Jaunā gada apņemšanās

Šodien saprotu, ka nav jau vairs laika šim gadam. Ir jāsaka- visu labu vecajam un sveiks jaunais. Būtu jāvelk klasiskais, kas tad ir padarīts Vecajā gadā un ko tad īsti gribu nākamajā. Uz baltas tāfeles novilku strīpu ar labu nodomu saprast, kādi ir nākotnes solījumi. Pasaucu Tomasu. Un tas ir tas, kas no tā visa sanāca:

Un man melnas uzacis bija, jo es provēju melnu parūku pirms vilku svītru uz tāfeles.

Tātad, kas tad notika pagājušā gadā:

Jaunais gads un vēl 3 mēneši Austrijā Zoldenā, kur akurāt pirms izbraukšanas ar karving dēli sagriezu sev celi nedabīgā veidā. Nākamie 3 mēneši uz kruķiem. Tai skaitā vienatnē ar mašīnu un vienu nelokāmu kāju nobraucu vairāk kā 2000 km no Zoldenas līdz Rīgai. 1 ass piedzīvojums manā rēķinā.:)

Cītīga rehabilitācija, asaras un beigās joga un kāja ir vesela.

Verona, Venēcija un iegūtais ģimenes dārgums - gredzens.

Iemācījos burāt - gan pagaidām ar laivu, kurā var iekāpt 1 cilvēks, velosipēds un suns.

Iemīlēju vārītu kukurūzu ar sviestu un sāli.

Sāku geocachot.

Ceļojums cauri Eiropai uz Horvātiju.

Atvadījos no muķa (vecmamma). :(

Dabūju vīzu Kanādai un sāku rakstīt blogu.

Nākamgad, ko es gribētu:

Noteikti apceļot Britiš Kolombia.

Atrast veidu, kā te palikt.

Atkārtot spāņu valodu.

Iemācīties "not to give shit".

Atrast darbu tūrismā.

Iemācīties burāt ar lielo laivu.

Mazāk laika seriālos, vairāk grāmatai.

Izvilkt lasi.

Nokārtot Britu Kolumbijas tiesības, jo manējās beidzās šogad.

Nokārtot snowborda instruktortiesības Teterkalnā.

Ja gadījumā braucu atpakaļ uz Latviju, tad man būs par 1 dienu mazāk gadā kā šeit dzīvojot. Tā pat kā šis gads man sanācis par 11 h garāks: 1 h agrāk nosvinēju kā Latvijā un 10 h vēlāk kā Latvijā svinēšu te. Iedzeršu no rīta šampanieša glāzi un tad iešu gulēt, jo es piekritu strādāt. Sola labu naudiņu nopelnīt, bet izskatās, ka līs.:( Skumīgi, jo svinēšu bez Tomasa, bet varbūt, ka ar uzkrāsotām uzacīm.

Bet: Laimīgu Jauno gadu Jums visiem mīļajiem - jaunajiem un vecajiem. Lai jenoti un lapsas jūs nebaida, lai saule vasarā un sniegs ziemā, lai smaidat vairāk kā skumstat, lai kotletes nepiedeg un alum vajadzīgais aukstums, lai strīdi ir smieklīgi un zaudējumi niecīgi, lai pārsteigumi patīkami un aiz stūra veiksme jums, lai meitas un dēli paklausīgi, ...lai tuvie jūs neaizmirst un domā siltas domas!!!!!

Balts zirgs

Lai neizskatās tā, ka mēs tikai gurķi mētājam vai citus dārzeņus, tad šodien Tomas bija uz divām tikšanām. Pirmā bija ar poli, kurš mums liekas nu ļoti aizdomīgs, bet piesolīja Tomkam rīt jau sākt bārmeņa darbu uz svētku laiku. Tieši tas, kas viņam vajadzīgs, jo manas jubilejas viņam tak maksā..:) Šodien dabūju jaunu fotokameru, tāpēc ceru, ka pa labi blogā varēšu salikt kvalitatīvākas bildītes.

Un par otro - viņš tikās ar manu Supermenu. Bija arī 2 meksikāņi, kam es tiku stādīta priekšā kā brīnumbērns ar lielu peļņas sadaļu Cruise Cab uzņēmumā. Nu varbūt ar kādu reizi kopā ar mani izbrauks ielās un redzēs, kas lācītim vēderā.

Šodien jau otro reizi atklāju jocīgu lietu. Kad pērc tehniku, tad par 30 dolāriem papildus vari nopirkt garantiju. Savādāk garantijas nav. Jocīgi. Es nopirku, jo kā pārdevējs stāstīja, tad vari atnākt un pateikt - eh, kaut kas iekšā tur saplīsis un izvēlēties jaunu modeli.

Tas īsumā viss, ko daram - nu vēl pupiņzupiņu uzvārīju, tikai grūbām rīt no rīta jāaizskrien pakaļ, jo nu tik gudra galva kā mana nevar visu turēt galvā. Un no vienas kastītes zirgu izņēmu, kurš ceļo no Ohaijo. Ja kāds brauc uz šo pusi un geocacho -varbūt var paķert līdzi uz Latviju. Zirgs izskatīgs, jauks. Sver 30 g. Balts. Nofotogrāfēju ar jauno kameru. :)

Ā, jā...mana mamma atradusies un viss ir kārtībā.

Un tie, kas dzīvo Vankūverā..Plkst 7pm E Hasting pietura ir tik bailīga. Man blakus sēdēja viens vīrietis, pie kura visu laiku kāds nāca un prasīja mantu. Lūdzās un diedelēja. Pretējā ielas pusē bija kādi 30 cilvēki ar ratiņiem ar džinkstoņu iekš ratiņiem. Man nāca klāt cilvēki un prasīju, ar ko man norunāta tikšanās. Tikšanās pieturā. Skaidrs, kur ir bomžu un narkomānu Canadian Real Superstore. Ko es tur meklēju? Balkus atrodas tik labs supermārkets, kur var nopirkt tik lētas lietas!!!! Vispār jau laikam neticat.:)

Hokejs atkal

Stāvu pie hokejhalles. Iznāk 2 onkas. Vārds pa vārdam.

- No kurienes tu esi?

- No Latvijas

- Uj, Nāc te tāds draudzīgs apskāviens. Ak, tu nabags. Bet paldies par piedalīšanos.

Draudzīgi apskāvieni, vaimanas un 100 dplāru sāpju nauda par godu mūsu jauniešu hokejistiem.

Un te tas, ko šodien facebook no Ian saņēmu:

(mammu, tiešām nav vērts tulkot - tāda maza pavilkšana uz zoba no kanādieša puikas, kurš bija pat papūlējies atrast video par latviešu faniem Torino)

Ian Stoesz Canada is playing Latvia - I'm sure you know.
I'm guessing no flowers for the Canadian Embassy this year ;)


http://www.msnbc.msn.com/id/11508154/

"Latvia may be the tiniest of nations, but they are hands down winners of the gold medal for the biggest hearts"

For Latvians, hockey is a religion - Nightly News- msnbc.com

www.msnbc.msn.com

In Torino, you can't escape them. They're on the streets, in the cafes, and of course, in the arena — especially when their team puts the puck in the net. NBC's Kevin Tibbles reports on Latvian hockey fans.

Šodien 0:19 · Komentēt · · Dalies · Uz viesu grāmatu saraksti

Ieva Bunte

Thanks for apgrating me with info:)
That pain gave me today 100 cad... guys asked from where I am. Latvia! OOO.... There is Yo ur pity money.:)
But THE DAY will come!!!!!

