Braucu ar ričuku vakarnakt. No Roxy izklumpuro manāmi saguris puika. Tik saguris, ka ielāčo manā karietē un saka:
- Uz hoteli west best west..
- Kā? Zini uz kuras ielas?
- Best, west...brauc tikai. Tas ir apakšā.
- Kur apakšā? Pasaki ēlreiz lūdzu
- Gribu mājās, brauc!Es zinu kur tas ir..- un galvu nokāris puika apguļas manā karietē.
Braucu viņa norādītajā virzienā. Puika krata pirkstu garāmejošiem, bet beigās apslīgst. Aizvedu līdz norādītajai vietai, kur puika izveļas no manas karietes, mazliet apvārtas pa zemi, tad paceļ cepuri un iepazīstas ar mani. Esot no Šveices un rīt braukšot uz Belagio viesnīcu Vegasā. Gandrīz samaksā man 50 $, bet es apturu un saku, ka tikai 10 dolāri. Nu ir man vēl sirdsapziņa. :)
Braucu projām un redzu, ka velkas lēnām pāri uz viesnīcu. Pa ceļam apturējis visas ielas kustību, vēl māj man sveicienu.
Aizripoju atpakaļ uz Granvill ielu. Paiet stunda un esmu atkal pie Roxi. Manā karietē iesvempjas kāds garš jaunietis.
- Hej, ved mani uz viesnīcu - manāms akcents.
- No kurienes tu?
- No Šveices.
- EE, zinu jūs. Un rīt uz LasVegasu.- Paspēju pateikt, ka pie manis pienāk viņa draugs. Draugs ir pilnīgi nesaguris un uz dzīvi skatās skaidrām acīm.
- Sveiks, es tak tevi pirms stundas nogādāju mājās un tu neizskatījies, ka spētu atpakaļ atnākt. Kā tu to izdarīji? Tu pat vari nostāvēt!@
-Izrādās tas viņa dvīņubrālis. Aizvedu viņus līdz tai pašai viesnīcai. Bračka vēl joprojām stāv uz ielas un klausās ielu muzikanta rokenrolā.
4 komentāri:
Labais! - gan par Tavu sirdsapziņu, gan par dvīņu brāļiem ;))))
Ieviņ, tu ar šo ierakstu izglābi manu dienu :)
Ja kas, tad šitā man gadījās arī Kiprā. Apkalpoju vienu klientu, kurš pasūta alu. Pieeju pie bāra. Pie manis pienāk tas pats džeks un saka, ka grib džinu un toniku. Prasu, vai tad alu nē. Un šis smejas. Abi pilnīgi vienādi. :D
Ierakstīt komentāru