Slidot

Mans kolēģis Ādams strādā slidotavā. Šodien bija tik smuka diena, ka izlēmām aiziet paslidot. Robsonskvērā pēc ilgām

rekonstrukcijām esot atvērta slidotava. Un tad man bija vilšanās. Tādai meistarei kā man :) te pat nebija, kur ieskrieties. Un visa

pilsēta nāk paslidot. Laukums ir tik liels kā trīs mūsu dzīvokļi. Nesaprotu, kā Kanādieši spēj uzbūvēt tādu hokejkomandu.

Nu bija mums laiki, kad bija 2 hokejhalles un vienalga labs hokejs, bet te jau tikai pīlēm vieta. Vai arī viņi jau tiešām māk slidot piedzimstot un tādu treniņhallu nemaz nevajag...

Un gar okeānu nogājām. Tur raudzījām kā sunim nācās cīnīties ar panikas lēkmi, kad okeāns bangoja un gāza viļņus, bet saimnieki tik stāv un sapņaini raugās tālēs. Suns atmugureniski pārlēca baļķim pāri un noslēpās aiz baļķa. Diemžēl nepaspēju noķer to mirkli, bet bija diezgan iespaidīgi.

Un protams atkal sastapšanās ar

jenotiņiem.:)

Laba nedēļas nogale

Nav bijis pat laika apjaust, ka esmu zaudējusi 80 CAD nedēļā no burvīgās kafejnīcas. :) 3 NHL spēles, kur Canucks veiksmīgi apspēlē visus dara savu. Naudiņa nāk un kaut arī slapja un nečaukst tad tomēr naudiņa un, uzlikta naktī uz radiatora, atkal sāk smuki čaukstēt. Tas lietus izmērcē tevi pilnība, tad tu peldi pa Granvill ielu, bet kopumā ir tik labi pabeigt darbu ar mīkstiem muskuļiem, slapjām kedām un daudz zaļajiem kabatā. :) Piemēram, vakar divi puiši tik ļoti aizrāvās ar manu pedicabu, ka pajautāja, vai var pamēģināt. Devu viņam 10 m. Džeks liels un varens, stumj, tešs, bet pedikabs knapi kustas. Un viņam ir "respect" pret mani. Es gan viņam neatklāju noslēpumu, ka ir maza palīgierīce, kas prasa spēku, bet arī mazliet piepalīdz iekustināt to braucamo...Un puikas par to man 80 CAD. 15 min tik cik es nedēļā tajā kafejnīcā pelnītu.:)

Paņēmu no puikām telefonu, jo nākamajā dienā viņi gribēja iet uz Canucks - Renger spēli. Nākamajā rītā aizmirsu vārdu. Gāju cauri telefonam un visiem puikām, kuriem nezināju izcelsmi, aizsūtīju : "Ready for hockey?".... Saņēmu daudz atbilžu ar pretjautājumu, bet īsto arī atradu. Vēl pēc pusnakts kāds Džefs nelikās mierā, no kurienes viņš mani zin. "Wait a minut, did i met u at friendly fires? "Sazin kur esmu bijusi, sazin kā Džefu iepazinusi, vēl jo mazāk zinu to vietu. Un ko viņa telefons dara manā telefonā?

Ak, jā..Vakar mani taranēja BMW īpašnieks. Uzbraucu kalnā, knapi aizelsusies, bet tur man puiši un meitenes grib, lai vedu. Kamēr skaidrojos, kur un kā, tikmēr aiz muguras piebrauc minētā jauna mašīna un sāk neganti taurēt. Uz tādu nepieklājību neatbildu. Ignorēju. Pēc 2 min neciešamā troksnī, izlec vadītājs ārā no mašīnas un nāk man klāt. Kā reperu filmās. Džeks melnādainais apkāries ķēdēm, milzīgs liels un sāk ķērkt uz mani "WTF un visi pārējie repā noskaitītie vārdi". Man sagurums tāds, ka pie tās vietas, ko viņš man saka. saku, lai brauc riņķī, es te apstājos un man ir darīšanas. Tas, ka tev ir bembis, nenozīmē, ka tev ir ceļš.

Šis nikns, turpina ālēties. Saka, ka sadauzīšot manu riteni. nereaģēju. Šis iekāpj mašīnā un sāk braukt virsū. Gaidu, kas notiks, jo ja viņš to izdarīs, tad noteikti bembim būs lielāka skāde kā man. :) Taranē taranē, bet tomēr neuzbrauc virsū, tik nenormāli taurē. Sēžu un nekustos. Iespītējos. Taurē, ņemas. es stāvu. Tad, kad pabeidzu savu darāmo, tad pagriezos pret viņu:

- tev, ko normāls s... nav bijis kādu laiku, lai hormonus nomierinātu?..

Tā sejas izteiksme. melns kļuva zaļš un iespieda gāzi grīdā. Tā arī nesapratu, kas viņam bija iekodis.

Sapnis

- Mēs vakar apspriedāmies un balsojām par to, kas paliek mūsu kafejnīcā, kas nē, jo savādāk jūs esat par daudz un sāksiet iet projām. Un diemžēl mēs izlēmām Jūs Ieva nepaturēt. Atzvanīsim, kad varat nākt pēc čeka.

