Advente

Protams, ka mans draugs Žanis pazuda. No rīta atradu tikai ragus un burkānu. Un nav sniega atkal lejā - tikai kalnos. Šodien tak pirmā advente. Pamodos 4pm un sapratu, ka nav vainaga. Sveces sadabūju, bet no kā lai taisa, nezinu. Aizgāju līdz tuvējau ķīniešu bodei un ... nu no makaroniem un bok čojiem ar laikam uztaisīt nevar - paņēmu trīs lielus ābolus. Pa ceļam uz mājām ieraudzīju, ka kaimiņam pie mājas milzu egle. Tāds brīnums! Starp ķiršiem arī pa eglei. Nolēmu sagaidīt tumsiņu. Uzvārīju vistas zupiņu un bija jau satumsis. Lavījos pie egles. Vienā rokā nazis, otrā maisiņš. Ak tu manu bēdu. Egles zari pa augstu. Branga tā egle. Labi, ka ik pa laiciņam ir ugunsdzēsēj trubas. Uzrāpos uz sarkanā dzelža un ar pirkstu galiņiem knapi aizsniedzu. Ātri, ātri. Hops, hops un mājās. Zariņi svečaini un ar diviem čiekuriem. Nu varenlabi. :)

Kici, es tomēr biju aizgājusi uz to Rūdolfa mantojumu. Kā jau Nellija teica - mums tās lietas patīk te svešumā. Sajūtas bijā tādās, kā sēdēt ar bariņu latviešu dīvānā un kopā apspriest filmu. Pēc tās filmas noskatīšanās - alus brūvēšanas kadri darīja savu un visiem alu sagribējās....

Tomasam ļoti patika. Viņš pat izteica priekšlikumu Latvijā iegādāties latviešu filmu izlasi ar subtitriem, lai stāv. Gan bērniem, gan bērnubērniem... Tikai nezinu. Man liekas, ka tādas vietas nav, kur ar subtitriem var nopirkt.

Man pašai ar patika, jo nu tik latviska viņa bija. Ar visām mentālām domu izpausmēm. Jau pašā sākumā, kur Rūdolfs domā par atvainošanos, ka tā nesmuki sanācis, bet beigās:"eh, ko tauta sacīs un padomās...". Jo latvietim pieklājība skaitās vājuma izpausma un kaut kā pa lepnu, lai būtu pieklājīgi. :) Bez nosodījuma - tā bērnišķīgi un mīļi...:))

Bet man patika tā filma. Un mūzika! Vispār smuka mūzika. Piedodiet tas lielākais vairākums, kam tā filma nepatika. Es tā negribēju..

Vankūverieši aizstāvās

Kā ziema, tā visapkārt Kanādai sākas lielās kaujas par to, kurš māk braukt pa ziemu, kurš nemāk. Toronto, Calgarī un Winipegieši apsūdz vankūveriešus statistikas bojāšanā. Redz sabrauc tūristi no skaistās Britu Kolumbijas un taisa satiksmes negadījumus. Kā kāds Audi vai Toyota negadījums, tā atkal tūrists vankūverietis pie vainas, jo viņiem jau sniega nav.

Vankūverieši sašutuši ne pa jokam un gatavo lielo aizstāvības runu. Pamatā tiek vainoti kalni. Šie saka, ka šeit negadījumu ir daudz vairāk, jo redz Vankūverā tik pat kā nav līdzenas vietas, un kur es piekrītu pilnībā. Visu laiku nākas braukt vai nu kalnā augšā vai kalnā lejā. Jau rakstīju, ka braukšanas eksāmenā mans instruktors nosmējās par mani un rokas bremzes raustīšanu tiklīdz apstājos kādā mazākā kalniņā. Viņi ir pieraduši. Un sašutuši raksta avīzēs, ka nav jau māksla braukt pa prērijām Saskačevanā, Vinipegā vai Toronto. Ak, jā Toronto gan esot redzams viens mazs uzkalniņš, bet tas arī esot viss. Pārējā laikā - taisns. Un visiem ir zināms fakts, ka Saskačevanā var redzēt suni skrienām no mājām projām divas dienas.

