svētdiena, 2010. gada 31. janvāris

Trenniņš


Bijām pirmajā lekcijā par Olimpiskajām spēlēm. Uzmanīgi klausījāmies, kamēr blakussēdētāja uzmanīgi čučēja. Barosim olimpiešus, presi, trennerus un citu delegāciju. Paprasīja valodas, lai zina, kur mani likt. Nosaucu visas piecas. Drošvien pieliks pie latīņu valodām. Tā vismaz varēju saprast pēc tā, kā atplauka seja, kad nosaucu "latvian".
Pēc tam es apmēram 10 min valdījos, lai pār vaigiem nenorietētu asaras, jo rādīja 2 emocionālus klipus par olimpiskās lāpas ceļojumu un iedegšanu un tt(tā tālāk). Aizslēpos aiz Tomka, kurš visu laiku uzmanīgi centās nepamodināt blakussēdētāju. Un galvenais, kas jāatceras: Ja kādam ir iebildumu pret ēdienu vai pasūtījumu, tad - Virtuve ir vainīga!!

Supermens ar sola brīnumlietas - medaļnieku vizināšanu pēc ceremonijas uz balli un bla blā, bet tas ir supermens, kurš dzīvo aizspogulijā un īsti ticēt nevar, bet cerēt var.:)
Atnācu mājās un parakņājos, kas tad īsti par sportistiem būs un pats pirmais sarakstā bija Pakistānis, kas kādu laiku man iedeva krietnu devu vaigu sastingumu un krampjus. :DDD
Un pirms došanās mājās, nolēmām rīt doties pamakšķerēt uz Rīsu upi. Tomka man nopirka makšķeri. (Pēc viņa aizgrābtās sejas gan izskatījās, ka viņš sev pērk.) Un veikalā bija arī makšķeres, kas domātas 50% tam tirgus segmentam, ko diezgan grūti iekarot.

ceturtdiena, 2010. gada 28. janvāris

Vancouver City Featuring Linda Ganzini

Nenormālīgi smuki, bet nekas nav samākslots:)

Ādams iet pēc kastītēm


Sarunājām, ka kaut kas ir jādara, jo ārā tik smuks laiks- +10, saulīte silda un nu ļoti netipiski Vankūverai. Iesim geocachingot. Ādams bija tik ļoti aizrāvies ar to domu, ka kā kucēns luncināja asti pa mežu un visu laiku tikai:
- It's so wicked!! (kaut kas līdzīgs forši).
Nonācām pie Jenotu tilta, kur vienai mazajai vajadzēja atrasties tiltapakšā. Norādījumā bija runāts, ka jāapsēžas uz ceļiem, tad var redzēt. Izmeklējāmies, bet nekādi nevaram uziet. Par cik Ādams maziņš, viņam ienāca prātā ģeniāla doma palīst zem tilta. Palīda, neko neatrada, bet tajā mirklī četri brāļi jenoti izdomāja apciemot savu tiltu.
Es bļauju, ka lai raušas ārā. Ādams bļauj, kāpēc. Es bļauju, ka jenoti nāk. Ādams bļauj, ko viņi var izdarīt. Es bļauju, ka visu ko. Un tuntulējās ārā no tilta apakšas un jenoti stāv un skatās uz mums, vai viesi ko ir atnesuši vai tikai ložņā gar viņu aliņām. Beigās es tomēr pietupos un ieraudzīju to kastīti. Tādi sušķi vilkāmies prom no Stenlija parka. Es uz mājām, britu puika pie austrāļiem, jo šiem bija Austrālijas diena un par cik tām divām nācijām ir daudz rēķinu kārtojami ( regbijs un regbija fināli, kur briti viņiem visu laiku zaudē), atļāvos neierasties un nepieteikt savu nāciju divu milžu cīņās.


Vakardien vēl ieskrēju apciemot Boundary Rd iemītniekus. Paņēmu līdz savus makaronus vakariņām, jo pēdējā laikā kaut kā Kviz draugos.lv uzrāda, ka mani draugi domā, ka es pie viņiem eju paēst. Tāpēc paņēmu 2 porcijas makaronu un vēl vakara beigās pieminēju, ka nākamās vakariņas pie mums ar Tomašku. Cerams, ka nostrādās. :) Un jā - man vēl nepatīk 2 atbildes Kviz, ar ko labāk rēķināties: Pirmkārt - Es varu ar mēli aizsniegt degunu!! Otrkārt - es nekavēju!!! Lai cik jums liekas, ka esmu kavētāja, tad tas neatbilst patiesībai...
Nu tā, mazliet atkal pasūdzējos.:)
Šodien saņēmu grafiku olimpiādei. No 6 rītā līdz 8 h. Un pa 40 h nedēļā. Kā es to apvienošu ar Pedicab???!!!! Jau iepriekš brīdinu. Nav ierakstu blogā, jo es guļu!

