Starp plaukstošiem ķiršiem, ziedošiem krokusiem un narcisēm, sēžu starp čemodāniem un rokos starp mantām. Nu ļoti aizņemts cilvēks. Šodien pārdevu savu vintage ričuku. Veikalā puikas skatījās uz to. Pasauca vēl citus:

- Tu šitādu brīnumu esi redzējis? Paskat īsts tērauds! Un paskaties uz tiem dubultbleķiem! Īsti! Philips no A

nglijas. Nu moins!!!Tik senu vēl lietojamu neesmu redzējis.

Es žēli nopūtos un aizgriezos, bet vēl vienā mazā mirklī pamanīju, kā manu draugu aizstumj kādā tumšā noliktavā. Vēl baltais dublbleķis un ....

Tomkam toties nācās visus kustoņus izzvejot no ūdens un aiznest uz veikalu. Pretī saņēma trubiņu, ar kuru tad mēģināsim atķīmiķot to nelaimīgo podu. Vēl joprojām Lotusa sakne cītīgi sparojas pretī. Tad kad sāks dīkt asni un nākt pa trubu ārā, tad būs lielie prieki ķīniešiem. Varēs vākt ražu. pagaidām mēs dzīvojam pēc vecā režīma: Rīts -Tomča skrien uz darbu, Ievča dodas uz benzīntanku. (Madarai - Paldies, bet no rīta tā kā nesanāk -tu tak neesi mājās:))

Bijām uz 3 dienām 1000 km uz Ziemeļiem. Uz to pašu burvīgo Powder king, kur pagāšgad. Es ar 3 puikām. Tad nu mēģināju iedarbināt kārtību puiku rindās. Bez panākumiem, toties Tomka sasita savu labo rociņu. Pārāk ātri nogūlās uz kalna. Aizmirsa laikam, ka ir ātrā kustībā un piemirsa apstāties. Mēģināja kādu laiku mani te...., bet ātri vien atkodu, ka viņš tak kreilis un var daudz ko darīt...

Nu re - 5 dienas palikušas....

Un te vēl kāda smuka bilde:

Mafija uz Kingsway Nanaimo stūra

Jau mazliet ieminējos par mūsu problēmu ar lotosa sakni, kas aizsprostoja mūsu toaleti. Bija jautri sākumā. Tagad nav jautri. Tā sakne vēl joprojām tur sēž un Tomka izdarīja visu iespējamo - no speciekārtām pie ķīmiskiem objektiem, ķeblīša spārdīšanu līdz roku nolaišanai. Katru rītu cītīgi čāpojam uz tuvējo benzīntanku. Pagaidām vēl benzīntanka maiņas darbiniekiem nav tā sakritušas, lai viņi sāktu brīnīties, kāpēc katru rītu 10 pie viņiem ierodas sabozusies meitene un jautā pēc toaletes atslēdziņām. Nezinu, cik ilgi tā sakne tur sēdēs, bet augs acīmredzot ir ūdens izturīgs, ja jau ūdenī audzis.

Stāsts ir par to, kā vakardien mēs braucām mājās no draugiem un uz Kingsway un Nanaimo saprotu, ka vajag. Nu ne ļoti ļoti, bet miera labad...Mūsu benzīntanks tālu, iesim izmēģināt šito. ir jau vēls un klientus apkalpo tikai caur lodziņu. Tomka prasa, vai būtu iespējams. Puika-indietis-atbild, ka nebūtu gan. Tomka prasa, kā tā. Puika saka, ka klientu toaletes durvis iesprūdušas. Tomka prasa, kur viņš. Viņš nekur neiet. Tomka sāk uzvilkties, puika spirinās pretī. Puika zvana bosam. Puika saka, ka boss saka, ka atslēga saplīsusi. Neko darīt, jau domāju, kā čāpot milzīgu gabalu līdz mana rīta toaletei, kad Tomka izdomā nepadoties un iesim uz stūra veikala.

Šitā un tā sakam pārdevējam-indietim. Nu neesot viņam toaletes, bet kāpēc benzīntankā neejam. Izstāstam. Lai mēs nebēdājot. Lai ejot pie puikas un sakam, ka Džamels sūta. džamels pazīstot viņa bosu, viss būšot kārtībā. Kā pasakā, tikai 3 pārbaudījumus gan mums neiedeva. toties uzvanīja puikam. Pāris minūtes saruna un mēs droši varam iet atpakaļ uz benzīntanku. Bez liekas runāšanas mums tiek izsniegta atslēga un es mazliet vainīga juzdamās, ka tik liela brēka, ka tik ļoti jau nu nevajag, atslēdzu durvis. Nu nebija nekas saplīsis. Tā lūk, arī Kanāda, lai tiktu uz toaleti vajag blatu.

kanādieši tusējas.

Ja kāds saka, ka Kanādas puikas un meitenes ir pasīvi un neko nedara, tad gribu pierādīt jums pretējo. (Edvard, tas laikam vairāk tev:))

Vakarvakarā mēs tikām ielūgti pie mūsējiem uz Beach ave. Ieradāmies vēliu. Ap 10 vakarā. Ienākot pa durvīm, jau man likās aizdomīgi. Pirmkārt Tomijam nebija cepures galvā un es viņu gandrīz nepazinu. Un kājās šorti, kas Tonija gadījumā sagādātu neērtības parastā darba dienā. Alisters bija manāmi nobažījies, bet tad es ieraudzīju Ianu. Nu viņš bija ļoti ļoti satraukts un ne savā ādā. Varbūr tāpēc, ka matus bija nogriezis, bet tad es uzzināju, kas briest vakarā. Vaininiece ir Artiņa. Artiņ, tu trīs puišus noliki pie manām kājām.

