Noslēgums - saknes

Kanādiešiem ir sakņu jautājums. Viņi meklē saknes. Rokas, rakņājas un kad atrod, tad priecājas. Olimpiāde viņiem bija īsts sakņu dārziņš. Visiem ir kaut kādas saknes Eiropā un tad ja vēl kādā sportā viņi piedalās, tad sajūsmai nav robežu. Iestaigājot hokejhallē vai pie arēnas mūs šur tur sagaida tādi Latvijas fani, bet kad sāc runāt, tad:

- I don't speak latvian, my parents are from there, but I don't. (vecāki ar saknēm Latvijā, bet nerunā latviski.)

Bet kad apskaties un to, kā šie fano, tad paliek skaidrs, ka īsts latvietis. :)) Tas ar Nr.1 uz muguras ir lepns par savām saknēm, bet atvainojās mums, ka vairs nerunā latviski.

Tas pats par to ekrānā, no kura brāļa es biļetes nopirku uz spēlēm. Nu ļoti lepni, ka ir latvieši, bet latviski vairs nerunā.

Un gadījās mums tāds incidents ar Artiņu pie pašas halles. starp daudzajiem čehijas karodziņiem, ieraudzījām Latvijas formas tērpos. Speramies klāt un...runā ar mums latviski, bet tādā skaisti tīrā latviešu valodā. Es jau stāstīju, ka satiku Veltas Tones dēlu un mazdēlu. Šis ir tas gadījums. Abi vecāki poēti, bet dēls strādā biržā Vankūverā. Sapazināmies un mūs uzlūdza uz privātu ballīti Ērikam jaunākajam - dēlam kopā ar Latvijas hokeja izlasi. Mēs teicām "jā". Un nebija ne jausmas, kam mēs teicām to "jā". Tēvs rīko pasākumu dēlam, lai viņš savas saknes atrod. Juniors gan latviski vairs nerunā, bet pēc izskata -latvietis, kas latvietis. :)

Ieradāmies, apsolīju Ērikam - tēvam- kādu reizi uzcept pīrāgus, pēc kuriem viņš tā ilgojas un sapratām vienu. Esam vienīgi latvieši. Pārējie ir jaunā Ērika draugi kanādieši, kas steidzīgi tīra lielos alus krājumus. Trakojoši un skaļi. Atbrauca arī 10 hokejisti. Tik pat izbrīnīti, kā mēs. Paspējām piekodināt, ka lai nerunā tik droši latviski, ka esam latvieši te, bet dažam nepaspējām to pateikt. :) Sākumā es biju sašutusi, ka viņiem nav nummuri uz muguras un vārdi, bet Eva ar savu mazo LOK bukletiņu ik pa laikam slepus mūs apgaismoja. Arī viņiem mūzika bija biku pa skaļu, tapēc es ik pa laika pagriezu klusāk, vismaz līdz brīdim, kad kāds kanādietis uzgriezīs skaļāk. dažs labs jau pēc stundas bija kritienā. Alus par brīvu nav parastā kanādieša ikdiena. :) Par to, kas tur notika vēl, laikam nebūtu korekti rakstīt, jo mūsu hokejiestiem jau nekas cits nebija kā trenniņi un spēle. Tā īsti laika viņiem nebija un vienīgais šis - 7 h pirms izlidošanas atpakaļ uz Rīgu. Krekls man ir aprakstīts, bildes ir un tad sēdāmies kopā taksī ar Cipuli un Rēdlihu atpakaļ uz centru, lai vēl paspētu uz darbu. Par spēli pret Čehiem abi negribēja runāt - vēl sāpot. Un tad es atcerējos, ka tos 2 vārtus tak iemeta šitie abi...

Nu un tagad esmu mazliet apslimusi un nekādi nevaru iziet ielās strādāt.

LAT - SLV

Paldies Mārtiņ!

Krēsls

Kamēr es pa hokeju rosos, tikmēr Tomka pa veikalu. Kādu nedēļu bijām saplēsuši katliņam vāciņu un nekādi nevarējām salīmēt, bet nu jau ir atkal podiņš ar vāciņu un piedevām vēl ir ģimenes pieaugums. Mērijai ir mazie vēzīši, ja kāds vēlas - droši varat pieteikties.

