Vegas baby

Kur es paliku? Apsēžos pie Black Jack? Eh, samuldējos. pirmajā vakarā tālāk par 2 $ nozaudēšanu tālāk netiku. Sabijos, ka iekarsīšu. :) Jā, bet likmes gan pieauga ar katru dienu. Izstaigājuši pa Hooter vestibilu un nozaudējuši savus 2 $ un Artiņa vinnējusi savus 20 $, devāmies pie miera (miers nozīmē gulēt un nekustēties, kas man sagādā grūtības, jo patīk miega laikā stutēt kājas uz visiem paaugstinājumiem, kas Artiņai sagādā grūtības).

Un no rīta izgājām pastaigā, lai mazliet pastaigātos un laiciņš pietiktu arī baseinam. Plāns bija izstaigāt Stripu, kas ir iela ar dažādām interesantām viesnīcām, kur katrā no viņām ir izklaižu programmas un kazino zāle.... Atnācām atpakaļ krietni pa tumsu, jo redz - ....Nu tā sanāca.

Sākām ar gājienu līdz Las Vegas zīmītei, kur kāds vecs Elvis vicināja savu ievingrināto roku visās fotogrāfijās. Cilvēkam bizness par naudiņu. Un tad es tā domāju...Cik foto albūmos gan neesmu es tūristiem zem nosaukuma "Vankūvera". Katru vakaru smaidu un grozos viņiem. Kādiem 10 vidēji vakarā. Un par baltu velti... Un kāpēc "baltu"velti ir jautājums? Tā pat kā ir jautājums, kāpēc "white wine"un "red wine", man vairāk pēc dzeltena un bordo izskatās.....

Un tas bija pirmais vakars, kur nosēdos pie Black Jack. Un ne jau nopūsties, bet uzspēlēt. Apkārt grozījās meitenes ar paplātēm, jautājot, vai neesam izslāpuši... Un tagad Vankūverā uzzinu, ka tas nozīmēja, ka viņas piedāvā dzeramo Pa Velti!.... Un pēc tā, ka pati gadu kazino nostrādāju Rīgā...Eh, tas ir tāpat, kā nesen stāvot savā prezentācijas stendā Liquir veikalā. ..Spainītī ir ledus un (white wine?) dzeltenvīns. Un pēc īsa brīsniņa uz spainīša ir ūdens piles. Stāvēju un domāju, kā ūdens cauri spainītim izsūcies. . . Un tad es atcerējos par mākoņiem...

Par to, kuru no ceļotājiem mēs rāvām nost no azartspēlēm un kuru no bāra un kuru sūtījām mājās un kurš uzvedās pieklājīgi un zolīdi atstāšu Las Vegasas pašmāju avīzēm, bet visi bijām tādi jēriņi. :) Labi, ka atradām tiesības nākamajā dienā citā viesnīcā pazudušo mantu birojā. :) Labi, ka pēc stundas garas spēļu kartiņas nozaudēšanas un meklēšanas, kartiņa pati nejauši uzradās kādā no automātiem. Pat mazliet pārsteidzoši. Apsēžoties pie vienas no mašīnām, automāts izklaidīgo personu uzrunāja vārdā. Kartiņa atradās tieši tajā automātā. Trīs dienu laikā paspējām nozaudēt arī istabiņas karti. Dabūjām 3 vietā. Kādam no mums bija uzticēts nodot viņas pēdējā dienā. Kāds no viņiem aizsēdējās un aizpļāpājās un atveda kartiņas uz Vankūveru.

Ieskrējām arī Blue man šovā, ko viens no ceļotājiem dievina kopš sapinies ar poļu pārstāvi. Vislabākais šova moments - pāri visiem skatītājiem tika novilkts toaletes papīra blāķis, kas nāca un nāca no griestiem un negribēja beigties... Es gan biju gaidījusi arī I feel love un Sing Alone, bet tā pat bija labi.

