis izraktiem kartupeļiem. Ugunskuru iededzu pa tuvu ozolam. No lielā dūmu kūļa, es tiku atrasta un pārvesta mājās. Secinājums - ......

Biju uzbraukusi Seymore kalnā un tik smuks pūderis un saulīte, ka vai nu. Iemācījos beidzot lēkāt pa trubām un tramplīniem. Iemācījos staigāt vēl 2 dienas pēc ar lielām sāpēm. Kalnā uzbraucām piekabē. Apmēram 12 km. :) Un jā, Olimpiāde beidzās un te sākās ziema. Snieg kalnos katru dienu un ir auksts, neskatoties uz saplaukušajiem kokiem.

Mana kolēģe kanādiete beidzot uzzināja, ka Cyprus (Kipra) ir ne tikai Vankūveras kalns, bet arī valsts.

Un rīt es šķērsoju 14 h pusi Britu Kolumbijas Ziemeļu virzienā uz King Powder ( Rocky mountains), kur visā Kanādā esot vislabākais pūderis. Pastāvīgi. Un tur arī svinēsim St. Patrik day. Esmu aizkustināta. Tomy bēdīgs, jo viņam darbā nesanāca dabūt brīvdienu. :( Atvedīšu mazu grizliju.





2 komentāri:

Anonīms teica...

drusku tā kā akmens manā dārziņā

Anonīms teica...

kapec ne:)