Nu un Tomka rosās pa veikalu un šefs izdomāja, ka veikalā jāieliek krēsls vecākiem cilvēkiem.

- Tiešām?, - vaicāja Tomas

- Nu tā ir daudzos veikalos. - atbildēja Šišeks - boss.

Ielika krēslu stūrītī, lai gozējas un izpalīdz pārgurušām māmuļām. Ilgi nebija jāgaida, pirmā māmuļa ienāca un pasūtīja maizīti. Un apsēdās. Sāka vest sarunas.

- Mīļais, kāda garšīga maizīte, mmmm. Un kas jums te? Un te? Vai zini, manai vecmāmiņai ar bija ceptuve.....Vai mīļais, un kā tad tā? Un ko tad tad?....

Jau pirmajās minūtēs Tomas sāka saprast, ka māmuļa ne vien piekususi, bet arī mazliet iedzērusi. Pļāpāšana viņai sāka ritināties aizvien raitāk un raitāk. Nāca iekšā cilvēki un kaut kā Tomam sāka kļūt aizvien neomulīgāk un nepatīkamāk. Jau krietns laiks atpūtai māmuļai, bet siltais gaiss ceptuvē un izdzertais alkohols sāka māmuļu rosināt uz miegu. Sapratis situāciju, ka tūlīt būs guļoša tante veikala viducī, Tomas devās pie Šišeka.

- Šišek, nevaram mēs to krēslu tur tā atstāt. Kaut kas ir jādara.

- Ko tu ieteiktu? Nevar tak tā krēslu ņemt nost.

- Ok. Es eju veikalā un tu man piezvani. Labi?

- sarunāts.

Sacīts, darīts. Ieiet veikalā un Šišeks jau zvana.

- Jā, ok, mmmm...Nu labi. - Tomas noliek klausuli.

- Es tiešām ļoti atvainojos, bet nu man tikko boss zvanīja un viņiem iekšā sanāksme, vajagot vēl vienu krēslu. Man neērti traucēt, bet...

- Vai, mīļais, nu ja vajag, tad vajag - te nu ir krēsls.

Tā beidzās neizdevies projekts ar krēslu veikalā. Vēl pāris minūšu tantuks negāja prom, bet tad Tomas atvēra durvis, lai spirgtais gaiss ieplūstu veikalā, un tas laikam atspirdzināja māmuļu un viņa devās mājās.

LAT - CZE

Ieradāmies laicīgi, lai abas ar Artiņu varētu savervēt vietējos uz atbalstu un sanāca diezgan ātri. Pāris jautājumi no blakussēdošajiem, kas ir Latvija un vai mums ir NHL spēlētāji un tribīnes bija mūsu. Pa ceļu ārā satikām Vasiljeva puikas un man ir aizdomas, ka vairs latviski neko viņi nerunā- vectētiņš angliski ar šiem. Ah... Un pie pašas pašas ieejas vēl sadraudzējāmieas ar diviem Amerikas latviešiem. Un ja esat mācījušies pie Mediņas, Kici, tad wow!!!Viens ir Veltas Tones dēls un otrs mazdēls, kurš vairs latviski maz runā.

Un kad tribīnes bija ieņemtas, pirmais puslaiks nobļauts divatā, pēc tam tribīne kopā ar mums, kad jau palika kauns par 4 : 0, tad kad sapratām, ka gribam kamerās, lai mammas redz, ka esam dzīvas, tad nošmaucām lejā pie pašiem vārtiem kopā ar 15 letiņiem pasēdēt. Atstājām augšējo zonu un tribīni nesaprašanā. Viņus gan vēlāk satikām un mūs bija redzējuši daudz ekrānā. Pāris cilvēkiem arī bija mūsu fotogrāfijas ar manu BUNTE.

Šeit jau kliedzām baigi, un ar tos 2 iemeta. Maz jau bija to mūsējo tribīnēs. Salīdzinoši ar Čehiem - čiks, bet Kanāda nostājās aiz mūsu vārtiem un troksnis bija. Viņi bļauj visu, ko saklausa. Puiši bļauj: d...., Kanāda visi šalc līdz: d....!, d.... !