Tātad esam nonākuši līdz pēdējā vakara Black Jack galdam. Esmu atstājusi savu naudu tantei un man neiet nekādīgi. Vakarā nummuriņā es tik labi parādu savas spējas vinnēt un labo gribu, ka uzvaru krupjē Kristapu gandrīz katrā reizē, bet kā apsēžos pie galda. Tad pļurkts un nekā. Viss trenniņš kaķim zem astes. Sadusmojos un eju pie ruletes. Nu ļoti ātrs veids, kā nospēlēt naudiņu. Tad nolēmu - bez vinnesta mājās nebraukšu. Piegāju atpakaļ pie Black Jack un sāku spēlēt uz lielākām likmēm. Un uzvinnēju 5 $. Ar šo arī sevi apsveicu un apmierināta piegāju pie kases.

Nākamajā dienā vēl paplunčājos pa baseinu, bet pie pa kazino gāju jau kā tūrists - vēl joprojām ar uzvaras garšu... Un tad mēs bijā uz stundiņām 2 Los Andželosā un tad jau lietainā Vankūvera.

Las Vegas

Sasnieguši Las Vegasu vai latviski Pļavas, ceļabiedri neizkrāmējuši somas joza uz kazino. Jupī!!! sauca Artiņa un nosēdās pie pirmā automāta. Es ieliku 1 $ - nu tā piesardzīgi, jo nevar jau zināt, ko tās ripas darīs. Ding, ding!!!! Artiņai. 16 $ rokā. Man bam, bam..Un mana dolāra vairs nav. Aizsteidzos līdz letei un paķēru pa pudelītei burvju dziras manam mierinājumam. Ding, ding Artiņai. Bam, bam man. Eh, ka nav mana spēle, tad nav. Un tikai 1 $, jāiet uz lielāku banku. Bet ne jau pie ratiem. Piečāpoju pie Black Jack, kur satieku jau otro ceļabiedru cītīgi petot spēli....Es ar cītīgi papētu spēli. Ilgi nenostāvēsi. Atbrīvojas viena vieta pie galda. Es mazliet piekususi atsēžos. Tante saka, ka tikai spēlētāji var te sēdēt. Bet es tak esmu saguruse. labi jau labi. Paņemu 5 $ čipu un uzlieku uz visu banku. vismaz biku pasēdēšu te pa 5 $. Jē. Dabūju 10 $ atpakaļ. Uzlieku visu banku un...jē man ir jau 20 $. Tā gribās te pasēdēt, ka nepaiet ilgs laiks, ka man jau 100 $ rokā. Kristaps sāk dīdīties. Ar saguris un grib pasēdēt. Labi, palaižu. Paņemu savu burvju dziru un dodos pie ruletes. Eh, bijis nebijis. Apsolīju savam Tomkam uzlikt uz viņa cipariņu. Neies jau māžoties ar mazām sumām. Lieku visus 100 % uz ruleti. Uz 15. Ripa griežas un griežas un da dā!!!!! iekrīt 15 niekā. Es raudu un bļaustos. Apskauju visus pie galda. Pasūtu visam galdam burvju dziru. 8 cilvēkiem (burvju dzira maksā 1.5 $) Visi laimīgi un priecājas kopā ar mani. Zvanu savam Tomkam:

- Medutiņ, es tikko vinnēju ....tūkstošus!!!!

- Nopietni!!! Vau!!! man ar tev ir jaunumi. Atceries tos ciparus, ko es katru piektdienu lieku loterijā!! Jā, mēs vinnējām!!! Tev vairs nav jābrauc ar pedikabu un jātaisa man ēst un jātīra māja. Mēs pērkam māju un ņemam vecu mājkalpotāju!!!!

labs scenārijs ne...:) Eh, ja vien taisnība būt kaut vai tikai palikusi pie tā, kur es saku ka vinnēju Tomkam. Taisnība beidzās tur, kur es sagurusi apsēdos pie Black Jack galda. Par tālāko vēlāk. Tagad eju apmaisīt makaronus.

Vesterns

Aiz trejdeviņiem kalniem un nevienas jūras trīs ceļabiedri devās izbraucienā. Dzelzs kastē bez zirgiem, bet apkrāvušies ceļasomām. Pustukšiem. Ar cerībām uz vietējo iezemiešu laipnību, aplamību, dāsnumu, apjukumu, tirgošanās un maiņas kāri - 'outletiem'.

Ceļojuma sākumā, sēžot iekš siltā nummuriņā Las Vegasā, tika izlemta trijotnes varas struktūra. Nolēma par labu demokrātijai ar veto tiesībām no jebkuras puses lēmumu pieņemšanā. Ar 2 balsu vairākumu pietiktu, lai pieņemtu lēmumu.