Sēžu tramvajā un esmu šokā. Biju taču galvenajā trijniekā. Stafs bija jauns un drebošām rokām cēla krūzītes un man bija tāda sajūta, ka baidās pīkstēt. Man lika visus mācīt un izturējās godam un nekas par šito neliecināja. Kad esmu attapusies no pirmā šoka, nolemju aizrakstīt Lenkai- čehietei, kas vēl ir atlaists.

Vakarā, kad braucu ar riteni, man atzvana Lenka. Pirmkārt, viņai ir lielas grūtības saprast, ko es viņai prasu, otrkārt, viņas angļu valoda ir tik bēdīga, ka man nākas klausīties viņā 5 min, līdz es saprotu, ka vienīgā, kas ir atlaista, esmu es.

Vēl lielākā šokā izlemju noskaidrot, kas īsti ar mani ir ne tā, ka esmu atlaista. Tā teikt - nākotnei. Dodos uz kafejnīcu un priekšā redzu viņu sanāksmi.

- Sveiki visiem. Nolēmu jūs apciemot. Hej, un tu būtu tā mana aizvietotāja? Tevi gan neesmu redzējusi,- saku, ieraugot jauno meiteni.

Visi sēž un klusē. Alam, galvenajam bosam, tāds neveikls smaidiņš. Laikam īsti nevar saprast, ko no manis sagaidīt. Pieeju pie viņa.

- Ja nopietni, tad es labprāt tiešām uzzinātu, par ko mani atlaida. Es dzirdēju viedokli, ka nācās dažus atlaist, bet izrādās tikai mani atlaida.

- Tu biji pārāk droša. Nākotnē tas varētu radīt problēmas.

- Un tas ir viss? Tad kāpēc to nevarēja pateikt uzreiz. Kapēc jūsu menedžeris Brett zvana man un saka par kaut kādu balsošanu un pāris locekļu atlaišanu, ja tā esmu tikai es. Brett var tač cienīt vismaz cilvēku un nemelot viņam.

Brett skatās uz mani un man ir tāda sajūta ka ar skatienu viņš ir gatavs mani iznīcināt.

- Labi, lai jums veicās!. - un eju prom.

Tāds ir mans sapnis šonakt, bet tas viss ir rezultāts tam, ka pirmās 3 rindkopas notika patiesībā.

Kivī

Šorīt agri devos uz darba interviju gida amatā. Ieeju ofisā, tur pilns ar vīriešiem. Man tiek pasniegta kārtējā CV forma. (šito mēs nesaprotam- viņiem ir mūsu Cv, bet visu to pašu info jāraksta uz citādām formām, un tā gandrīz visur). Aiz sienas parādās troksnis. Troksnis pieaug. Mana pirmā doma:"laikam kāds veco ļaužu pensionāts aiz sienas". Rakstu, koncentrējos, bet grūti, kad kāds drausmīgā balsī rūc un smejas. Tieku otrajā lapas pusē, kad mana nojausma ir, ka tur kaut kāda putnu ferma aiz durvīm un tītars bļaustās. Pajautāju vienam no viņiem, kas tur ir.

- Gribi? Vari mierīgi to putnu ņemt līdz uz mājām.

- Garšīgs?

- Nezinu, bet mēs ar viņu netiekam galā.:)

Te pēkšņi aiz durvīm:

- Hello. How are You? How are You? Hello, hello. (sveiki, kā tev iet?)

Un tad viņš atvēra durvis un ieveda mani intervējamā telpā. Te nu es arī uzzināju galveno varoni. Kivī. Tieši tāds kā attēlā-liels, smuks ar nejauku raksturiņu.

- How are You bird?

Putns šoreiz neatbild tik sāk mani intensīvi pētīt. Sakautrējās.

Runājam par manu gida pieredzi utt, bet kad nonākam līdz sadaļai, kur man jāsāk analizēt situācijas, Kivī sāk traucēt un ik pa laikam:

-How are you?

Cenšos nokoncentrēties, bet kaut kā nesanāk. Smieklīga situācija. Vīrietis man atvainojas, ka papagailis intervē mani viņa vietā. Te pēkšņi Kivi nolec no laktas un apsēžas zem mana krēsla. 5 sek un Kivi jau ar knābja un kāju palīdzību sāk virzīties par manu kāju uz augšu un klēpī iekšā. Intervējamais galds ir no stikla un redzu, ka vīrietis ir ļoti ļoti apjucis.

- Nekad neko tādu neesmu redzējis. Viņš parasti nevienu neklausa, neviens nepatīk, bet acīmredzot Kivī tu esi iepatikusies.

Kivī jau pa to laiku sēž man uz pleca un pieglaužas. Mēs smejamies. Putns, lai būtu savējais arī smejas. Mēs visi trīs smejamies. Tikai mani nepamet sajūta, ka Kivī īsti nesaprot, par ko mēs smejamies un ir mazliet jokains ar savu atkārtoto smiešanos.

Vīrietis pienāk un grib Kivi noņemt, bet baidās, jo viņam Kivī knābj. Pieeju pie būra un laipni pajautāju, vai Kivi negrib nokāpt. Kivī nokāpj no manis.

- Tu lieliski ar viņu tiec galā. Kivī ir jau tevi akceptējis darbam. - Un smejas. Smejas arī Kivī.

