ievela pastaiga

Tauvas

2011-05-23T03:52:00.000-10:00

Ta ta, bura ir nolaista. Apsiesim striķīti. Tā, cilpiņa striķīti... Hmmm...Tas striķītis gadījumā nav no otras puses? Nuuuu... Hmm... Kā gan tas tur varēja nokļūt? Pajautāt Tomkam? Nēeee.Padomās, ka es neko nesaprotu un izskatās tāds aizņemts ar saviem striķīšiem. Labi, pārlikšu tā kā vajag. Vajag tikai biku pavilkt uz augšu un pārlikt vienu galu aiz bomja. Tā, izdodas labi. Jā, pāri ir pārlikts. J Ups...Kā lai viņu tagad lai novelk lejā?

-Tomku...-stāvu ar vienu striķīša galu rokā un otrs augšā plivinās, bet lejā nenāk – par vieglu (fizika nebija mana stiprā puse skolā)- kā lai es dabūju to striķīti lejā?

Un turpmākās minūtes es uzzinu visu gan par to striķīti, gan par sevi un to pavada milzīgs troksnis un mans striķītis tiek norauts pilnīgi un galīgi no masta.

Morāle: uz kuģa ir jāklausa tikai kapteinis un striķīšus nerausta tāpat vien. Un pati lielākā mācība: striķītis ir viegls un pats lejā nevilksies.

Vēlāk laiva tika izkrauta, nosvērta uz viena sāna un striķītis laimīgi tiek izvilkts mastā atpakaļ.

Buut arzemniekam

2011-05-17T22:01:00.002-10:00

Buut arzemniekam un maza ciema..visi tevi sveicina un smaida, skrien pie kases un velas apkalpot...Un ik pa laikam iesaucas:

-Uj, cik vina forsi runa...

Un es kautri panemu no letes savas desas un maslankas paku. Nu jaa....

Vakar aptiekare (tuvakais kaimins -3 m no mums) taa sajuusminaajaas, ka es viena pati iekliidu vinas valstiba, ka saka ar mani plapat un plapat (ik pa laikam iepinot kadu no krievu vardiem, ko vel atceras no skolas laikiem). Nu mana krievu valoda ir tada ka vinas apmeram , tad turpinaju smaidit un mat ar galvu, spiezot savu zalju tejas pacinju pie kruts.

- Cik talu ir Latvija no mums?

- 1000 km

-Mans delins ari tagad tur pat vien ir. vinjam meitene no Baltkrievijas.

-Aha, aha - turpinu smaidit. Tantuks tikai grib but laipns un pecak bus par ko parunat ar nakamo pirceju.

Viena no veikaliem izjutu ipasu manis dievinasanu. tada mazliet apjukusi atgriezos majas un veicu mazu izmeklesanu. Atklajas, ka Zofija to veikalu ir seviski nemusi aiz kragas un piekodinajusi meitenes, ka vinjam mani ir jasaprot. Tur vai kas, ja pat es ristos, tad ir jasaprot, ka velos biezpienu un dilles. Un jasmaida, ka trakam. Tad nu meitenes ari censas. reizem manis del tiek pat pastumti mala tantuki. Un es atkal stavu ar savu desas lunki paduse un mulstu.

Vakardien devos 20 km izbrauciena uz Miendzyrzecu darisanas un te jau situacija mainijas. ka jau visas sevis cienosas Austrumbloka valstis vietejas pilsetinas iedzivotajiem iemirzejas acis. Zobarsts ne no sa ne no ta atrada man ko salabot (vel joprojam man skiet, ka nu nekadi draudi tam manam zobinam nebija) piespriezot man 100 PLZ soda naudu par labo gribu iegriezoties pie tantes ar elektrisko kreslu. Un vel tante man pastastija, ka vinas dels tiko no Vilnas atgrizies:

- Sausmas, sausmas.

-Kapec?

- Nu tada nabadziba tur, tada nabadziba! darba nav cilvekiem, tik bediga valsts.

Tam sekoja kompjuterbirojs, kur peksni nedelas laika bija krietni sadardzis. Ar Tomku tur kopejam ara lapas par 39 grosiem, bet man piesprieda sodu par vienu lapu 2.60 PLZ.

Es jau neko - katra valsti savi likumi. Ari Tunisija, kamer nepasaki, ka esi gids, tev naksies maksat par visu vairak, un jamika - paskatijies, pieskaries -maksa. Kanada maksas tev, lai paskatitos un Kipra vispar viss otradi - restorans tevi paedinas un padzirdis pa velti un vel pa tavu taksi samaksas un tad tu vel ilgi domasi, kapec...un es vel joprojam to nezinu.

Pievasara

2011-05-10T00:27:00.002-10:00

Nekur neesmu pazudusi, tikai te sakusies vasara un ara ir 25 gradi. Nakamnedel sola 30. bijam izbraukusi laivu brauciena pa upi un tagad parsvara man Tomka mani ir iesedinajis burinieka, ka nokapt ir gruti un kur nu vel pavestit, ka gulesu majas, kad Tomkas vaigs saskumst un nekas neatliek, ka sedet vien uz burinieka un kert raudas. Starp citu - nokeru sudraba medalu. Pirmo un vienigo reizi mans pludins sakustejas un tada maktena rauda gala. Tomka ir par mani lepns. Divas dienas gan vareju mazliet atpusties pa maju, jo bija sabraukusi te Poznanas veco studentu barins un manu viru stureja pa ezeru ar sadiem un tadiem papildus skidrumiem. Vecpuiku buresanas ture.

Pie reizes cinos ar zveru pagalma. Zvers uz mani rej un koz kajas. Tads ar vajiem nerviem kaiminiem tas suns pagadijies. Odi varda. Un absoluti nekada respekta. :( Tads knipizers, bet rej ta it ka butu pats buldogs. Labi milisi - Tomka jau tin makskeres. :)

Lieldienas

2011-04-28T00:42:00.003-10:00

-Vai, vai vai(why?why?why?) - vaideju es.

-Nedosim tev est -atbildeja Chruszczu gimene.

Uzlikusi mani uz sausas maizas un sausa biezpiena dietas. Vakardien gan mazliet palutinaja un vakarinas izsniedza paaris salaatlapas aplietas ar parasto jogurtu. Bargi. Shodien nelidzeja nekads sharms un izdaribas, lai es iegutu savu dienishjo melno kafiju.

Un tas viss delj bigosa, kartupeliem, olam, rosola un silkes kazoka. Lieldienu lielaka tradicija - apest pec iespejas vairak un pec iespejas isaka laika bridii ir izraisijis pamatigu stresu mana maagaa un nu jau divas naktis nevaru aizmigt no sapem.

Lieldienas Polijaa ir lielaakie sveetki aiz Ziemassveetkiem. Sesdien sakrasoju paris olas, saladeejaam to visu grozinja, klat pielikam kaut kadu cali, zakji un maiziti ar sali un devamies ar tomku misija uz baznicu. Ieradamies biku par velu un bazniica bija paarpildiita ar taadiem pasiem grozinjiem. Tas viss, lai apslaciitu olinas. Maaciitaajs pasaka paaris vaardus un tad iet pa bazniicu un laistaas. par cik bijaam pataalak, tad mums naacaas pastiepties, lai aizsniegtos liidz taam paaris pileem, bet nokjeram un varejiem doties maajaas. Sveetdienas riitaa Sofija centaas muus apmaaniit. Teicaas, ka Lieldienu zakjis mums daavanas atnesis. Kaa tad! Ko tad taads sokolaades zakjis var panest! Taalak bazniicaa saslapinaatas olinjas tika sadaliitas un visi kozjot viena otra olinjaa apstaigaa visus ar noveeleejumiem un bucjaam. labi, ka nav 20 cilveeki gimenee, citaadi bigoss jau buutu atdzisis, kameer visi pie galda tiek.

Bet tagad veederinsh saap. Pirmdien no riita Aadams atnaaca muus aplaistiit ar uudeni. Mees ar Tomku aatri ienjeemaam poziicijas virtuvee, ar katlinjiem nokraavushie iebrukaam viesistabaa. Aadams bija aizsedzies ar spilvenu, bet pa augshu luureeja, kas notiek. tad arii dabuuja pieree. Sofiju mees vienkaarshi njeemaam un apbizjojaam turpat gultaa.

Taadas taas tradiicijas te Polijaa.

Mums ir burinieks -maza jahtinja - 5 cilveeki var guleet mieriigi kajiitee. Vakar savedaam kaartiiba un pie reizes es divas reizes nopeldeejos ezeraa. Teicu, ka pie mums Latvijaa vairaak par 10 graadiem ezeri vasaraa nesasilst, ka mees visi taa. Nenjemiet ljaunaa. :D Citaadi man neljautu peldeeties....

Pirogy

2011-04-20T05:52:00.002-10:00

Vakar Tomka dabuja jaunu zvejas inventaaru. Atnaaca maajaas taads nelabojami prieciigs. Vinja makskjereeshanas draugs Andzejs esot pagalam lielu atlaidi iedevis, taapeec atnaaca maajaas ar pilniem maisiem ar gumijas zivtinjaam un visaadiem citiem kjinkjeezinjiem. Un pats peec tam aizbrauca uz universitaati Poznanjaa runaaties ar profesoriem. Un ko es..Peec ilgas un saulainas 22 graadu dienas noleemu kaut ko parakstiit. Papiira nav. Devos uz to pashu Andzeja veikalu. Ienaaku iekshaa un jau redzu, ka Andzeja seja mainaas, taads izmisums. Sak, atnaakusi sieviete dot pa kaklu, ka tik daudz ljaavusi viiram izdot par zvejas apriici. Tik atvieglots bija, ka teicu, ka veelos tikai burtniicu. :)

Shodien eediisim Pirogy. Poliem populaari pelmeni ar sieru un kartupeljiem. Kanaadaa un Amerikaa visur ir uzraksts Polish pirogy (polju piiraagi), Eiropaa visur liek uzrakstu " Pelmeni", bet pashaa Polijaa tos sauc par "Krievu pirogi". Taa visi te putrojaas. Jamaikaa arii atklaajaas, ka kartupeljus tur sauc par iiru kartupeljiem. Nekaadas kaartiibas. Viens gan Kanaadaa gudrs kanaadietis izsauca Tomku no veikala aaraa, lai ar pirkstu iebakstiitu taafeliitee un pateiktu, ka ir bijis Polijaa un taa Pirogy neraksta. Tomeks atbildeeja, ka lai kaa vinsh gribeetu mainiit to, bet diemzjeel taa to raksta Polijaa. Kaartiibai ir jaabuut.