Pēc spēles ievirzījāmies Kanādas un Amerikas latviešu teltī. Noskatījāmies sāpīgo skeleton finālu un tad sākās letiņu dziesmas. Jaunieši līdz 25 vēl runā latviski. Nu vismaz viņi tā saka un kad nav troksnis, tad es saprotu, ka tā ir latviešu valoda tikai ar ļoti anglisku akcentu. Bet vienalga mīļi. Viņi pat savā starpā cenšas runāt tikai latviski, kaut angliski drošvien viņiem vieglāk. Un lieto daudz tīru vecvārdu, ko no vecmāmiņām saklausījušies.:))

Bet tā mīļā dziesmu grāmata "dziesmu zizlis", tik silti. Ņem akardeonu un dzied. Nezināju, ka "lai dzīvo sveiks" patiesībā ir tik gara dziesma. Un "pūt vējiņi' laikam viņiem ir himna. Un tā viss vakars viņiem dziesmām. Te nu viņi - 4 no kādiem 30 Lepni par Latviju!

PS. JB es satiku te arī Andri Jēkabsonu, kas lika tevi sveicināt.:)

Pirms spēles

Šodien brauca krievs autobusā un pļāpā pa telefonu:

- Zini, nākamreiz, kad domās, kur olimpiādi rīkot, tad nevajag uzdot muļķīgus jautājumus par stratēģiju, ieguldījumiem un plānošanu. Vajag vienkārši: A jums ziemā sniegs ir?

Lai nu kā, bet viss turpinās. lasīju, ka Latvijas prese raksta, ka šīs no reportieriem nosauktas par sliktākajām olimpiskajām spēlēm. Patiesībā jau tikai viena ārzemju avīze tā nosauca. Tā pati britu avīze. Darīt viņiem te nav ko. Komandas nav, bet atsūtīti izlūkos noskatīties spēles pirms Londonas Olimpiādes. Sašutums viņiem ir par to, ka otra puse Londonas reportieru ir aizsūtīti uz siltajām zemēm, bet viņiem te lietū jāsēž. Lietus gan bija pāris dienas, tagad ir saulains un +12. Un par to visu Virgin lidmašīnu multinmiljonārs Ričards Bensons izteicies, ka redzēs, kādi laikapstākļi būs Londonas spēlēs. Un runājot par viņu. Es biju šokā, bet es viņam stāvēju blakus. Strādāju ap kazino un tur nu viņš nāca. Nenoticēju, līdz izlasīju avīzē, ka viņš patiešām ir Vankūverā. :)

Gar kazino man ir vislielākie ienākumi, tikai pāris brīvprātīgo zilajās jakās sākuši sūdzēties un mūs no turienes grib aizdzīt. Publika mūs tur grib, kazino arī, bet redz brīvprātīgie izskatās, kā skolas zubrilu pulciņš, kurš visu grib sakārtot un nepieļaut lieku jautrību. Pagaidām ignorējam. Esmu savākusi duci policistu savā pusē, ja nu kas.

Strādāju kopā ar 8 Ņujorkas, Kolorado un Vašingtonas pedikabisties, kas to dara jau 10 gadus. Viņi tā pelna!!!! Es tik pūšu un domāju, kā???? Un piedevām sūdzas, ka Vankūverieši skopi. Es vakar 5 stundās nopelnīju 400 dolāru. Viņi 2 reiz vairāk. Tas tak fiziski nav iespējams!!