Uz atvadām saku "hello"Kivi, viņš kā bērns pagriežas un izskatās aizvainots.

Tā nu -putnam es patiku, nezinu kā viņam.

Kaska

Taisīt kapučīno var apdraudēt pieri. Vakar rasktīju, ka baidos no Bermunda izejas dabūt pa pieri ar zemūdeni, bet cits aparāts izrādījās tik pat bīstams. Ņēmu no ledusskapja ārā pienu kapučīno un apsitu galvu pret durvīm. Tagad tur liels sarkans pleķis un puns. Citi traucējumi nav pamanīti, bet vienalga stulbi sanāca. Šodien Ādams (kolēģis) man ieteica ļoti lētu ķiveru veikalu. Rīt noteikti aizčāpošu.

Tomiņam ar sanāca pamuļķāk. Kad nācām te dzīvot, tad noteikums bija, ka nedrīkst pīpēt šeit. Viņš to uztvēra ļoti stingri un gāja kvartālu tālāk. Šodien uzzināja, ka saimniece ir bijusi visas 20 dienas Hon Kongā un tas nav bijis nepieciešami.

Parakstīju līgumu par darbu Olimpiskajās spēlēs.

Bermunda

- Veļa vēl nav sausa.

- Ko tu ar to domā?

- To, ka veļa vēl nav sausa.

Pirmo reizi biju veļas mazgātuvē. Tādā, kā filmās. Sēž visi un mazgā veļu, pļāpā, skatās filmas. Tikai kaut kā neizžāvē līdz galam.

Atpakaļ nākot gājām gar stūri, kur iepriekš atradām zaļumus, bet tur priekšā lietussargs. Pilnīgi vesels, atvērts lietussagrs. Mazliet pastāvējām, padomājām un izspriedām, ka tur jābūt Bermonda trīsstūra izzejai. Ik pa laikam, kaut kas tiek uznests virspusē. Jāuzmanās, ka kādu dienu nesadauzu galvu pret kādu zemūdeni. :)

Jaunajā kofee shopā nav nekā interesanta. Sestdien taisījām ekspreso, svētdien taisījām ekspreso un latti, šodien latti un ekspreso. Konstanti sirsniņas vietā man sanāk lapiņa. Lapiņa ar trim vai četrām lapiņām. Kolēģi: 2 austrālieši, 1 čehiete, 1 brits, 1 japāniete, 1 korejiete, 1 ķīnietis, 1 francūziete un Lanka from Šrilanka.

Zaļa zālīte

Tomas izgāja pastaigāties un 2 blokus no mūsu dzīvesvietas un uzskrēja virsū melnam plastikātu maisam. Un maiss bija izārdīts un iekšā... Kādi 2 kg zaļas zāles. Un zālīte tāda īpaša... Tomas aizčāpoja 50 m no maisa pie policijas mašīnas un pajautāja, vai tas ir normāli. Tante uzmeta acis maisam un noparkoja biku tālāk policijas mašīnu un neko nedarīja. Un Tomas stāvēja malā un domāja.

- Laikam esmu muļķis. Nebūtu gājis un prasījis, varētu 3 mēnešus par īri neuztraukties, bet tagad, kad godīgi pildījis pilsoņa pienākumu un lēdija pat īpaši ieinteresēta nebija...Eh...Un pat neesmu šīs valsts pilsonis...

Atnāca mājās un nolēmām vismaz aiziet un veikt foto sesiju notikuma vietā.

Artiņai

Tie, kas seko līdzi un pazīst mūsu Artiņu, tad redz, ko es viņai piemeklēju Gastownā. :)

Šodien viņa tāda domīga. Laikam jau Korāns iespaidojis. Šorīt 7 no rīta viņa saņēma dažus pantus no korāna sms formātā. Ja kādam interesē, noteikti rakstiet viņai. Viņa palīdzēs ar kādu gudru padomu! Es gan nezinu ar ko viņa nodarbojas.:)

Šodien man nekā ar mīšanos negāja. Pa starpai nodomāju, ka esmu pazaudējusi auskarus, bet tad mazliet padomāju un sapratu, ka abus divus reizē parasti nepazaudē un atradu mājās uz plauktiņa.

Visu dienu domāju par piedzīvojumiem, kad dzīvoju Austrijā uz kalna un še reku- pilnas ielas ar cilvēkiem snowborda zābakos un ar dēļiem -Cypres hillā esot tik burvīgs pūderis. Es domāju gan, ja šitā smidzina te bez pārtraukuma jau 5. dienu, tad noteikti kalnā ir pūderis. (Ja kas tad, kalnus var redzēt un tur var aizbraukt vienā stundā) Gan jau paspēšu.

Supermens man piedāvāja piedalīties fotosesijā - sievietes hokejistu tērpos uz ledus. Tagad domāju. Ir daudzi: Vai?

1. Cik īsti piedienīgi ir fotogrāfēties tādā tērpā?

2. Ja tie ir Canucks tērpi, tad, vai tas nav noziegums pret Dinamo?

3. Vai nav par vēlu mēnesi pirms 29 gadiem sākt modeles karjeru?

4. Ko par to teiks mamma?

Ak, jā- rīt man pirmā daba diena jaunajā kofeeshopā. Rīt mazgāsim vietu, lai nākamnedēļ vērtu vaļā. Atpakaļ pie pupiņām un mafiniem.