Pastaigas

2011-04-19T07:02:00.003-10:00

Kaads jauks pavasaris. Sauliite silda un var jau skraidiit iisaas jacinjaas. Beerzu sulu bizness arii paplashinaats - tikai tie mazie beezinji neko dizju neatnesaas un veel nenoskaidrota fakta deelj arii sula nav tik salda kaa Latvijaa. Tomkam ir teorija, bet tas buutu garsh apraksts, zinu tikai to, ka vakardien tiku pie sava pirmaa eercju kodiena. Un ja jau kozj, tad 4 uzreiz. Divas pat bija taa draudziigi blakus apseedushaas un kopiigi centaas mani izniicinaat. Shito visu jau vareetu palaist gar ausi, ja vien divus meeneshus atpakaj pati Sofija izslimoja Laimas slimiibu. Tagad nekaadas iipashaas paarmainjas nav noveerotas, taapat kaa agraak staigaa. Izej uz pastaigu un nekur iisti taalu netiec, jo visi mazie homo sapiens jaunaaki par 4 gadiem ir jaapcabina, jaaparunaa un jaapashuupo. Tad nu taa leenaam soljoju cauri ciemam - Sofija pie saana un ik pa laikam piestaajam. Tad ja veel gadaas kaada maamulja vecaaka pa celjam, tad arii to mees pakjeram liidzi. Iekjeras Sofijas elkonii un staasta par saviem mazbeerniem, kaiteem un vecajiem laikiem. Un taa taa rinda veidojas garaaka. Taa pastaigaajas Sofija.

Shodien peec 10 gadiem beidzot atkal eedu iistu skaabenzupu. Njam njam - paldies mams par recepti. Skaabenes salasiijaam tur pat pie upes. Vinjiem te briivaa daba aug taadas savvaljas.

Cjau Kanaada

2011-04-16T01:12:00.004-10:00

Muusu kjiinieshu banda tomeer piedabuuja uz vakarinjaam. Galds izskatiijaas kaa izzvejots viss iespeejamais, ko okeaans var piedaavaat un tam pa visam pa vidu uztupinaats krabis, kas piebaazts ar riisiem.

Shito visu sadabuujaam sevii un tad tika atnests saldais

- cukuruudenja padzeeriens. Pieklaajiigi pastreebu, kaut kaa noriju un atdevu Tomkam, kursh uz mani paskatiijaas ar baltu aci.

Tajaa pashaa vakaraa apciemojaam arii Tomka bosus, kuri arii galdu bija saklaajushi ar taa pasha okeaana velteem.

Shoreiz gan galda viduu bija omaars. Saldajaa mums pasniedza hruskjikus (taads paziistams nosaukums) - saldos zjagarinjus.

Taadi sabaroti tikaam nogaadaati maajaas.

Nekaada guleeshana pirms lidojuma nesanaaca, jo atklaajaam, ka muusu telefonsakari jau ir paartraukti un nekaadi nevareesim sazinaaties ar muusu lidostas shoferiiti Annu. Un Anna ir iipasha. Vankuuvera ir sadaliita striipaas un pat zirgam ir skaidrs, kur doties, bet Anna vienmeer blandaas pa un ap un nekaadi liidz muusu durviin nenokljuust.

Taadi satraukti domaajaam, ko dariit, jo takshi arii garaam mums nebrauc. Mirklii, kad zuda jebkaadas miera paziimes, pamaniiju annas mashiinu nogriezjoties uz naakamaas aveenijas pusi. anna atkal blandaas!!!! Jozu, ko kaajas nes, vicinaaju rokjeles, lai caur lielo lietu muus pamaniitu. Un pamaniija. Tomka gan bija biku nelaimiigs, jo milziigajaa lietuu kaajeles paspeeja samirkt un es pirms tam aizliedzu njemt liidz ziemas zaabacinjus, jo mees tak braucam uz vasaru.

- Bet ja nu ir auksti?

- kad tu peedeejo reizi ziemas zaabacinjus vasaraa uzaavi? un iebaazu vinjus pie mantaam glabaashanai.

Un tagad Tomka seedeeja un purpinaaja par slapjajaam kaajeleem un miiljajiem ziemas zaabacinjiem. par laimi tas aatri aizmirsaas tikko paceelaamies gaisaa. :)

Bizness

2011-04-14T01:29:00.002-10:00

Uznjeemumaa ir iedibinaati statuuti un sadaliitas izpildfunkcijas. Nejaushi atradaam nishu shajaa mazajaa ciemataa un tagad esam iedarbinaajushi savu biznesa plaanu un pats galvenais fabriku. Fabrika paaris dienas straadaaj ar pilnu atdevi, bet kaads kramplauzis bija aiznesis dalju produkcijas un pati fabrika atteicaas dot vairaak kaa mees gribeejaam un tagad tikai par mazaam piliiteem atnesaas. Urbsim vairaak fabrikaas. Mees ar Tomku pamaniijaam, ka sheit Polijaa totaali truukst beerzu sulu urbshanas kultuuras un abi izkalaam jauno biznesu. Tika palaista viena no fabrikaam -ieurbts ar kaadu vecu mazu urbiiti, ielikta trubinja un palaista produkcija. Tomeks ir atbildiigs par kvalitaates kontroli. Man tika uzticeeta produkta ziimola izstraade, tad nu arii sagoogleeju visus labumus, ko tas shjidrums dod. Adams nodroshina logistiku un transporteeshanu -katru riitu samaina pudeliites un aizved, kur naakas. Tieshi vinsh pamaniija, ka kaads pudeliiti ir aiznesis un fabrika saakusi haltuureet un sulu kaa naakas nedod. Mekleesim jaunu resursu.

Sofijas rokaas ir maarketings. Plaans jau ir gatavs. Taa kaa savaa paarraudziibaa atklaaju, ka beerza sulas paliidz novaajeet un Sofijai ir jaagaadaa par lielajiem klientiem, tad mees vinju sagjeerbjam lielaas jakaas un palaizjam 2 h pastaigaa pa ciemu. Paaris dienas vinja neraadaas, tad iegjeerbjam korsetee un laizjam atkal pastaigaa.

Naudinju jau kaut kaa ir jaapelna. :)

Atpakal Eiropaa.

2011-04-10T07:21:00.002-10:00

Jau dienakti kaa esam nolaidushies shajaa kontinentaa. Ir shaadas taadas izmainjas notikushas shajaa ciemaa. Baars ir aiztaisiits ciet. Vieniigais.

Shodien devaamies pastaigaa pa mezjiem. Zofija ar Adamu sabaroja muus ar kaapostu tiitenjiem, salaadeeja jaunajaa mashiinaa un aizgaadaaja uz tuvaako mezju. Teica, lai staigaajam, jo esot sauliite, silti un svaigs gals un galu galaa Tomkam pastaiga naakshot par labu. Tad nu cjaapojaam ar pa kalniem un lejaam un gar ezerinjiem. Lapas jau saakushas plaukt, taadeelj arii man rocinja paceelaas un sapluuca zjagarinjus vaazei. Ja jau esam mezjaa, tad izdomaaju apskatiit savu kastiiti, par kuru jau mineeju pusotru gadu atpakalj: http://ievels.blogspot.com/2009/09/basketbols-divas-istabas.html

Ilgi pastaigaajos un jau saaku domaat, ka tiem dazjiem, kas internetaa rakstiija, ka nav atrodama, ir taisniiba, bet tad pamaniiju to celmu, zem kura tad arii pabaazu daargumu. Alinju gan neredzeeju, bet toties daudz jo daudz lapu. Saaku kasiit nost. Ar vien dziljaak un dziljaak, liidz paraadiijaas vecais caurums un tur... puukaina aste. Tomeks papeetiija to visu mazliet dziljaak un sviniigi pazinjoja, ka lapsa. Sanaak, ka pie mana daarguma ir lapsa. Tikai nenoskaidroju, vai daargums arii tur veel glabaajaas, vai arii taa lapsa ir visu iznesusi no sava maajoklja. kaa saciit jaasaka: lapsa visu ir noprivatizeejusi un bez jebkaadiem aizspriedumiem izdariijusi savu reorganizaaciju.

Un jaa, par to, kaa mums gaaja Jamaikaa, uzrakstiishu naakamajaa reizee.

2011-03-23T18:10:00.004-10:00

Starp plaukstošiem ķiršiem, ziedošiem krokusiem un narcisēm, sēžu starp čemodāniem un rokos starp mantām. Nu ļoti aizņemts cilvēks. Šodien pārdevu savu vintage ričuku. Veikalā puikas skatījās uz to. Pasauca vēl citus:

- Tu šitādu brīnumu esi redzējis? Paskat īsts tērauds! Un paskaties uz tiem dubultbleķiem! Īsti! Philips no A

nglijas. Nu moins!!!Tik senu vēl lietojamu neesmu redzējis.

Es žēli nopūtos un aizgriezos, bet vēl vienā mazā mirklī pamanīju, kā manu draugu aizstumj kādā tumšā noliktavā. Vēl baltais dublbleķis un ....

Tomkam toties nācās visus kustoņus izzvejot no ūdens un aiznest uz veikalu. Pretī saņēma trubiņu, ar kuru tad mēģināsim atķīmiķot to nelaimīgo podu. Vēl joprojām Lotusa sakne cītīgi sparojas pretī. Tad kad sāks dīkt asni un nākt pa trubu ārā, tad būs lielie prieki ķīniešiem. Varēs vākt ražu. pagaidām mēs dzīvojam pēc vecā režīma: Rīts -Tomča skrien uz darbu, Ievča dodas uz benzīntanku. (Madarai - Paldies, bet no rīta tā kā nesanāk -tu tak neesi mājās:))

Bijām uz 3 dienām 1000 km uz Ziemeļiem. Uz to pašu burvīgo Powder king, kur pagāšgad. Es ar 3 puikām. Tad nu mēģināju iedarbināt kārtību puiku rindās. Bez panākumiem, toties Tomka sasita savu labo rociņu. Pārāk ātri nogūlās uz kalna. Aizmirsa laikam, ka ir ātrā kustībā un piemirsa apstāties. Mēģināja kādu laiku mani te...., bet ātri vien atkodu, ka viņš tak kreilis un var daudz ko darīt...