Un vēl, paldies kaimiņpuikām latviešiem, par iespēju noskatīties Apbalvošanas pasākumu. Piecelšanās pasākums ar galā dziedošu kovboju. :)

Un tagad dodos uz hokejspēli. Turēsim īkšķus, jo rekā slovāki!! Man ar viens tāds kaucošs pagadījās. :) Un pēc spēles tiekos ar Čehijas faniem, jo Mihaela beidzot tak jāsatiek. :)

Zigis

Pilnajā vārdā Zigismunds no Katovices. 2 gadus polis nodzīvojis Vankūverā un beidzot atradis savu misiju. Cilvēki staigā gar Olimpiādes notikumu vietu, gar skaisto False creek un sajūsminās. Pati ūdens mala ir skaista, bet te Zigis ir sabūvējis olimpiādes simbolu. Caurām dienām krauj akmeņus 300 m akmiņainajā ūdensmalā. Krauj un krauj un izskatās laimīgs. Un cilvēki iet un krauj, bet visā visumā to viens Zigis ir pastrādājis. J Un mēs abi papļāpājām un uzkrāvām pa kādam akmenim.

LAT RUS

Brālim gan bija idejas, kā Oščečinu apstādināt un tas bija saistīts ar mani un ēdiena pasniegšanu, bet tas ir neizpildāmi, jo šis nopelniem bagātais sportists ir iesniedzis prasību pret ēdinātājiem un sūdzās, ka mēs viņu mērdējam badā. Tad nu rezultāts bija acīmredzams un Latvija pret Krieviju 2 : 7.

Mums spēles skatīšanās sanāca diezgan neveikla, jo pirmā puslaika 10 min skraidījām pa bāriem un meklējām, kur mūs ielaidīs, jo es Sasodīts aizmirsu savu ID, ka esmu vajadzīgā vecumā, lai atrastos bāros!!! Un mana olimpiādes karte negāja cauri.. Sākumā gan bijā Kanādas teltī uz mīkstiem dīvāniem. Darbinieki solīja kādas 7 reizes, ka hokejs uz ekrāniem būs. Plkst 9, kad sākās spēle, pēkšņi atklājās, ka nebūs gan...Un tad sākās panika un skriešana pa pilnajām ielām. Beigās nonācām 15 latviešu kompānijā un vēl 4 atnāca, tā kā viss bija labi. Pirmais puslaiks bez skaņas, otrajā jau par mums apžēlojās un ieslēdza skaņu. Un tad nu mēs bļāvām. Un pēc spēles bļāvām tā, ka tie, kas nezināja spēles rezultātu, noteikti padomāja, ka mēs uzvarējām. Plivinādami 2 karogus un 3 Latvijas kreklus valkādami ievilkāmies skytrain, kur caur logiem redzējām 1 krieviņu. Pielipām pie logiem un bļāvām ai kā bļāvām. Visi, kas mūs redzēja bļāva: - go , Latvia, go!!!!

Nonācām līdz olimpiskajai lāpai un nodziedājām himnu un devāmies tālāk gājienā. Mazs bariņš, bet kas par traci! Eidens – īrs teicās, ka jocīga tauta, zaudē, bet priecājās. Jocīgi tie īri. 6 sportisti, bet pašiem sava telts un lielākais tracis pilsētā.

Sasodīts

Šorīt biju brokastu darbā Olimpiādē. Mans boss paskatījās uz manu kartiņu un noteica:

- Tu strādāji atklāšanā, ka tev ir zaļā uzlīmīte?

Es viņu dabūju 11. februāra vakarā. Meitene dalīja nākamās dienas strādājošajiem. Es teicu, ka nestrādāju. Viņa pasmaidīja un uzlīmēja man, lai jau ir. Es nodomāju, ka tas smukumam, lai tava kartiņa vairāk izrotāta. Tagad uzzināju, ka varēju iet un skatīties Olimpiādes atklāšanu!!!!

Olimpiskā lāpa

Noskatījos atklāšanu kopā ar Artiņu Heineken teltī kopā ar Ādama draugiem -britu, īru un Austrālieti Rayanu, kurš skatoties uz mūsu hokejkrekliem izteica piezīmi:

- Pašas dzīvo tajā valstī un vienalga nezina, kā jāraksta Latvija.