Šodien 14:29 ·

Ian Stoesz

hahahaha
"pity money"
I wrote you that post at the beginning of the first period - by the end I wished I hadn't said anything!
Things got ugly out there...

Hokejs

Mīlīši, kā lai es šovakar uz darbu lai eju???!!! Šodien ir Canucks spēle un tie cilvēki parasti man prasa, no kurienes esmu. Labi, ka nezin Latviju, labi,...Bet šodien tak viņi visi zinās, kas ir iatvija!!!! Nu jaunieši, kāpēc??? 16:0 un jau youtube salikts. Piedevām vēl halles rekords ar faniem bija. Visur raksts, jo katrs kanādietis jūt sajūsmu, kad nopļauti ir mūsu bālēliņi.:( Un U-20 čempionāts tak notiek Kanādā!)

Jau pa dienu, kad es geocachoju pa parku, pie manis pienāk onka.

- Man ar patīk daba un koki, bet kas tajā kokā ir īpašs?

Izstāstu par kastītēm, viņš klausās un beigās vēl atrod to micro, ko es 15 min meklēju. Viņš pieiet un izvelk. Laikam jau kanādieši saprot labāk kanādiešu domu gaitu...

Vārds pa vārdam.

- No kurienes tu esi?

- Latvija

- Zinu Latviju. Mūsējie šodien spēlē. Pirmo puslaiku noskatījos. Bija 6:0, izlēmu labāk ar suni iet pastaigāties.

Nu mīlīši. Varēja tak vārtsargu ar kādu atvest uz spēli.

Vistlera

Vakardien devāmies Waw izbraucienā uz Vistleru. Edgaram darbā bija iedota mašīna, tad nu sasēdāmies visi, aimugurē iesēdināju manu dēli un devāmies ceļā. Mīlīt Vankūvera agri no rītiem ir tāda pasaka. Raudāt gribas no tāda skaistuma. No okeāna ceļas saule, tās spodrums atspīd pret stikla debeskrāpjiem un atduras pret sniegotajiem kalniem, metot ēnas starp kalniem. Tu esi kalna augšā un redzi visu Downtown un Leon gates tilts, kur no miglas redz tikai pontonus, pārējais kā tādā "Gredzenu pavēlniekā". To visu nevar aprakstīt, var tikai piebilst, ka no mašīnas nāca kunkstieni un Wow un Ah un ....Vispārēja sajūsma!!!....Kādu rītu apsolu piecelties ātrāk un to visu safotogrāfēt. :)

Un uzdūrāmies milzu ugunsgrēkan Brodvejā. Filmu par ugunsgrēku var noskatīties sadaļā Vankūveras ziņas. No mājas nekas pāri nepalika....Tas viss novirzīja mūs no ceļa, bet diezgan ātri bijām atpakaļ uz trases.

Tālāk sekoja tie paši Uh un Ah, cik skaisti, kad braucām uz Vistleru. Gar fjordiem un zilu okeānu, kalniem un... Šī vieta ir tiešam skaista. Saprotu, kapēc Grizlija lāči ar vilkiem te dzīvo. Jebkurš te gribētu dzīvot un pārtikt no lašiem.

Vistlerā iemēģināju savu jauno dēli un paēdām Mcdonaldā, kur satikām latviešu Kristīni. :)

Un šī te Youtube filmiņa ir par Minina piedzīvojumiem tajā pašā Vistlerā pirms gada. Vislabākais komentārs ir 1:44 :) Kristīne pastāstīja, ka viņi jau ir bijuši patrennēties trasē un ēduši pie viņas Mcdonaldā. Ļoti ceru, ka Olimpiādē komentāri runās tieši tā pat un viņi uzlabos Pasaules rekordu. :)

Go Latvia Go!!!

Un jā, pēdējais Ziemassvētku pasākums vakar bija pie saliniekiem. Saucu viņus par saleniekiem, jo tur bija īrs, 2 briti, 1 velsietis un viens skots. Mēs esam iedalīti Austrumeiropiešos. Bija uzcepta kārtējā pīle un egle bija, glāzes ar džinu un toniku bija. Viss kā pie saleniekiem. Mirklī, kad vairs nesaproti salenieku valodu apgriezti džina atlikumam ledusskapī, devāmies mājās...

Ievas

Vai gadījumā kāds nezin, kas noticis ar manu mammu? Ja redzat, tad sakiet, ka man viss kārtībā un Ziemassvētkus ar nosvinēju tā ne ko....Un paldies viņai par tā neko vārdu, tikai laikam pašai piemirsies, kā mani nosauca..........:))

Šorīt agri šņorēju un borēju pa virtuvi. Vakardien, nākot mājās no Pedicab pasākuma skatos, ka manam Tomkam seja bēdīga. Kas noticis?

- Ziemassvētki bez karpas un boršča.....Nekā no tradīcijām uz galda..

Jā, bēdīgi. Latviešu tradicionālais ir, bet pilnībā aizmirsu par viņa tradīcijām. Teicu, ka jocīgi ar to karpu, jo tāpat tu mēnesi esi ēdis gaļu un zivs ir tikai, ja neēd. Bet nu viņa ģimenē visi uz Ziemassvētkiem izliekas neēdot gaļu- aizbrauc tālu tālu prom un iepērk gaļu tālāka veikalā, lai kaimiņi nepamana. Tad nu apsolīju nopirkt nevis karpu, bet foreli, jo karpas te smird. Polijā parasti viņas mēnesi patur tīrā ūdenī, bet te nē. Biju pēc foreles, noskatījos, kā tante bez žēlastības to nabaga zivi...ievietoju ledusskapī, jo pats taisīšot.

Nākamais ir viņu borščs. Boršču pats uzvārīs- tas ir tikai ļoti ass biešu šķidrums-ļoti ļoti garšīgs. Nav mums sēņu pīrādziņi, ko borščā ielikt. Tas parasti svētku galdā ir pirmais ēdiens. Un vienā pīrādziņā jāievieto kapeiciņa (pagājušo gadu Tomas ieguva). Iecepšu pīrāgā, jo žāvētas sēnes mums nav. Lieta atrisināta. :)

Par Kanādiešu tradīcijām- cik saprotu, tad viņi dzer rumu ar olu Nagetu, bet neesmu pagaršojusi. Vakar partijā sapratu, ka viņi ir ļoti slinki uz dekorēšanu. Pilnīgi 0 dekorācijas. Pantiņus pie dāvanām laikam mēs tikai skaitam, kas man liekas ir jauka tradīcija. :)

Atstiepu ķiplokmaizes pie alus. Kamēr nesu, tikmēr ķiploki maisiņā bija kļuvuši zaļi. Visi skatījās, kā brīnumā un baidījās ēst, līdz brīdim, kad ierunājās Tomas ar vienu brazīlieti, kam tā pat kā Tomasam ir grāds bioloģijā. Abi aizrāvās ar ķīmisko procesu aprakstīšanu, bet gala iznākums viens - ēdams. Un pāris cilvēkiem patiešām garšoja.:)

Turpinājumā bija Star Wars kinoseanss, kur mani nostādīja pie kauna staba, ka es ar šo šedervu esmu iepazinusies tikai gadu atpakaļ- pateicoties, ka tas ir filmēts Tunisijā. Vēl joprojām nesaprotu, kas tur tik īpašs, bet Leja ir smuka. :) Izrādās, ka Supermenam un Katrīnai (viņa sieva) ir tādas pašas debates par "Gredzenu pavēlnieku", Katrīna ir noskatījusies 20 reizes, bet Supermens vienīgais, ko zin par šo filmu ir, ka tā ir filma par rotaslietām...

