Ēdiens

Mūsu ķīniešu saimnieki, no kuriem īrējam māju, mums ik pa laikam nones lejā kādu savu gardumu. Nu gardums - tas ir viņu izpratnē. Tomeks gan ik pa laikam arī kaut ko no tā visa apēd, bet es tālāk par 2 m nevaru pieiet. Un zinātāji zin - nu neesmu ēdiena izvēlīga. Ar vienu tādu Lotosa sakņu zupiņu šodien tika aizdambēta toalete. Cik zinu, tad mans vīrietis vēl joprojām braši turas un cīnas ar to.Pat Tomka vakar padevās īpašajai smaržai. Kā lai mēs to sagremojam, ja pat toalete nespēj? Nu negribētos ziņot saimniekiem, ka Lotosa sakne iesprūdusi trubās. Bēdīgākais, ka esam ielūgti uz atvadu brokastīm kādā no ķīniešu restorāniem. Tad nu jau divas nedēļas esam nu ļoti ļoti aizņemti un nekādi netiekam. :)

Vasarā kaimiņu tante gribēja mūs pārvilināt pie sevis. Gribēja mūs savā dzīvoklī. Itāliete. Nesa garšīgu pastu. Nu ļoti ļoti. Un kad tagad iedomājos atvadu brokastis itāļu restorānā.....

Es jau neko. Tajā pašā Tomka darbā slikti nav. Silta silta istabiņa, Mjaukats tur patās un kad grib, tad noskrien lejā, kur priekšniece Danuša kaut ko jauku pagatavojusi un uz lielā ekrāna jau filmu sagatavojusi. Vislielākā delikatese viņiem jau 30 gadus ir Ventspils šprotes eļļā ar lietuviešu rupjmaizi (parasta klona maize) no "Aļenkas" - krievu veikala. Un protams Tatars. Nu tas pats ēdiens bildē arī ar tām pašām zivīm. Un tad visi sasēžas un ēd un ēd, un pļāpā un pļāpā.

Un tad tur ir Rišards - lielākais šprotu cienītājs - īpašs onkulis.

Rišards 1977.gadā izgudroja krāsu, ar kuru krāsot kuģus ūdenī esot. Vācieši par to dabūja viņu ārā no Polijas. Un tā nu izceļojies pa visu pasauli, viens no pirmajiem skolniekiem Žakam Kusto, kas izgudroja zemūdens niršanu un vēl un vēl....Viņam tēvs arī tāds labs onkulis. Ļoti daudz politikā darbojies. Kubā. Kopā ar Kastro spēlējies. Kubā ir pat ielas ar viņu uzvārdu. Kubā pret Rišardu īpaši izturās. Žēl tikai, ka pāris gadu atpakaļ pēdējā tunču zvejas laikā, notika negadījums un Rišards ir kļuvis lēns runātājs, betVentspils šprotes vēl joprojām mīl neprātīgi. :)