Un pēdējais. Braucu vakar ar autobusu mājās. Bija vēls. Šoferītis kaut ko teica un es dzirdēju tikai beigas - smart young girl ( gudra jauna meitene). Abas divas īpašības man nu ļoti patika, tikai žēl, ka nepajautāju, kāpēc tieši viņš tā domā, jo kaut kā sakautrējos pajautāt. Bet visticamāk, ka tas ir acīmredzams. Nav jau tā, ka es to nezināju, bet nezināju, ka tas ir tik uzkrītoši. :)

svētdiena, 2010. gada 24. janvāris

Apzinīgie Vankūverieši


Braucām vakar ar kolēģi francūzi Fransuā mājās ar riteņiem un pārspriedām vietējo savādības. Runa ir par apzinīgumu policijas priekšā.
1.piemērs. Braucu skytrainā. 3 jauniešu ap 25 gadu veci mierīgi sēž un sarunājas. Nevienam pāri nedara, vienkārši ir. Vienīgā nepareizā lieta viņos ir atvērtās alus bundžiņas rokās. Paiet kādas 5 min. Te pēkšņi ielec 3 policisti tramvajā un pa tiešo pie janiešiem. Palūdz sekot ar alus bundžiņām. Dīvainais ir tajā, ka policija tā vienkārši nelec skytrainā. Pirmo reizi redzēju. Pie loga ir dzeltena lente, ko jebkurš var piespiest pa kluso, lai izsauktu policiju. Kāds bija izsaucis, Jo Likums ir jāievēro.
2.piemērs. Fransuā tikko dabūjis savu jauno riteni. Brauc uz netāli esošajām mājām. Pēkšņi pilsonis, kas atrodas apmēram 30 m no viņa sāk kliegt un lamāt viņu, ka izsauks policiju. Nu nedrīkst bez kaskas braukt! Jo Likums ir jāievēro.
3.piemērs. Braucu ar pedicabu atpakaļ uz garāžu. Pulkstenis ir 4 naktī. Satiksme maza. Cilvēku maz. Runāju pa telefonu, kas ir diezgan parocīgi ar trīsriteni braucot, nav man jātur līdzsvars. Pēkšņi no pretējās ielas puses dzirdu satracinātu šoferi. Pilsonis atvēris mašīnas durvis un sašutis paceltā tonī stāsta, cik nepareizi es rīkojos, ka nedrīkst lietot telefonu pie stūres!!!! Un kopš janvāra arī handfree ir aizliegts. Likums ir jāievēro.
Un tā te visur, likums ir visam. Pat suņi neuzdrošinās riet bez iemesla vai uzbāzties citiem garāmejošiem suņiem. Visi ir izgājuši apmācību un ievēro likumus. Pienākums ir visiem pret sabiedrību, visi tiek tramdīti. Tikai nesaprotu, kapēc E Hasting iela ir atstāta savā vaļā bez likuma un tur darās viss. Par nepaklausību ielas kārtībai tajā nostūrī, savējie policisti zābakus met uz drātīm. ( to man pastāstīja viens no viņiem pieturā). Uz drātīm arī visa vietējā statistika, kas noticis pa nakti vietējā rajonā.
Reiz runāju ar kanādieti par to, kā iegūt atļauju te palikt. Viņš man jautāja:
- Tev ir kriminālā sodāmība?
- Nē
- Tu lieto narkotikas?
- Nē
- Piedod, nesanāks. Valsts rūpējas par atļaujas izsniegšanu un pabalstiem tikai šajos gadījumos.

piektdiena, 2010. gada 22. janvāris

Britu Kolumbija 1

Ja nu sanāk mazliet laiks, tad te fascinējoši skaista filmiņu par dabu Vankūveras pievārtē ar lāčiem grizlijiem galvenā lomā. Ietver ļoti daudz smieklīgu epižu ar neveikliem lācēniem un peldošām māmiņlācēm.

Orientēšanās


Vakar pēc Canucks spēles, kurā viņi tomēr pamanījās apspēlēt mūsu Skrastiņu, kā vienmēr gaidīju pie halles. Pie manis pienāca tas pats režisors, par kuru es stāstīju, ka grib filmu uzņemt ar mani. Šis tik priecīgs, ka mani saticis atkal un šoreiz jau gaidījis mani. Kamera un statīvs rokā, marihuāna kabatā un lec iekšā. Visu ceļu filmēja, kādas 20 min. Tikai beigās sāka pīpēt to kabatas saturu. Teica, ka tas tikai ideju uzmetums. Vēl atgriezīšoties. Vai es labi nopelnīju? Lielus māksliniekus jau atzīst tikai pēc nāves, bet dzīve jādzīvo ar minimālo iztiku.:) Iedeva jau 25 dolārus, bet par tādu aktiermeistarību jāmaksā vairāk. :)
Vēl kas - internetā atradu Magnēta Vankūveras variantu, par ko esmu nenormāli priecīga un noteikti iešu pamēģināt!!!! Dalība 10 dolāri gadā un 2 reiz nedēļā -trešd. un svētd. Tieši kā man der.:)
http://www.orienteeringbc.ca/gvoc/ . Biku gan nav tik interesants kā Latvijā, kur internetā var sīki apskatīt katru kontrolpunktu laikos un grupās, bet vienalga...Ir iemesls skriet.