Un te ir bilde ar krutu lietu. Nav laika bizot uz bibliotēku- atstāj grāmatu te- kā pastkastītē.:)

Kolēģi

Nu re, te tā interneta bilde, ko es teicu, no tā mākslas pasākuma , bet protams, ka man joprojām nav skaidrs, kas ir Viņi, kas ar mani kopā zosis palaida pāri gājēju pārejai.

Kas vēl jauns. Staigāju pa intervijām, bet nav viegli te nevienam tā uzreiz. Trešdien man jāiet runāt par gides darbu olimpiādē un uz vasaras sezonu. :)

Ir pāris vietas kafejnīcas, kur arī viss pagaidu līmenī, bet neviena nav tāda Waw! Rīt eju uz Kartāgas kafejnīcas interviju, jo onka ir Tunisietis un viņu ieinteresēja, ka es tur esmu dzīvojusi.

Šonedēļ visu nedēļu minos. Sestdien pateicu, ka viss, nav spēka un izrādas, ka reizēm vajag vaidēt - šefs uz visu nedēļu piešķīra man riteni ar motoriņu. Tagad tīrā izklaide!! :)

Bet vispār komanda mums ir tik forša. Tīrais prieks ar viņiem kopā būt. Ir mums brits Ādams, kas tiko ieradies un viņam laikam draudzene latviete ir bijusi, jo pārāk daudz zina par mums un patīk lietot vārdu "pateicos", kas viņam izklausās kā "potatoes" un ik pa laikam ķircinās, piem, ka latviešu veģetārisms ir samazināt gaļas daudzumu pusdienās.

Tad ir Marks, kas studē teātri un domā multfilmās un grib būt multfilmu režisors. Izceļojies pa visu DienvidAmeriku ar vienu somu mugurā un 6 gadus stādījis Kanādā kokus.

Ir Šons, kas mācās producēt un piedalās jau pirmās filmas filmēšanā un tik stāsta un stāsta par to visu. To visu klausoties sāku saprast, kapēc Vankūverā ir tik daudz bezpajumtnieku jaunu cilvēku un tik daudz apkārtklejojošu dīvaiņu. Šeit ir milzīga filmindustrijas vieta un te ir pilns ar sapņotājiem un tie, kas ceņšas sekot tiem. Ideālistiem nav viegli izdzīvot šajā vidē. Pašlaik viņus var tik daudz redzēt uz ielas, jo viņu naktsmītni taisa uz olimpiādes laiku, lai nobīdītu no skatuves. Lai viss ir skaisti un rožaini tūristiem.

Kas vēl? Atdzīvojās vecais Nokia. Guļam, skatamies Fumily Guy un te pēkšņi zvana modinātājs. Mūsu telefoni blakus. Skan! Iemetam acis visās kabatās. No kurienes skaņa??!! Atveram lielo bagāžas skapi. Ceļam ārā koferus. Vienu, otru un tur mans vecais Nokia pēkšņi iedomājies pamosties. Vecais muļķais aparāts! Vāciņš neturās virsū, bet bļaustās pa visu māju. :)

Ārā plosās Eļniņo. Jēzus bērniņš. Baisi. Tāds troksnis. Cerams, ka sniegu atnesīs!

Tikai braucu

Vakardien pabeidzu braukšanu ar velo ātrāk kā parasti. Pēc 4 reizēm esmu zaudējusi visus kg un tagad esmu tik tieviņa, ka nav man tā spēka vairs. Tad nu mēģinu citu stratēģiju, lai iegūtu viņu naudiņu sev. Vakar bija "KISS" koncerts. Stāvējām pie stadiona kādi 8 Pedicabi. Iznāk 2 lēdijas, paiet visai rindai garām un nostājas pie manis:

- O my GOOOD! You are so cute!!! ( Tu esi tik mīlīga, laikam) un izvelk maciņu, noskaita un iedod man naudiņu.

- Mēs ar tevi nebrauksim, bet ņem par to, ka esi Cute.:)

Paiet 5 min. Pie manis pienāk nākamās 2 milzu lēdijas.

- O my GOOOD! So Cute!!!

Un atkal izvelk maku un noskaita man.

Tālāk gan vakara gaitā tik viegli man naudiņa nenāca, bet sākums bija labs.

Minos, te pēkšņi no sāna :"-Smile!!!", es kā jau pieradusi pie šitiem izsaucieniem griežos, smaidu un tur!!!! Valdis ar paparaci kameru un divām skaļi smejošām lēdijām brauc man garām mašīnā. Un mēs zinām, kuras lēdijas es domāju, ja Artiņ un Evu! Nu šitik pārsteigta sen nebiju bijusi. Valdi, visas uzņemtās fotogrāfijas man!!!!! :))))

Pēc tam man apnika un ar pēdējo busu braucu mājās. Bars tusētāju autobusā un braucam. Iekāpj 2 policisti. Jaunietis man blakus nopietni un skaļi:

- Policista kungs, man kabatā ir daudz marihuānas, tas nekas?

Es sāku gaidīt, kas notiks. Izskatījās, ka policisti bija iekāpuši tajā autobusā tikai pasildīties. Nekas nenotika.