Lai nu kā, bet šodien es ņēmos būvēt sev jaunu draugu. Žanis vārdā. Ceļus es te neredzu šķūrējam un redzēju kādas piecas mašīnas pakaļas nogrozām uz līkumiem.

Viens suns bija mazliet apjucis no sniega un sāka man kost un riet virsū, kas man bija šoks, jo kā jau esmu rakstījusi - suņiem te ir pazudis jebkāds niknums. Acīmredzami suns tika paķerts uz izbrīnu un pirmais, ko viņš ieraudzīja no savas sētas biju es. Par to viņš ļoti sadusmojās, jo drošvien, ka pie šitā ārprāta viņa sētā un baltā paklāja vainojama esmu es. labi, ka bija cimdiņi un lielus postījumus necietu. Pgāja pāris stundas un nācās draugu Žani glābt no lietus. :(

Terminatormeitene

Nu re, ko man sadarīja viena meitene. Zināju, ka esmu no dzelzs. Īsts terminators. Īstās fotogrāfijas vēlāk - te mana pašdarbība. Apkārt skraidīja Avatar radības, meietenes kaķi, buratīno un visādi citādi mošķi. Manas lielākās mocības bija ielikt lēcas, bet tad kad man iedeva rokās īstu ieroci - pistoli, tad es tā sapriecājos. Pa īstam. :)

Pa to laiku, kamēr es pa studiju, tikmēr Tomeks atkal makšķeri mētāja. Atcerieties to nelaimīgo gārni, kas vazājās onkam gar padusēm un lūdzās ziveli. Nu lūk...Vieta tā pati, tikai onkas vietā Tomeks. Izvilka mazu ziveli un ja jau jālaiž atpakaļ, tad dos gārnim iespēju. Gārnis arī nelaiž garām lielo gadījuma sakaru ar zivi un ir klāt viens un divi. Uz trīs Tomeks pamet zivi gaisā un tā apjukusi iekrīt ezerā. Gārnis tik uzmanīgi lieņ klāt, ka paslīd kāja uz akmeņa un nevekli krīt. Un tad notiek, kas neticams. Šajā kritienā gārnis izstiepjas visā garumā, bet tomēr paspēj sagrābt to zivi. Izgāzies, bet paēdis. Nav jau labi tā barot dzīvniekus, bet gan gārnim, gan zivei tika dota iespēja. Cik nu katrs to spoži izmantoja ir cits jautājums.

Un jā - gadījumu ar vīnu neviens mani nepieķēra un šodien mani nosauca priekšniece par darlng (dārgums). Tad jau viss kārtībā. ;)

Pikas

Milzīgas ūdens piles lēnām pārauga milzīgās sniega pārslās un sāka pārklāt zemi. Bet es savu braucamo stumju starp kupenām. Lēnām miņos, ieelpa, izelpa un uz priekšu. Putenis tāds, ka neko neredzu un nolēmu nākamreiz paņemt savas slēpošanas brilles. Bremzes par laimi tādā šļurā vēl strādā. Šodien gan naktī sola -8, kas Vankūverai ir Waw!! Riepas man tādas pagludas. Jāraug, ka no sea wall(jūras siena - gan vairāk taka) neislīdu līcī.

Un mirklī, kad es pa puteni minos pa apsnigušo Downtown, mani pārņēma ekstāze. Apsnigušas laivas un Cambie tilts, klusums, tikai pārslas krīt. Apsnigušas krāsainas lapas uz kokiem un man abās rokās slapji cimdiņi, bet kreisā slapjā cimdiņā kumelīšu tēja -bez vāciņa, jo kaut kur pa ceļam to pazaudēju. :)

Tikai viens gan - te ir tāds nejauks ieradums vankuveriešiem. Pikot pedikabu. Kas gan ir labāks par kustīgu objektu ar lampiņām un izmisušu: EJ!.... Pagalms naktī.

Pirmais sniegs

Pamodos un aiz loga balts. Šogad sola El Niņo ziemu un Vankūverā jau visi gatavi. Jau šķūri kaujas gatavībā un iedzīvotāji informēti par transporta kustību sniega gadījumā. Kalni tik balti. Tik smuki. Lejā protams jau viss nokusis, bet naktī sola sniegu un es eju šonakt strādāt. Pārmaiņām ir jābūt. Nevis riepu mainīt lietū, bet sniegā.