Vēl ...mūsu akvārijā ir mednieks. Lielais neģēlis krabis Džons katru nakti iziet medībās un pa vienam novāc Neonus. Ja tā turpināsies, tad pēc 12 dienām būs jāpērk jaunas zivtiņas vai arī jāapmāca zivtiņas pašaizsardzībā.

ceturtdiena, 2010. gada 21. janvāris

Biļetes


Man joprojām sāp mugura. Kad neesmu guļus stāvoklī, tad sāp un kad mēģinu skriet un lekt, tad jākauc. Acīmredzot kritiens uz flīzēm mazliet iebojājis manus kaulaudus. Jāaudzē atpakaļ. Tomkam ar sāp mugura un viņš pie saviem poļiem ir noskaidrojis slimnīcu, kur tu vari aiziet, ja kas notiek un ja tev nav apdrošināšana (šajā gadījumā jāsaka, ka nav), tad pat MRS ir par brīvu. Viss esot par brīvu. Ja stāvoklis pensionāru ģimenē neuzlabosies, būs jālūdz palīdzība...

Vakar atradu, nomedīju, sarunāju un pārnesu mājās hokeja biļetes. :) prieks bija tik liels, ka atlikušo vakara daļu - kādas 3 h es lasīju visu par mūsu hokejistiem NHL un KHL, un youtube skatījos un lasīju. Tā sacīt jāsaka - izurbos cauri visam, ko pēdējos gadus biju iekavējusi, neatrodoties Latvijā. Jums ir Dinamo Rīga? Apsveicu :) (tie, kas mani nezin, lai nomierinātu jūsu prātus, piebildīšu, ka man no tīņa laikiem mīļākais laikraksts bija Sporta laikraksts).
Tagad gan ir radies viens jautājums...Kurš grib ar mani iet uz Slovākijas spēli? Manējie dabūja, bet citā sektorā. Biļeti varu 305 sektorā dabūt par 90 dolāriem. Ir 4 pieejamas biļetes. Mums ģimenē ir savādas attiecības - es par poļu sportu zinu vairāk kā mans Tomeks, ja neskaita lēcēju Mališu, par kuru viņš zina vairāk. Lūdzu piesakieties, svinīgi solu bļaustīties un lēkāt (ja mugura nesāpēs) līdzi, apsaukāt pretinieku un tiesnesi, ja būs tāda vajadzība!!! Un vēl...kādu laiku nesekojot līdzi, esmu piemirsusi meldiņus un tekstus, varbūt kāds var atsūtīt izlasīti vai pa vienai dziesmiņai....Himnu gan vēl atceros.:)

Un bloga labajā stūrī esmu pievienojusi mazliet pavairāk bildīšu.

otrdiena, 2010. gada 19. janvāris

Stāsts par Mēriju


Vakar svinīgā maisiņā tika pasniegti krabim un vēzītei kaimiņi. Viennozīmīgs šis notikums nebija nevienai radībai. Visas radības to kaut kādi vairāk vai mazāk nopietni uztvēra. Pirmā nakts pagāja saspringtā gaisotnē, jo neviena no radībām nebija gatava vēzēt pirmo spuru vai spert pirmo spīli.

Pētnieku grupai no ārpuses, kas sastāvēja no divu cilvēku grupas nācās atstāt notikumu vietu bez jebkādiem rezultāti, jo bija iestājusies dziļa nakts.

Nākamajā rītā pētnieku grupa bija jau sadalījusies, jo pašam lielākajam pētniekam par spīti visam, bija jāpilda citi pienākumi un pati jaukākā pētniece agri no rīta varēja turpināt iesākto projektu.

Novērojumi: Spuras tika vēzētas pa visu akvāriju. Varētu teikt, ka fauna ir ieņemta. Interesanti, ka 9 zilie neoni bija pieņēmuši savā grupā 3 dzeltenos. Dzeltenie gan uzvedās ar vēl plašāku peldējumu un ik pa laikam apmet kādu pastāvīgu loku. Vakardien zinātnieku grupa nolēma vēl vārdus visiem nepiešķirt un papētīt, kas notiek ar šo faunu un tikai izdzīvojošiem piešķirt vārdus. Galvenokārt tas skaidrojams ar pieaugušā zinātnieka māņticību, kas šeit neatbilst zinātniskām tēzēm, bet arī zinātniekiem ir novirzes no loģikas, ko labāk viņiem nepieminēt, jo tas ir aizskaroši, nepieklājīgi, kaitinoši un tam nav atbildes. Tieši tā iemesla dēļ, ka nav atbildes, tam piemīt visas iepriekšējā teikumā pieminētās īpašības.