Un turpmāko vakaru sauca mūs par Latvidža. Es savukārt aizgrābta stāstīju, kā man patīk viņa valsts Austrija. Vēl pāris cilvēki nāca fotogrāfēties ar mums, drošvien lai pēc tam sagooglētu, kuras valsts karogs mums bija. Par cik mēs bijām Holandiešu teltī, tad arī atklāšana mums bija caur viņu kanālu. Nu neko nesapratām, bet toties Latvijas iznācienu parādīja līdz galam. Un mēs kliedzām, vai kā kliedzām. Bet vienalga Kanādieši mūs pārspēja. Un cik skaļi viņi ūjināja Amerikāņiem. Nez ko viņi viņiem ir apēduši, bet nu nevisai smuki izklausījās -tomēr olimpiāde. Toties vienam mums blakus viss bija vienaldzīgi... Šis viens laikam atbalsta tikai bumbiņ un kociņ spēles. :)

12.februāra vakarā sākās mans sportiskais maratons cauri milzīgiem cilvēku un ķērcošu jauniešu pūļiem. Sākumā pārņemta visa pozitīvā iesāku braukt, bet kaut kā visādi mošķi un trakojoši jaunieši sāka mani nonest no trases. Sāku pūcēties, bet pūcēšanās manā darbā neko labu neienes. Vēl arī mans boss ir tik viltīgs, ka sponsors viņam maksā gan par reklāmu, gan mūsu algas, kas viņam būtu jāmaksā mums, bet tā vietā mēs viņam maksājam 20 dolārus stundā pa īri. Un ielās vietējie ir dzirdējuši, ka braucieni par brīvu. Baigi nesportiski.

Un nekādi tas biznes man negāja. Garastāvoklis nekāds un vēl riepa pušu...ššššš'!!!!!

Vilkos ar tukšo riepu kalnā. Tik dusmīga uz situāciju. Nekāda noskaņošanās uz labu nederēja. Man iedeva citu riteni. Palikusi 1 h darbam. Nobraucu lejā pie kazino un satiku Ianu, kurš pārlaimīgs. Tāda diena, Tāda diena!!!! Nāc palīgā. Paķēru vienu džeku, kuram vajadzēja līdz krievu mājai. Šis pusukrainis, puskanādietis un tāds uztraukts aizgrābts. Runā pa telefonu un stāsta, ka viņu meklē, lai braucu ātri. Braucu ar, bet vienā no pakalniem mūs noķer viens jautrā prātā vīrietis un raušas ukrainim blakus. Tas paķer savā jakā ietīto lietu un bļauj:

- Kāp ārā, šaušu.!!!Esmu oficieris. Un te ir stobrs. Kāp ārā!!!!

Man jau paliek neomulīgi, ka tiešām nejauši neizšauj, tomēr ne visai veiksmīga diena....Labi, ka atnāca apsargs. Braucu tālāk un domāju par to vīrieti ar automātu. Aizvedu. Prasu 30 dolārus. Šis sašutis un brauciens bija tāls, bet izvelk čupu ar 100 dolārbanknotēm, saka, lai mainu, bet es tak garāžā riteni mainīju. Nauda palika tur, kamera palika tur. Nav man nekā. Iešot augšā mainīt, lai gaidu. Nu nav man izvēles. Sēžu. Paiet 5 min. Pienāk pārītis, kas grib braukt, bet es gaidu. Ja nav lemts, tad nav... Sāku jau norakstīt visu, nogurums ir liels un nevienam nepatīk būt apšmauktam - pat man. Gaidu. Un vēl piedevām ukrainis...Eh, un policijā nevar sūdzēties, jo mēs tak "braucam par velti". ...

Un nāk, ielec ratos un saka:

- brauc ātri uz to vietu, no kurienes mani paņēmi. Došu visus 100. Es braucu.

- Tā lieta, kas te ietīta patiesībā ir lāpa.Vains Grecki iedeva vienai sievietei, kas ir kaut kas neatceros, kas un tā lāpa bija tajā party, kur es biju. Nevarēju nociesties un paņēmu. Nekad neesmu zadzis, bet tāds piedzīvojums. Uzgāju augšā, safotogrāfējos un tagad karmas jautājums mani vajā. Vedam atpakaļ.

Nofotogrāfēja mani ar ar to lāpu, kaut arī kameru atstāju garāžā, bet pamiglaina sanāca. Viņš bija tik aizgrābts, ka nevaru prasīt viņam, lai roka nedrebētu.