Nu re - 5 dienas palikušas....

Un te vēl kāda smuka bilde:

Mafija uz Kingsway Nanaimo stūra

2011-03-14T16:44:00.002-10:00

Jau mazliet ieminējos par mūsu problēmu ar lotosa sakni, kas aizsprostoja mūsu toaleti. Bija jautri sākumā. Tagad nav jautri. Tā sakne vēl joprojām tur sēž un Tomka izdarīja visu iespējamo - no speciekārtām pie ķīmiskiem objektiem, ķeblīša spārdīšanu līdz roku nolaišanai. Katru rītu cītīgi čāpojam uz tuvējo benzīntanku. Pagaidām vēl benzīntanka maiņas darbiniekiem nav tā sakritušas, lai viņi sāktu brīnīties, kāpēc katru rītu 10 pie viņiem ierodas sabozusies meitene un jautā pēc toaletes atslēdziņām. Nezinu, cik ilgi tā sakne tur sēdēs, bet augs acīmredzot ir ūdens izturīgs, ja jau ūdenī audzis.

Stāsts ir par to, kā vakardien mēs braucām mājās no draugiem un uz Kingsway un Nanaimo saprotu, ka vajag. Nu ne ļoti ļoti, bet miera labad...Mūsu benzīntanks tālu, iesim izmēģināt šito. ir jau vēls un klientus apkalpo tikai caur lodziņu. Tomka prasa, vai būtu iespējams. Puika-indietis-atbild, ka nebūtu gan. Tomka prasa, kā tā. Puika saka, ka klientu toaletes durvis iesprūdušas. Tomka prasa, kur viņš. Viņš nekur neiet. Tomka sāk uzvilkties, puika spirinās pretī. Puika zvana bosam. Puika saka, ka boss saka, ka atslēga saplīsusi. Neko darīt, jau domāju, kā čāpot milzīgu gabalu līdz mana rīta toaletei, kad Tomka izdomā nepadoties un iesim uz stūra veikala.

Šitā un tā sakam pārdevējam-indietim. Nu neesot viņam toaletes, bet kāpēc benzīntankā neejam. Izstāstam. Lai mēs nebēdājot. Lai ejot pie puikas un sakam, ka Džamels sūta. džamels pazīstot viņa bosu, viss būšot kārtībā. Kā pasakā, tikai 3 pārbaudījumus gan mums neiedeva. toties uzvanīja puikam. Pāris minūtes saruna un mēs droši varam iet atpakaļ uz benzīntanku. Bez liekas runāšanas mums tiek izsniegta atslēga un es mazliet vainīga juzdamās, ka tik liela brēka, ka tik ļoti jau nu nevajag, atslēdzu durvis. Nu nebija nekas saplīsis. Tā lūk, arī Kanāda, lai tiktu uz toaleti vajag blatu.

kanādieši tusējas.

2011-03-13T13:45:00.003-10:00

Ja kāds saka, ka Kanādas puikas un meitenes ir pasīvi un neko nedara, tad gribu pierādīt jums pretējo. (Edvard, tas laikam vairāk tev:))

Vakarvakarā mēs tikām ielūgti pie mūsējiem uz Beach ave. Ieradāmies vēliu. Ap 10 vakarā. Ienākot pa durvīm, jau man likās aizdomīgi. Pirmkārt Tomijam nebija cepures galvā un es viņu gandrīz nepazinu. Un kājās šorti, kas Tonija gadījumā sagādātu neērtības parastā darba dienā. Alisters bija manāmi nobažījies, bet tad es ieraudzīju Ianu. Nu viņš bija ļoti ļoti satraukts un ne savā ādā. Varbūr tāpēc, ka matus bija nogriezis, bet tad es uzzināju, kas briest vakarā. Vaininiece ir Artiņa. Artiņ, tu trīs puišus noliki pie manām kājām.

Un vaininieks ir laiks līdz vasarai. Kā izrādās, tad Artiņa bija iedevusi vai ieteikusi Tonijam galīgo pumpēšanās video un tad viņš savā prātā izrēķināja, ka ir 90 dienas līdz pludmalei un vajadzētu kaut ko darīt.

Nākamo pusstundu man pie kājām stirkājās visi trīs. Es laimīgi piemetos uz dīvāna ar vīna glāzi rokās, mans Tomeks pavēstīja, ka uz paklājiņa nav vietas un tādējādi varēja klusi stūrītī dzert savu dzērienu. Paldies Artiņ, par šo brīnišķīgo iespēju!

- kur mans ūdens? - jautāja puikas pēc nodarbības.

Tāds ir sestdienas tusiņš Vankūveras stilā. :)

Ēdiens

2011-03-07T18:26:00.005-10:00

Mūsu ķīniešu saimnieki, no kuriem īrējam māju, mums ik pa laikam nones lejā kādu savu gardumu. Nu gardums - tas ir viņu izpratnē. Tomeks gan ik pa laikam arī kaut ko no tā visa apēd, bet es tālāk par 2 m nevaru pieiet. Un zinātāji zin - nu neesmu ēdiena izvēlīga. Ar vienu tādu Lotosa sakņu zupiņu šodien tika aizdambēta toalete. Cik zinu, tad mans vīrietis vēl joprojām braši turas un cīnas ar to.Pat Tomka vakar padevās īpašajai smaržai. Kā lai mēs to sagremojam, ja pat toalete nespēj? Nu negribētos ziņot saimniekiem, ka Lotosa sakne iesprūdusi trubās. Bēdīgākais, ka esam ielūgti uz atvadu brokastīm kādā no ķīniešu restorāniem. Tad nu jau divas nedēļas esam nu ļoti ļoti aizņemti un nekādi netiekam. :)

Vasarā kaimiņu tante gribēja mūs pārvilināt pie sevis. Gribēja mūs savā dzīvoklī. Itāliete. Nesa garšīgu pastu. Nu ļoti ļoti. Un kad tagad iedomājos atvadu brokastis itāļu restorānā.....

Es jau neko. Tajā pašā Tomka darbā slikti nav. Silta silta istabiņa, Mjaukats tur patās un kad grib, tad noskrien lejā, kur priekšniece Danuša kaut ko jauku pagatavojusi un uz lielā ekrāna jau filmu sagatavojusi. Vislielākā delikatese viņiem jau 30 gadus ir Ventspils šprotes eļļā ar lietuviešu rupjmaizi (parasta klona maize) no "Aļenkas" - krievu veikala. Un protams Tatars. Nu tas pats ēdiens bildē arī ar tām pašām zivīm. Un tad visi sasēžas un ēd un ēd, un pļāpā un pļāpā.

Un tad tur ir Rišards - lielākais šprotu cienītājs - īpašs onkulis.

Rišards 1977.gadā izgudroja krāsu, ar kuru krāsot kuģus ūdenī esot. Vācieši par to dabūja viņu ārā no Polijas. Un tā nu izceļojies pa visu pasauli, viens no pirmajiem skolniekiem Žakam Kusto, kas izgudroja zemūdens niršanu un vēl un vēl....Viņam tēvs arī tāds labs onkulis. Ļoti daudz politikā darbojies. Kubā. Kopā ar Kastro spēlējies. Kubā ir pat ielas ar viņu uzvārdu. Kubā pret Rišardu īpaši izturās. Žēl tikai, ka pāris gadu atpakaļ pēdējā tunču zvejas laikā, notika negadījums un Rišards ir kļuvis lēns runātājs, betVentspils šprotes vēl joprojām mīl neprātīgi. :)

Īsts piens

2011-03-04T16:27:00.002-10:00

Kanādā ar likumu ir aizliegts pārdot vai pirkt īstu pienu. Visiem pieniem jābūt pasterizētiem. Onka man šodien poļu ceptuvē pastāstīja, ka tas ir, lai nesaslimtu ar tuberkolozi. Nu tur man liekas, ka kaut kas nav kārtībā. Gan jau domāja citas baktērijas, bet ko tad es zinu par pienu. Un vēl īstu pienu. :)

Katrā ziņa, ja nu kāds ir nolēmis Kanādā iegūt īstu nepasterizētu pienu un tādu te pāris Vankūverā ir, jo uzskata, ka dzīvs piens izveseļo. Atļaušos pasmaidīt arī par šo, bet kā jau teicu: ko gan es zinu par pienu. :)...

Sāku no jauna. Tātad, ja kāds tomēr grib tādu pienu (veselībai hihi), tad nepieciešams ir nopirkt 2% govs akciju un tad likumīgi vari pirkt pienu. Tātad..šie te piensaimnieki savu govi pārdod akcijās un sanāk, ka nabaga resnā tesmeņmamma ir tāda maza birža. Bet atšķirībā no tā, ka daudzi, kas nopērk uzņēmumu akcijas pat nekad nav bijuši Biržas ēkā, tad Vankūverā ik viens, kas ir iegādājies tos 2% govs, var arī to savu dabas brīnumu apciemot un droši vien pat noglāstīt.

Ajjj, mamma Daba....

Bet ja nopietni, tad šito man apstiprināja šodien 3 neatkarīgi kanādieši.

3 lietas

2011-02-25T13:46:00.003-10:00

Ir trīs lieta, ko es savam vīrietim nevaru teikt :

1. Nekādā gadījumā par to, ka ticu dvēseļu pārdzimstībai un ka pēc nāves vēl kaut kas eksistē. Tas, ka esmu redzējusi spokus. Hmmm. Tas smaids, kas ir Tomka sejā! Labāk uzreiz pāriet uz citu tēmu vai piedāvāt viņam uztaisīt tēju.

2. Cik patiesībā tev maksāja tā smukā kleita vai viņa jaunā cepure. Tomka dzīvo pēc poļu cenām un arī tad 5 gadus atpakaļ. Tomka gan neatceras, kad pēdējo reizi ir bijis drēbju veikalā. 8 gadus atpakaļ? Viņam tas ir tik svarīgi, cik aitai bendzīns. Toties par makšķerēm un āķiem orientējas ļoti.

3. To, ka es esmu izlasījusi no mūsu drēbēm nevajadzīgās lupatas labdarībai, lai atstātu pēc iespējas mazāk krāmu. Tūlīt acis iedegās un mans vīrietis ir pie maisiem un sāk vilkt ārā vecos šortus (droši vien pirkti tajos pašos 8 gados atpakaļ).

- Medutiņ, tie ir mani vienīgie!