Priecīgus viesiem Jums Ziemassvētkus!!!! Ceru, kartiņas saņēmāt laikus.:)

Upgrate: Tomas atnāca mājās un jautāja, kādēļ forele ledusskapī ir beigta. Es viņam jautāju pretī, vai viņš grib, lai forele apēd salātus un visus pārējos gardumus?

Pēdējais vakars

Vakar pēdējo dienu nostrādāju un šodienu varu sākt ar Ziemassvētku sajūtu (egles un sniega gan nav). Nostrādāju vakar 2 h, kur par braucienu no kāda interesanta spāņa, kuram izrādījās nebija naudas, bet daudz alkohola asins ķermenīšos, vienīgais, ko dabūju, bija auskars. Pie tam vēl viens un stipri šaubos, ka dārgmetāls... Nu jā, bet cits varbūt būtu priecīgs pat par auskaru.:)

Šodien ar savu Johny (vārds manam jaunajam ritenim) aizbraucu pa veikaliem. Iegriezos pie Tomka. Mīlīt, tie poļi tak to mazo veikalu gāž gar zemi!!! Un 12 h tā!! Tagad saprotu viņa krākšanu pa naktīm...

Vakardien sapratu arī, ka cilvēki ir jauki neko neprasot pretī. Atnāk īsziņa:

- Hi, Ieva

- Hi, who are U?- rakstu atpakaļ

- R u latvian?

- yes

- Are u going to stay there in Canada?

- I don't know yet. Maby....

- Stay. It's good place to live, play and have fun.

- Ok, than I will.

Viss, nekādas tālākas sarakstes. Tā mīļi, uzminēt pirmkārt, ka mani sauc Ieva un ka esmu latviete un piedevām vēl ieteikt man kur pavadīt dzīvi. Un nekas par to man nav atpakaļ jādod. Pat īsziņas pateicoties FIDO ir par velti. :)

Mandarīns

Šodien dekorēju māju. Egles nav. :( Tā nekad vēl nav bijis. Pat Kiprā bija 3 m egle. Un ja nu kāds ir dzirdējis Tomasa stāstu par to, kā es to egli gandrīz uzgāzu sev virsū, lai tikai pievērstu viņa uzmanību, tad noteikti atceras maģisko egli....:)

Labi, stāsts par to, ka nav egles. Iztiku ar citiem līdzekļiem...Un cik nesen lasīju, tad katram latvietim pienākas egle. Ej un cērt. Bet cirvja tak nav un likums darbojas Latvijā, bet egles te arī aug. Nu un sapirku auglīšus, cepšu pīrāgus, taisīšu rosolu un sautēšu kāpostus. Un tad nu man galīgi neguļas šonakt. Domāju par ielu, uz kuras 90 % ķīniešu un tikai 10 % ir izdekorējuši mājas ar briežiem. Arī mūsu saimnieki neko nedara. Bet mandarīni tak ir Ziemassvētku tradīcija. Un viņi to pat nezin. Atceros, kad tas aizsākās. Apmeklēju bērnudārzu, jo mani vecāki cītīgi kalpoja valstij un mani kaut kā bija jāatdoptējas sabiedrībā, kurā ir salaveči un sniegbaltītes. Tas salavecis deva dāvanu maisiņus ar Laimas konfektēm un piparkūkām. Un pa vidu vienmēr bija viens mandarīns, kuru es ēdu pusstundu izgaršojot katras daivas atsevišķas šķiedras un manījos, lai man lielais brālis kaut kur negadītos ceļā un ar lielām acīm lūdzoši skatītos, kā es ēdu. Parasti mana sirds pret tādām izdarībām bija par maigu un padevos. Tā arī nepāraugu savus vecākus...

Nu un mani ķīnieši pat nenojauš, ka viņu apelsīns ir nacionālais ēdiens Ziemas saulgriežos un, ka mandarīns mums ir iebarots bērnībā.

Un es nevaru aizmigt, jo dusmojos uz Supermenu, kas paaugstinājis īri man... Man steidzami vajag jaunu darbu, jo šito es atstāšu tikai uz nedēļas nogali. Apnicis klausīties viņa salkanos melus un pasakas. Tāds melis!!!! Uj..Kopš sāku pelnīt, tā visu laiku atrod, ko man piemaksāt, un šodien īri paaugstināja. Bet forma man ir.:)Man jau ir tāds trenniņš, ka nekas vairs nesāp un vakar vizināju 3 centnerus vienlaicīgi. Parasti, kad savācu cilvēkus pēc hokeja, viņi zin, kas ir Latvija. Varbūt nezin, kur mēs atrodamies, bet zin Artūru Irbi. Un visiem viņš liekas super cilvēks.:)

PS. Vakar satiku Austrāli Enguss, ar kuru kopā strādājām Coffe vietā. Viņu ar atlaida un neviens nepaskaidroja, kapēc..Esot no 11 cilvēkiem palikuši 5.

Maģija

Man jau pašai sāk kļūt neomulīgi, bet fakts ir fakts. Jau trīs nedēļas, pirms izeju no mājas, nodomāju, cik daudz naudiņas nopelnīšu. Un vienmēr arī to summu nopelnu. Likmes liku aizvien augstākas, bet rezultāts +/- 10 dolāri. Sāku jau visiem teikt, ka, ja jau šitā, tad noteikti jāprasa vairāk. Vakardien, ejot ārā no mājas, pateicu gandrīz neiespējamo summu, bet sapratu, ka it kā laika man darbā pietiekoši, bet vai spēka un veiksmes, īsti nebija skaidrs. Joka pēc vēl piedomāju klāt, ka līdz plkst.12 nopelnīšu 200 dolārus.

11:45 man kabatā ir 175 dolāri. Un pienāca pie manis meitenes, kas sāka kaulēties par cenu. Beigās nonācām pie 15 dolāru iznākumu. Meitenēm tik ļoti patika, ka spiedza un kvieca un beigās samaksāja 25 dolārus. (Starp citu, tik bieži gadās, kad kaulējas un beigās 15 dolāru vietā no prieka samaksā 40). Un...plāns sakrita. 200 dolāri. Un vakara beigās man bija 410 dolāri. :) Es gan gribēju tikai 400, bet tos 10 pēc tam notērēju lētajā garāžas alū kopā ar kolēģiem. Starp citu: Leffe-nu ļoti garšo!! Tā kā, nezinu, ko man darīt ar tādām spējām.

Jaunums: Man ir ritenis. Nopirkts par lētu naudu, bet ļoti labā stāvoklī. Kas ir īpašs- ritenis ir manā vecumā un tam ir 12 ātrumu. Līdzīgs kā manam tētim bija, kad ar riteņbraukšanu nodarbojās tikai ķirškrāsas. Šeit es uzticējos likteņa norādēm. Iepriekšējā dienā es sazvanīju craiglistā vecā riteņa saimnieku, kurš pārceļas uz Monreālu. Viņš teicās, ka atzvanīs rīt. Biju veikalā un jauns 2 reiz dārgāks ritenis stāv.Stāvu pie kases un tūlīt man jau jāpērk, ka šis zvana - domāju, ka par vēlu jau -nezvanīs. Kamēr runāju ar viņu, tikmēr mans jaunais ritenis krīt uz grīdas un noskan skaļi un negrib celties atpakaļ. Izlēmu tomēr nopirkt, ja patiks tas vecais, tad atvest jauno atpakaļ uz veikalu (šī sistēma te veiksmīgi darbojas- kaut pēc mēneša nes atpakaļ, ja nepatīk). Bet nesanāca nopirkt, jo cenas bija samainītas un man apnika skaidroties un es aizgāju...Sapratu, ka vecais ritenis pa visām varēm grib pie manis. Un es nopirku. Par to gan Tomas tagad, kad gribu ko nopirkt veikalā, piemēram, sieru un tomātus, piebilst, lai pārbaudu, ka nav 30 gadus vecs... Nez kas viņam.