Kamēr pētniece pētīja zivtiņas, tikmēr vēžveidīgais sāka uzvesties kā parastā latvijas brūnaļa ar tai piemītošo lielo zinātkāri un aptaustīšanas un pagaršošanas recesiem. Mērija devās apgaitā. Lēni pietuvojās palielākai grupai zivju un tārpzivij, kuras vārds arī vēl nav zināms. Zivis lēnām pārvietojās uz otru telpas stūri un vēzīte paguva aptaustīt tikai divas, kas tik pat ātri aizspruka projām. Kārta bija pienākusi tārpiņam, ko te sauc par Loahu. Loahs nebija pirmo reizi ar pīpi uz jumta vai kā avārijā saka ar vēzi saticies tumšā stūrī. Tika fiksēts šis draudīgais moments ar kameru. Šeit mēs varam redzēt, ka vēzītes acīs ir izspīlētas šausmās, redzam, ka tārpiņš nekaunīgi izaicina Mēriju un Mērijai nav atkāpšanās ceļa. Mazliet tālāk redzam Neonus, kas cenšas delfīna ātrumā atstāt notikuma vietu

.

Konflikts beidzās laimīgi. Visi aizpeldēja kur nu kurais.

Viens elements netiek pieminēts, jo...krabim tiešām ir viss vienalga. Pagaidām gan nav zināms, vai viņam tiešām vienalga un sēž uz saknes ārpus ūdens, jo akvārijs viņu garlaiko, vai arī tā ir laba maskēšanās un patiesībā tajā krabī sēž dziļš aizvainojums pret pasauli, jo te viņam vienam piederēja viss akvārijs un nu.....tas viss ir pupu mizas.

No notikumu vietas ziņoja jaunākā pētniece.

Pielikums iepriekšrakstītajam:

Ķīnieši augšā aizštopēja internetu, tāpēc pētniece nepaspēja nopublicēt. Tālāk sekojoši notikumi:

Pētniece devās uz Metrotown ievākt pārtikas krājumus. Pārradusies mājās, viņa konstatēja, ka vietā, kur Loahs ostījās ar Mēriju, ir palikusi tikai čauliņa no Mērijas. Pētniece izrādījās par vāju tam. Raudāja no visas sirds. Staigāja kā apstulbusi pa māju un nekādi nevarēja sazvanīt galveno pētnieku. Un viņā bija dusmas, kā tik gudrs un visu izpētošs pētnieks autoritāte nevarēja viņai pateikt, ka Loahs izskatās mazs un nevainīgs, bet ir spējīgs apēst vēzīti!!! Vairākas reizes viņa piegāja pie akvārija un čauliņu ieraudzījusi iekaucās.:(

Un tad apmēram pēc pusstundas viņa ieraudzīju pašu Mēriju. Dzīvu pastaigājamies! Atbrauca mājās galvenais pētnieks un pastāstīja, ka vakar esot jau teicis, ka Mērija uzvedās tā, it kā uz oliņu dēšanu vai ādas maiņu. Man pat prātā neienāca, kā ādas maiņa ir patiešām vecā mētelīša novilkšana. Bet Mērija ir dzīva un es jau atvainojos Loaham, ka saukāju viņu par vēžēdāju. Un tās acis bija izvalbītas Mērijai drošvien no pārsteiguma, ka kažociņš krīt nost.

svētdiena, 2010. gada 17. janvāris

Aukstums

Vakar tik saulaina, saulaina diena. Vakarnakts tik lietaina lietaina nakts. Pārsalu nenormāli, bet izvizinājos ar diezgan. Atripoju ar riteni mājās. prasti pēc darba kāpju uz sava riteņa un kāpu kalnā 8 km. Bet jo tuvāk mājas, jo vieglāks ritenis. Un vakar līst. Auksti. Naudiņa smuki piekļāvusies man manā kabatā, bet tomēr līst. Braucu kopā ar kolēģiem Annu un Alisteru. Runājam par citas kompānijas pedicabbraucējiem. Patriks saka, ka lai izvairās, jo viņi esat tādi un šitādi...Bet kā lai nedraudzējas, ja mēs dalam vienu ofisu, vienu virtuvi (Megabite Picēriju)?..Alisteram vakarvakarā apnika strādāt un viņš aizbrauca pēc šokolādes kūkas. Tādi nosaluši sēdējām garāžā un ēdām šokalādes kūku.
Ierados mājās. Izčāpoju cauri istabai, ievilkos sasildīties gultiņā, bet Tomka visu segu sev savācis. Kaut kā atspērusies izvilku sev savu daļu, bet vienalga auksts.
- Tom, man auksti!
- Jā, jā.
- Man tiešām aukti. Vari pagriezties, man auksti.
- ŠŠŠŠŠ...Guli!
- Bet pagriezties tak vari?
- Jā
- Nu varbūt pagriezies. Man auksti!
- Ššsšššs....Guli!
- tad negriezīsies?
- Ššššš'...Guli!!!!
No rīta Tomy stāstīja, ka sajaucis stundas. Stundu agrāk stāvējis pieturā. Svētdienā autobusi kursē vēlāk. Nostrādāja vienā vietā, tad devās strādāt pie poļu miljoniera par bārmeni. Tagad mums mājās ir telefona nummuri tiesnešiem, dakteriem, pediatriem un Jureka...
- Ievu, kāpēc desa nav ielikta atpakaļ maisiņā?
- Ššsšš..Guli!