Esmu bišku izbijusies. Savas vainas pēc iedevu divas dienas klientiem notestēt nevis Malbec, bet Merlot. Jau kuru dienu gaidu bargu zvanu no priekšniecības. Nu kā es tā? Nu esmu mazais ezis un dunduks. :( No liela satraukuma vakar uztaisīju tam pašam klientam absolūto reklāmu un pārdevu 34 pudelītes 4 h laikā. Vidēji parasti ir 10 pudelītes. Šitam jāiet cauri. Nezinu vēl, ko labu tam klientam sadarīt, ja nebūs labi. Dunduks, kas dunduks... Esmu ļoti neapmierināta ar sevi. Nu kāda mārutka pēc man tas vajadzēja!!!

Dokumentālā filma par manu darbu.

Ja kādam nav saprotams, ko es īsti daru - mana darba specifika, tad šeit ir tāds mazs ieskats. Maza dokumentālā filmiņa par mums kā sugu. :) Pēc filmas noskatīšanās jautājums: vai es te varu vairāk rakstīt par to, kas notiek ielās - neapnikšu? ps. mammu, nu ko - meklējam vārdnīcu, savādāk neies krastā....Gan jau kādreiz iztulkošu. Pavasarī.

Te links uz pārējām 3 daļām. : http://www.youtube.com/watch?v=ivW0_AaRY68

Raušos ārā

Raušos ārā, nokratu lapas un esmu apņēmības pilna šito izbeigt. Izbeigt nīkšanu un slinkošanu. Man pat seriāli ir aptrūkušies. Pāris grāmatas ar aizgāja vienā rāvienā un tagad, tagad es domājams sākšu kļūt sociāli aktīva. Pietiek man te tējas strēpt un kājas sildīt. Vakar bijām aizbraukuši uz makšķerēšanu. Ņēmām pelēko futrāli un uz foreļu dīķi. Dīvainā kārtā iegadījās, ka nelīst un nelija visu dienu. Gar dīķi sēdēja makšķernieki un viens gārnis. Un gārnis izrādījās tāds apķērīgs puika, bet paslinks gan pēc dabas. Brīdī, kad viena forele Tomasam jau rokā, tā gārnis klāt un tēlo mums baigo čomu. Loka kaklu un slidina vienu kāju gar otru - tā kautrīgi:

- Ei nu veči, kas jums žēl. Nu pacienājiet mani ar!

Bet mums večiem baigi žēl un mēs nekā. Otrā krastā onka sāka vilkt ārā vienu pēc otras. Gārnis izdomāja, ka mēs neesam viņa čomi vairāk un sāka piebraukt tam onkam. Un ņēmās viņš no visa spara. Veselu stundu. Bezmaz vai onkam padusē ielīda un pieglaudās:

- Nu iedod...Nu lūdzu. Nu es tak tāds foršs un smuks. Nu comon.

Vecis neko - plivināja savu makšeri tā patālāk dīķī iekšā. Gārnis ar - neko. Turpina vazāties onkam pa kājām. Diedelnieks. Mēs pa to laiku tā klusītēm klusītēm starp žagariņiem atradām zivju pulciņu. Un pa vienam, bez liekas trauksmes izvilkām. Sapakojām un vakarā apēdām.

šitās nedēļas nav.

Izvizināju savu kakliņu pa lietainām ielām. Pilnīgi nevajadzīgi un lieki. Nu labi - iemācījos ritenim riepu nomainīt. Protams, ka lietū un aukstumā. Izlaistīju vīnu klientiem veikalā. No trim piedāvātajiem vīna paraudziņiem tikai 2 bija pareizi. Pilnīgi lieki atkal kļūdijos. Vienīgais labums, ka man ir zābaciņi, kas nelaiž lietu cauri un pufaiciņa, bet viss pārējais kaķiem zem astes un es dzeru savu tēju un lasu Annas iedoto grāmatiņu. Grāmatiņa laba. Tomiks gan jauks, tikai pārāk daudz strādā. Nejauka nedēļa. Labi, ka sākusies jauna.