- Tiešām? tev ir veseli 3 jauni.

- Nē.

- Nu bet dārgais, ar ko tad tu šovasar peldējies?

- ...

- Tādi melni ar puķītēm, tad orandži un vēl sarkani.

-...

Un tā pie katra veca krekliņa mans draugs kļūst nostalģisks un cītīgi stūķē atpakaļ drēbes skapī.

- Bet tu tak viņas nevelc jau mūžibu. Tev ir favorīts un tu pat aizmirsti par pārējām lietām.

- Bet ja nu man sagribās uzvilkt? Ja nu noder?

Un tā atkal tas viss sagulst atpakaļ plauktā, lai Tomka par to visu aizmirstu līdz nākamajam gadam, kad slepus centīšos to visu iznest no mājas. Eh, mīļie vīrieši!

PS. Beidzot man apstiprināja otrā gada vīzu!!! :))

Laikapstākļi

2011-02-24T12:43:00.004-10:00

Pagāšgad olimpieši šļūca pa zaļu zālīti. Publikai tika aizvērts brīnumainais Cipres kalns, lai olipieši vismaz redz sniegu. Visu varēja apstaigāt tikai ar karogiem apsedzies tūrists. Ja bija laiks, tad pasauļoties. Laiks pat nomierināja krievus. Ja jau kanādieši var uzrīkot Ziemas Olimpiskās spēles, tad mēs Sočos arī kaut kur sniegu sadabūsim. Būs mums sniegs.

Un šogad...Nedēļu atpakaļ bija brriesmīgs negaiss. Viss zibeņoja. Ņemiet vērā, ka pie okeāna negaisa parādība ir kaut kas nebijis. Nav jau kontinents. Divas dienas atpakaļ puteņoja. Tad atkal viss nokusa. kaut kādi sniegpulkstēni jau ir izlīduši kopā ar krokusiem, bet ak tu žē.....Pagāšnakt vietām no Aļaskas atsteidzies vējelis atnesa -17 un pat pa dienu pieturas mīnusos. Cilvēku sejas savilktas krampī, mazie ķīnieši izvilkuši savus mutaizbāžņus un staigā tā sadugušii pa ielām.

Te protams neiet runa par 5% Vankūveras varoņu, kas vēl joprojām turpina staigāt šortos, t-kreklos un flipflopos. Varbūt ne tik izteikti varonīgu stāju..

Viva klimata izmaiņas. Bet neraugotos uz to visu, šogad vankūvera ieņem pirmo vietu kā Pasaules vislabākā pilsēta, kur dzīvot. Un lai gan man pilsētas nepatīk, tad šitā gan man nu ļoti ļoti. :)

Turpinājums

2011-02-21T14:33:00.004-10:00

Sen jau nerakstīju, jo gaidīju ar ko beigsies mans trilleris. Biju jau paredzējusi jautrību nedēļas garumā. Jautrība ir ievilkusies. Galvenās stāsta tēmas būtu divas:

Pirmā: Kā Patriks gāja šaut zaķus. Un mēģināja nošaut divus zaķus.

Otrā: Kā Patriks izmantodams visas filmās redzētās reketa metodes, iesēdināja sevi peļķē.

Iznākums man gan vēl nav zināms, bet ir zināma cerība, ka tomēr laimīgi pametīsim šo kontinentu mums izvēlētā laikā nevis Imigrācijas dienesta.

Pirmā stāsta lieta ir vienkārša un paredzama: Patriks saoda naudu. Smaržīgu lielu Kanādas dolāru, ar ko barot savu sievu Katlīnu un savu nevisai mazo vēderu. Var taču paķert kādu dolāriņu no apdrošinātāja un to pašu izdarīt ar mani, jo es tak ļoti gribu strādāt. Piespiedis mani ņemties ar policistu Reinardu un rakstīt protokolu, kas nesaskanētu ar apdrošināšanas interesēm, aizvazājis mani līdz uz policijas garāžu un beigās vēl licis to saplēsto braucamo atvest uz garāžu, izlēma, ka ar mani mazliet ir jāparunā.

- Ieva, es nevaru melo!. ( Nekas viņu līdz šim nav atturējis no melošanas. Hmmm. nez kādas tabletes atkal ir sācis lietot?)

- Es nevaru apdrošinātājiem melot, ka tu nebiji uz riteņa.

- Bet policijas protokolā tak tā stāv rakstīts. Pats liki rakstīt.

- Es nevaru melot (nu protams, Patrik, ka tu nevari melot - tu taču neproti - mēs visi pārējie esam apsēsti un nez ko salietojušies, ka sadomājamies, ka tu to vien dari, kā melo. Ak mēs riebīgie).

Viņš grib no manis 1000 $ (480 Ls) un es varu turpināt strādāt. Ja nē, nu tad neko Viņš neko nevar izdarīt man, naudu nevar piespiest maksāt - uz redzēšanos. Viņam manis nevajagot, esot daudz darbinieki.

Izvilkos no garāžas un 2 dienas domāju. Principā par to naudu es varu atvērt pati savu kompāniju.

Otrs stāsts: tauta, jums būtu jādzird mani autoatbildētāji!! :)) Viņš pēkšņi tomēr grib no manis naudu. Bet nu jau grib 1500 $ (to riteni varētu salabot par 300 $ un vēl kā). Un draud un solās iet uz policiju un 24.februārī zvanīšot Imigrācijas dienestam, ja naudu nedošu. Sāka zvanīt un atstāt ziņas Tomkam, lai tak to sievieti vedot pie prāta un liek man samaksāt to naudu.

Mēs sēžam un smaidam. Pirms nedēļas mums atnāca tūrisma vīzas apliecinājums. Ak, Patrik, lai tev beidzot dakteris izraksta pareizās tabletītes!! Ak, jā, un pēc mana incidenta visi pedikabisti pameta viņa ofisu. No money, no honey.

Trilleris

2011-02-13T18:44:00.005-10:00

-Eh, šitā nē.

- a?

- Šitā riteni te labāk nepiesien. Šitā to stabu izraus un tici ma te ir kādi 10, kas saplēsīsies, lai tavu riteni paņemtu.

- Jā, bet viņš ir vecs..

- Viņiem taču vienalga - paskaidro man dīvaina paskata onkulis.

Kamēr es vazājos pa E Hasting ielu un pa Army un Navy, tikmēr piesienu savu veco ripojošo draugu pie staba. Katru reizi, iznākot ārā no veikala, mani sagaida kāds Hasting ielas radījums un sniedz mmazu ieskatu riteņa piesiešanas drošuma jautājumā. Kā vajag un kā nevajag, lai mazie nastrie radījumi neaizstumtu manu bērīti uz pārdošanu kādā no sava bartera veikaliem.

Priecīga to visu uzklausu un jau domāju, kā tie visi, kas raksta komentārus pa Hasting ielu un tās iemītniekiem ar šausmām. Naktī bieži sanāk braukt vienai cauri šiem džungļiem, kad vizinu onkuļus uz naktsklubiem. Parasti viņi mani sagaida ar gavilēm un jēēēē!!, tā kā jūtos nu ļoti droši. jau domāju, kā labāk pateikt, ka Hasting ir savāda, bet visai droša Vecpilsēta priekšpilsēta...

Un tagad, cilvēkiem ar vājiem nerviem nelasīt..Mammu, tu vari šitā vietā palasīt kādu Regīnas Ezeras grāmatiņu. Pēc taviem ieskatiem....

....

Vakar bija Olimpiādes gadadiena, kad viss kanādas zoodārzs iziet ielās un sāk skaļi bļaut - aaaaaa, bez jebkādām dziesmām, saukļiem - aaaaa - stundām. Viesiem testesterona līmenis sakāpj galvā, alkohols iekāpj līdzi galvā, palīgā nāk sēnes u.c līdzekļi - mammu, ja tu tomēr turpini lasīt, tad kanādiešiem patīk ēst gailenes pirms tusiņiem - tad viņi jūtas spēcīgāki, nostiprinās imūnsistēma un dzīve kļūst manāmi pozitīvāka.

Arī Vankūveras kanaks parūpējās ar uzvaru tajā vakarā (izskatās gan, ka nu jau visi izlutināti - Kanaks ir stabila pirmā savā divīzijā), un tad nu sākās "dod man pieci"tusiņš. Pat policisti neskopojās ar roķeļu vicināšanu.. Ilgi gan nevicinājās, jo kāds ieklīdis tūrists no Albertas izšāva uz apsargu "Barselonā". Biju diezgan tuvu, lai redzētu, ka policista kungi bija visai aizņemti savās darīšanās...Un tad nu es...

Ieskrienu Mcdonaldā pēc ūdens un pēc 1 min jau esmu ārā un stāvu sastingusi. Nav vairs mana pedikaba.Stāvu un domāju, ka sapņoju. Te bija, te nav. Labi, ka paķeru savu jauno pīļu spalvu jaciņu ar kameru un telefonu. (Jaciņa, starp citu - Patrika -bosa dāvana - ar tāds jocīgs - nez uz kādām zālēm psihologs uzsēdinājis). Ariteņatanav....

Jautāju onkam ratiņos, kur mans kabs.

- Eeee, aizbrauca tajā virzienā - norāda man onka.

Un tad es ieraugu. Mans kabs jau sāk griezties ap stūri. Es uzņemu tempus, plivinos pāri visai Granvill ielai un skrienu pakaļ. Kā Holivudas filmā, tikai nevaru nokliegties :Cut!!'- "griezums" - ja nu mamma turpina lasīt.

Ritinu manas kājiņas lielā ātrumā, jau gandrīz, gandrīz...redzu mans kabs apstājies pie sarkanās gaismas. Esmu jau gandrīz blakus un turpat blakus stāv 3 lieli onkas.

- Ej, ķeriet, turiet viņš man pedikabu nozaga - kliedzu.

- Ja, ak tu nabadzīte - bet neizskatās, ka kādam būtu interese, bet toties zaglis mani pamanījis kliedzam kādu feminisku lamāšanos, uzņem tempus.

Kādus 3 blokus vēl skrienu, bet tad mans kabs ir pazudis. pa ceļam vēl uzgriežu 911, bet pusceļā satieku citus puikas, kuri neko nesaprot, ko es šokā rīstos. Sirsnīgi nolamājos. (mammu - tikai sasodīts un ak tu velns tāds) un man telefons nomirst. Tā nu es pazaudēju savu kabu.

kolēģi palīdzēja izmisīgi meklēt pa visām šķērsielām, arī policija uzradās, bet nekā. :(

Šorīt kārtoju visu atkārtoti ar policiju, kuri atrada vecu nakts ieraastu, kur skaidri angliski rakstīts: swearing - nu es esot lamājusies. Sirsnīgi atvainojos policistes tantukam, ka tas nebija domāts viņai un viņa to laipni nodrukāja.

