Nāk

Atvainojos par klusumu, bet es tēloju emulātoru. Pāris dienas esmu visur un daru visu - sākot no zupas lējējas, kafijas lējējas līdz ķīniešu ķēdes posmu hamburgeru tinēja un pat kasiere 8 h garumā (patiesībā sapņu kase, jo man naudu skaitīt un rēķināt patīk un tas bija forši bankā, bet šite neviens nesalīdzina, cik ir kasē un cik jābūt!!!). :) Bardaks ir liels. Katras maiņas sākumā stundu klīstu un gaidu, kad mani beidzot ievietos kaut kur. Tev maksā par to, ka tu pastaigājies pa gaiteņiem kopā ar brīvprātīgajiem, tehniskajiem un jumta vīrieņiem. Vienā no 15 min pauzēm izdomāju apskatīt atklāšanas ceremonijas izmēģinājumu. Aizskaros bija spraudziņa, bet šoreiz nepaveicās. Atnāca brīvprātīgā, izaicinoši pasmaidīja un aizvēra aizskaru. WHAT A ......!!!!

Šodien bija visgrūtākā diena, jo mani noturēja darbā 8 h, kurās es visu dienu sēdēju blakus pārtikas kastītēm. Blakus man nolika vienu īpašu kolēģi, kurš visu laiku taisīja pilates un jogas stiepšanās ar visu skaļu ieelpu un izelpu, kunkstot, ka esot pārstrādājies. Tas viss notika ēšanas telpā, viesiem klātesot.

Par pārtiku runājot..Strādāju ēšanas uzņēmumā, kas visus pabaro. No lejas līdz aukšai - mazos un apaļos. Maiņas beigās paliek daudz sviestmaižu pāri. Noteikums ir, ka tas ir jāizgāž miskastē, lai kāds pēc tam neiesūdz tiesā par vecu pārtiku. Viss uz skaita. Kunkstēju menedžerim, ka grizliji tagad ziemā ir izsalkuši un bēdīgi, bet mēs, ko darām. Un laši upēs būs tikai rudenī... Nu jau pēc trešās dienas esmu dzirdējusi, ka virtuves darbinieku sašutums nonācis pie tā, ka viņi pēc maiņas savāc kabatās tās maizes un nes uz E Hastingielu pabarot tās iedzīvotājus un ielas cilvēkus. Jo viņi ir sašutuši, ka no Olimpiādes iegūst tikai citi, bet ne paši Vankūveras iedzīvotāji. Tie, kas dzīvo pie īru telts ir īpaši nelaimīgi, jo īri ir brrriesmīgi skaļi un neļaujot gulēt. :)

Nu tagad eju čučēt, jo rīt man maiņa sākas 5 naktī un pa taisno pedicabs un pa taisno Olimpiskais darbs...Eh, gan jau kaut kad arī pagulēšu...