piektdiena, 2010. gada 15. janvāris

Lietussargi

Vakar bijām Kegā -labā restorānā uz Ādama dzimumdienu. Sarunas izvērtās par to, ka tagad visi uzņēmumi mārketingā izvērš Olimpiādes motīvu un tas esot ļoti smieklīgi, jo piemēram, kāds esot sakars McDonaldam ar Olimpiādi. Un viens ieminējās, ka sportisti jau nu neēd tur un tas ir absurds. Pūlis iestenējās un sāka smieties. Es sēdēju un atcerējos Vistleru, kur Kristīne strādā Mcdonaldā un stāstīja, ka Miņins un viņa komanda (bobslejisti) budžeta dēļ pusdienojuši Mcdonaldā, kad pirms mēneša trennējušies tur. Es neko neteicu. Man jau pietika ar hokeja sagrāvi 16:0.
Toties anļiem nav nekur sportistu olimpiādē. Nekur, lai justu līdzi. :) Briti ir pievienojušies vienai somietei, kas ir viņu draugu pulkā un jutīs līdzi somu hokejam. Iešot uz spēli pret Baltkrieviju, jo noteikti būšot uzvara. Un runājot par Mcdonaldu...Es saprotu, kapēc puiši tur pusdienoja. Vismaz zini, kas būs papīra turziņā. Vakar pasūtīju Cēzara salātus un man atnesa pāris salātu lapas, kas man izmaksāja 9 dolārus. Hmm...Un cik atceros, tad nekādu mērci nelej virsū šiem salātiem. Kiprā vispār tikai piparus un citronu. viss... Nu neesmu es trusis.
Bet galvenais stāsts bija par lietussagiem. Bija mums 4 lietussargi. Un tagad nav neviens. Visi kaut kur aizgājuši. Es neuzņemos atbildību par visiem, bet tikai diviem. Varbūt susuri aiznesuši? Ja redzat, sakiet, lai iet mājās, jo divi izmisuši radījumi lietus laikā izmirkst un skumst pēc jums. Viens no viņiem piedevām vēl tiek vainots visā tajā. Nu vājākais radījums, protams. Zilais, dzeltenais, pelēkais un milzīgais -mēs jūs gaidām atpakaļ!!!
Bet ar laika apstākļiem te nu neko nevar zināt. Šīs dienas laika prognoze:
(tulkojums: Labi, ārā ir pabriesmīgi, bet skaties uz skaistajām lietām dzīvē.)

Bet ārā saulīte un smaržo jau pēc pavasara. putniņi skraida un dzied,silts, vāveres mielojas pagalmā:
Un tā tik bieži sanāk. Lasi ziņās, ka būs lietus un jau sagatavojies, un nav. Neko neieplāno, jo no mājas negribēsi līst ārā, un piecelies vēlu un tur saulīte pa visu māju. :( Parasti laika prognozē raksta, ka būs lietus. Procentuāli jau vismazāk kļūdīsies, jo līst te bieži, bet man tik žēl, ka es esmu nogulējusi sauli. (vispār nesaprotu, kāpēc man tik ļoti patīk gulēt. Varu gulēt un gulēt - 10 h). Šodien saules dēļ nebūtu plānojusi veļas dienu, bet nekā.
Narcises jau izstādītas.
Ārā + 10. Olimpiādes kalnam Cipresim pie Vankūveras vārti aizvērti līdz sezonas beigām, lai saglabātu vismaz kādu sniegu sportistiem. Ir pavasaris, ka es jums saku.

ceturtdiena, 2010. gada 14. janvāris

Ceļā uz Olimpiādi


Nāk virsū Olimpiāde. Lāpa ar jau kaut kur tuvojas te pat pa Kanādu. Visur izlikti stendi un daudzi skraida riņķī ar Vancouver 2010 emblēmkrekliem, jakām, cepurēm un cimdiem.
Šodien saņēmām akreditācijas piekariņus. Jau izmēģināju - darbojas braukšanai par brīvu. Pie visa tā piezvanīja Linda un sarunāja man pirmo trenniņu 31.janvārī. Tomasam piezvanīja pēc 2 h un arī ielika vienā grupā ar mani. Esmu saviļņota......
Un šodien Ādamam ir dzimumdiena. Braucam uz Keg sveikt. Viņš teica, ka gribot mašīnu. Nopirku ar rāciju vadāmu sarkanu. Cilvēkam 30. Vajag taču ko nopietnu.

Ps. Kici, Antriņ, paldies!!!! Un viņi tik smuki:)

trešdiena, 2010. gada 13. janvāris

Krīt

Laikam iespaidojos no Artiņas, gan ne tik bēdīgi....Artiņai dzelži nāk virsū, man grīda.
Gāju ārā no mājas, aizmirsu atslēgu. Ārā liels pārsteigums - līst. Aizmirsu braukšanas kartīti. Gāju atpakaļ. Drīzāk ieskrēju. Lai nevilktu zābakus nost, lecu pēc atslēgas. Atslēgas dabūju. Lecu atpakaļ...
Bams!!!!!!
Bet pirms tam gan vel atmugurenisku krītot uz slapjās grīdas spēju izanalizēt, kā labāk krist. Ja ar galvu, tad s....-esmu viena mājās, var beigties sligti. Ļāvos gravitācijai un tikai mazliet elkoņus izstiepu, lai galvu nesasistu.
Bams!!!!
Nu sajūta ir kas līdzīgs, kā vannā pakrist uz ziepēm. Sāp un jau kuro stundu sāp.:(
Vēl sapratu, ka nevajag iet ārā, ja tā nokritu, bet izgāju. Satiku kurpnieku. Un mēs sastrīdējāmies. Viņš paziņoja, ka neesmu samaksājusi. Iepriekš visur pirms saņem zābakus maksāju, tapēc tiepos pretī. Ķīnietis sāka kliegt. Man sāp mugura un dibens un uz mani kliedz ķīnietis...Eh, nevajadzēja iet ārā no mājas šodien.

