Pikas

Milzīgas ūdens piles lēnām pārauga milzīgās sniega pārslās un sāka pārklāt zemi. Bet es savu braucamo stumju starp kupenām. Lēnām miņos, ieelpa, izelpa un uz priekšu. Putenis tāds, ka neko neredzu un nolēmu nākamreiz paņemt savas slēpošanas brilles. Bremzes par laimi tādā šļurā vēl strādā. Šodien gan naktī sola -8, kas Vankūverai ir Waw!! Riepas man tādas pagludas. Jāraug, ka no sea wall(jūras siena - gan vairāk taka) neislīdu līcī.

Un mirklī, kad es pa puteni minos pa apsnigušo Downtown, mani pārņēma ekstāze. Apsnigušas laivas un Cambie tilts, klusums, tikai pārslas krīt. Apsnigušas krāsainas lapas uz kokiem un man abās rokās slapji cimdiņi, bet kreisā slapjā cimdiņā kumelīšu tēja -bez vāciņa, jo kaut kur pa ceļam to pazaudēju. :)

Tikai viens gan - te ir tāds nejauks ieradums vankuveriešiem. Pikot pedikabu. Kas gan ir labāks par kustīgu objektu ar lampiņām un izmisušu: EJ!.... Pagalms naktī.