Un nez kas viņam...vakar uzcepis rupmaizīti, atnesa mājās, bet uz maizītes iecepts: ieviņ:), bet tas bija pirms es pateicu par riteni.

Pirmā palīdzība

Oficiāli paziņoju, ka ar mani var justies droši. Papīrs ir rokā. Visu dienu elpināju un spiedu uz krūtīm Anniņai un Deilam.

Tātad varat droši griezt, zāģēt, neelpot un stostīties.

Atgriezos mājās un jau izmantoju iemaņas. Vēru vaļā kukurūzas kārbu un sagriezu pirkstu. Smuks plāksteris un tagad pēc 10 dienām, kā mācīja, vajadzētu būt visam kārtībā. :) Starp citu- nekur agrāk neesmu ēdusi tik garšīgu kukurūzu kā te. Tik ņammīga. Skaidrs, kāpēc indiāņi negribēja iekarot Eiropu - tur nebija tādas kukurūzas.

Tātad - beidzot ar mani ir droši!

Dream

Sapņoju. Neaizmigusi sapņoju. Man ir tāds imidžš galvā - mana sapņa vieta, kur gribētu dzīvot. Vakar internetā visu vakaru meklēju, bet vistuvāko, ko atradu ir šī te bildīte. Tikai mājai jābūt brūnai un nevis ezera malā, bet pie okeāna. Pa priekšu ir jāskraida bērneļiem ar pūķiem un es sēžu un rakstu bērnu grāmatu.... Eh, skaisti.... Tai mājai ir jābūt tam pašam mīļumam, ko es sajūtu "Pūņās" - ar tā meža smaržas klātbūtni, ar manu puķa dobi un tām skaņām, kas nāk no meža. ( šeit es nedomāju pēc 8 vakarā, kad Mora ir uzsākusi nakts dežūru un rej līdz rītam)...

Un te pat esmu realitātē. Atkal līst.Atkal + 7. Jāvelk necaurlīstamais tērps, kurš ir sauss pusstundu un jādodas ielās, jo rīt man paredzēts elpināt Anniņu un tam gribas šodien naudiņu nopelnīt. Pirmās palīdzības dokuments man nepieciešams. Kam? Lūk to līdz galam Supermens man neizskaidros.:( Tad nu šajā noskaņojumā sēžu un domāju, kāpēc man naktī rādās sapņi, kur mans brālis ar brālēnu dabū ekstra cool radio, bet es dabūju lietojamu radio? Kāpēc es sēžu pilsētā? un Sasodīts!!!! kāpēc man rādās visu laiku Tādi sapņi?..... Un kas tas par noskaņojumu man?! Slinkuma kalngals.... Vakar bija brīva diena, bet es uztaisīju salātus un neko nedarīju...Tikai sapņoju...Par mājiņu brūnu klints augšgalā, ar bērneļiem, kas lidina pūķus un manu grāmatu, ko rakstu bērneļiem....un tad es aizmiegu un sapņoju, ka manam brālim un brālēnam ir foršāks radio kā man...

Mani sapņi piepildās. Paiet gadi un es esmu tur, kur sapņoju.... Vai manam brālim un brālēnam būs labāks radio kā man?..

Elektrība

Runājot par zupām, tas onka man zvana, bet kaut kā nesanāk laika aiziet un to boršču uzvārīt. Kad ir beigusies mana darbīgā nedēļas nogale, tad paiet 2 dienas, kamēr man kāju sāpes pāriet un jūtos svaiga. Sūdzēties jau nevar. Strādāju tikai 3 dienas un arī ko nopelnu, bet sūdzēšos. Supermena loģistikas vai totālas neloģistikas dēļ viņš ir pazaudējis manus foršos kolēģus, bet par cik es tomēr pelnu labi, tad es vēl turos, kaut reizēm gribas viņam pateikt, lai beidz ar tiem batoniem un saved riteņus kārtībā. Es varētu divreiz vairāk pelnīt, ja viņš man dotu riteni ar pilnu bateriju nevis iztukšīti. Plus vēl saka, ka pilna, kaut es redzu, ka viņš atvilcies uz garāžu pirms stundas tikai, kaut varēja visu dienu lādēt. Un tad tev ar minimāliem līdzekļiem kaut kā jāizdomā kā nopelnīt. Nobraukt līdz Vancouver Canucks hallei un savākt skatītājus vien jau pusbaterija tukša, bet man vēl jāizvelk visa nakts. Un nez kapēc viņš garāžu novietojis pašā kalna augšā. Augstāku vietu Downtown tiešām nevar atrast. 3 reizes jāmaina krekls, kurš ir slapš no raušanās kalnā. Es pelnu, bet maniem kolēģiem nesanāk un viņi ļoti dusmojas un nenāk uz darbu. :(

Ja jau sūdzību ieraksts, tad lai iet. Elektrība. Lai mainītu uzgali, tad var nopirkt tādus mazus plastmasa gabaliņus:

Bet Eiropā strāva ir 240 V, bet te ir 210 V. Mans tikko super jaunais epilatoriņš knapi pūš un pieskaroties ādai galīgi apmulst un klepo. Un par to arī Dita rakstīja šodien. Bet te mūsu ar Tomasu ceļojums strāvas pārveidotāja pēdu dzīšanā. Izkāpām Burrard stacijā (ceļojums redzams dotajā kartē). Turpat molā jautājam pēc strāvas pārveidotāja. Tiekam nosūtīti uz Sears centru. Mazs apjukums un mazs loks -1.5 punkts un nonākam esošajā vietā. Nav. Tiekam nosūtīti uz čemodānu kiosku 2 blokus citā virzienā. Nonākam punktā 2. Tur mūs tālāk pārsūta uz punktu Nr3. Šajā punktā tiekam sūtīti atpakaļ uz punktu Nr. 2, bet pēc mazām pārunām, mēs varam virzīties tālāk uz supermārketu Nr. 4. Te jau mums pārdevējs ir īsts google onka un mēs tiekam sūtīti uz vienu no ofisa. Nonākam 9.stāvā un esam patiešām izbrīnīti, jo izskatās, ka esam nonākuši gadsimtu atpakaļ pulksteņmeistara darbnīcā. Uznāk šaubas:

1. Vai pulksteņvīrs sapratīs, kapēc mēs meklējam, ko tiešām neatbilstīgu viņa pulksteņiem

2. Vai strāvas pārveidotājs būs no šī gadsimta.

Bet mazais zilacainais ķīnietis sāk rakņāties pa galdapakšu un izvlk mazu aparātiņu. Gan paskaidro, ka tas ir strāvas pamazinātājs, ka viņam ir bijis arī palielinātājs, bet dotajā mirklī nav, ka tas maksātu ap 200 - 300 CAD un kastīte būtu pietiekami paliela. Tad jau laikam pie Ditas ieteiktajiem līdzekļiem. :)

Un pēc 2 sūdzībām 2 labas lietas:

1. Ir uzsnidzis sniedziņš

2. Un tā izskatās mūsu ledusskapī:

Borščš

Vēls vakars. 1 pm. Gaidu savu trolejbusu, lai dotos pēc darba uz mājām. Pieturā stāv īss nenosakāmas tautības vīrietis. Piezvanu operatoram, lai uzzinātu tuvāko attiešanas laiku. Un jā...Kā jau te tas pieņemts: ja stāvi pieturā ilgāk par 12 sek, noteikti blakusesošais sāks ar tevi sarunāties un gribēs uzzināt tavu dzīvesstāstu un izstāstīt par saviem dzīves līkločiem. Šādā veidā esmu uzskrējusi virsū ļoti lielam skaitam vēl pagaidām nenovērtētu mākslinieku, kas raksta par mīlu, par dzīvi un sāpēm.