Kas vēl jauns? Joprojām brīnamies, kā visi cenšas autobusā pieķerties Tomasa makšķeres trubai. Vakar 4 lēdijas un pavecs onka. Un tagad es dodos uz Deer lake. Ir ļoti parasta, ļoti lietaina svētdiena.:)

Un tagad mēs atbraucām no Deer lake. Tāds lietus, ka Tomas bez lietussarga izmirka pilnīgi slapšs, tikai dīvainā kārtā viena vieta 5 cm diametrā uz biksēm aizmugurē palika sausa. Dīvaini. Pētu un domāju, kā to var izdarīt. Tak gorījās pa lietu uz visām pusēm, bet vieta sausa..Hmmm..

Bet es pa to laiku meklēju kastītes. Kaut kā nevaru viņas te atrast. Tikai vienu atradu. Un šodien iebridu slapjos krūmos un koordinātes rādija, ka jālec pāri upītei. Ieliku telefonu kabatā, lai nesaslapinātu un lecu. Aizmirsu aizvērt lietussargu. Ar lietussargu neleciet. Tur sanāk cits aprēķins. Es ielecu līdz ceļiem upītē.

ps. Rakstiet par to, kā jums iet!!! Paldies Antriņ par vēstuli.

Resume

Bildē redzami foajē ar kontaktiem grīdā. Tādiem kā man, kas aizmirst uzlādēt telefonu.

Te ir jāsaka Resume nevi CV. Un nedrīkst rakstīt, vai precējusies, gadus, ādas krāsu un pat tautību nedrīkst, Tāpēc man bija ļoti liels brīnums, kad vakardien viena supersmuka menedžere sāka man runāt par Rīgu un Pēteri Skudru. Staigāju un dalīju savu Resumē un jau pie pašas skytrain pieturas izdomāju- tikai vēl šitajā vietā un tad braucu mājās, ieroku galvu spilvenā un vaidu.....Galīgi dūša nogāja zemē. (Nekādus stila labojumus!!!!!!) Ieeju, bet tur tik foršs sporta bārs! Un pie manis tūlīt atsūta to skaisto menedžeri. Skatās manā Resumē un prasa, vai man patika. Domāju, ka domā noteikti Kipru, atbildu, bet izrādās viņa par Rīgu prasa. Resumē nav neviena vārda par Rīgu. Tikai latvijas Universitāte pieminēta un viss. Izrādās viņai vecmāmiņa un vectētiņš latvieši un visi radi tajā pusē to vien dara, kā par Latviju viņai stāsta. Pati vairs neko nerunā, bet uz Rīgu ir braukusi, jo kad bijusi Parīzē, vecmāmiņa tikmēr lūgusies, kamēr arī aizbrauca uz Rīgu. Nu un laikā, kad Pēteris Skudra ir bijis Vancouver Canucks vārtsargs, tad viņas radi no prieka esot biksēs čurājuši. Tad nu sanāca mums super papļāpāt. Viņai viss viss patika. Tikai pirmdien man zvanīšot otrs galvenais menedžeris. Atnācu mājās un craiglistā ieraudzīju, ka esmu iegājusi pa durvīm tad, kad viņi sludinājumu nopublicējuši, ka meklē darbinieku. Tagad jau vairs nav tā, ka ticu, ka nu tik būs, jo redz Suņu onka man pateicās un viss esot bijis forši, bet Mora acīmredzot nav bijusi pietiekama pieredze un ne vienmēr mans humoršarms nostrādā līdz galam.:(

Lāčplēša diena

Vakardien agri jo agri uzāvām ūziņas kājās, lai dotos uz centru darba medībās. Tikai viena lieta. Sapratām to tikai centrā. Viņiem 11. novembris ir svētki. Veterānu diena. Visi staigā piespraustām magonēm un piemin kara laikā kritušos pāris Kanādiešus. Būvē vēsturi. Un viss bija ciet. Nācās doties mājās, pukoties un mazliet nosnausties.

Pamodos un izdomāju, ka dodos beidzot apciemot draugus, jo Evucis un Artiņš jau sen kā aicina un aicina. Tomku atstāju mājās, jo viņš bija tik 1 h čučējis (gatavojies darba meklēšanas dienai, kura izgāzās). Pa ceļam pie pieturas izdomāju, ka vajag 1 alu. Tik sen neesmu dzērusi alu- VAJAG! Un alus te padārgs un tikai speciālos veikalos. Piedevām prasa uzrādīt 2 apliecības -pasi un vadītājapliecību (kura vēl joprojām ir pie tantes). Jautāju puikam, vai dos bez. Jā, jā, došot. Kamēr izurbos cauri buņžiņām, noskaidroju, ko var ņemt pa vienam, ko kastītē, saprotu, ka autobus tūlīt būs. Pieeju pie kases, iedodu naudiņu....Un tālāk viss kā trillerī..

Redzu - autobuss brauc. Es saku, ka, lai ātri, autobuss atbraucis. Puika pārjautā, ko lūdzu..Pēc 10 sekundēm saprot, ka gribu, lai viņš skaita ātrāk. Tā, atlikums man ir rokā. Kā tikt ārā no veikala?