Pirmais smagais pārbaudījums ceļotājus sagaidīja izvēloties pārvietošanās līdzekli. Starp smuku melnu 'biezu' vāģi un jaunu 'hibrīdu'. (atvainojos par modeļu nepārzināšanu un pie reizes, ja jau atvainojos, ka joprojām neatceros, kādas markas auto mēs izbraucinājām, un pie reizes arī par drukas kļūdām.)

Ceļotāji jau ar pirmo gaismiņu pārvietojās iezemiešu virzienā, lai atklātu Lielo Kanjonu - par kuru tik daudz bija dzirdējuši un sapņojuši ieraudzīt. Izbraukuši cauri zaļajam pleķim kartē, kas nodēvēt Zenon nacionālā parka vārdā, tie satika Kolorādo upi un pirmos iezemiešus, kas runāja viņiem nezināmā valodā. Izstudējuši karti, viņi saprata, ka ir iebraukuši Navaho Indiāņu Rezervātā. Varonīgi ir cīnījusies šī tauta ar kovbojiem, šāvusi ar bultām un kūpinājusi pīpi, bet beigu beigās tika iespiesta tuksneša vidū Arizonas štatā. Tagad tirgojas ar sapņu ķērājiem un moteļiem.

Jo dziļāk vietā, kur tikai krūmi aug un zāle neaug, jo vairāk indiāņu. Ceļotāji atrada nomaļo moteli un apmetās uz nakts pārlaišanu. Vieta bija neomulīga un ceļotāji jutās mazliet bailīgi, sapratuši, ka lielajā motelī ir vieni paši, kaut 8 jūdzes tālāk motelis bija pārpildīts. Atklājās, ka koridorā nav gaismas un trūkst 1 dvieļa, kas bailes pastiprināja. Pārguruši ceļotāji bija neziņā, ko nesīs nakts un nākamā diena.Izdzēruši katrs pa pudelītei burvju dziras, kas liek aizmirst par jebkādām bailēm, biedri aizmiga.

Nākamā rītā sapakojušies un iedarbinājuši hibrīdu, ceļotāji devās skatīt Lielo Brīnumu. Izbraukuši cauri iezemiešu treileriem un būdām, tie ieraudzīja pasakainu skatu.

Un tā izbraukājuši Vestern zemes, tie devās tur, kur visi sapņi un bagātības saplūst pie Ruletes galdiem un kuru dēvē par Las Vegasu.

Turpinājums sekos.

Pozīciju maiņa

Tomas skaita tārpiņus. Saliek zem mikroskopa ūdeni un tad skaita dažādus tārpiņus. Viņam ļoti patīk makšķerēt un skaitīt tārpiņus. Maizīti vairs necep, bet mums vēl joprojām ir atlaide tajā veikalā. Arī bērnu bērni dabūs atlaidi. Es tagad iešu un ik pa laikam palīdzēšu cept maizīti un bulciņas Tomasa vietā. Jo Tomas skaita tārpiņus.

Noskatījos 50 filmas šajās divās nedēļās. Nākamgad pieteikšos atkal, ja būsim šeit. Vīza mums beidzas 23.oktobrī. Pieteicāmies tūrisma vīzai uz pusgadu, jo kā jau rakstīju - Tomasam ir jāizbrauc no valsts uz pusgadu. Pēc pusgadu mums ir plāns braukt uz 3 mēnešiem uz Jaunzēlandi - apceļot un 3 mēnešus Latvijā. Tiekamies jūlijā. :)) Mammu, marinē gurķus!

Vēl gan pirms tam - 16.okt izbraucu uz Las Vegasu un kanjonu ar Artiņu un Kristapu. Ja nu manas vīzas termiņa dēļ mani neielaiž atpakaļ Kanādā, tad sūtiet paciņas uz Vankūveras lidostu. Grauzdiņus gan salikšu kabatās, bet tos tā pat kā manus pīrādziņus gadu atpakaļ var konfiscēt.

Good luck me!