Otrs ātrās iepazīšanās sākums ir mirklī, kad izvelc karti. Hops un trīs acu pāri jau prasa, kā palīdzēt. Kāds grib uzzināt, kur nopirkt labākos kāpostus? Viss trolejbuss sāk diskutēt un ieteikt.:)

Un cik reizes viņi pienāk klāt, lai pateiktu, cik tev ir foršas bikses vai jaka!

Un ja kādam "iet ciet" uz ielas, tad 20 cilvēki piezvanīs ātrajai palīdzībai un stāvēs un projām neies, kamēr viss ir labi personai. Un te es atceros, ka uz mani Latvijā ātrie kliedza, ko saucot ātros, ka tas cilvēks ir vienkārši piedzēries. Bet ja nu sirdslēkme un viņa dēliņi četri un meitiņa Peciņa gaida viņu mājās ar pirmizceptām piparkūkām?

Katrā ziņā - Par vienlīdzību šeit nevar sūdzēties.

Atpakaļ pie pieturas. Vīrietim rokās daudz iepirkummaisiņu. Vēl paspēju 12 s apsvērt, ka nav par vēlu iepirkties, ka:

- No kurienes jūs esat?

- Latvijas (jau sagatavojos kā 97% gadījumu sākt skaidrot, kur tas ir)

- Awsome! Mans iepriekšējais boss bija latvietis. Tikai maziņš emigrēja uz Ameriku. Jūs runājat krieviski arī?

- Māku, bet nu jau labāk angliski kā krieviski (varētu jau teikt, ka poļu valoda manu krievu valodu ir uz 40 % nogremdējusi- Ko dara internacionālie bērni???!!).

- Man pieder mazs restorāniņš. Strādāju pie tā latvieša un tagad izdomāju, ka gribu savu. Atvēru un tagad līdz pat vēlam vakaram strādāju.

- Forši. Es ar gribētu atvērt savu zupu restorāniņu. Esmu tāds mazs zupu meistars.

- Tu māki taisīt boršču?

- Protams

- Es tieši tagad sapirku produktus un braucu vārīt zupu, bet tas no pieredzes, jo mans galvenais pavārs aizgāja un nezinu receptes. Prasīju draugiem, vai neviens nezin kādu krievu, kas māk uztaisīt krievu boršču, bet nezinot un te stāvi tu!

- Pie mums gan to sauc par ukraiņu boršču( vai Polijā tā sauc, neatceros vairs).....

Un tālāko sarunu neaprakstīšu, jo jūs dārgie lasītāji noteikti ziniet, kā pagatavo boršču, bet...Samainījāmies telefoniem, jo viņš grib mani savā virtuvē, lai izrādu zupu receptes. Gribēja jau vakarvakarā, bet gribēju noķert pēdējo skytrain.

Tad nu man padomā ir protams: pupiņzupa, skābukāpostu zupa, Harčo, Soļanka, Borščš un vēl un vēl.... Droši atgādiniet man nosaukumus, lai varu vārīt.:)

Koijots

Tomas nāk mājās smaidīdams. Viņš cep bulciņas, maizi pārdod to un viņa boss ir jahtojis pa visu pasauli un ved sarunas par mūsu kuģošanu. Un saimnieki ir poļi un maizītes un produkti ir poļu. Saimnieki gan runājot jocīgi poliski - apmēram kā es runājot poliski, jo pārāk ilgi te nodzīvojuši. Un man vakar mājās bija klona maizīte - ķieģelīts, un es uztaisīju supergaršīgas ķiplokmaizītes. Pašai prieks:) Un vakar no rīta ap 6 am viņš pie darba redzēja koijotu šķērsojot ielu. Un tas ir uz Cambie ielas- gandrīz centrā!!! Jābūt uzmanīgiem, jo šitie resgaļi šad tad arī uzbrūkot. Šodienas avīzē bija rakstīts, ka vienai pazīstamai dziedātājai uzbrukuši stāvvietā un diemžēl letāli. :( Par kaķeim, suņiem un zirgiem nemaz nerunāsim. Ja nu redzat, tad cieši skataties acīs un kliedzat viņiem virsu: Go away!!!! Bad Boy, Go Away!!! - Sliktais puika, ej projām!

Runājot par dzīvniekiem, tad biju iegājusi dzīvnieku veikalā, lai pajautātu, cik maksā Haski kucēns. Pārdevēja nezināja tādu sugu!!! Un teica, ka patiesībā neko par suņiem nezinot. Bet viņa taču strādā pie zvēriem un nezin Ziemeļamerikas galveno SUNI??!!!

Ja kāds skatās HIMYM (iesaku), tad tur ir tāds Bārnijs, kurš ik pa laikam pieņem izaicinājumus. Šodien Edgars jau bija Teterkalnā (Grouse Mountain), jo redz mēs ar Ditu uzkāpām ātrāk kalnā kā viņi. Kāds ir rezultāts, vēl nezinu, bet Ditu, dod ziņu, kad mēs atkal kāpjam. Izaicinājums pieņemts.:)

Un mans labākais kolēģis Ians (koku stādītājs) aizbrauca atpakaļ uz Minesotu. Bet pirms tam viņš Craiglistā ievietoja sludinājumu, ka meklē ceļabiedru, jo brauc viens ar savu piekabi. Visu nākamo dienu viņš pieņēma meitenes un intervēja viņas. Es gribu redzēt uzvarētāju.:)) Bet būšot atpakaļ uz Olimpiādi, tas mūs visus priecē.

Pedicab party

Man ir dēlis un zābaki. Abi zābaki. Un kalnā ar šodien uzkāpu. Ar kājām 3 km pa stāvu kalnu. Dita mani veda, bet pirms tam nepateica, ka tas ir tik grūti!!! Šausmīgi (it sevišķi, ja pāris stundas gulēts pirms tam)! Bet tur augšā tik smuki, ka aj! :) Domāju Tomasu ar paņemt līdz, bet viņš bija forelēs (2 jau pagāšnedēļ noķēra), bet zivju vieta bija aizsalusi, un nāksies laikam gaidīt līdz pavasarim, jo negribot līst zem ledus. Pa to laiku ēdīsim vistu.

Sestdiena man bija laba diena darbā, bet naktī gulēju tikai 3 h, jo nākamajā rītā bija Santa Parade- Ziemassvētku gājiens, un Supermens bija izdomājis, ka tā būs mums laba diena. Tas viss gan beidzās ar izsistu stiklu, bet pēc kārtas...

Tātad, tajās 3 h mani mēģinja novākt. Tā vismaz stāsta Alisters ar Čelsiju, pie kuriem paliku uz tām 3 h. Mājās ir 2 suņi un alorgēns - kaķis. Visa māja tik pamodināta, jo minkāns bija izdomājis izgāzt uz mani podu ar kautkādu puķi, bet šoreiz garām. Es pat nepamodos. Iedomājos, kādas dusmas tas sacēla kaķī, jo viņš sāka lietai pieiet nopietni un pamodināja mani bļaujot pie pašas auss. Viņš laikam nojauta, ka man ir alerģija un vazājās man visu laiku gar degunu, bet šoreiz kaut kā kā nesāku ņurcīt acis un šķaudīt, tā nesāku. Kaķis atkāpās un atlikušās stundas nogulēju mierīgi. 1:0 es pret kaķiem. Aj, laikam gulēju uz viņa dīvāna, tapēc tāda rīcība.