Ķēdes un ejas. Lienu pa apakšu, no turienes, kur ienācu. Izlienu. Stumju durvis- nestumjās. Tik no otras puses var atvēr. Lecu pāri barjerai un ārā pa durvīm. Alus turziņā vienā rokā, autovaditāja mācība grāma otrā un jonī uz pieturu. Autobuss gabalā. 20 min jāgaida. Labi, ka man ir tā grāmata. Izlasīju.

Pie viņiem bija forši. Izsmējāmies, izpļāpājāmies, izēdāmies siermaizes, izpīpējām ūdenspīpi, izdzēru alu, izdzēru, ko tur Evucis vēl ielēja, izāzējāmies, izturējāmies forši, izrunājāmies ar Kici pa skype un beidzās visi iz... un devos mājās.

Mājās atradu savu Tomku vērojot kompī akvāriju.

Darbs

Šodien nācās biku agri celties. Ap 06:30, jo Vancouverā ir āra instalāciju mākslas izstāde un mums ar Pedikapiem bija paredzēts pavizināt svarīgos onkas gar krastmalu. Es gan to pa mākslu nenosauktu, ja neskaita ķīnieša darinājumu- mazos smejošos ķīniešus, tad pārējie...Viens darbs, piemēram, ir kā kanalizācijas trubas apliktas ar putoplastu, lai ūdens neaizsaltu. Bet, ko gan es zinu. Es un māksla kā ģitāra un burkāns.

Kolektīvs mums ir tiešām superīgs un mēs visi esam kā viens liels Pedicabs. :)Pirms tam vietējie aizrāvās ar politiķiem un lai nebūtu nekādas nesaprašanās, tad es piedāvāju tos, kuri viņiem nepatīk iemest manā piekabē, jo es tā pat nezinu, kas tie par kustoņiem. Ko es īsti vedu man nav skaidrs, bet tēju man atstāja vislielāko no visiem un mūs nepārtraukti fotogrāfēja. Laikam no rīta jāaizskrien uz kiosku pēc avīzes un jānoskaidro. :) Vizināšana jau gan bija smieklīga. Apmēram 10 min, ieskaitot gaidīšanu pie gājēju pārejas, kamēr Kanādas zosis pārāpos pāri.

Pēc tam mēs visi pasēdējām Mongolijas bārbekjū (ļoti iesaku) un klausoties, ar ko tik mani kolēģi nenodarbojas, man uznāca pārdomas, vai tik es nedaru par maz....

Un viena no viņām man rīt sarunāja vienu interviju viesnīcā. Pa ceļam pēc autovadītāju apliecības, jāieskrien.

Kur es noliku apliecību? Tik ļoti aizrāvos ar domu, ka esmu dabūjusi darbu pie Olimpiādes, ka atstāju tantei uz galda. Mans darbiņš būs visādi pēcspēļu vakara banketi ar sportistiem un delegācijām. Kādus autogrāfus man jāsavāc? Labs bija, kad Evucis tā arī īsti nesaprata, ka ir pieņemts darbā, jo Onka pateica viņai, ka cer viņu janvaŗī redzēt. Mēs gan ar Artiņu nospriedām, ka Onkam ir problēmas ar redzi un viņš cer ko saredzēt vēl janvārī. :) Un Artiņa ar Valdi ar ir iekšā. Tomas diemžēl tajā laikā strādāja, bet cerams, ka novembra beigās ar tiks uz intervijām. Onkas un Tantes bija tik izbrīnītas, kad redzēja mūsu valodu zināšanas un protams arī manu gadu pieredzi Four Seasons Kiprā!!!! ;) Eh, Demetris gan jau smietos.....(Bildē ir redzama arēna, kuru gatavo atklāšanai- foto uzņemts slepeni).

Ak, jā...Mēs ar Artiņu iekarojām zinību bibliotēku. Gudrākas kļūstam:) Te bilde. Celts līdzīgs Kolizrejam.

Suņu intervija

Suņu vietā sagaidīja mani Agneszka un onka, kuram pieder suņu hotelis. Labdien, labdien un intervija sākusies. Pāris jautājumi par manu nākotnes vīziju. Izskanēja piedāvājums no Agneszkas puses atrast man vīru, lai es varētu palikt Skaistajā Britiš Kolumbia un onka sāka interesēties, kura no visām piedāvātajām pozīcijām man der.

- Menedžera laikam jau vēl nē, man vēl jāuzlabo akcents un vēl šis tas. Ceru, ka suņiem šeit nepiemīt sevišķš akcents un spēju normālā valodā ar viņiem sarunāties.

Atbilde pieņemta. Nākamais jautājums ir par situāciju, kad manam sunim nepatīk kāds cits suns parkā un viņš to arī skaidri pasaka tam otram sunim, bet par ko otrs saimnieks kļūst dusmīgs uz mani (it kā es būtu ko sliktu pateikusi).

- Mēģinātu atvainoties un visādi pielīst, bet ja vēl neapmierinātu onku, tad lai zvana manam menedžerim un izgāž visas dusmas tur.

Atbilde pieņemta. Nākamais jautājums ir par to, ja hotelī ienāk kāds ar savu suni un domā atstāt pie manis, bet tajā mirklī mani jau esošie suņi sakaujas. Es samierinu nebēdņus un atgriežos pie klienta, kurš skatās uz mani aizdomīgi. Ko es daru?

