Muusu kjiinieshu banda tomeer piedabuuja uz vakarinjaam. Galds izskatiijaas kaa izzvejots viss iespeejamais, ko okeaans var piedaavaat un tam pa visam pa vidu uztupinaats krabis, kas piebaazts ar riisiem.
Shito visu sadabuujaam sevii un tad tika atnests saldais
- cukuruudenja padzeeriens. Pieklaajiigi pastreebu, kaut kaa noriju un atdevu Tomkam, kursh uz mani paskatiijaas ar baltu aci.
Tajaa pashaa vakaraa apciemojaam arii Tomka bosus, kuri arii galdu bija saklaajushi ar taa pasha okeaana velteem.
Shoreiz gan galda viduu bija omaars. Saldajaa mums pasniedza hruskjikus (taads paziistams nosaukums) - saldos zjagarinjus.
Taadi sabaroti tikaam nogaadaati maajaas.
Nekaada guleeshana pirms lidojuma nesanaaca, jo atklaajaam, ka muusu telefonsakari jau ir paartraukti un nekaadi nevareesim sazinaaties ar muusu lidostas shoferiiti Annu. Un Anna ir iipasha. Vankuuvera ir sadaliita striipaas un pat zirgam ir skaidrs, kur doties, bet Anna vienmeer blandaas pa un ap un nekaadi liidz muusu durviin nenokljuust.
Taadi satraukti domaajaam, ko dariit, jo takshi arii garaam mums nebrauc. Mirklii, kad zuda jebkaadas miera paziimes, pamaniiju annas mashiinu nogriezjoties uz naakamaas aveenijas pusi. anna atkal blandaas!!!! Jozu, ko kaajas nes, vicinaaju rokjeles, lai caur lielo lietu muus pamaniitu. Un pamaniija. Tomka gan bija biku nelaimiigs, jo milziigajaa lietuu kaajeles paspeeja samirkt un es pirms tam aizliedzu njemt liidz ziemas zaabacinjus, jo mees tak braucam uz vasaru.
- Bet ja nu ir auksti?
- kad tu peedeejo reizi ziemas zaabacinjus vasaraa uzaavi? un iebaazu vinjus pie mantaam glabaashanai.
Un tagad Tomka seedeeja un purpinaaja par slapjajaam kaajeleem un miiljajiem ziemas zaabacinjiem. par laimi tas aatri aizmirsaas tikko paceelaamies gaisaa. :)
1 komentārs:
ak Dievs-kaa viena latvieša maaga to speej panest
Ierakstīt komentāru