Par pašu parādi. Viss bija smuki, jautri un visādi izklaidējoši, bet nulle ienākumu un zilas rokas. Metu visu pie malas. Pārējie ar padevās un norunājām tusiņu pie Annas. Anna ir tā bildē ar brieža kasku galvā. Supermens visu vainu novēla uz policistiem, bet eh...ko nu par darbu...Par tusiņu..

Tāds mierīgs vakars ar pļāpām, mājās brūvētu alu un ļoti skaļu džeza mūziku un apmēram 20 cilvēkiem un vienu somu. Un mēs divi ne Kanādieši. Un pats dīvainākais, ka tieši šajā klusajā pasākumā tika izsists stikls. Anna gribēja tikai pabadīt stiklu ar tiem brieža ragiem, bet stikls neizturēja tādu attieksmi. Turpmāk mēs varējām veiksmīgi turpināt komunicēt ar tiem, kas pīpē uz balkona, nepārtraucot iesākto sarunu.

Sapratu, ka laikam neesmu nekur parādījusi, kā izskatās mūsu viesistaba. Te nu ir. Par to puķi kreisajā kamīna pusē.Kāpēc viņa tāda sanīkusi? Bet tā labajā pusē vēl joprojām ir dzīva.

2 kaujinieku grupas

Šodien Tomka dodas pie savējiem. Iemēģinās roku Poļu maiznīcā. Es pa to laiku nopirku kasku un koņčas saviem pasažieriem, jo svētdien ir lielā Salaveča parāde un tauta grib konfektes.:)

Šodien biju ieskrējusi Culture cofee pēc naudiņas, bet čeks būšot rīt. Un par to naudiņu esmu nolēmusi pirkt dēli un beidzot tak iemēģināt tos kalnus, kas man pēdējās saulainās dienās tā vien rādās visur, kad pavēršu skatu uz Ziemeļiem. Un te ir sācis piesalt un apsarmot...Smuki.

Runājot par laikapstākļiem...Vietējie te ir sadalījušies divās frontēs.

Pirmās frontes raksturojums: šorti, T-krekli, izaicinošs skatiens- man nav auksti (ārā +2), šlobenes vai meitenes trīcošas ielīdušas puiša padusē un raustas konvulsijās. Nav gan aizdomājusies, ka pie vainas varētu būt kokteiļkleitiņa ar plikiem pleciem, nekādu zeķbikšu un vasaras spicenes kājās. Stāv un raustās, skatiens sauc pēc palīdzības, apģērbs sauc pēc atlīdzības...(ak, es poēte!:)) Ak, jā, pie šīs grupas ir pieskaitāmas arī pāris redzētās grūtnieces.

Otrā grupa: raksturojoša situācija- Braucu autobusā. Normāla izskata vīrietis nošķaudās, bet zolīdi laicīgi izvelk kabatslakatiņu, tā kā varētu teikt, ka nekas ārkārtējs nav noticis. Sekundes desmitdaļa un sieviete pamet vietu blakus šim vīrietim, virpuļa ātrumā nomaina vietu 3 rindas tālāk. Apsēžas. 5 sek, un sieviete saprot, ka pozīcija ir pārāk tuvu ienaidniekam un steigšus apsēžas rindu tālāk un izmanto savu ieroci. Ar rokas trim vēzieniem atver logu!!! Autobus traucas lielā ātrumā, vējš šalc visiem gar ausīm un mani nepamet doma: "Ko tas nabags izdarījis, ka viņam slimam esot nākas paciest veselību nerosinošu aukstuma šalti sejā un noteikti pēc šitā mājās šķaudīs vēl trīs pasažieri". Un vēl tā vesela rinda ķīnieši ar mutes apsējiem...

Man ir cimdiņi, siltas zeķes un silta jaciņa. Šad tad darbā esmu cauri slapja, drebinos, kustos, lai nesastingtu, ēdu, lai nenosaltu un esmu vesela kā nekad savā dzīvē... :)

PS. Zvanīja par to gides darbu. Ļāva man pavasarī atkal painteresēties un tad es domāju aiznest visas manas rekomendācijas, ko Julius (mans lietuviešu priekšnieks) nosūtīs. Viņš pat gribot mani atpakaļ. :)

Mati

Turpinam meklēt darbiņu. Kaut kur ļoti paslēpies. Un nenāk ārā. Turpina mūs āzēt un visādi re re te es esmu un atkal kaut kur nozūd.

Šodien ar Tomku bijām divās kopējās intervijās. Abas viesnīcās. Dīvaini, kad tu pūt tādas mazas pīlītes, kur, piemēram, Four Seosons Hotel man darba pieredze ir 2 mēnešus garāka kā patiesībā un esi uz sīkām detaļām orientēts utt, un tu zini, ka viens no šiem cilvēkiem klausās un pēta, cik ļoti tu māki izlikties un vēl smaidīt. :)

Bet tajā otrajā viesnīcā!!!! Onka pirmais, ko pajautāja manam Tomkam, vai viņš ir gatavs nogriezt matus un mans Tomas arī prot tik labi izlikties, ka pa taisno atbild: Jā, protasms, vai tagad!!!. Man tajā brīdī lapa rokās notrīcējā un sarāvās sirsniņa pavisam maziņa... Un labi, ka neviens tajā mirklī uz mani nepaskatījās, jo es pateiktu tam onkam visu, ko domāju par šo jautājumu!

Vēsture ir tāda, ka Kiprā viens nelaimīgais menedžeris tieši to pašu izdarīja ar Tomasu. Un man pagāja 2 gadi līdz es viņu pārliecināju, ka jāaudzē atpakaļ, un tieši gads, kura laikā bija jokaino formu augšanas laiks un tagad šitas onka....un Tomas tik vienkārši.... jā, nav problēmu!!!

Labi, ka viss beidzās laimīgi, jo aiz durvīm pie viņa atnāca skaidrais saprāts (vai arī mans 2 min garais monologs iespaidoja) un sapratām, ka mēs nevaram strādāt tur, kur jāstaigā stīvi un nevienas liekas kustības (tas gan vairāk uz mani attiecas:)) un Neviens mums nepateiks kādiem būt. Tādā izmisumā vēl neesam un hoteļos, lai cik labi maksā, no skumjām un darba rutīnas varu sākt grauzt zīmuļus un bungot šķības dziesmiņas.

Slidot

Mans kolēģis Ādams strādā slidotavā. Šodien bija tik smuka diena, ka izlēmām aiziet paslidot. Robsonskvērā pēc ilgām

rekonstrukcijām esot atvērta slidotava. Un tad man bija vilšanās. Tādai meistarei kā man :) te pat nebija, kur ieskrieties. Un visa

pilsēta nāk paslidot. Laukums ir tik liels kā trīs mūsu dzīvokļi. Nesaprotu, kā Kanādieši spēj uzbūvēt tādu hokejkomandu.

Nu bija mums laiki, kad bija 2 hokejhalles un vienalga labs hokejs, bet te jau tikai pīlēm vieta. Vai arī viņi jau tiešām māk slidot piedzimstot un tādu treniņhallu nemaz nevajag...