Apčī

"Apčī" man priekša un aizmugurē, pie durvīm, Tomas un es. Rudens. Pāris koku jau koši dzelteni, kļavas vēl nē. Bet es sirsnīgi skatos filmas. Jau 25 noskatītas, bet šodien izlaidīšu un neiešu, jo jātaisa vistas buljons "Apčī" aizbaidīšani. Tomeks tik strādā pa saviem diviem darbiem un 2 ned laikā nav paņēmis nevienu brīvdienu. Pat ar "Apčī". Un tāpēc es taisu buljonu.

Šodien man bija pirmā diena darbā. 2 stundas skaitījām balsis. Aizraujoši, jo mēs esam pirmie, kas uzzina, kas un kā un uz kurām filmām mums vēl aizčāpot. Protams, ka biku subjektīvi jau tas viss ir...Mēs ar Artiņu skatamies Eiropas filmas un šausminamies, cik daudz rasisma un nacionālisma tajās. Kaut kā Kanādā tas piemirstas. Toties es nespēju skatīties Āzijas filmas. Man viņas liekas lēnas un bez jebkāda dramatisma. Vecās labās Eiropas tomēr tuvākas. Pļāpājot ar kanādiešiem, atklāju, ka viņiem vislabāk patīk Austrumeiropas filmas, jo tur esot dziļa doma, dziļš humors utt. Viens pat izteicās: "Nu kāpēc Čehoslovākijai" bija jāsadalās. Toreiz bija biku labākas filmas". Es ilgi domāju....Domāju vēl joprojām.

Atpakaļ pie mana ofisa. Paņēmu pirmo anketu un skat, manis pašas. No tūkstošiem anketu. labs sākums, lai vinnētu ipodu. (mammu, nav nekāds sakars ar santehniku, bet gan telefons).

Uz anketas aizmugures ir komentāri. Man kā lasītājai ir milzīgs prieks par pērļu atklāšanu. Viens no skatītājiem pavēstīja, ka pēc tās briesmīgās filmas NEKAD NEKAD vairs nenākšot uz kinoteātri. Kādam ļoti nepatika, ka galvenajam varonim acīs nedega spulgzme, skatoties uz savu bērnu. utjp

Top filmas, ko esmu noskatījusies:

12 angry lebanies - eh, laikam jau šokgad uzvarēs. 3 x vairāk krustiņu exelent kā citām filmām

When we leave - man blakus bija bezgali nosņaukājusies Artiņa

Biutiful - man blakus bija vēl vairāk nošņurkājusies Artiņa

Life is precious -pati nošņurkājos, bet šitā mana mīļākā

Noskatītas jau 17 filmas. Vēl 12 dienas priekšā. Kā jau tādam intensīva kino iesācējam, sākumā nācās ielausties kino pazinēja lauciņā ar smagām traumām un nervu kutinošiem sāncenšiem. Pirmais, kas jāzina par brībrātīgajiem un mūs ir ap 200 - jāiepazīst brīvbprātīgais. Likumi:

1. Jāapsēžas tā, lai blakus netiktu no somas vilktas ārā sviestmaizes un citi našķi. Šajā kategorijā ietilpst apalīši un nervozie cilvēciņi. Visi tie, kas ātri tipina un ātri šauda actiņas uz visām pusēm. Tā teiktu mūsu suga: šiem sugasbrāļiem ir uzdevums nosargāt pārtikas krājumus un jābūt manīgiem.

2. Jāizvairās no gudra izskata vīreļiem, kas visu filmas laiku vai nu iemetīs pa vidu kādu īpašu komentāru, jo visiem ir jāzina, ka viņš šo filmu viegli neuztver. Pēc saš un kušs sekos ik pa laikam vajadzīgā nopūta filmas situācijās, jo nevar galīgi bez emocijām.

3. Jāizvairās apsēsties aiz gara auguma cilvēkiem, kas īstenībā nav no vieglākiem uzdevumiem, jo nevar zināt, kurā filmas minūtē mazais rūķītis pēkšņi tavā priekšā izstiepsies, jo lieli vīri var tā smuki ieslīgt mazajos krēsliņos.

