Noslēgums - saknes

Kanādiešiem ir sakņu jautājums. Viņi meklē saknes. Rokas, rakņājas un kad atrod, tad priecājas. Olimpiāde viņiem bija īsts sakņu dārziņš. Visiem ir kaut kādas saknes Eiropā un tad ja vēl kādā sportā viņi piedalās, tad sajūsmai nav robežu. Iestaigājot hokejhallē vai pie arēnas mūs šur tur sagaida tādi Latvijas fani, bet kad sāc runāt, tad:

- I don't speak latvian, my parents are from there, but I don't. (vecāki ar saknēm Latvijā, bet nerunā latviski.)

Bet kad apskaties un to, kā šie fano, tad paliek skaidrs, ka īsts latvietis. :)) Tas ar Nr.1 uz muguras ir lepns par savām saknēm, bet atvainojās mums, ka vairs nerunā latviski.

Tas pats par to ekrānā, no kura brāļa es biļetes nopirku uz spēlēm. Nu ļoti lepni, ka ir latvieši, bet latviski vairs nerunā.

Un gadījās mums tāds incidents ar Artiņu pie pašas halles. starp daudzajiem čehijas karodziņiem, ieraudzījām Latvijas formas tērpos. Speramies klāt un...runā ar mums latviski, bet tādā skaisti tīrā latviešu valodā. Es jau stāstīju, ka satiku Veltas Tones dēlu un mazdēlu. Šis ir tas gadījums. Abi vecāki poēti, bet dēls strādā biržā Vankūverā. Sapazināmies un mūs uzlūdza uz privātu ballīti Ērikam jaunākajam - dēlam kopā ar Latvijas hokeja izlasi. Mēs teicām "jā". Un nebija ne jausmas, kam mēs teicām to "jā". Tēvs rīko pasākumu dēlam, lai viņš savas saknes atrod. Juniors gan latviski vairs nerunā, bet pēc izskata -latvietis, kas latvietis. :)

Ieradāmies, apsolīju Ērikam - tēvam- kādu reizi uzcept pīrāgus, pēc kuriem viņš tā ilgojas un sapratām vienu. Esam vienīgi latvieši. Pārējie ir jaunā Ērika draugi kanādieši, kas steidzīgi tīra lielos alus krājumus. Trakojoši un skaļi. Atbrauca arī 10 hokejisti. Tik pat izbrīnīti, kā mēs. Paspējām piekodināt, ka lai nerunā tik droši latviski, ka esam latvieši te, bet dažam nepaspējām to pateikt. :) Sākumā es biju sašutusi, ka viņiem nav nummuri uz muguras un vārdi, bet Eva ar savu mazo LOK bukletiņu ik pa laikam slepus mūs apgaismoja. Arī viņiem mūzika bija biku pa skaļu, tapēc es ik pa laika pagriezu klusāk, vismaz līdz brīdim, kad kāds kanādietis uzgriezīs skaļāk. dažs labs jau pēc stundas bija kritienā. Alus par brīvu nav parastā kanādieša ikdiena. :) Par to, kas tur notika vēl, laikam nebūtu korekti rakstīt, jo mūsu hokejiestiem jau nekas cits nebija kā trenniņi un spēle. Tā īsti laika viņiem nebija un vienīgais šis - 7 h pirms izlidošanas atpakaļ uz Rīgu. Krekls man ir aprakstīts, bildes ir un tad sēdāmies kopā taksī ar Cipuli un Rēdlihu atpakaļ uz centru, lai vēl paspētu uz darbu. Par spēli pret Čehiem abi negribēja runāt - vēl sāpot. Un tad es atcerējos, ka tos 2 vārtus tak iemeta šitie abi...

Nu un tagad esmu mazliet apslimusi un nekādi nevaru iziet ielās strādāt.