Un laimīga atgriezos garāžā. Un naudiņu ar nopelnīju. :D

Nāk

Atvainojos par klusumu, bet es tēloju emulātoru. Pāris dienas esmu visur un daru visu - sākot no zupas lējējas, kafijas lējējas līdz ķīniešu ķēdes posmu hamburgeru tinēja un pat kasiere 8 h garumā (patiesībā sapņu kase, jo man naudu skaitīt un rēķināt patīk un tas bija forši bankā, bet šite neviens nesalīdzina, cik ir kasē un cik jābūt!!!). :) Bardaks ir liels. Katras maiņas sākumā stundu klīstu un gaidu, kad mani beidzot ievietos kaut kur. Tev maksā par to, ka tu pastaigājies pa gaiteņiem kopā ar brīvprātīgajiem, tehniskajiem un jumta vīrieņiem. Vienā no 15 min pauzēm izdomāju apskatīt atklāšanas ceremonijas izmēģinājumu. Aizskaros bija spraudziņa, bet šoreiz nepaveicās. Atnāca brīvprātīgā, izaicinoši pasmaidīja un aizvēra aizskaru. WHAT A ......!!!!

Šodien bija visgrūtākā diena, jo mani noturēja darbā 8 h, kurās es visu dienu sēdēju blakus pārtikas kastītēm. Blakus man nolika vienu īpašu kolēģi, kurš visu laiku taisīja pilates un jogas stiepšanās ar visu skaļu ieelpu un izelpu, kunkstot, ka esot pārstrādājies. Tas viss notika ēšanas telpā, viesiem klātesot.

Par pārtiku runājot..Strādāju ēšanas uzņēmumā, kas visus pabaro. No lejas līdz aukšai - mazos un apaļos. Maiņas beigās paliek daudz sviestmaižu pāri. Noteikums ir, ka tas ir jāizgāž miskastē, lai kāds pēc tam neiesūdz tiesā par vecu pārtiku. Viss uz skaita. Kunkstēju menedžerim, ka grizliji tagad ziemā ir izsalkuši un bēdīgi, bet mēs, ko darām. Un laši upēs būs tikai rudenī... Nu jau pēc trešās dienas esmu dzirdējusi, ka virtuves darbinieku sašutums nonācis pie tā, ka viņi pēc maiņas savāc kabatās tās maizes un nes uz E Hastingielu pabarot tās iedzīvotājus un ielas cilvēkus. Jo viņi ir sašutuši, ka no Olimpiādes iegūst tikai citi, bet ne paši Vankūveras iedzīvotāji. Tie, kas dzīvo pie īru telts ir īpaši nelaimīgi, jo īri ir brrriesmīgi skaļi un neļaujot gulēt. :)

Nu tagad eju čučēt, jo rīt man maiņa sākas 5 naktī un pa taisno pedicabs un pa taisno Olimpiskais darbs...Eh, gan jau kaut kad arī pagulēšu...

Seymore

No rīta saulīte uzspīdēja tik spoži, ka sabijos, ka mani plāni par snovošanu varētu neizdoties. Vienalga paķēru dēli padusē un devos ceļā. +11, es ar savu dēli eju gar ziedošiem krokusiem un sniegpulkstenītēm, garām īsās piedurknēs sēdošiem kanādiešiem, garām visam, kas atgādina pavasari, iekāpu tramvajā un devos ceļā.

Ierados Seymorā, dabūju kasku un uzvilku saiti pagājušā gadā sabeigtajai kājai un devos uz pacēlāju. Ir sniegs!!!! Un pietiekoši daudz, lai braukātu pa neceļiem un ceļiem. Cilvēku maz un par cik šodien nebija apmācies, tad pasakaini skati uz Vankūveru un Viktorijas salu.