Un vaininieks ir laiks līdz vasarai. Kā izrādās, tad Artiņa bija iedevusi vai ieteikusi Tonijam galīgo pumpēšanās video un tad viņš savā prātā izrēķināja, ka ir 90 dienas līdz pludmalei un vajadzētu kaut ko darīt.

Nākamo pusstundu man pie kājām stirkājās visi trīs. Es laimīgi piemetos uz dīvāna ar vīna glāzi rokās, mans Tomeks pavēstīja, ka uz paklājiņa nav vietas un tādējādi varēja klusi stūrītī dzert savu dzērienu. Paldies Artiņ, par šo brīnišķīgo iespēju!

- kur mans ūdens? - jautāja puikas pēc nodarbības.

Tāds ir sestdienas tusiņš Vankūveras stilā. :)

Ēdiens

Mūsu ķīniešu saimnieki, no kuriem īrējam māju, mums ik pa laikam nones lejā kādu savu gardumu. Nu gardums - tas ir viņu izpratnē. Tomeks gan ik pa laikam arī kaut ko no tā visa apēd, bet es tālāk par 2 m nevaru pieiet. Un zinātāji zin - nu neesmu ēdiena izvēlīga. Ar vienu tādu Lotosa sakņu zupiņu šodien tika aizdambēta toalete. Cik zinu, tad mans vīrietis vēl joprojām braši turas un cīnas ar to.Pat Tomka vakar padevās īpašajai smaržai. Kā lai mēs to sagremojam, ja pat toalete nespēj? Nu negribētos ziņot saimniekiem, ka Lotosa sakne iesprūdusi trubās. Bēdīgākais, ka esam ielūgti uz atvadu brokastīm kādā no ķīniešu restorāniem. Tad nu jau divas nedēļas esam nu ļoti ļoti aizņemti un nekādi netiekam. :)

Vasarā kaimiņu tante gribēja mūs pārvilināt pie sevis. Gribēja mūs savā dzīvoklī. Itāliete. Nesa garšīgu pastu. Nu ļoti ļoti. Un kad tagad iedomājos atvadu brokastis itāļu restorānā.....

Es jau neko. Tajā pašā Tomka darbā slikti nav. Silta silta istabiņa, Mjaukats tur patās un kad grib, tad noskrien lejā, kur priekšniece Danuša kaut ko jauku pagatavojusi un uz lielā ekrāna jau filmu sagatavojusi. Vislielākā delikatese viņiem jau 30 gadus ir Ventspils šprotes eļļā ar lietuviešu rupjmaizi (parasta klona maize) no "Aļenkas" - krievu veikala. Un protams Tatars. Nu tas pats ēdiens bildē arī ar tām pašām zivīm. Un tad visi sasēžas un ēd un ēd, un pļāpā un pļāpā.

Un tad tur ir Rišards - lielākais šprotu cienītājs - īpašs onkulis.

Rišards 1977.gadā izgudroja krāsu, ar kuru krāsot kuģus ūdenī esot. Vācieši par to dabūja viņu ārā no Polijas. Un tā nu izceļojies pa visu pasauli, viens no pirmajiem skolniekiem Žakam Kusto, kas izgudroja zemūdens niršanu un vēl un vēl....Viņam tēvs arī tāds labs onkulis. Ļoti daudz politikā darbojies. Kubā. Kopā ar Kastro spēlējies. Kubā ir pat ielas ar viņu uzvārdu. Kubā pret Rišardu īpaši izturās. Žēl tikai, ka pāris gadu atpakaļ pēdējā tunču zvejas laikā, notika negadījums un Rišards ir kļuvis lēns runātājs, betVentspils šprotes vēl joprojām mīl neprātīgi. :)

Īsts piens

Kanādā ar likumu ir aizliegts pārdot vai pirkt īstu pienu. Visiem pieniem jābūt pasterizētiem. Onka man šodien poļu ceptuvē pastāstīja, ka tas ir, lai nesaslimtu ar tuberkolozi. Nu tur man liekas, ka kaut kas nav kārtībā. Gan jau domāja citas baktērijas, bet ko tad es zinu par pienu. Un vēl īstu pienu. :)

Katrā ziņa, ja nu kāds ir nolēmis Kanādā iegūt īstu nepasterizētu pienu un tādu te pāris Vankūverā ir, jo uzskata, ka dzīvs piens izveseļo. Atļaušos pasmaidīt arī par šo, bet kā jau teicu: ko gan es zinu par pienu. :)...

Sāku no jauna. Tātad, ja kāds tomēr grib tādu pienu (veselībai hihi), tad nepieciešams ir nopirkt 2% govs akciju un tad likumīgi vari pirkt pienu. Tātad..šie te piensaimnieki savu govi pārdod akcijās un sanāk, ka nabaga resnā tesmeņmamma ir tāda maza birža. Bet atšķirībā no tā, ka daudzi, kas nopērk uzņēmumu akcijas pat nekad nav bijuši Biržas ēkā, tad Vankūverā ik viens, kas ir iegādājies tos 2% govs, var arī to savu dabas brīnumu apciemot un droši vien pat noglāstīt.

Ajjj, mamma Daba....

Bet ja nopietni, tad šito man apstiprināja šodien 3 neatkarīgi kanādieši.