Ap plkst. 10 manu kabu atrada uz..Hasting ielas. Bez aklumatoriem.

Ps. Kāpēc bildē Anistone? Tas ir kadrs no filmas, kur viņa nozaga pedikabu. Andžija gan tā nedarītu...

Ned.nogales

2011-02-06T13:32:00.004-10:00

Par mani - neticams slinkuma iemiesojums, kas nespēj neko ilgāk par stundu darīt, ko tādu, kas nesaskan ar interesēm. Un nepiespiest nekādi. Dzīve izmācīs...varētu teikt, bet nu neizmāca gan...Man vajag ļoti daudz brīvā laika, lai varētu to veltīt 10 h gulēšanai dienā, pāris stundu katru dienu kādai jaunai grāmata un hobijam, kaut kam jaunam... Nu ļoti izlaidies dīkdienis varētu teikt..

Un tad...Maizīte tak ir arī jāpelna... Nevar tā galīgi izlaisties. Un tad nu sanāk, kā sanāk manā gadījumā - 30 h darba divās dienās.

Svētdiena - wouuu, sāku atpūsties.

Pirmd - Cetd - turpinu atpūsties. Ceturdienas vakarā izdomāju, ka žēl, ka nav vairāk laika atpūtai. Tā satraucos par to, ka nu nekādi nevaru aizmigt un ar mokām pavadu tikai pāris stundas REM miega fāzē.

Piektd. - Saņemu sevi rokā un ar aukstu dušu atmodinājusi sevi, raušos ārā pa durvīm. Ir 7 no rīta un esmu vēl budzis - ar nevienu nerunāt, nemainīt sejas pantus - es taupu enerģiju. Sāku darbu poļu ceptuvē. Staipu paplātes, cepu maizi, taisu pīrāgus un skrubinu grīdu un pannas. Visa esmu notašķīta ar pončiku zapti, eļļu un miltiem.

Plkst. 2 pēcpusdienā, ietērpjos smalkā apģērbā, uzlieku kosmētiku, noslēpju jebkādas miltu paliekas, jo 3os man sākas darbs Šķidrumveikalā. Stāvu un visiem piedāvāju pagaršot lēto alkoholu. Kājās nostāvēt ir grūti, jo kopš piecēlos no gultas, neesmu apsēdusies, bet mierina doma, ka nākamais ir sēdošs darbs.

Šito pabeigusi, steidzos uz garāžu un pavadu visu nakti sviedros un pūšot un dzenot savu riteni pa kalnu, pret vēju, kādi nu vien tie laikapstākļi gadījušies.

4 naktī man darbs ir beidzies, bet diemžēl neiet vairs nekādi transporti. Sēžos uz sava bērīša - riteņa un minos uz 35tās Ave un Kingsway. Sanāk pamatīgs kāpums. Tāds smags pārbrauciens, bet neko darīt - gulēt tak gribas. Ja pagājušogad man tas prasīja 44 min, tad šogad - 30 min.

5 no rīta laimīga pēc padarītā esmu savos pēļos un bezspēkā aizmiegu.

Sestd. - ceļos laicīgi - 12os, jo jāpošas atkal uz to šķidrumveikalu. Nostrādāju tur un tad atkal mani pedikabi.

Un atkal minos 4 no rīta uz māju pusi.

Vakarnakt pusceļā - kaut kur pie 18tās ave saprotu, ka es tālāk vairs nevaru. Galva sāp nežēlīgi no pārpūles, ūdens nav. Sāku kampt lietu, bet pat no Vankūveras lietus nepadzersies. Nokāpju no riteņa un nevaru nostāvēt kājās - kājas dreb, spēka nav. Lēnām velkos kalnā aušā. Kaut kā nokļuvu līdz mājā, bet ilgi slēdzu durtiņas vaļā, jo rociņas tā drebēja, tā drebēja.

Un te nu ir atkal svētdiena un es atkal sāku savu slinkošanas kampaņu.

Visvairāk man žēl tā vakardienas vīna. Man tādas trīs jaukas meitenes gribēja vīna pudeli atstāt tējā. Tā sapriecājos, bet tad...

Meitene, kas man pasniedza vīnu, mazliet neaprēķināja manu sēdekli un aizlika vīnu garām. Pa tiešo uz asfalta.

Džinks, džinks un pāri palika tikai stikli.

- NO!!! - noelsās pūlis

- No - iekliedzos es.

Sīpols

2011-02-03T11:35:00.005-10:00

- Nu medutiņ, pagaršo sīpolu - Tomeks pie brokastu galda pasniedz manis sagriezto sīpolu maizītēm.

- Uj, rūgts!

- Un kāpēc?

- Nu Tomka, nezinu, nezinu.

- Bet medutiņ, es tak tev stāstīju par fermocīdiem un to izraisīto ķīmijas īpašībām sīpolā.

- ?

-Neatceries?

-?Fermocīdi, ko?-jau sāku saprast, ka esmu atkal palaidusi kaut ko garām un bez lekcijas man neizsprukt.

- Tad, kad tu paņem sīpolu un sāc to griezt no apakšas pie saknēm, tad sīpols kā aizsargreakciju izdala fermocīdus. To pašu vielu, ko augļi, kas ir rūgti, izdala aizsardzībai pret kukaiņiem. Ievča, es tak tev teicu, ka sīpolu nekad nesāk griezt no apakšas.

- Kur tu visu šito zini?

- Un kā tu domā?

Domāju vai nedomāju, bet es šito nesaprotu. Nekad nebūtu zinājusi, ka konservu bundžas ar kaut mazāko punu veikala plauktā ir jātstāj, jo aizmirsu jau to lekciju, bet ēdiens ir jau puna rašanās brīdī sa..... kaut kas ar ķīmiju saistīts.

Zinu arī, ka krējuma kārbā nedrīkst likt jau lietotu karotīti, pat ja rūpīgi nolaizi to, jo baktērijas baktērija produktu samaitā ātri. Atkal kaut kādu tur ..... (ķīmijas, bioloģijas) rezultātā.

Tā es pavadu savu ikdienu ķīmijas, bioloģijas un ģeoloģijas lekcijās. Ja jums ir jebkādi jautājumi, kā uzvesties ar savu pārtiku, kā glabāt, stutēt leduskapī, lietot un aizvietot, jautājiet - Tomeks palīdzēs. :)

PS. 29.martā izbraucam uz Jamaiku un 9.aprīlī esam Eiropā. Skaitu dienas.:)

Mēģinājums

2011-02-02T15:46:00.003-10:00

Saskatījos dokumentālās filmas par kovārņu īpašām dotībām un nolēmu, ka jāpamēģina arī man, galu galā izmaksas nekādas (ja nu vienīgi šilingi) un man un varbūt arī kādam kovārnim prieks.

Kovārņiem esot laba atmiņa un tad nu man ļoti sagribējās viņiem patikt, jo nav nekas patīkamāks, kā kad kāds tevi uzskata par tik pat burvīgu un jauku personu, par kādu tu uzskati sevi esam. Kas vajadzīgs kovārnim? Ēdiens. Plāns bija bezgala vecs un neorģināls. Iebarot mīlestību pret mani. Jau iztēle redzēju kovārņus plivināmies ap mani un ķērcot man slavas dziesmas.

Nopirku banānu (tiešām vienīgās izmaksas un pusbanāns man tika vēl pašai) un pa ceļam no mājām noskatījos vienu laimīgo. Pametu gaisā, bet kovārnis nepaspēja, ne nolaisties, ka no sētas sprigani izskrēja tāds pats radījums un žigli apēda manu banāna gabaliņu. Mēģinu vēlreiz un no otras puses atlido jau cits negausis. Manis noskatītais tikai plāta spārnus, bet nava gana apķērīgs, lai dabūtu savu kumosiņu. Domāju, ka paiešos tālāk un gan jau šis mani atradīs. Aizeju gandrīz jau līdz mājām un redzu, ka viens ir klāt. Sēž un mani vēro, paslēpies aiz staba. Nometu banāna gabaliņu un izliekos, ka aizeju. Atveru vārtiņus un sāku gaidīt. Pastiepjos un skatos, ko dara putns. Putns pastiepies skatās, ko daru es . Es demonstratīvi aizveru vārtiņus un nogaidu. Veru vaļā, bet banāns vēl stāv un kovārnis skatās uz mani izbrīnīts:

-Tiešām? Tu to domā, ka man ir 3?

Vēl brītiņu nogaidīju, bet tad aizgāju. Tagad nezinu, vai tas putns mani tagad atpazīs un vai es pazīšu starp visiem putniem. Tā kaut kā muļķīgi.....

Huligāns

2011-01-29T13:02:00.003-10:00

Lai nerastos pārpratums par mana darba vieglo dabu... Vakar beidzot pienāca diena, kad man vajadzēja iedarbināt visas drošības sistēmas. Lai arī nakts bija nu ļoti lēna un vienīgais patiesais prieks bija garā vēsturiskā un politiskā saruna ar kādu Kosovas albāni, kurš bija nu ļoti pārsteigts par manām zināšanām (paldies topdocumentaries - manam un Tomkas hobijam), tad pārējā laikā laidu cilpas apkārt pa Granvill ielu bez lieliem panākumiem. Arī limuzīnšoferi pasūdzējās man. Ak, jā viņi pelna 12 h tikai 300$, par ko biju nu ļoti pārsteigta.

Nu un tad es paņēmu vienu jaunēkli pašās beigās, jo maizīti tak jāpelna. Manāmi apskurbis. Liek man braukt te un tur, bet pašās beigās neizturu un sāku viņu kratīt:

- Nu auns tāds!!! Kur tad īsti tevi vest? - slēpdama aiz pieklājības frāzes: So, where would you like to go?

Pēc krietnas pusstundas izmocīta ar to aunu, aizvedu viņu līdz zolīdai viesnīcai. Un te viņš sāk man dot 5$. Es viņam saku, ka viņš ar viņiem var .....(pī)...slēpdama aiz pieklājības frāzes: sorry, but it was at least 10$ ride (patiesībā 20$, bet tā bija taktika) :( Taktika nedarbojas. Viņš mani sāk vainot viņa apkrāpšanā. Mīlīt. Nabaga puika. Ierdies no Sietlas un es te viņu.