- Saku, ka viens no suņiem šodien ir negarastāvoklī. Izskatās, ka kāds viņam kaulu atņēmis un smaidu.

Agneszka ar Onku pamatīgi izsmejas. Onka vēl piebilst, ka tā ir bijusi labākā atbilde, ko viņš ir dzirdējis un mūsu saruna ieiet jau otrā plānā. Tagad jautājumi jāuzdod man. Uzdevu jautājumu par uzpurņiem. Onka laipni paskaidro, ka tas ir Eiropeisks variants, ka Kanādā un Amerikā suņi ir mierīgāki kā Eiropā, jo jau šo suņu vecmāmiņas ir saitītē vestas un gēni ir kļuvuši mierīgāki. ( man jau gan liekas, ka tā ir vispārināšana un gan jau Amerikas buldodzei arī šad tad uznāk hormonu vētras). Tāpēc neesot uzpurņi. Te tāda likuma nav. Prasu par trakumsērgu. Arī te viņu suņi jau ir imūni pret to. Saku, ka apkārt tak ir meži un dzīvnieki. Agneszka saka, ka vienīgais, ka man vajadzētu uzmanīties no lāčiem.

- tad, ko man tad darīt? Noskaidrot, vai lācis ir stiprāks par maniem pieciem suņiem?

Agneszka laipni atbild:

-Nē, būt ātrākai par suņiem.

Intervija beidzās. Domāju, ka visi trīs pavadījām jautru pusstundu.

Mājās devos atkal ar Sky Train. Tas metro mani padarīs traku! Lai, kur es censtos ieiet, es nonāku līdz Ričmondas līnijai. Man vajag Expo. Lai kur es iznāktu, priekšā atkal Ričmondas līnija. Un ja es eju uz Grinvill pieturu, tad noteikti nonākšu Waterfrontā. Un noteikti nonākšu Waterfront Ričmondas līnijas galā! :(

Ceļa zīmes

Darbiņš man specifisks, bet viens ir skaidrs. Tik daudz geju neesmu redzējusi savā mūžā kā naktī braukājot gar viņu klubiem.:) Lai braukātu, vajag ar tiesības nolikt. Tiesību nodaļā pa velti izdala grāmatiņas (CSDD ar tā dara?) un tad nu sāku gatavoties. Es zinu, ka Vankūvera ir geju un lezbiešu paradīze, bet, ka viņiem ir speciālas zīmes, nezināju. Vismaz tā es sapratu, ja iztulko.

Tātad, meitenes, ja mēs redzam šo zīmi, tad ejam patālāk! (Mammu- tulkojums:"mīksts plecs priekšā- paliec malā").

Pannas un Capilano

Vakar braucu ar savu vizinātāju otro reizi ielās. Izbraucu no garāžas un Hops...Ķēde nokrita. Kamēr es to visu dabūju atpakaļ, mans fraņču manikīrs bija mehāniķa manikīrs. Labi, ka patumšs. Devos ielās. Kolēģi bija apslimuši, tad nu es patrulēju pie galveniem īru pabiem, gaidīdama Vankūvers Cunucks spēles galu. Pa ceļam paķēru pirmo klientu. 3 kvartāli un 10 dolāri kabatā. :) Un tad es izbaudīju kārtējo arābu brīnumu. Tieši mirklī, kad beidzās spēle un visi laimīgi nāca ārā, man gadījās arābs, kas kādas 15 min bija uz robežas "jau braucu". Savā starpā aprunāja manu cenu. Es tak zinu, kas ir "hamsa" un "flūs". Bet nu nokaitināja mani viņš ļoti. Nākamreiz nekādu "hamsa". "Salem" un viss!

Pavizinājos 2 h, tad atbrauca Supermens un sāka ierādīt man pilsētu. Un izrādās, ka pēc spēles man vajadzēja būt pie hokejhalles. Eh...Bet nu tas Supermens!!! Vankūveras Downtown vai Vecpilsēta ir pakalnā. Tad nu lejā līdz hallei es nobraucu 15 min, bet atpakaļ 45 min un tas lopiņš vēl visu ceļu smaidīja un ik pa laikam kādu pavizināja. Pēc 4 h biju slapja, sakniebusi lūpas un mazliet nodūrusi zodu iesānis.

Kamēr es braukāju, Tomas uzrunāja pannas. Iepriekšējā lielveikalā 25 dolāru panna ar viņu nesarunājās, tāpēc vakar brauca tālu tālu uz Wal-Mart pēc runājošām pannām. Ar mani jaunās 3 kopā par 17 dolāriem nerunā, bet viņš apgalvo, ka viņas turpina uzrunāt viņu. Nu labi -vismaz ribiņas apcep.

Un šorīt agri braucām uz Capilano ezeru. Apmēram 1 ar pus h brauciena attālumā. Tomas paķēra savu makšķerkātu futlārī. Visu ceļu ķīnieši centās pieturēties pie tā kāta kā pie stangas. :)

Smuks ezers, mežš kā slapjie džungļi un zivis kā milzu laši. Bijām liecinieki 14 kg laša izcelšanai no ūdens, foto sesijai un laša nolaišanai atpakaļ upē.

