Šorīt agri devos uz darba interviju gida amatā. Ieeju ofisā, tur pilns ar vīriešiem. Man tiek pasniegta kārtējā CV forma. (šito mēs nesaprotam- viņiem ir mūsu Cv, bet visu to pašu info jāraksta uz citādām formām, un tā gandrīz visur). Aiz sienas parādās troksnis. Troksnis pieaug. Mana pirmā doma:"laikam kāds veco ļaužu pensionāts aiz sienas". Rakstu, koncentrējos, bet grūti, kad kāds drausmīgā balsī rūc un smejas. Tieku otrajā lapas pusē, kad mana nojausma ir, ka tur kaut kāda putnu ferma aiz durvīm un tītars bļaustās. Pajautāju vienam no viņiem, kas tur ir.
- Gribi? Vari mierīgi to putnu ņemt līdz uz mājām.
- Garšīgs?
- Nezinu, bet mēs ar viņu netiekam galā.:)
Te pēkšņi aiz durvīm:
- Hello. How are You? How are You? Hello, hello. (sveiki, kā tev iet?)
Un tad viņš atvēra durvis un ieveda mani intervējamā telpā. Te nu es arī uzzināju galveno varoni. Kivī. Tieši tāds kā attēlā-liels, smuks ar nejauku raksturiņu.
- How are You bird?
Putns šoreiz neatbild tik sāk mani intensīvi pētīt. Sakautrējās.
Runājam par manu gida pieredzi utt, bet kad nonākam līdz sadaļai, kur man jāsāk analizēt situācijas, Kivī sāk traucēt un ik pa laikam:
-How are you?
Cenšos nokoncentrēties, bet kaut kā nesanāk. Smieklīga situācija. Vīrietis man atvainojas, ka papagailis intervē mani viņa vietā. Te pēkšņi Kivi nolec no laktas un apsēžas zem mana krēsla. 5 sek un Kivi jau ar knābja un kāju palīdzību sāk virzīties par manu kāju uz augšu un klēpī iekšā. Intervējamais galds ir no stikla un redzu, ka vīrietis ir ļoti ļoti apjucis.
- Nekad neko tādu neesmu redzējis. Viņš parasti nevienu neklausa, neviens nepatīk, bet acīmredzot Kivī tu esi iepatikusies.
Kivī jau pa to laiku sēž man uz pleca un pieglaužas. Mēs smejamies. Putns, lai būtu savējais arī smejas. Mēs visi trīs smejamies. Tikai mani nepamet sajūta, ka Kivī īsti nesaprot, par ko mēs smejamies un ir mazliet jokains ar savu atkārtoto smiešanos.
Vīrietis pienāk un grib Kivi noņemt, bet baidās, jo viņam Kivī knābj. Pieeju pie būra un laipni pajautāju, vai Kivi negrib nokāpt. Kivī nokāpj no manis.
- Tu lieliski ar viņu tiec galā. Kivī ir jau tevi akceptējis darbam. - Un smejas. Smejas arī Kivī.
Uz atvadām saku "hello"Kivi, viņš kā bērns pagriežas un izskatās aizvainots.
Tā nu -putnam es patiku, nezinu kā viņam.
4 komentāri:
viņš ir ļoti ļoti skaists un dzīvnieki nekad nekļūdās,viņi uzreiz pazīst labu cilvēku,bst vai bosam vajadzēs tādu-nezinu....
mammu, dzīvnieki ar ir tikai cilvēki un kļūdās. Tu par ezīti nezini?
nē...
Vai tiešām Žanis Ezītis ar dzīvoja Vankūverā?
Ierakstīt komentāru