Sēne

Nu tāda sēne esmu es. Sēnēju visu laiku. Un par slinku, lai kaut ko mainītu. Sēņoju pa māju. Šodien vēl man kakliņš sāp. Iesēņoju pa kādai tējai un kotlešmaizītei. Tā teikt vispārējai veselībai - karstumiņš un taukumiņš.

Es te gribēju padalīties ar vienu superlietu. Esat kaut kur un nezinat, kur kas atrodas? Sūti sms uz nummuru 46645 (googl) pēc burtiņiem bez "e" un tekstā rakstiet Petera baznica Riga (bez ķiņķēziņiem) un atpakaļ atnāks "19 Skarnu iela" ...kaut gan stipri šaubos, ka zinātu, kura no Vecrīgas ieliņām tā ir. Bet Vankūverā man tas tā noder ar maniem tūristiem. Tā vizināju savus klientus sestdien, ka manām koši dzeltenajām biksēm caurumu izplēsu. No garāžas izbraucu ar bikšelēm, bet atgriezos ar svārciņiem.

Rūdolfa mantojums

Pēc 62 noskatītām filmāt 3 nedēļu laikā pateicu sev - Nekādas filmas uz pusgadu! Nekādu kinoteātru! Bet laikam nesanāks. Sākas Eiropas filmu festivāls un Rūdolfa mantojums arī ir klāt. :)

LATVIA

Rudolf’s Inheritance

(RUDOLFA MANTOJUMS) LATVIA 2010. DIRECTOR: JANIS STREICS CAST: ROMUALDS ANCANS, REZIJA KALNINA, ARTURS SKRASTINS, INGRID ANDRINA, ULDIS DUMPIS

This 2010 production, the new film from veteran filmmaker Janis Streics, has so far been little seen outside its native Latvia. Based on works by Rudolfs Blaumanis (1863-1908), one of Latvia’s most esteemed writers, Rudolf’s Inheritance is a warm, intimate historical comedy- drama set at the beginning of the 20th century, a time in Latvia of national awakening and great hopes for a prosperous future. The story revolves around a wealthy farmer and his family. The cast features some of Latvia’s best-known actors. The film’s producer, Andrejs Ekis, also produced Defenders of Riga, Latvia’s entry in our 2008 EUFF.Colour, 35mm, in Latvian with English subtitles. 114 mins.

Dubultā seja

Braucu ar ričuku vakarnakt. No Roxy izklumpuro manāmi saguris puika. Tik saguris, ka ielāčo manā karietē un saka:

- Uz hoteli west best west..

- Kā? Zini uz kuras ielas?

- Best, west...brauc tikai. Tas ir apakšā.

- Kur apakšā? Pasaki ēlreiz lūdzu

- Gribu mājās, brauc!Es zinu kur tas ir..- un galvu nokāris puika apguļas manā karietē.

Braucu viņa norādītajā virzienā. Puika krata pirkstu garāmejošiem, bet beigās apslīgst. Aizvedu līdz norādītajai vietai, kur puika izveļas no manas karietes, mazliet apvārtas pa zemi, tad paceļ cepuri un iepazīstas ar mani. Esot no Šveices un rīt braukšot uz Belagio viesnīcu Vegasā. Gandrīz samaksā man 50 $, bet es apturu un saku, ka tikai 10 dolāri. Nu ir man vēl sirdsapziņa. :)

Braucu projām un redzu, ka velkas lēnām pāri uz viesnīcu. Pa ceļam apturējis visas ielas kustību, vēl māj man sveicienu.

Aizripoju atpakaļ uz Granvill ielu. Paiet stunda un esmu atkal pie Roxi. Manā karietē iesvempjas kāds garš jaunietis.

- Hej, ved mani uz viesnīcu - manāms akcents.

- No kurienes tu?

- No Šveices.

- EE, zinu jūs. Un rīt uz LasVegasu.- Paspēju pateikt, ka pie manis pienāk viņa draugs. Draugs ir pilnīgi nesaguris un uz dzīvi skatās skaidrām acīm.

- Sveiks, es tak tevi pirms stundas nogādāju mājās un tu neizskatījies, ka spētu atpakaļ atnākt. Kā tu to izdarīji? Tu pat vari nostāvēt!@

-Izrādās tas viņa dvīņubrālis. Aizvedu viņus līdz tai pašai viesnīcai. Bračka vēl joprojām stāv uz ielas un klausās ielu muzikanta rokenrolā.

