2 P

Kamēr citi jau atvēruši emeilu ar jaunajām vīzām, es joprojām gaidu...Vēl nav...Un esmu spiesta strādāt zem galda un braukāt ar pedikabu. Es patiešām mīlu to darbu, bet es patiešām nemīlu iegriezties garāžā. Uz ielām ir palikuši tikai 2 P un es. Pirmais P (Patriks) ir mans boss un otrais P (Pīters) ir otrs dīvainīts, par kuru pirmais P izplata šausmīgas baumas un ar kuru mēs visi parasti slepus tomēr draudzējamies, jo P2 nav tik traks, kā to mālē P1 un var būt ļoti labs. Nelaime ir tāda, ka pārējie, kas ar viņu draudzējas ir jau nozuduši, jo nespēj panest P1, lai cik ļoti mīlētu pedikaba darbu. Katru piektdienu es velku savu riteni ārā un lūdzos, lai P1 negribētu ar mani papļāpāt vtml. Skaitu katru sekudi, kas man ar viņu jāpavada garāžā. Viens no viņa izgājieniem:

Pienāk P1 pie manis un saka, ka Jaunā gadā īre ir 150$, jo visi tik labi nopelna, ka 1/3 nestrādā. Es sakodu zobus, lai nepateiktu, ka vienīgā, kas pagāšgad nopelnīja vairāk par 400 $ biju es, bet puse nemaz netika no garāžas ārā, jo tehnika nebija kārtībā. Pateicu, ka nē - nestrādāju. Tas tik ļoti sāpēja P1 (kā nekā zaudēts drošs 150$), ka jau 3 am Jaunajā gadā saņēmu sarakstu ar 4 citiem braucējiem un cik skaistu naudiņu viņi sapelnījuši, ka drošvien nožēloju utt. Pēc nedēļas satiku vienu no tiem laimīgajiem naudas pelnītājiem.

- Es P1 ienīstu! Nopelnīju 250$ un 150$ viņš man atņēma.

Tas nav viss..Tas ir ļoti tālu no visa Visa. 15.janv tiek rīkots pedikabistu saiets un mēs rīkojam konkursu par labākajiem P1 meliem. Pagaidām labākais ir Annas, kur P1 saka, ka no nākamā gada viņam piederēs visurgājēju bizness Vankūverā. Vizinās cilvēkus iekšā un ārā pa ūdeni. Vēl joprojām gaidām.

Ko dara P2. Neatkarīgs cilvēks. Vizina visus tā pat kā mēs, bet grib pārvilināt mani uz savu komandu. ar visādiem:

- Vankūvera bija gaidījusi tādu talantu kā tu. Man ir brīvs ritenis. Pārdodu tev un tu būsi brīva no P2.

Un viņam ir taisnība, tikai es tik ļoti negribu palikt šai biznesā... Man ir citi plāni..

Pagaidām es pļāpāju uz ielām ar P2, bet mirklī, kad P1 parādās aiz stūra, tā laižu prom. Vienreiz P1 mums sekoja. Labi, ka klienti pagadījās. Toties pusstundu man nācās pēc tam klausīties, ka P2 ir parādā apdrošinātājiem, ka alkoholiķis un narkotiku tirgonis. Es māju ar galvu un man galvā ir tikai viena bilde. Kā mana dūre uzņem neprtātīgus apgriezienus un triecas P1 sejā. Par visiem maniem foršajiem cilvēkiem, kuri ir atstājuši ofisa telpas, lai kā mīlētu šo darbu, jo nespēj to dūri ietriekt viņam sejā. Bet es vēl nevaru atstāt šo ofisu, jo man nav vīzas. Un tā es katru nakti pirms gulētiešanas pagaidām iztēlojos, kā es sataisu rocīņu dūrītē un....