pirmdiena, 2011. gada 23. maijs

Tauvas

Ta ta, bura ir nolaista. Apsiesim striķīti. Tā, cilpiņa striķīti... Hmmm...Tas striķītis gadījumā nav no otras puses? Nuuuu... Hmm... Kā gan tas tur varēja nokļūt? Pajautāt Tomkam? Nēeee.Padomās, ka es neko nesaprotu un izskatās tāds aizņemts ar saviem striķīšiem. Labi, pārlikšu tā kā vajag. Vajag tikai biku pavilkt uz augšu un pārlikt vienu galu aiz bomja. Tā, izdodas labi. Jā, pāri ir pārlikts. J Ups...Kā lai viņu tagad lai novelk lejā?
-Tomku...-stāvu ar vienu striķīša galu rokā un otrs augšā plivinās, bet lejā nenāk – par vieglu (fizika nebija mana stiprā puse skolā)- kā lai es dabūju to striķīti lejā?
Un turpmākās minūtes es uzzinu visu gan par to striķīti, gan par sevi un to pavada milzīgs troksnis un mans striķītis tiek norauts pilnīgi un galīgi no masta.
Morāle: uz kuģa ir jāklausa tikai kapteinis un striķīšus nerausta tāpat vien. Un pati lielākā mācība: striķītis ir viegls un pats lejā nevilksies.
Vēlāk laiva tika izkrauta, nosvērta uz viena sāna un striķītis laimīgi tiek izvilkts mastā atpakaļ.

otrdiena, 2011. gada 17. maijs

Buut arzemniekam

Buut arzemniekam un maza ciema..visi tevi sveicina un smaida, skrien pie kases un velas apkalpot...Un ik pa laikam iesaucas:
-Uj, cik vina forsi runa...
Un es kautri panemu no letes savas desas un maslankas paku. Nu jaa....
Vakar aptiekare (tuvakais kaimins -3 m no mums) taa sajuusminaajaas, ka es viena pati iekliidu vinas valstiba, ka saka ar mani plapat un plapat (ik pa laikam iepinot kadu no krievu vardiem, ko vel atceras no skolas laikiem). Nu mana krievu valoda ir tada ka vinas apmeram , tad turpinaju smaidit un mat ar galvu, spiezot savu zalju tejas pacinju pie kruts.
- Cik talu ir Latvija no mums?
- 1000 km
-Mans delins ari tagad tur pat vien ir. vinjam meitene no Baltkrievijas.
-Aha, aha - turpinu smaidit. Tantuks tikai grib but laipns un pecak bus par ko parunat ar nakamo pirceju.
Viena no veikaliem izjutu ipasu manis dievinasanu. tada mazliet apjukusi atgriezos majas un veicu mazu izmeklesanu. Atklajas, ka Zofija to veikalu ir seviski nemusi aiz kragas un piekodinajusi meitenes, ka vinjam mani ir jasaprot. Tur vai kas, ja pat es ristos, tad ir jasaprot, ka velos biezpienu un dilles. Un jasmaida, ka trakam. Tad nu meitenes ari censas. reizem manis del tiek pat pastumti mala tantuki. Un es atkal stavu ar savu desas lunki paduse un mulstu.
Vakardien devos 20 km izbrauciena uz Miendzyrzecu darisanas un te jau situacija mainijas. ka jau visas sevis cienosas Austrumbloka valstis vietejas pilsetinas iedzivotajiem iemirzejas acis. Zobarsts ne no sa ne no ta atrada man ko salabot (vel joprojam man skiet, ka nu nekadi draudi tam manam zobinam nebija) piespriezot man 100 PLZ soda naudu par labo gribu iegriezoties pie tantes ar elektrisko kreslu. Un vel tante man pastastija, ka vinas dels tiko no Vilnas atgrizies:
- Sausmas, sausmas.
-Kapec?
- Nu tada nabadziba tur, tada nabadziba! darba nav cilvekiem, tik bediga valsts.

Tam sekoja kompjuterbirojs, kur peksni nedelas laika bija krietni sadardzis. Ar Tomku tur kopejam ara lapas par 39 grosiem, bet man piesprieda sodu par vienu lapu 2.60 PLZ.
Es jau neko - katra valsti savi likumi. Ari Tunisija, kamer nepasaki, ka esi gids, tev naksies maksat par visu vairak, un jamika - paskatijies, pieskaries -maksa. Kanada maksas tev, lai paskatitos un Kipra vispar viss otradi - restorans tevi paedinas un padzirdis pa velti un vel pa tavu taksi samaksas un tad tu vel ilgi domasi, kapec...un es vel joprojam to nezinu.


otrdiena, 2011. gada 10. maijs

Pievasara

Nekur neesmu pazudusi, tikai te sakusies vasara un ara ir 25 gradi. Nakamnedel sola 30. bijam izbraukusi laivu brauciena pa upi un tagad parsvara man Tomka mani ir iesedinajis burinieka, ka nokapt ir gruti un kur nu vel pavestit, ka gulesu majas, kad Tomkas vaigs saskumst un nekas neatliek, ka sedet vien uz burinieka un kert raudas. Starp citu - nokeru sudraba medalu. Pirmo un vienigo reizi mans pludins sakustejas un tada maktena rauda gala. Tomka ir par mani lepns. Divas dienas gan vareju mazliet atpusties pa maju, jo bija sabraukusi te Poznanas veco studentu barins un manu viru stureja pa ezeru ar sadiem un tadiem papildus skidrumiem. Vecpuiku buresanas ture.
Pie reizes cinos ar zveru pagalma. Zvers uz mani rej un koz kajas. Tads ar vajiem nerviem kaiminiem tas suns pagadijies. Odi varda. Un absoluti nekada respekta. :( Tads knipizers, bet rej ta it ka butu pats buldogs. Labi milisi - Tomka jau tin makskeres. :)