4. Nekad nesēdēt pie durvīm, jo durvīm ir tikai viena galvenā īpašība - virināšanās un šā paša iemesla pēc smadzenes nav bijis jānodarbina un viņas nav pamanījušās attīstī inteliģenci un klusu aizvēršanos mākslas laikā. :)

Nu tas tā galvenokārt, bet protams ir arī citas taktikas un triki. Kādām tik metodēm cilvēki neizstrādā sev filmu plānu. Attēlā viena no brīvprātīgajām atļāva nofotogrāfēt savu lolojumu.

Cits triks: ir jāsaprot ar kuriem brīvprātīgajiem sadraudzēties, jo ir svarīgi zināt, kuri jau 8:30 sēž no rīta pie kasēm, lai tu tā draudzīgi 9:40, kad ver kases vaļā, pievienotos draudzīgā sarunā. savādāk pie biļetēm netikt un cik saprotu, tad šogad tas ir sāpju bērns Biutiful, kuru visi vājprātā grib redzēt. Tajā pašā rindā tad arī visi uzzin, kuras filmas ir ah un uh un kuras ir "neej!". Uzticēties jau gan līdz galam nevar, jo kanādiešu lēdijas mani brīdināja par Russian Lessons, kura esot smaga, jo kaut kāda Alla esot stāstījusi, kurai uz Krieviju jārakstos atsauksmes, bet nezin, kā lai to izdara bez personiskā viedokļa, lai paliktu dzīva. Mēs ar Artiņu tajā filmā raudājām un teicām - visiem tas jāredz! Nu paskatiesties, kā Putins visus te čakarē, bet nekā pāris cilvēki pat no kanādiešiem atļāvās pateikt, ka krievu politika esot nomelnota, ka tas neesot objektīvi. Katrā ziņā tā ir filma dokumentālā ar TĀDIEM pierādījumiem par karu Gruzijā sākot no 90 tajiem līdz tagad... Atmaskota visa propoganda utt. (es ceru, ka šito Putins nelasa:)).

Jā, bet kanādieši ir īpaša publika. Viņiem patīk visiem kopā noelsties: aaaaaa, ajjjj....Un smejas viņi nevietā reizēm, kur mums liekas traģiski. Skatamies ar Tomku poļu filmu Reverse - traģikomija. Ļoti smieklīga, bet tad pēkšņi filma pārvēršas traģēdijā - vīrietis, kuru viņa iemīl ir KGB aģents un ievilina viņu tādā murgā. Mums tur pat vai asaras birst, bet kanādieši rēc tā, ka nevienā no 17 filmām tādu troksni neesmu dzirdējusi. Mēs bijām šokā.

Turpretī mēs ar Artiņu smejamies tur, kur kanādieši nesaprot par ko ir runa. Viņi jau nezin, ka patiesībā suņu funkcija ir riet un sargāt māju. Viņu suņi ir tik ļoti prom no visa dzīvnieciskā, ka pat buldogi kopā ar kaķi pieniņu dzers no vienas bļodas. Sunīši te tādi mīlīgi un nav viņiem asinīs pļurkstēt, rūgt un izteikt savu nepatiku.

Bet nu kino kultūra ir katrā valstī citāda. Atceros, ka kiprā seansiem pa vidu bija 15 min, kura laikā vari iet pēc popkorna, kafijas un uzpīpēt.

Te tiem, kas lasa un Vankūverā - no tā, ko esmu redzējusi, burvīgās filmas:

Russian lessons - filma krievu valodā protams un biku jau aprakstīta. Šokējoša.

And the man will come - itāļu. jebkura filma ar itāļu bērniņiem ir grāvējs. parādiet to skruļaino ar lielām acīm maigo itāļbērniņu un filma jau ir izdevusies. Stundu nevarēju attaptie.

Reverse - smieklīgais mijas ar traģisko

Morgan - rumāņu - nu tas pats smieklīgais ar traģisko. Filmas grāvējfāze: brīdī, kad ES robežsargi prāto, ko iesākt ar turku bēgli. "Ieliksim viņu kādā nometnē, kur dažādas programmas un aizsūtīs, kur visus tādus izsūta, piemēram, uz Kanādu." Kanādieši ielgi sprauslāja eiforijā.:)

Lucky - tas pats režisors, kas Little mis Sunshine. Filma par to, kas notiek, kad vinnē miljonus. Nu tik laba. :)

Protector - čehu. Un Aizstāvim nav jābūt perfektam.

Nu labi jau labi, beidzu rakstīt :)