- Vari paturēt savus 5$, stulbais amerikāni - jau ļoti atvainojos, ka izmetu tik nacionāli kurinošus saukļus, bet es neizturēju. manas jūtas tika aizskartas līdz sirds dziļumiem. pagriezos un braucu prom. Tikai garāžā atklāju, ka tas lopiņš bija pamanījies viņus uzmest man uz sēdekļa..

Bet tad jau gandrīz pie garāžas mani apstādina vēl viens jauneklis. Izmisumā piekrūtu - aizvedīšu, lai jau ir vēls un gribu mājās. Pa ceļam kļūst neomulīgi. Viņš sāk rakāties pa jaku, nervozs, ved mani tumšās ielās un tad man iestājās drošības signalizācija. Rīkojies!! Un es sāku vaimanāt, ka man brriesmīga diena, ka tiko viens jaunietis nozaga man visu naudu...Viņš bija apjucis. Ko nu? Apzagt to, kas jau nozagts? Hmmm. Vēl pajautāja, lai pagaidu, kamēr viņa māsa atbrauks, varbūt ka man ir telefons - uzzvanīšot. Nu teļš tāds!!! Tikko man visa nauda atņemta un grib arī man telefonu atņemt. :) Pagriezos un devos mājās. Vēl spilktā atmiņā man ir jaunietis, kas ar manu superjauno mobilo ar atvēramo vāciņu un krāsaino displeju (pirmias tāda veida) ieskrien Mežciema mežā. Toreiz gan man bija tikai 19, bet atceros to muļķīgo sajūtu. Vēl ilgi nespēju garāmgājējiem savus sērkociņus iedot, kad svešie man jautāja pēc uguns uz ielām. ja nu aizbēg ar maniem sērkociņiem....

PS. Viss vienmēr beidzas labi. :)

Aussi diena

2011-01-27T12:46:00.004-10:00

Nu varen smieklīgi:

http://www.satirewire.com/content/?p=173

Mams, tulkot ir pārāk gari. Īsumā: Austrālijai apnika būt nomalē un sadzērās un pārceļoja tuvāk pārējai Pasaule. Pa vidu gan sataisīja nesmukumus ar citām valstīm. :)

Darba nakts

2011-01-24T17:08:00.003-10:00

Tad nu beidzot esmu iznesusi Ziemassvētku egli no mājām, jo šodien gaismiņas beidzot izdega, norādot uz viņām atvēlēto laiku un ka kaut kas nav kārtībā ar mumsīm.

Vienu vakaru nolēmu beidzot veikt tādu kā hronoloģiju manām 5 darba stundām, lai tak arī atcerētos, no kurienes man tā naudiņa nāk. Šeit ieskats pagājušā piektdienā....

Izlēmu ar savu pedikabu aizbraukt līdz mākslas galerijai, kur Veronika bija izstādījusi savu animāciju. Piebraucu pie galerijas un hops manā kabā jau sēž 2 jaunieši un grib pie Džonija (bārs).

Es griežu riņķī un stūrēju pie Džonija. Protams, ka viens no viņiem pamana, ka es braucu ielai pretējā virzienā, bet teikšu atklāti - tā ir mana taktika, jo man sanāktu braukt pa kalnu lejā un tad mīties atpakaļ. Ja nav spēka, tad ir smadzenes un es parasti nogaidu brīdi, kad nav mašīnas un stūrēju pusbloku pa pretējo virzienu. Mazliet izceļas panika, bet mans skatiens viņus nomierina un braucam tālāk. Tālāk seko parastais jautājums, no kurienes esmu. Un tad nu viens no viņiem nerimstas visu ceļu un vēlas, lai es te dziedātu viņam visus Latvijas hokeja saukļus. Stāsta kaut ko par to, ka latviešu fani ir īpaši un viņam Olimpiādes laikā nu dikti paticis dziedājums, lai es tagad uzrauju kaut ko pa kādai. Svīsti un dziedi: Sarauj, sarauj. :) Izlaižu puikas pie Dzonija. Pēc pāris stundām satieku viņus jau mazliet pārgurušus un ne tik veiklus. Atkal man liek dziedāt latviešu burvīgos hokejsaukļus. Pieminēšu, ka kanādieš hokejfani tālāk par "aaaaaa" ūjināšanu netiek.

Pie krustojuma satieku savu draugu taksistu, kas saka, ka lai beidzot muļķoties un nākot pie viņa pa taksistu strādāt. Pelnot 600$ nedēļas nogalēs. Kamēr apsveru piedāvājumu, tad pie manis ieraušas 3 braši sauduarābieši. Ripinos pa kalnu lejā un labi, ka lejā, jo viens no viņiem ir labā maizē ticis un aizņem vairāk kā pusi kabīnes. Pārējie divi stāv kājās un apdzied savu dvēseli. Izdziedājās no sirds, bet arī manu kabīni saņurcīja. Stutēju atpakaļ.

Nākamā kliente bija kāda sagurusi jaunkundze, kura steidza uz nākamo tusiņu. Nu ļoti viegla naudiņa. Meitene kā puķīte un paviegla arī.

Un tad nāca kārta kādam pārītim. Nācās gan tūri pa vidu pārtraukt, jo pie manis piebrauca policista kungs, lai atgādinātu, ka pie sarkanā gan pāri nebraucot. Pamāju ar galvu, ka ziņojums saņemts un novēlējām viens otram jauku vakaru.

Pēcāk pie manis pienāca 2 amerikāņi no Sietlas. Tādi apaļīgi, bet uzskatīja par smieklīgu man paziņot, ka lai vairāk miņos, jo man atklāti runājot esot par daudz miesas. Tālākā saruna noveda līdz tam, ka viņi uzzināja, ka esmu sapinusies ar poli un par to viņi man kā sāpju naudu iedeva 100$. Paldies Tomka. :)

Vakara izskaņā pēdējie divi onkas, kuriem laipni ļāvu pavizināt mani pa sānu ieliņām. Tā nu viņi abi stūma un pūta, centās izrādīt, cik nu spēcīgi un atlētiski. Es tikām sēdēju aizmugurā un atpūtos, nepastāstījusi, ka man ir arī motors. Lai jau domā, ka es tāda atlētiska. Pēc 15 min jau zināju viņu dzīvesstāstu. Vienam nesen sieva nomirusi, otrs šķīries. Centos novirzīt sarunu par ko patīkamāku, jo viens no viņiem bija tuvu asarām. Šķīrāmies, kā labākie draugi. Ielūdza mani uz kaitošanu Okonāganā, kur vienam pieder tāds bizness.

Tā nu es raujos savā darbā. :)

Rīgas suņi

2011-01-21T18:32:00.002-10:00

Dzīvojoties pa binliotēku, uzgāju nejauši zviedru rakstnieka Henning Mankell "The dogs of Riga" - kriminālromāns par Rīgu barikāžu laikā. Sakritis ir ar barikāžu atceres laiku, bet tad nu ņēmu un pierakstījos garajā rindā uz grāmatu, jo daudz viņu bija pieprasījuši. Manās rokās atnāca diezgan jau pārlasīta un apbružāta. Ķēros klāt. Skaidrs, ka rīt pabeigšu, bet pirmajās lappusēs mazliet uznāca smiekli. Apbalvots autors, grāmata laba utt., bet:

1) Raksturojot Latviju - lai nozustu latviešiem jebkādas cerības uz nacionālimu, Krievija iesūtījusi Latvijas PSRS daudz krievu un tādējādi 1991.gadā ir liela minoritāšu grupa. Veseli 15% iedzīvotāju ir krievu tautības!!!!

2) Grāmatas sākumā tiek Zviedrijā izskaloti 2 līķi, kuri atklājas, ka ir no latvijas un viņus sauc Jānis Leja un Juris Kalns un protams, ka viņi ir šo 15% krievu minoritāšu bandīti, kas cīnas ar latviešiem, kas grib brīvību. Tā sakot - tīrasiņu krievi.

3) Aprakstot smagos notikumus 1990. gada rudenī barikādēs ir krituši masas ar nevainīgiem cilvēkiem.

Manuprāt, kāds te biku sakļūdījies vai aizšāvis garām.

Pagaidām turpinu lasīt.:)

Atbilde Mammam...

2011-01-18T15:34:00.004-10:00

- Nu vajadzēja laikam biku vairāk tos taukus tai sārmā pavārīt - nodomāju, un berzu vēl stiprāk.- Nu tā jau nekas tīrs nepaliks! Eh, nu kāpēc man žagariņi pietrūka. Tādas niecīgas tās ziepes ir. Nu kaut cik jau tīrs tas lindracis (vienīgais) man būs, bet nedomāju, ka āpšu smaku dabūšu ārā.

RRRR...rociņas salst. izcirtu mazu caurumiņu āliņģī, bet ko lai dara vienīgais avots un tad tālu jāiet. Labi, ka nav jākāpj kalnā - tomēr mūsu Latve tāda bezkalnaina. Esmu dzirdējusi par lieliem kalniem....Tikai dzirdējusi...

- Ei, vecā - ātrāk! Govis jau laidarā kauc- bļauj mans vecis Toms.

- Eju jau eju! - eh, dzīve. Nu vajadzēja man to veco ņemt par vīru. Nu nebiju jau vairs nekāda jaunā un māte spieda. Tēvs spieda. Sak 2 govis laidarā, 3 aitas un vēl pāris vistu ar gaili. Sava iztikšana jau būšot. Vīrs, eh, nu kāds gan ir vecis. Tā jau izdarīgs. Nekāds dižais dainu zinātājs jau nav, bet kādu stirnu jau šad tad nomedī. Aizveda mani te tālu no maniem panāksniekiem, tagad mazgāju viņiem ūziņas un lindrakus. Eh, ja vien varētu aizbraukt aiz trejdeviņiem kalniem un tālāk. Kaut kur pie leišiem vai poļiem.

- Vecā, nu galīgi laiska esi palikusi. ka dabūsi pa nātrēm!

+++++++++++++++++++++

Un tagad es sēžu te jau gandrīz stundu un gaidu, kad man tā dzelzs kaste izkratīs man veļu. Ceru, ka šoreiz būs ļoti sausa. Ilgāk te nevēlos palikt - mans National Geografic žurnāls arī iet jau uz galu. Jāčāpo vien mājās. Un es pieeju un izņemu savu smaržīgo, sauso veļu un soļoju laimīga uz mājām.