otrdiena, 2010. gada 12. janvāris

Akvārijs




Es te solīju pārsteigumu no Tomasa. Pagaidām ir puspārsteigums. Mūsu ģimene ir paplašinājusies par 2 iemītniekiem. Būs vēl. Iepazīstieties:

Mērija - procambarus spv - vēzīte. Ļoti īpatnēja suga, jo pastāv tikai sieviešu dzimums un vēzīte izskatās apmierināta vai samierinājusies ar to. Pati māk sevi apaugļot un iznēsāt oliņas. Un bērniņi arī.. ai, brīnums- tikai meitenītes.

ons – sesarma bidens ( Nu nav tie burti vietām sajaukti):) - krabis. Nācis no īstās mātes dabas un tagad pierod pie dzīves akvārijā.

Sadzīvo abi labi. Pirmajā mirklī gan Mērija pārbaudīja, vai Džons ir ēdams, bet Džons ar nebija uz spīlēm kritis un ieknāba sievietei. Tagad abi pa maliņu. Katram sava burkāna ripiņa vai tārpiņš, katram sava aliņa un ieradumi. Mērija gan ir aktīvāka un skraida turp šurp, bet Džons inteliģentāks. Džons jau pirmajā dienā atklāja, kā uzrāpties koka augšpusē un izrāpties no ūdens, bet Mērija mēģināja kādas 3 reizes, abas reizes neveikli apgāzās augšpēdus un līgani noslīka līdz akvārija dibenam. Tad Mērija mazliet pavēroja, kā Džons to dara un pa kuru pusi un nu jau māk.

Tomas – homo sapiens – 2 dienas vārīja koku, staigāja pa māju ar kolbām, krāsoja ūdeni lillā, dzeltenu un zilu un ļoti daudz man stāstīja par to visu. Vēl viss nav padarīts. Rīt dosies pēc zālēm un zivtiņām un akmens. Es jau gan dodu priekšroku pūkainākiem radījumiem, kas māk pateikt: Vau un ir haskijs vai kaukāziets vai vāciets un labradors, jo tos var pataustīt. Kad izdomāju, ka samīļošu Mēriju, tad izrādījās, ka es sieviete būdama, lai nemaz nedomājot bāzt roku akvārijā, jo mans PH līmenis ir par mazu Mērijai, bet viņš vīrietis būdams gan varot.

Būs vien tikai jāvēro un jāvāra pupiņzupa, jo tai mans sievišķais PH līmenis ir gana piemērots.

piektdiena, 2010. gada 8. janvāris

Latvijas izlases krekls

Šodien devos ierakumos. Mans mērķis bija nomedīt Latvijas izlases hokejkreklu. Iepriekš biju mazliet sagatojusies uzdevumam. No saviem izlūkiem zināju vienu veikalu uz Granvill ielas blakus Mcdonaldam. Papētīju eBay, bet tur nekā. Ievācu visu iespējamo info, uzmetu somu plecos, ieliku savus saplēstos zābaciņus,( par kuriem jau rakstīju) lai nu gadījumā krekls nenojaustu, ka tuvojos viņam un nepaspēj nozūmēties. Uzdevums nebija no vieglajiem, jo kārtējās lietusgāzes stājās man ceļā un arī lieli un mazi cilvēciņi pa ielām pārvietojas neloģiskā secībā un maina trajektorija brīdī, kad es mainu. Nav jau viegli izplānot viņu 3 soļus uz priekšu. Piemēram: man vajag pa kreisi pēc 5 soļiem. Man ir tieši 5 soļi, lai viņus apmānītu. Es zinu, ka tam mazajam cilvēciņam ir tendence apstāties tieši pirms kreisā pagrieziena un es noteikti uztriekšos viņam virsū. Ja es centīšos 5 soļos viņu apdzīt, tad pa labo vai kreiso pusi? Ja pa labo, tad tur kāds trauksies manā ātrumā un mēs abi iesprūdīsim starp mazajiem cilvēciņiem. Pa kreiso pusi ir mašīnas. Ieņēmu lidojuma pozīciju un pa kreiso malu ar vienu hop uz ielas pirms zaļās mašīnas. Manervs izdevies un esmu priekšā. Kāds varētu izmērīt, ar kādu ātrumu pūlis pārvietojas Honkongā? Man būtu vieglāk tad lavierēt un plānot.:))
Esmu iekšā pirmajā punktā. Vienīgais, kas viņiem ir, ir šīs bildē cepurītes un šalle. Šalli noteikti nopirkšu. Meitene teicās, ka sūtīšot kreklus no Nike, bet LV noteikti neesot sarakstā. Nosūtīja uz otro punktu. Tur man piedāvāja LV kreklu vietā nopirkt Krievijas vai Vācijas. Ir kāda atšķirība?
Nonācu Bey. Oficiālais sponsors Olimpiskajām spēlēm. Krekli būšot un pat katrai valstij savs stends, bet nedēļu pirms spēlēm. Cenas...Pat Artiņas 10% mani apbēdina. 130 CAD.
Sakauta devos mājās. Bet tad, kad jau zaudēju pēdējo cerību, man uzspīdēja laime. Atradu inetā http://www.balticshop.com/!!:)) Veikals Amerikā, kur pat rupmaizi var pasūtīt. Krekls maksā 35 dolāri. Sūtīšana 4 dolāri. Es gribēju ar uzrakstu un manu nummuru. 20 dolāri par to. Pasūtīts!

