Ja kāds saka, ka Kanādas puikas un meitenes ir pasīvi un neko nedara, tad gribu pierādīt jums pretējo. (Edvard, tas laikam vairāk tev:))
Vakarvakarā mēs tikām ielūgti pie mūsējiem uz Beach ave. Ieradāmies vēliu. Ap 10 vakarā. Ienākot pa durvīm, jau man likās aizdomīgi. Pirmkārt Tomijam nebija cepures galvā un es viņu gandrīz nepazinu. Un kājās šorti, kas Tonija gadījumā sagādātu neērtības parastā darba dienā. Alisters bija manāmi nobažījies, bet tad es ieraudzīju Ianu. Nu viņš bija ļoti ļoti satraukts un ne savā ādā. Varbūr tāpēc, ka matus bija nogriezis, bet tad es uzzināju, kas briest vakarā. Vaininiece ir Artiņa. Artiņ, tu trīs puišus noliki pie manām kājām.

Un vaininieks ir laiks līdz vasarai. Kā izrādās, tad Artiņa bija iedevusi vai ieteikusi Tonijam galīgo pumpēšanās video un tad viņš savā prātā izrēķināja, ka ir 90 dienas līdz pludmalei un vajadzētu kaut ko darīt.
Nākamo pusstundu man pie kājām stirkājās visi trīs. Es laimīgi piemetos uz dīvāna ar vīna glāzi rokās, mans Tomeks pavēstīja, ka uz paklājiņa nav vietas un tādējādi varēja klusi stūrītī dzert savu dzērienu. Paldies Artiņ, par šo brīnišķīgo iespēju!

- kur mans ūdens? - jautāja puikas pēc nodarbības.
Tāds ir sestdienas tusiņš Vankūveras stilā. :)
1 komentārs:
Ha ha ha...teorētiski Tonijam jau novembrī vajadzēja sākt...bet kā jau vienmēr... kamēr ūdens mutē nesmeļas...:D
Baigais malacis, ka savāca veselu aerobikas grupu :D:D:D
Ierakstīt komentāru