Seymore

No rīta saulīte uzspīdēja tik spoži, ka sabijos, ka mani plāni par snovošanu varētu neizdoties. Vienalga paķēru dēli padusē un devos ceļā. +11, es ar savu dēli eju gar ziedošiem krokusiem un sniegpulkstenītēm, garām īsās piedurknēs sēdošiem kanādiešiem, garām visam, kas atgādina pavasari, iekāpu tramvajā un devos ceļā.

Ierados Seymorā, dabūju kasku un uzvilku saiti pagājušā gadā sabeigtajai kājai un devos uz pacēlāju. Ir sniegs!!!! Un pietiekoši daudz, lai braukātu pa neceļiem un ceļiem. Cilvēku maz un par cik šodien nebija apmācies, tad pasakaini skati uz Vankūveru un Viktorijas salu.

Augšā un lejā, atkal snovoju. Nav jau pagājušā gada Zoldena, bet kaut kāds kans ir. Braucot atpakaļ, nostopējām puikas, kas uz kalna strādā un viņi teici, ka visu laiku ir sniegs. Mēs sēžam lejā pavasarī un visi skumst, ka nav ko uz kalna braukt, bet augšā visu laiku ir sniegs!!! Un tik maz cilvēku, jo visi salasījušies, ka Cipres kalns ir ciet dēļ olimpiādes, Teterkanā nav sniega, bet te pat blakus Seymorā ir sniegs...:))