piektdiena, 2009. gada 11. decembris

Borščš


Vēls vakars. 1 pm. Gaidu savu trolejbusu, lai dotos pēc darba uz mājām. Pieturā stāv īss nenosakāmas tautības vīrietis. Piezvanu operatoram, lai uzzinātu tuvāko attiešanas laiku. Un jā...Kā jau te tas pieņemts: ja stāvi pieturā ilgāk par 12 sek, noteikti blakusesošais sāks ar tevi sarunāties un gribēs uzzināt tavu dzīvesstāstu un izstāstīt par saviem dzīves līkločiem. Šādā veidā esmu uzskrējusi virsū ļoti lielam skaitam vēl pagaidām nenovērtētu mākslinieku, kas raksta par mīlu, par dzīvi un sāpēm.
Otrs ātrās iepazīšanās sākums ir mirklī, kad izvelc karti. Hops un trīs acu pāri jau prasa, kā palīdzēt. Kāds grib uzzināt, kur nopirkt labākos kāpostus? Viss trolejbuss sāk diskutēt un ieteikt.:)
Un cik reizes viņi pienāk klāt, lai pateiktu, cik tev ir foršas bikses vai jaka!
Un ja kādam "iet ciet" uz ielas, tad 20 cilvēki piezvanīs ātrajai palīdzībai un stāvēs un projām neies, kamēr viss ir labi personai. Un te es atceros, ka uz mani Latvijā ātrie kliedza, ko saucot ātros, ka tas cilvēks ir vienkārši piedzēries. Bet ja nu sirdslēkme un viņa dēliņi četri un meitiņa Peciņa gaida viņu mājās ar pirmizceptām piparkūkām?
Katrā ziņā - Par vienlīdzību šeit nevar sūdzēties.
Atpakaļ pie pieturas. Vīrietim rokās daudz iepirkummaisiņu. Vēl paspēju 12 s apsvērt, ka nav par vēlu iepirkties, ka:
- No kurienes jūs esat?
- Latvijas (jau sagatavojos kā 97% gadījumu sākt skaidrot, kur tas ir)
- Awsome! Mans iepriekšējais boss bija latvietis. Tikai maziņš emigrēja uz Ameriku. Jūs runājat krieviski arī?
- Māku, bet nu jau labāk angliski kā krieviski (varētu jau teikt, ka poļu valoda manu krievu valodu ir uz 40 % nogremdējusi- Ko dara internacionālie bērni???!!).
- Man pieder mazs restorāniņš. Strādāju pie tā latvieša un tagad izdomāju, ka gribu savu. Atvēru un tagad līdz pat vēlam vakaram strādāju.
- Forši. Es ar gribētu atvērt savu zupu restorāniņu. Esmu tāds mazs zupu meistars.
- Tu māki taisīt boršču?
- Protams
- Es tieši tagad sapirku produktus un braucu vārīt zupu, bet tas no pieredzes, jo mans galvenais pavārs aizgāja un nezinu receptes. Prasīju draugiem, vai neviens nezin kādu krievu, kas māk uztaisīt krievu boršču, bet nezinot un te stāvi tu!
- Pie mums gan to sauc par ukraiņu boršču( vai Polijā tā sauc, neatceros vairs).....
Un tālāko sarunu neaprakstīšu, jo jūs dārgie lasītāji noteikti ziniet, kā pagatavo boršču, bet...Samainījāmies telefoniem, jo viņš grib mani savā virtuvē, lai izrādu zupu receptes. Gribēja jau vakarvakarā, bet gribēju noķert pēdējo skytrain.
Tad nu man padomā ir protams: pupiņzupa, skābukāpostu zupa, Harčo, Soļanka, Borščš un vēl un vēl.... Droši atgādiniet man nosaukumus, lai varu vārīt.:)

6 komentāri:

Vankūvera teica...

Hey, es skatos, ka nākamā darba vieta gatava - kamēr viens bulciņas ceps, otrs varētu zupas vārīt! :) Ja vajadzēs palīgspēkus, droši varat pie mums doties ;)

Vēl ir vnk buljons, ščī (kāpostu zupa), uha (zivju zupa), skābētu kāpostu zupa ar pupām, frikadeļu zupa, rasoļņiks, vienmēr der sautējums, bet nez vai viņiem būs pa prātam.

ievels teica...

Super! Kā es varēju piemirst frikadeļzupiņu...?? Vakar satiku uz ielas viņu un viņš esot mani meklējis caur manu pedikabkompāniju.:)

Vankūvera teica...

Nu bāc, edžus man liekas, ka tikai frikadeļzupu no visām zupām ēd :)

Anonīms teica...

ha ha ha..nu gan Tev piedzīvojumi! lasu un priecājos..tikai ko par tādu "zupu vārīšanu ciemos" saka Tomass? :)))

Bučas un sveicieni pārējiem,
Kr

Anonīms teica...

No Tomasa vari aiņemties recepti Flaki un Žurekam, tad vēl viņiem noteikti garšos piena zupas (bez plēves) ar klimpām, dārzeņiem, tuvāk vasarai atceries par aukstajām zupām - tas pats ziemas borščš, tikai atšķaidīts ar kefīru :))
Ja vēl kādus padomus vajag, prasi! Ēdieni tā ir mūsu specialitāte :)

JB

Anonīms teica...

vai tiešām tur ir tik atsaucīgi cilvēki?un neviens pats neizmanto otra labsirdību???