sākums

Gad iesācies tāds lēns. Sajūta, ka nekas nenotiek. Varbūt pie vainas ir jaunā filmu adrese internetā?
Tomasiņš gatavo pārsteigumu. Visticamāk, ka nākamo nedēl es varēšu sirsnīgi paziņot.....
Bet līdz tam...Vēl joprojām slims, bet jau aidevās uz darbu. Es ar vakar strādāju. Pirms olimpiādes gar stadionu saliktas barjeras. Brauc, brauc un labāk nebrauc. Jālavierē. Liek vārtus un satbus gar stadionu. Laikam Olimpiāde notiks. Vakar man bija īsais darba laiks. 2 h tikai, jo pilsēta guļ pēc svētkiem.
Mana kolba ir smēķētāju zona. Par citām lietām mūsu kolbās varētu pastāstīt, ja šo lapu nelasītu vecāku gadagājuma cilvēki. Bet no otras puses.... Tas ir balts un parasti uz spoguļa.... Nu, jā -zobupasta. Tātad citreiz mūsu kolbas lieto arī zobupastas lietotāji un nemaz nekautrējas. Vēl jau ir arī citi gadījumi....Bet pie tā biežākā, kad klienti izmanto manu smēķēšanas zonu un aizpīpē zaļo mantu...
Sēž viens tāds zolīds kungs vakar un es tik pa kalnu uz augšu viņu pārvietoju. Gandrīz jau pabeidzis. Policija.
- No šitiem jāslēpj. Viņi nekad neuzliek tev sodu. Nekad. Jau pieraduši, bet atņems noteikti. Atņems un pēc tam paši izpīpēs.
Braucam, braucam, kamēr šis aizdegās. Nu ne gluži liesmoja, bet kvēloja savās idejās:
- Zini ko? Es tā braucu un man radās filma. Esmu režisors, taisu mākslas filmas. Gribu par tevi filmu uzņemt. Tādu īsfilmu un pēc tam Mākslas Galerijā..Nu tā kas centrā..izrādīt. Noteikti!!! Kad es varu? Kad es varu??!!
Ek, šie mākslinieki....Bet man..Abiem zābaciņiem rāvējslēdzis saplīsis, ledusskapī piens saskābis un jakā caurums izplīsis. Viņš tik par mākslu un mākslu...

otrdiena, 2010. gada 5. janvāris

1

Svētku bilance:

1 torte apēsta
1dāvanu maisiņš iznīcināts,
bišku iztērēti dzērieni
1 polis saslimis
1 persona vecāka un prātīgāka
1 roka aplieta ar Bacardi
3 uzvarētāji maisiņpacelšanas spēlē
2 katru reizi citi uzvarētāji yatzi un neviens no tiem neesmu es
Nevienam nav skaidrs, kurš uzvarēja Sabotieros. (Laikam Artiņa)
8 izdegušas svecītes
1 internetadrese, kur var skatīties visas filmas vairāk
1 izstabas stāds vairāk izstabā
1 izdīdzis apelsīnkociņš
1 pielīmējis sniegavīru pie sienas
vairāki to pamanīja šorīt..





svētdiena, 2010. gada 3. janvāris

Dz.D



Te nu es esmu. Ielikta pašā centrā, bet pēc savas reakcijas spriežu, ka man tas vienalga. Es guļu. J.B gan varēja mazliet pasmaidīt. Visas mantiņas jau neatņemšu.:)
Lai nu kā: Apsveicu tevi mams manā dzimumdienā!! Un vēlreiz atvainojos par sabojāto Jauno gadu. Un re, esmu jau tik veca, cik tu ar tēti tajā bildē.
p.s Un te atkal ar 11 h viss novēlojas...

