Vegas baby

Kur es paliku? Apsēžos pie Black Jack? Eh, samuldējos. pirmajā vakarā tālāk par 2 $ nozaudēšanu tālāk netiku. Sabijos, ka iekarsīšu. :) Jā, bet likmes gan pieauga ar katru dienu. Izstaigājuši pa Hooter vestibilu un nozaudējuši savus 2 $ un Artiņa vinnējusi savus 20 $, devāmies pie miera (miers nozīmē gulēt un nekustēties, kas man sagādā grūtības, jo patīk miega laikā stutēt kājas uz visiem paaugstinājumiem, kas Artiņai sagādā grūtības).

Un no rīta izgājām pastaigā, lai mazliet pastaigātos un laiciņš pietiktu arī baseinam. Plāns bija izstaigāt Stripu, kas ir iela ar dažādām interesantām viesnīcām, kur katrā no viņām ir izklaižu programmas un kazino zāle.... Atnācām atpakaļ krietni pa tumsu, jo redz - ....Nu tā sanāca.

Sākām ar gājienu līdz Las Vegas zīmītei, kur kāds vecs Elvis vicināja savu ievingrināto roku visās fotogrāfijās. Cilvēkam bizness par naudiņu. Un tad es tā domāju...Cik foto albūmos gan neesmu es tūristiem zem nosaukuma "Vankūvera". Katru vakaru smaidu un grozos viņiem. Kādiem 10 vidēji vakarā. Un par baltu velti... Un kāpēc "baltu"velti ir jautājums? Tā pat kā ir jautājums, kāpēc "white wine"un "red wine", man vairāk pēc dzeltena un bordo izskatās.....

Un tas bija pirmais vakars, kur nosēdos pie Black Jack. Un ne jau nopūsties, bet uzspēlēt. Apkārt grozījās meitenes ar paplātēm, jautājot, vai neesam izslāpuši... Un tagad Vankūverā uzzinu, ka tas nozīmēja, ka viņas piedāvā dzeramo Pa Velti!.... Un pēc tā, ka pati gadu kazino nostrādāju Rīgā...Eh, tas ir tāpat, kā nesen stāvot savā prezentācijas stendā Liquir veikalā. ..Spainītī ir ledus un (white wine?) dzeltenvīns. Un pēc īsa brīsniņa uz spainīša ir ūdens piles. Stāvēju un domāju, kā ūdens cauri spainītim izsūcies. . . Un tad es atcerējos par mākoņiem...

Par to, kuru no ceļotājiem mēs rāvām nost no azartspēlēm un kuru no bāra un kuru sūtījām mājās un kurš uzvedās pieklājīgi un zolīdi atstāšu Las Vegasas pašmāju avīzēm, bet visi bijām tādi jēriņi. :) Labi, ka atradām tiesības nākamajā dienā citā viesnīcā pazudušo mantu birojā. :) Labi, ka pēc stundas garas spēļu kartiņas nozaudēšanas un meklēšanas, kartiņa pati nejauši uzradās kādā no automātiem. Pat mazliet pārsteidzoši. Apsēžoties pie vienas no mašīnām, automāts izklaidīgo personu uzrunāja vārdā. Kartiņa atradās tieši tajā automātā. Trīs dienu laikā paspējām nozaudēt arī istabiņas karti. Dabūjām 3 vietā. Kādam no mums bija uzticēts nodot viņas pēdējā dienā. Kāds no viņiem aizsēdējās un aizpļāpājās un atveda kartiņas uz Vankūveru.

Ieskrējām arī Blue man šovā, ko viens no ceļotājiem dievina kopš sapinies ar poļu pārstāvi. Vislabākais šova moments - pāri visiem skatītājiem tika novilkts toaletes papīra blāķis, kas nāca un nāca no griestiem un negribēja beigties... Es gan biju gaidījusi arī I feel love un Sing Alone, bet tā pat bija labi.

Tātad esam nonākuši līdz pēdējā vakara Black Jack galdam. Esmu atstājusi savu naudu tantei un man neiet nekādīgi. Vakarā nummuriņā es tik labi parādu savas spējas vinnēt un labo gribu, ka uzvaru krupjē Kristapu gandrīz katrā reizē, bet kā apsēžos pie galda. Tad pļurkts un nekā. Viss trenniņš kaķim zem astes. Sadusmojos un eju pie ruletes. Nu ļoti ātrs veids, kā nospēlēt naudiņu. Tad nolēmu - bez vinnesta mājās nebraukšu. Piegāju atpakaļ pie Black Jack un sāku spēlēt uz lielākām likmēm. Un uzvinnēju 5 $. Ar šo arī sevi apsveicu un apmierināta piegāju pie kases.

Nākamajā dienā vēl paplunčājos pa baseinu, bet pie pa kazino gāju jau kā tūrists - vēl joprojām ar uzvaras garšu... Un tad mēs bijā uz stundiņām 2 Los Andželosā un tad jau lietainā Vankūvera.