Un gar okeānu nogājām. Tur raudzījām kā sunim nācās cīnīties ar panikas lēkmi, kad okeāns bangoja un gāza viļņus, bet saimnieki tik stāv un sapņaini raugās tālēs. Suns atmugureniski pārlēca baļķim pāri un noslēpās aiz baļķa. Diemžēl nepaspēju noķer to mirkli, bet bija diezgan iespaidīgi.

Un protams atkal sastapšanās ar

jenotiņiem.:)

Laba nedēļas nogale

Nav bijis pat laika apjaust, ka esmu zaudējusi 80 CAD nedēļā no burvīgās kafejnīcas. :) 3 NHL spēles, kur Canucks veiksmīgi apspēlē visus dara savu. Naudiņa nāk un kaut arī slapja un nečaukst tad tomēr naudiņa un, uzlikta naktī uz radiatora, atkal sāk smuki čaukstēt. Tas lietus izmērcē tevi pilnība, tad tu peldi pa Granvill ielu, bet kopumā ir tik labi pabeigt darbu ar mīkstiem muskuļiem, slapjām kedām un daudz zaļajiem kabatā. :) Piemēram, vakar divi puiši tik ļoti aizrāvās ar manu pedicabu, ka pajautāja, vai var pamēģināt. Devu viņam 10 m. Džeks liels un varens, stumj, tešs, bet pedikabs knapi kustas. Un viņam ir "respect" pret mani. Es gan viņam neatklāju noslēpumu, ka ir maza palīgierīce, kas prasa spēku, bet arī mazliet piepalīdz iekustināt to braucamo...Un puikas par to man 80 CAD. 15 min tik cik es nedēļā tajā kafejnīcā pelnītu.:)

Paņēmu no puikām telefonu, jo nākamajā dienā viņi gribēja iet uz Canucks - Renger spēli. Nākamajā rītā aizmirsu vārdu. Gāju cauri telefonam un visiem puikām, kuriem nezināju izcelsmi, aizsūtīju : "Ready for hockey?".... Saņēmu daudz atbilžu ar pretjautājumu, bet īsto arī atradu. Vēl pēc pusnakts kāds Džefs nelikās mierā, no kurienes viņš mani zin. "Wait a minut, did i met u at friendly fires? "Sazin kur esmu bijusi, sazin kā Džefu iepazinusi, vēl jo mazāk zinu to vietu. Un ko viņa telefons dara manā telefonā?

Ak, jā..Vakar mani taranēja BMW īpašnieks. Uzbraucu kalnā, knapi aizelsusies, bet tur man puiši un meitenes grib, lai vedu. Kamēr skaidrojos, kur un kā, tikmēr aiz muguras piebrauc minētā jauna mašīna un sāk neganti taurēt. Uz tādu nepieklājību neatbildu. Ignorēju. Pēc 2 min neciešamā troksnī, izlec vadītājs ārā no mašīnas un nāk man klāt. Kā reperu filmās. Džeks melnādainais apkāries ķēdēm, milzīgs liels un sāk ķērkt uz mani "WTF un visi pārējie repā noskaitītie vārdi". Man sagurums tāds, ka pie tās vietas, ko viņš man saka. saku, lai brauc riņķī, es te apstājos un man ir darīšanas. Tas, ka tev ir bembis, nenozīmē, ka tev ir ceļš.

Šis nikns, turpina ālēties. Saka, ka sadauzīšot manu riteni. nereaģēju. Šis iekāpj mašīnā un sāk braukt virsū. Gaidu, kas notiks, jo ja viņš to izdarīs, tad noteikti bembim būs lielāka skāde kā man. :) Taranē taranē, bet tomēr neuzbrauc virsū, tik nenormāli taurē. Sēžu un nekustos. Iespītējos. Taurē, ņemas. es stāvu. Tad, kad pabeidzu savu darāmo, tad pagriezos pret viņu:

- tev, ko normāls s... nav bijis kādu laiku, lai hormonus nomierinātu?..

Tā sejas izteiksme. melns kļuva zaļš un iespieda gāzi grīdā. Tā arī nesapratu, kas viņam bija iekodis.

Sapnis

- Mēs vakar apspriedāmies un balsojām par to, kas paliek mūsu kafejnīcā, kas nē, jo savādāk jūs esat par daudz un sāksiet iet projām. Un diemžēl mēs izlēmām Jūs Ieva nepaturēt. Atzvanīsim, kad varat nākt pēc čeka.

Sēžu tramvajā un esmu šokā. Biju taču galvenajā trijniekā. Stafs bija jauns un drebošām rokām cēla krūzītes un man bija tāda sajūta, ka baidās pīkstēt. Man lika visus mācīt un izturējās godam un nekas par šito neliecināja. Kad esmu attapusies no pirmā šoka, nolemju aizrakstīt Lenkai- čehietei, kas vēl ir atlaists.

Vakarā, kad braucu ar riteni, man atzvana Lenka. Pirmkārt, viņai ir lielas grūtības saprast, ko es viņai prasu, otrkārt, viņas angļu valoda ir tik bēdīga, ka man nākas klausīties viņā 5 min, līdz es saprotu, ka vienīgā, kas ir atlaista, esmu es.

Vēl lielākā šokā izlemju noskaidrot, kas īsti ar mani ir ne tā, ka esmu atlaista. Tā teikt - nākotnei. Dodos uz kafejnīcu un priekšā redzu viņu sanāksmi.

- Sveiki visiem. Nolēmu jūs apciemot. Hej, un tu būtu tā mana aizvietotāja? Tevi gan neesmu redzējusi,- saku, ieraugot jauno meiteni.

Visi sēž un klusē. Alam, galvenajam bosam, tāds neveikls smaidiņš. Laikam īsti nevar saprast, ko no manis sagaidīt. Pieeju pie viņa.

- Ja nopietni, tad es labprāt tiešām uzzinātu, par ko mani atlaida. Es dzirdēju viedokli, ka nācās dažus atlaist, bet izrādās tikai mani atlaida.

- Tu biji pārāk droša. Nākotnē tas varētu radīt problēmas.

- Un tas ir viss? Tad kāpēc to nevarēja pateikt uzreiz. Kapēc jūsu menedžeris Brett zvana man un saka par kaut kādu balsošanu un pāris locekļu atlaišanu, ja tā esmu tikai es. Brett var tač cienīt vismaz cilvēku un nemelot viņam.

Brett skatās uz mani un man ir tāda sajūta ka ar skatienu viņš ir gatavs mani iznīcināt.

- Labi, lai jums veicās!. - un eju prom.

Tāds ir mans sapnis šonakt, bet tas viss ir rezultāts tam, ka pirmās 3 rindkopas notika patiesībā.

Kivī

Šorīt agri devos uz darba interviju gida amatā. Ieeju ofisā, tur pilns ar vīriešiem. Man tiek pasniegta kārtējā CV forma. (šito mēs nesaprotam- viņiem ir mūsu Cv, bet visu to pašu info jāraksta uz citādām formām, un tā gandrīz visur). Aiz sienas parādās troksnis. Troksnis pieaug. Mana pirmā doma:"laikam kāds veco ļaužu pensionāts aiz sienas". Rakstu, koncentrējos, bet grūti, kad kāds drausmīgā balsī rūc un smejas. Tieku otrajā lapas pusē, kad mana nojausma ir, ka tur kaut kāda putnu ferma aiz durvīm un tītars bļaustās. Pajautāju vienam no viņiem, kas tur ir.

- Gribi? Vari mierīgi to putnu ņemt līdz uz mājām.

- Garšīgs?