sestdiena, 2010. gada 2. janvāris

Jaunais Gads

Vecā gada priekšvakarā noskaņojums bija pabēdīgs, bet tad tas viss apgriezās ar kājām gaisā. Sēdēju viena mājās, lobīju mandarīnus, čekoju internetā, vai neviens nav ieklīdis, bet acīmredzot jums visiem bija ļoti jauks Jaunais gads, ka pat neiesprukāt inetā.:)
Par cik abi strādājām Vecgadā, tad nolēmām nosvinēt Jauno gadu 30.decembra vakarā. Šampanieti bija grūti atrast. Blakus esošā Liquir Store piedāvāja tikai dzirkstošo vīnu. Ja kas, tad alkoholu te pārdod tikai speciālos veikalos un tas jāpatur prātā, citādi mēs ar Tomasu atradām karstvīnu viņa veikalā, ļoti sapriecājāmies, jo nekur nevarējām atrast. Tā sapriecājāmies, ka nopirkām pat visas divas pudeles un bijām tik akli savā priekā, ka tikai pēc 2 dienām atklājām, ka tas ir non alkoholic vīns.Tad nu 30.vakarā skatījāmies "Likteņa Ironiju", kas Tomasam ļoti patika un atzīšos, ka tā bija man pašai pirmā reize, jo vienmēr tikai biju dzirdējusi par to filmu.
Saskandinājām dzirkstošo vīnu un devāmies čučēt.
31. vakars. Joprojām lobu mandarīnus, blenžu ekrānā un tik ļoti negribu braukt strādāt. Tomas tajā laikā jau atradās savā poļu bārā, tērpies uzvalkā (bez uzvalka jostas, jo kāds no mums to aizmirsa Polijā, bet šo jautājumu labāk nepārspriest, jo tas var beigties ar 6 h klusumbrīdi:)) ar domu apkalpot viesus. Sanāca pasēdēšana ar vecajiem un pusvecajiem poļu paniem un panēm. Cik saprotu, tad ir birusi anekdošu jūra. Cik saprotu, tad viņš ir bijis daļa no šā priekšnesuma (starp citu, viens no cilvēkiem, kas anekdotes patur galvā un var stāstīt viņas stundām). Nu jautri bija laikam, piedevām par to arī viņam samaksāja. Un cik saprotu, tad to visu pavadījusi DiscoPolo mūzika.
Es pa to laiku pielaikoju savu pedicabu. Devos ielās. Nostājos pašā epicentrā un gaidīju. Cik es biju priecīga, kad mani draugi ieradās apmēram 15 min pirms pusnakts un viņiem bija šampanietis!!!! Pirms tam pie manis atnāca ekstragantā persona ar kaķi uz galvas un palika stāvot un pļāpāt ar mani.
Gribēja ar mani draudzēties. Par to protams bija maniem draugiem prieks un varēja safotogrāfēt kaķi uz galvas.:)) Kā man onka stāstīja, ka jau no dzimšanas kaķis pats esot izvēlējies sēdēt tur un jau izaudzis, bet vecos paradumus nemaina. Un mēs to šampi pieveicām!! Un nebija ne salūta, ne pulksteņa, kas skaita laiku atpakaļ, bet cilvēki kaut kādā laika brīdī nosprieda, ka laikam ir sācies un sāka klaigāt. Un es biju priecīga visus satikt!! Un tur bija arī Dita ar Edgaru kaut kur tepatās, un pat Ādams atskrēja ar Ryanu mani apķert un novēlēt labu. :) Un tad ar to šampi man nācās vizināt cilvēkus. Nedzeriet pirms smaga darba!!! Uj, cik grūti!! Un visi viņi kaut kā gribēja tikt kalnā augšā. Kad braucu no tā kalna lejā, neviens negrib braukt. Kā esi lejā, tā: "uzved mani kalnā!!" un tu kā pacēlājs tik vizini un vizini augšā..Un šampis nebija laba doma!! Pirmās 3 h man mūzikas nebija. Supermena loģistika. Tad nu izklaidēju visus, kā mācēju, lai tik viņi nepamanītu, ka nav mūzikas. Vieni man palūdza pašai dziedāt. Stum viņus kalnā un vēl dziedi. Un bez apstājas. Ved un ved. Ap plkst.4 naktī sapratu, ak esmu izbadējusies, jo visu laiku kustināju sevi uz 3 šokolādes konfekšu rēķina. Pagadījās lieliski klienti, kas brauca atpakaļ uz viesnīcu. Viņiem bija daudz picas un iedeva man ar. Sēžu tālākā Vecpilsētas stūrī. Klusums. Nevienas radības. Ēdu picu. Laimīga, pārgurusi, bet laimīga. Un tad aiz stūra iznirst divas meitenes un protams: "re kur pedicabs, braucam!!!"...Un es jau nopriecājos, ka atpūta. Ar to vēl par maz, viena no viņām saoda manu picu un sāka žēlabaini uz mani skatīties un teikt, ka grib picu. Ātri noriju pēdējo gabaliņu un teicu, ka noteikti aizvedīšu līdz picai.
Tā nu vizināju šis vēl kādu pusstundu un tad jau mans vakars ar bija beidzies. ... Laimīgs.:)
1.janvāra rītā noskatījāmies "Likteņa ironija" 2.daļu - izdotu 2007.gadā kā turpinājums. Man jau liekas, ka labāka kā pirmā, bet jāskatās, ja pirmā zināma.