Nolūšanas diena

Sākās agri no rīta. Ieslēdzu kompi, un ... manai tasnstūrai - man liekas, ka tā izrunā - ir nolūzis viens taustiņš. Taustiņ, kuru pēc manām domām es vispār neizmantoju - "` un ~" Virs Tab taustiņa. Kurš viņus izmanto? Un kādā veidā mans kompis pateica, ka viņam to taustiņu arī nevajag? ...To vēl varētu pārdzīvot, bet manam fočijam uznāca lēkme. Aizvērās. Es spiedu un spiedu uz On, bet never vaļā. Sānā gan ir maza bukte, bet lai tāpēc nevērtu vaļā...Devos uz veikalu. Kad pirkām, tad nopirkām arī 30 $ apdrošināšanu. Un tagad izrādās, ka mans fočīgais ceļos uz Canon valsti ar kuģi, cik saprotu. Un tad viņi izspriedīs, vai es neesmu nometusi zemē un vai naudiņu atmaksāt... Un ja nu gadījumā tā ir mana vaina, tad man vēl būs 40$ jāpiemaksā par to, ka viņš ir devies ceļojumā ar kuģi. Tas viss 2 mēn laikā. Es tik ļoti sabozos un izjutu netaisnību, ka nespēju noturēties un iegāju bibliotēkā un savācos veselas 6 grāmatas. Vismaz kāds prieciņš šajā nolūšanas dienā. Sēžu dīvānā un domāju, vai kaut ko darīt vai nedarīt. Ja nu kas vēl nolūst. :(

Halovīns

Ja es šeit neparādos, tad ziniet, ka pildu pilsoņu pienākumu un lieku arī savas rokas kopējā labuma radīšanā un strādāju. Gan braukāju ar riteni, gan leju vīnu garšošanai un nu jau arī šad tad cepu maizīti poļu veikalā. Šodien izkrāmēju skapi un atkal pārliku maisiņos vasaras drēbes un ziemas drēbes. Jau gads pagājis. Un atkal pienācis rudenīgi slapjais, vējainais un "sēdi mājās ar tēju"laiks. Vakar biju braukāt ar riteni. Un atkal esmu slapja un uz izturības pārbaudi. Vējš tāds uz Granvill ielas starp Georga un Robson, ka pūš kasku nost no ausīm, bet es tik stiepjos aukšā kalnā, jo tur ir jumts un mani kolēģi, kas salīduši stūrītī tukšo Jēgermeistaru. Veselībai. Brr....Un Halovīns tak bija. Es tā lepojos ar savas kameras stipro bateriju. Izbraukāju visu Vegasu, atbraucu atpakaļ un vēl baterija pilna. izbraucu ielās, lai safočētu visus brīnumus... Ieraugu Ianu ar visu viņa draudzīgo māju stiepot virs galvas milzīgu zirnekli. Ņemu kameru ārā un....baterija ta tukša. Un nu neko nesafočēju no īstā Halovīna. :( Toties mani gan visi atkal safočēja. Beidzot visi bez kautrēšanās nāca klāt un fočējās. Es saku, ka man nav kostīms. Es tā dabiski izskatos, bet viņi tik fočē. Kā tādu ezīti parkā.

Bet man kameras nav. Tā gribējās nofočēt kā banāns skrien prom no mērkaķa, vai kā mūķene rokas pa atkritumiem..:( Nākamā dienā gan noķēru banānu vārtrūmē tukšojam pudelīti. Tas pats banāns, kas no mērkaķa bēdzis prom....

Un mans Tomeks tik strādā. Ķērušies klāt zivju ķidāšanai un "kas zivtiņai vēderā" lietai. Šorīt nodeva man instrukciju nedzert krāna ūdeni, jo esot pārāk daudz svina tajā. Izrādās trubas Vankūverā ir salodētas ar daudz svina un ūdentiņš ta jāvāra un jānosēdina, lai būtu lietojams.

Vai kāds nav redzējis manu draugu Artiņu? Aizbrauca un ziņu nav devusi. :(