- Nezinu, bet mēs ar viņu netiekam galā.:)

Te pēkšņi aiz durvīm:

- Hello. How are You? How are You? Hello, hello. (sveiki, kā tev iet?)

Un tad viņš atvēra durvis un ieveda mani intervējamā telpā. Te nu es arī uzzināju galveno varoni. Kivī. Tieši tāds kā attēlā-liels, smuks ar nejauku raksturiņu.

- How are You bird?

Putns šoreiz neatbild tik sāk mani intensīvi pētīt. Sakautrējās.

Runājam par manu gida pieredzi utt, bet kad nonākam līdz sadaļai, kur man jāsāk analizēt situācijas, Kivī sāk traucēt un ik pa laikam:

-How are you?

Cenšos nokoncentrēties, bet kaut kā nesanāk. Smieklīga situācija. Vīrietis man atvainojas, ka papagailis intervē mani viņa vietā. Te pēkšņi Kivi nolec no laktas un apsēžas zem mana krēsla. 5 sek un Kivi jau ar knābja un kāju palīdzību sāk virzīties par manu kāju uz augšu un klēpī iekšā. Intervējamais galds ir no stikla un redzu, ka vīrietis ir ļoti ļoti apjucis.

- Nekad neko tādu neesmu redzējis. Viņš parasti nevienu neklausa, neviens nepatīk, bet acīmredzot Kivī tu esi iepatikusies.

Kivī jau pa to laiku sēž man uz pleca un pieglaužas. Mēs smejamies. Putns, lai būtu savējais arī smejas. Mēs visi trīs smejamies. Tikai mani nepamet sajūta, ka Kivī īsti nesaprot, par ko mēs smejamies un ir mazliet jokains ar savu atkārtoto smiešanos.

Vīrietis pienāk un grib Kivi noņemt, bet baidās, jo viņam Kivī knābj. Pieeju pie būra un laipni pajautāju, vai Kivi negrib nokāpt. Kivī nokāpj no manis.

- Tu lieliski ar viņu tiec galā. Kivī ir jau tevi akceptējis darbam. - Un smejas. Smejas arī Kivī.

Uz atvadām saku "hello"Kivi, viņš kā bērns pagriežas un izskatās aizvainots.

Tā nu -putnam es patiku, nezinu kā viņam.

Kaska

Taisīt kapučīno var apdraudēt pieri. Vakar rasktīju, ka baidos no Bermunda izejas dabūt pa pieri ar zemūdeni, bet cits aparāts izrādījās tik pat bīstams. Ņēmu no ledusskapja ārā pienu kapučīno un apsitu galvu pret durvīm. Tagad tur liels sarkans pleķis un puns. Citi traucējumi nav pamanīti, bet vienalga stulbi sanāca. Šodien Ādams (kolēģis) man ieteica ļoti lētu ķiveru veikalu. Rīt noteikti aizčāpošu.

Tomiņam ar sanāca pamuļķāk. Kad nācām te dzīvot, tad noteikums bija, ka nedrīkst pīpēt šeit. Viņš to uztvēra ļoti stingri un gāja kvartālu tālāk. Šodien uzzināja, ka saimniece ir bijusi visas 20 dienas Hon Kongā un tas nav bijis nepieciešami.

Parakstīju līgumu par darbu Olimpiskajās spēlēs.

Bermunda

- Veļa vēl nav sausa.

- Ko tu ar to domā?

- To, ka veļa vēl nav sausa.

Pirmo reizi biju veļas mazgātuvē. Tādā, kā filmās. Sēž visi un mazgā veļu, pļāpā, skatās filmas. Tikai kaut kā neizžāvē līdz galam.

Atpakaļ nākot gājām gar stūri, kur iepriekš atradām zaļumus, bet tur priekšā lietussargs. Pilnīgi vesels, atvērts lietussagrs. Mazliet pastāvējām, padomājām un izspriedām, ka tur jābūt Bermonda trīsstūra izzejai. Ik pa laikam, kaut kas tiek uznests virspusē. Jāuzmanās, ka kādu dienu nesadauzu galvu pret kādu zemūdeni. :)

Jaunajā kofee shopā nav nekā interesanta. Sestdien taisījām ekspreso, svētdien taisījām ekspreso un latti, šodien latti un ekspreso. Konstanti sirsniņas vietā man sanāk lapiņa. Lapiņa ar trim vai četrām lapiņām. Kolēģi: 2 austrālieši, 1 čehiete, 1 brits, 1 japāniete, 1 korejiete, 1 ķīnietis, 1 francūziete un Lanka from Šrilanka.

Zaļa zālīte

Tomas izgāja pastaigāties un 2 blokus no mūsu dzīvesvietas un uzskrēja virsū melnam plastikātu maisam. Un maiss bija izārdīts un iekšā... Kādi 2 kg zaļas zāles. Un zālīte tāda īpaša... Tomas aizčāpoja 50 m no maisa pie policijas mašīnas un pajautāja, vai tas ir normāli. Tante uzmeta acis maisam un noparkoja biku tālāk policijas mašīnu un neko nedarīja. Un Tomas stāvēja malā un domāja.

- Laikam esmu muļķis. Nebūtu gājis un prasījis, varētu 3 mēnešus par īri neuztraukties, bet tagad, kad godīgi pildījis pilsoņa pienākumu un lēdija pat īpaši ieinteresēta nebija...Eh...Un pat neesmu šīs valsts pilsonis...

Atnāca mājās un nolēmām vismaz aiziet un veikt foto sesiju notikuma vietā.

Artiņai

Tie, kas seko līdzi un pazīst mūsu Artiņu, tad redz, ko es viņai piemeklēju Gastownā. :)

Šodien viņa tāda domīga. Laikam jau Korāns iespaidojis. Šorīt 7 no rīta viņa saņēma dažus pantus no korāna sms formātā. Ja kādam interesē, noteikti rakstiet viņai. Viņa palīdzēs ar kādu gudru padomu! Es gan nezinu ar ko viņa nodarbojas.:)

Šodien man nekā ar mīšanos negāja. Pa starpai nodomāju, ka esmu pazaudējusi auskarus, bet tad mazliet padomāju un sapratu, ka abus divus reizē parasti nepazaudē un atradu mājās uz plauktiņa.

Visu dienu domāju par piedzīvojumiem, kad dzīvoju Austrijā uz kalna un še reku- pilnas ielas ar cilvēkiem snowborda zābakos un ar dēļiem -Cypres hillā esot tik burvīgs pūderis. Es domāju gan, ja šitā smidzina te bez pārtraukuma jau 5. dienu, tad noteikti kalnā ir pūderis. (Ja kas tad, kalnus var redzēt un tur var aizbraukt vienā stundā) Gan jau paspēšu.

Supermens man piedāvāja piedalīties fotosesijā - sievietes hokejistu tērpos uz ledus. Tagad domāju. Ir daudzi: Vai?

1. Cik īsti piedienīgi ir fotogrāfēties tādā tērpā?

2. Ja tie ir Canucks tērpi, tad, vai tas nav noziegums pret Dinamo?

3. Vai nav par vēlu mēnesi pirms 29 gadiem sākt modeles karjeru?

4. Ko par to teiks mamma?

Ak, jā- rīt man pirmā daba diena jaunajā kofeeshopā. Rīt mazgāsim vietu, lai nākamnedēļ vērtu vaļā. Atpakaļ pie pupiņām un mafiniem.

Un te ir bilde ar krutu lietu. Nav laika bizot uz bibliotēku- atstāj grāmatu te- kā pastkastītē.:)