Atbilde: Nē mams, man viss te apmierina un es ne par ko nesūdzos. Cik saprotu, ad jums tur kalnus apsēduši leiši. Turieties! Ja nevarat vairs izturēt, tad brauciet pie manis. parādīšu, kā te veļu mazgā. :)

Sāls

2011-01-17T14:10:00.004-10:00

Artiņa mums pārmet, ka mēs bezjēgā sāli un piparus lietojam. Kā tad mēs to pudu sāls apēdīsim, ja tikai pa kripatiņai...Lai nu kā, bet kg sāls ir beidzies, pie reizes 5 kg cukura un 6 l eļļas. Šķidrumveikals ir pārcelts un tajā vietā, kur bija, nu ir milzīga bedre. Mūsu tuvākais autobuss 33 nu jau kādus 2 mēnešus staigā pa Kingsway un apbrauc mums līkumu apkārt. Sākām iet uz Kingsway, bet ak tu žē - aizvēra staigājamo taciņu arī ciet. Tagad kaut vai lido vai lec, bet ietves nav. Un tagad es te sēžu un štukoju, uz kurieni viss tas ved. Vīza. Hā! Visi jau saņēmuši, mani te plivina. Šorīt atsūtīja, ka vajagot pierādījumu, ka man ir Visitor vīza. Un es tā gaidīju jau 5 nedēļas un tagad viņi grib to papīrīti, ko Kanādas Imigrācijas dienests mums izskata jau 4 mēnešus, kaut citiem atsūta divu nedēļu laikā. Un anketā ierakstīju, jo kamēr gaidi, tikmēr vienalga skaities Visitora statusā.....Tad iet un pirkt to nākamo kg sāls? Būt sālim mājās un uz sviestmaizēm vai jālaiž uz Eiropu. :/ (mams, kols un šķība svītriņa nozīmē - domāšanu, neskaidrību un ne visai apmierinātu sejas izteiksmi.)

Kartē: A - dzīvojam

1 - vecā pietura

2- jaunā pietura

pudele - bijušais šļidrumveikals

melnais strīpojums - ciet aiztaisītā gājejtaciņa.

Gēni

2011-01-15T13:34:00.002-10:00

latvieši izdzīvos, ka es jums saku. Vakar uz mana braucamā tika iesēdinātas trīs daiļavas. Vīri iespieda man ķepā naudiņu - nogādājiet freilenes pēc tādas un tādas adreses. Vedu savu kargo uz norādīto adresātu, bet šīs tādas manāmas un paškaļas. Visiem skaidrs, ka vedu jubilāru:

- I have a Birtday!! - ( Man ir dz.d) pie katra stūra sauc viena meitene.

Kārtējais jautājums, no kurienes mans "yea" skan savādāk kā citiem kanādiešiem (ticiet man - vairāk par yea nepaspēju pateikt, kad man jau jautā, no kurienes esmu. Būs japatrennējas pie mana Yea. :)). Un noskaidrojušas, ka es no Latvijas. Viena:

- Me too, i am latvian. (viņa apgalvo, ka ir latviete).

Sākās sačukstēšanās, jo pārējās divas vēlas tā klusu un slepus noskaidrot, kas ir Latvia).

Vārds pa vārdam un izrādās, ka meitenes vecvecāki ir latvieši. Atbraukuši te un dēlam latviešu valodu iemācījuši, bet dēls meitai gan nē, par ko viņai skumji. Un tad nāca pats jaukākais pārsteigums man. Mamma viņai ir - vietējā indiāniete...bet meitene izskatās, kā tipiska baibiņa, tikai tāda mūsdienīgāka un gaiša jo gaiša, acis zilas jo zilas. Latviešu gēns ir izdzīvotājs, ka es jums saku.

Ps. Bildē vankūver salas indiānietes.

Aizdomājos par kreiļiem

2011-01-11T15:27:00.002-10:00

Mēs dzīvojam labo roku pasaulē. Kreiļus pat Viduslaikos dedzināja uz sārta. Zinātne ir izskaidrojusi, kādos gadījumos rodas kreiļi. Pirmais variants ir embrija pakāpē, kad patiesībā ir dvīņi, bet viens vairs neattīstās, bet otrs bērniņš attīstās un piedzimst. Otrs variants ir saistīts ar kreisās puslodes smadzenēs attīstību. Kreiļiem abas smadzeņu puses ir vienādas, bet labējiem cilvēkiem kreisā puslode ir biku lielāka. Tad nu man vakar sanāca saruna ar kreili Tomku. Protams, ka viņš lepni paziņoja, ka viņam ir lielākas smadzenes kā labējiem cilvēkiem. Man gan liekas, ka tas vairāk darbojas uz to brīdi, kad cepurīte slīd nost no galvas un atsedz ausis nevis domāšanu....

Divas dienas atpakaļ bija atnākuši Evucis ar Valdi. Un tad es pamanīju, kā Tomka dod roku sveicienam. Vakarā pajautāju, lai iedod man roku, kā parasti viņš to dara. Un tad es aizdomājos. Un tad sanāca saruna. Zinu jau, ka kreiļiem nepatīk, ka visas mašīnas un pat šķēres ir domātas labējiem cilvēkiem, bet...Izrādās kreiļi jau no pirmās komunikācijas sevi sparīgi iemāca apslēpt refleksu un kreisās rokas vietā padot labo, lai gandrīz 95% gadījumā nesanāktu neveikla situācija. Viņi cenšas adaptēties. Un kreilis kreili pazīst. Abi pasniedz labo roku un abi saprot, ka nav dabīgs rokas spiediens. Nekad par to nebūtu aizdomājusies... Tikai zinu, ka apsēžoties pie datora, pelīte man būs jāpārliek otrā pusē un pie brokastu galda Tomasa krūzīte stāvēs vienā pusē ar manējo. :)

2 P

2011-01-10T12:22:00.002-10:00

Kamēr citi jau atvēruši emeilu ar jaunajām vīzām, es joprojām gaidu...Vēl nav...Un esmu spiesta strādāt zem galda un braukāt ar pedikabu. Es patiešām mīlu to darbu, bet es patiešām nemīlu iegriezties garāžā. Uz ielām ir palikuši tikai 2 P un es. Pirmais P (Patriks) ir mans boss un otrais P (Pīters) ir otrs dīvainīts, par kuru pirmais P izplata šausmīgas baumas un ar kuru mēs visi parasti slepus tomēr draudzējamies, jo P2 nav tik traks, kā to mālē P1 un var būt ļoti labs. Nelaime ir tāda, ka pārējie, kas ar viņu draudzējas ir jau nozuduši, jo nespēj panest P1, lai cik ļoti mīlētu pedikaba darbu. Katru piektdienu es velku savu riteni ārā un lūdzos, lai P1 negribētu ar mani papļāpāt vtml. Skaitu katru sekudi, kas man ar viņu jāpavada garāžā. Viens no viņa izgājieniem:

Pienāk P1 pie manis un saka, ka Jaunā gadā īre ir 150$, jo visi tik labi nopelna, ka 1/3 nestrādā. Es sakodu zobus, lai nepateiktu, ka vienīgā, kas pagāšgad nopelnīja vairāk par 400 $ biju es, bet puse nemaz netika no garāžas ārā, jo tehnika nebija kārtībā. Pateicu, ka nē - nestrādāju. Tas tik ļoti sāpēja P1 (kā nekā zaudēts drošs 150$), ka jau 3 am Jaunajā gadā saņēmu sarakstu ar 4 citiem braucējiem un cik skaistu naudiņu viņi sapelnījuši, ka drošvien nožēloju utt. Pēc nedēļas satiku vienu no tiem laimīgajiem naudas pelnītājiem.

- Es P1 ienīstu! Nopelnīju 250$ un 150$ viņš man atņēma.

Tas nav viss..Tas ir ļoti tālu no visa Visa. 15.janv tiek rīkots pedikabistu saiets un mēs rīkojam konkursu par labākajiem P1 meliem. Pagaidām labākais ir Annas, kur P1 saka, ka no nākamā gada viņam piederēs visurgājēju bizness Vankūverā. Vizinās cilvēkus iekšā un ārā pa ūdeni. Vēl joprojām gaidām.

Ko dara P2. Neatkarīgs cilvēks. Vizina visus tā pat kā mēs, bet grib pārvilināt mani uz savu komandu. ar visādiem:

- Vankūvera bija gaidījusi tādu talantu kā tu. Man ir brīvs ritenis. Pārdodu tev un tu būsi brīva no P2.

Un viņam ir taisnība, tikai es tik ļoti negribu palikt šai biznesā... Man ir citi plāni..

Pagaidām es pļāpāju uz ielām ar P2, bet mirklī, kad P1 parādās aiz stūra, tā laižu prom. Vienreiz P1 mums sekoja. Labi, ka klienti pagadījās. Toties pusstundu man nācās pēc tam klausīties, ka P2 ir parādā apdrošinātājiem, ka alkoholiķis un narkotiku tirgonis. Es māju ar galvu un man galvā ir tikai viena bilde. Kā mana dūre uzņem neprtātīgus apgriezienus un triecas P1 sejā. Par visiem maniem foršajiem cilvēkiem, kuri ir atstājuši ofisa telpas, lai kā mīlētu šo darbu, jo nespēj to dūri ietriekt viņam sejā. Bet es vēl nevaru atstāt šo ofisu, jo man nav vīzas. Un tā es katru nakti pirms gulētiešanas pagaidām iztēlojos, kā es sataisu rocīņu dūrītē un....

Gabal slēpes

2011-01-06T15:48:00.003-10:00

Viens zvans un Anna jau brauc pie manis. Nesās prāts uz sniegu. Anna bija paķērusi distanču slēpes. Vajag tikai zābaciņus. Kamēr cītīgi meklēju īstos uz pakarināmā, tikmēr patērzēju ar zābaku īrētāju. Runājam un runājam, kamēr attopamies no vienas valsts. Ja nu kāds īrē distanču slēpes Cypress, tad tur par instruktori strādā Māra, kurai dzimumdiena bija 1.janvārī. Vēl viens biedrs kuplajā latvieši dzimuši janvārī pulciņā. Vakar ienāca prātā - vieni dvīņi un mežāži. Tā ir tradīcija Latvijā septembrī un aprīlī talkas rīkot, ka tā..?.