Eh, beidzot visi :)

- Te biļetīte....Ser, biļetīte..Ser..ser!!! Ser!!!...Biļetīte!!!...Biļetīte, ser...

Apstājamies pie nākamās pieturas. Iekāp onka.

- Ser, biļetīte... Ser, lūdzu, mana biļetīte.....Biļetīte...

- Labdien, kā kā man viņu laist te? Ser? Kā? Šitā?....Ser..Biļetīte!

Un tā visu ceļu. līdz iekāpj ap 40 gadīgs tantuks beisbolista apģērbā un keponu uz galvas:

- Piedod, nav man biļetīte. Aizmirsu. Pārāk daudz lietas man šodien jāizdomā,-un apsēžas.

Nav reakcijas no šofera puses. Tik ļoti šoferītis bija iegājis sevī.

Artiņa ir atbraukusi. Un vēl joprojām nav uzbarojusies. :) Pavazājāmies pa šopingu. Pie zivju stenda ir ko pastāvēt. Kas ir šis?

Rītdien vakarā atkal sēdēšu uz sava vāģa un braukšu. Tikai vēl man nav Pepijas tērps sagādāts. Šodien pieteicos vēl vienam darbam un man piektdien tikšanās. Jāstaidzina un jātrennē suņi pa kalniem. CV gan mazliet izpušķoju. Sanāk, ka mūsu Morai būtu jāsēž uz pakaļkājām un jākauc pēc pavēles, bet īstenībā viņa knapi var ķepu pacelt- tikai, ja īpaši sagatavojas.

Cerams, ka man nebūs liels buldogs priekšā. Klausulē izklausījās pēc tantes. Un vēl tur bija teikts, ka vajag oficiantes pieredzi. Kas nez man tiem suņiem būs jāpasniedz? Bļodiņa?

Un jā, dolārveikalā šveices nazīšus labāk nepirkt. Atvērām iepakojumu un sapratām, ka skrūvi vīna korķī var dabūtu tikai, ja labi ieskrienas.

Profesijas

Šodien atvilkāmies ar koferiem uz jauno mītni. Tomeks aizdevās vēl citiem pakaļ, bet būs ilgi. Aizbraucis pretējā virzienā.

Esmu apguvusi 2 jaunas profesijas.

Par pirmo. Bijām iepirkšanās centrā, pie durvīm paņēmu pāris tūrisma bukletiņus un devos visiem līdz. Edgars apskatījās un teica, ka par viņām jāmaksā. 2 bukletiņi kopā 18 CAD. Kamēr vēl meklējām adapterus, tikmēr mana sirdsapziņa sāka žņaugt un mocīt. Aizstaigāju atpakaļ un nopirku viņus. Pagāja pāris dienas. Bračka grib pastkartes. Sagādāju. Tikai Edgars mājās ievēroja, ka atkal neesmu samaksājusi!!!!!Cena virsū. Tad ko man tagad darīt? Mammu, JB visi pārējie, jūs tak nevarat tādas pastkartes saņemt. Bet es aizmirsu, kur paņēmu.

Otra profesija. Hm..Kā lai saka, ar kaut ko jau ir jāsāk.Sestā diena un es jau strādāju un nopelnīju pirmo naudiņu. Darbiņš jautrs. Esmu taksists ar riteni. Kopā ar meitenēm un pāris puikām uz riteņa vizinam tūristus. Mans šefs ir Supermens. Tad nu man sanāk tāds fitness. Darbu varu darīt, kad vēlos un uz pāris stundām. Pagaidām pamazām, jo tur vajag bika spēku. Tas būs vairāk uz olimpiādes laiku un pēc tam visu vasaru. Kolēģi saka, ka nauda tur IR!!! :) Tikai pirmajā vakarā visienesīgākajā stundā man riepa pārsprāga. Kamēr samainīju ratus, visi jau bija sapelnījušies un izvadājuši.

Vakar bijām Halovīnā. Visa šī puslode iet gaisā tajā dienā. Dita ar Edgaru pat bonbongas bija bērniem sadabūjuši. Tikai nekādīgi nenotrāpīja uz knēveļiem. Tikai uz 2 freilenēm, bet viņas atteicās no bonbongām (savu picu bija paķērušas līdz). Iztukšojām savu dzelteno galonu (alkoholu te labāk nedzert-cenas ir AJ un AH) un devāmies uz galveno ielu. Mamma MIA! Jau skytrainā satikām Boratu, kurš meklēja biļetīti, bet tās maskas! Tūkstošiem cilvēki ar izdomu. Skraida cauri masām un meklē sev līdzīgos! Evucis bija super Flinstonbēbis un atrada pašu Flinstonu. Valdis ar Evu atveda pašu labāko masku -Yodu!!! :)) Ilgi gan mēs neuzturējāmies tajā jūklī, jo mēs noslinkojām un maskas neuzvilkām.

Bet viens te ir skaidrs- Kanādiešiem nav auksti! Sieviete stāvoklī, bet stāv miņikos.

Otrs ir skaidrs -pārtika te ir labāk vairs nevar būt. Tik lēti augļi, kādus pat redzējusi neesmu. Lēti salāti un visādi aziātēdieni. Paldies jums Made in China:)

Trešais ir skaidrs - te ir forši!