Augšā un lejā, atkal snovoju. Nav jau pagājušā gada Zoldena, bet kaut kāds kans ir. Braucot atpakaļ, nostopējām puikas, kas uz kalna strādā un viņi teici, ka visu laiku ir sniegs. Mēs sēžam lejā pavasarī un visi skumst, ka nav ko uz kalna braukt, bet augšā visu laiku ir sniegs!!! Un tik maz cilvēku, jo visi salasījušies, ka Cipres kalns ir ciet dēļ olimpiādes, Teterkanā nav sniega, bet te pat blakus Seymorā ir sniegs...:))

Krekls

Nu re, atskrēja. Pienāca paciņa. Tikai es pasūtīju 04, bet atnāca 44 - laikam lētāk uzdrukāt.

Šovakar vēl uzšuvu mazu karodziņu no veca krekla. Būs ko pielikt pie mana pedikapa.

Biju pēc biļetēm. JB un mamma un pārējie - Slovākijas spēlē atradīšos tieši aiz vārtiem 9. rindā.:) Nopirku biļetes no kāda kanādieša, kuram tētis ir latvietis, bet pats nemāk latviski. Paķeršu līdz uz lapas nodrukātus himnas vārdus.

Ps. Zanīt, apsveicu ar meitiņu vēlreiz!!!!!:DDD

Mūsu Mērija arī izdēja oliņas- būs mazas krabjmeitiņas akvārijā.

Lynn ieleja

Tomas nenopirka man to rozā makšķeri, bet gan normālu Rapalu. Vienalga mazliet līņāja un zivis nebija nolēmušas, ka jāiet pavakariņot un tāpēc mēs biku izmētājuši spiningu, nolēmām pamētāties apkārt pa parku. Atradu vienu kastīti un tad man telefons atteicās sadarboties un izslēdzās. Izstaigājām lejas un malas, palīdām, aplīdām, pagājām garām krūmiem un līdz ar tumsiņu nonācām pie virvēs iekārta tilta un jau līdām ārā pie autobusa. Tur stāvēja jau viens pārītis, kuru mēs aizdzinām ar savu nākšanu no tilta. Autobuss nenāca, pārītis aizgāja. Mēs aizgājām un citā pieturā atkal satikām to pārīti. Iekāpām autobusā, iekāpām jūras busā un otrā pusē pie ekskalatora atkal uzskrējām tam pārītim virsū. Viņi dziļi nopūtās un novērsās. Mēs izlēmām, ka ir jābūt ātriem un jāapdzen visa rinda un jātiek no viņiem vaļā. Iekāpām debess tramvajā un labi, ka durvis ātri aizvērās. Mēs no viņiem veiksmīgi tikām vaļā. Bildes no Rīsu ezera un Lynn parka pa labi.

Šodien bijām pirmajā mēģinājumā un ekskursijā pa halli. Darbs nebūs no aizraujošākiem - pārāk relaksēts. Organizētājs Maiks bija tā saorganizējies, ka aizveda mūs garām liftam, kurš mums bija vajadzīgs, ļoti ērti aizveda tur, kur patiesībā nevajadzēja vest un ik pa laikam viņam nācās pašam atzīt, ka labāk lai viņā neklausās. Beigās uzdzina augšā un pēc 10 min, kuras mēs viņu gaidījām, piezvanīja, lai mēs ejam mājās... Ceru, ka olimpieši būs paēduši. Ņemot vērā, ka galvenā pavāra uzvārds ir Burning (Deg)....Kāteica Maikls, tad visburvīgākajā variantā katram cilvēkam ir 37 sek, lai paēstu. Tātad: sveiki, sveiki un tur ir durvis. Mēs ar Tomku izdomājām plānu par autogrāfiem. Mēs nedrīgstam prasīt autogrāfus, bet te jau neviens ne latviski ne poliski nerunā. Un plāns ir šāds: mēs pasniedzam apelsīnus sportistiem, uz kuriem ir uzrakstīts mūsu telefona nummurs. Zvanam, sarunājam, nolemjam...viss kā nākas. PS. man tas LV krekls vēl nav atnācis!!!!!!:((( toties izskatās, ka uz Slovākijas spēli tikšu A sektorā un nu ļoti tuvu sportistiem. :)

Un redzēju šodien halli. Viss tik sniegoti balts un smuks. Tās gaismas un mazie lēkājošie indiāņi. Tiešām ceru, ka pēc tam kaut kur youtube varēs noskatīties.