Atpakaļ pie slēpēm. Cik atceros tad, kad pēdējo reizi līdu uz distanču slēpēm, tad zābaki bija jāiespundē starp drātītēm, zābaciņš stīvs un smags, bet pati slēpīte kādā noteiktā vietā tā smuki sanaglota ar mazām nagliņām un diklofosa alumīnija bundžiņu. Ielāps no laikiem, kad man brālis cītīgi pārliecināja, ka tramplīns ir forša lieta un manā vienīgajā lēcienā manas importa slēpes no Igaunijas - Visu laikam - pārlūza uz pusēm.

Šodienas zābaciņi mīksti, maza sasaiste purngaliņā, apakša rievaina, nevis gluda, lai labāk slīd un slēpotāja tāda attapīga un veikla.

Slēpes gan tā nedomāja. Pa kalnu nesa manas tievās līstītes katra uz savu pusi, es pa vidu - kājiņas cenšos salikt kopā, bet nu ni negrib tā gluži nākt kopā. Kalna beigās ir ar palēcienu atpakaļ jāsaliek. Izdomāju drosmīgi iet pa kupenām, kur sniegzābaki staigā - nu tādi kāpelētāji ar raketēm kājās. Pabraucām, pabraucām, bet slēpītes nu ļoti negrib griezt pa kalniņu lejā braucot. Nūju iespraužot zemē, tā tev ļauj padusēm sasveicināties ar kupenu. Toties silti. Neraugoties uz lietu un sniega kupenām krītam uz galvas, abas esam ļoti apmierinātas un noteikti tuvākā laikā brauksim vēl, jo man ir tāda sajūta, ka es beidzu tieši tad, kad sāku tā tīri profesionāli laist eglītē pa kalniņu un noliecos pa kalniņu braucot lejā arī tā tīri graciozi. Nu man jau liekas, ka īsta slēpotāja.

Kamolā tinēja - Imants Skrastiņš - Mikrofons 1980

2011-01-03T18:15:00.001-10:00

40 min atpakaļ iestājās mana nākamā dekāde. Būs vien jāpārlec atkal uz citu lauciņu un jāķeksē citos kvadrātiņos kā bija pierasts. Eh, nav viegli. Tagad domāju, kā man būtu jāsāk uzvesties...Piegāju pie spoguļa. Grumbas it kā vēl nav. Biju stundu atpakaļ veļasmazgātavā, kur kāds jaunietis nogāja garām un nošļupstēja:

- You are beautiful (tu esi skaista).

Apskatījos apkārt. Ir jau iespēja, ka viņš to teica tam mazgājamam aparātam, bet gribas ticēt, ka nē...Bet vispārīgi...Skumīgi. Vecums ir tāds, bet jūtos it kā man būtu 21 gads un es nespēju pieņemt to skaitli 30. :(

Mams, varbūt tomēr kaut kas te nav tā? Tu mani uzreiz paņēmi no slimnīcas vai brauci pakaļ? Pie reizes - kad es dzimu, vai mēs bijām Maskavas laika zonā vai mūsējā? Un ko dara Mora?

Paldies mams! :D

un te dziesma, kura manā dzimšanas brīdī ir hīts.

Polārlāču pelde

2011-01-02T15:46:00.004-10:00

-Nu Tomašēvic, nu ejam..

- Tad tu to biji domājusi nopietni?

-Nu Tomašku, nu kad es tev ko nenopietnu... Nu tad ejam.

-Pagaidi biku - un Tomeks iziet uz balkona. Balkons atrodas tieši virs English bay un nevar nepamanīt milzīgus cilvēka pūļus virzamies pie pludmales.

-Nu, jā, laiciņš jau labs, bet medutiņ, man tā kā negribas īsti..

-Tu gribi teikt, ka neesi spējīgs uz to?

- Hā, šito kārti nevari izspēlēt! - Tomeks smaidot norūc...

-Tad tomēr nevari. Labi, vismaz paskatīsies, kā es to daru. Būs, kas fotogrāfē...

-Kurš teica, ka nevar? Vienkārši šodien nejūtu, ka gribu. Varbūt pamodināt Alisteru un Renē. Viņi ar it kā gribēja..

- Tomašku, viņi vakar bija gatavi iet un peldēt naktī, bet es domāju, ka viņi tagad ir gatavi tevi nogalināt, ja iesi modināt - cik atceramies, tad viņi aizgāja čučēt ap sešiem...

- Nu labi, ejam...

No prieka palēkdamās sāku vākt mantas un tad atkal apstājos pie skapja ar Artiņas mantām. Tās visu laiku gaida. Gaida un gaida un kā nesanāk labs mirklis viņas stūrēt uz mājām, tā nesanāk. Eh, paņemšu vismaz mugursomu.

Hops, hops, esam pludmalē. Esam jau pie galda un piereģistrējušies un mīcamies gar galveno eju. Komentētājs paziņo, ka ūdenī +6 grādi un ka saradušies ap 6000 cilvēku un lai tas plikais uzmanās un visi, lai saķemmējas, jo diemžēl šis pasākums ir tik starptautisks, ka Japānā noteikti mūs novērtēs. Nesiet taču Kanādai godu.

Tomeks stāv un skatās uz mani. Es skatos pretī un saprotu, ka šajā mirklī mans vīrietis domā, ka nu kāda mārutka pēc ir izvēlējies šito meiteni par draudzeni. Sarunājam, ka viņš mani fočēs un mantas pieskatīs, bet es metīšos pēc trofejas.

Un tad pūlis sāk šalkt, tiek taisīts vilnis, visi izģērbjas un ir gatavi lielajai ekstāzei. Tomeks paskatās uz mani:

-Aiziet, skrienam ar kopā!!! - un tu redzi, ka viņš ir pūļa ietekmēts. Nepaiet ne mirklis un viņš ir šortos. Pāris nepareizas fotogrāfijas ar mani un mēs esam gatavībā. Pūlis kauc un gaida dongu. Un IRRRR!!!

Visi skrien uz ūdens pusi. Kamēr mēs tiekam pāri ledusaukstam smilšu laukam, tikmēr milzīgs daudzums jau ir paspējis izpeldēties un skrien atpakaļ. Atpakaļ ceļa vairs nav. Ir jākustas visiem kopā. Es pat īsti nesapratu, kurā mirklī biju slapja, jo visapkārt šļakatas un dauzoņas lēkā - kā tādas sardīnes izmestas no laivas. Tomeks ar tādu preicīgu seju lēkā pa auksto ūdeni.

Heiiii... pāris minūtes un skrējiens pēc drēbēm. Silti. Tikai pēdas gan nejūt. Nākamgad skriesim čībiņās. Pāris minūtes un mums ir pirmais vimpelis, ka esam piedalījušies. Spriežot pēc pūļa medaļa daudzuma - citi to dara jau 20 gadus. Jaunāko redzēju 5 gadi, vecāko - ap 80. :) Un tradīcija cēlās no pāris puikām Vankūverā 1920 gadā.

Te vēl viens piemērs tam, kā mans Tomka fotogrāfē. No tās pašas dienas, kurā mīļi palūdzu nobildēt kopā ar jenotu

Un te īss video ar trakiem kanakiem. :)

http://www.youtube.com/watch?v=MDNpUJr0ieY&feature=related

1:37 kreisajā lejā stūrītē var redzēt mūs abus.

Laimīgu Jauno!!!

2010-12-30T21:20:00.002-10:00

Ko es darīšu Jaunajā? Nezinu. Es pat vēl īsti nezinu par rītdienu, kur svinēšu un ar ko. Nu ar Tomku... Esmu Jaungada plānošanu uzticējusi diviem nu ļoti relaksētiem cilvēkiem. Tagad gaidu, kas no tā sanāks. :D Paga idām gaidu, kad man uztaisīs tēju viens no relaksētajiem... Pirms miedziņa..

Laimīgu Jauno Gadu no burvīgās Vankūveras!

Tiešais mārketings

2010-12-29T17:57:00.004-10:00

-Biļetītes, biļetītes!

- Cik?

- 175 $

- Nu, nē..- Tomeks nošalca.

Pagriežam galvas uz otru pusi un redzam, ka džeks noskaita 60 $ meitenei pa biļetīti.

- Biļetītes, biļetītes. Pērkam un pārdodam.

Tirgus liels un cilvēki sāk pamazām pulcēties ap 5 bļaujošiem onkām.

Paiet mazs brītiņš un Tomka ķer aiz krāga citu pārdevēju.

- Cik?

- 250 $

Nāksies pagaidīt. Izskaitļojam, ka apkārt stāvošie laikam grib maksāt vairāk, kā mēs esam nolēmuši, bet pacietīgi gaidam, lai saprastu, ar ko tas beigsies. Skaidrības labad - esam pie Rogers Ledus halles un mēģinam dabūt biļetītes un Canucks un Flyers spēli. Gribas tak Bārtuli redzēt. :)

Cenas ar katru minūti tieši pirms spēles pieaug jau līdz 275$. Mums ir cerība, kad spēle sāksies, tad cena kritīs. Tā arī notiek. Cena 10 min pēc spēles sākuma jau ir tikai 200$ pa biļeti, bet mēs gribam 60 $ un ne vairāk. Uz laukuma parādās onka, kas no meitenes biļetes nopirka pa 60$.

- Cik?- Tomka jautā.

- 200$

Ak tu viens.!!! pagaidam vēl 15 min un saprotam, ka gribētāju ir vairāk kā biļetīšu un lienam uz skytrain pusi. Pēdējā cena - 175$... Nu nepaveicās šoreiz. Bija palikušas tikai labo skatu biļetītes. Jāmēģina februārī uz Skrastiņa spēli aiziet..

Tirgus izpētīts un princips skaidrs. Flyers pārāk pieprasīts. :)

Zs

2010-12-27T20:06:00.002-10:00

Pārēšanās svētki oficiāli ir beigušies. Kā vienmēr ir palikušas tikai piparkūkas un pelēkie zirņi, ko noteikti rīt no rīta ar prieku apēdīšu. :) Šodien pat nācās štukot, ko kopā ar to lasi ēdīsim. Beigās Tomiks sabēra brūnos rīsus kopā ar griķiem, nu tā lai nav jāstiepjas uz veikalu. Vēderiņi smagi - grūti mums te. Pirmajā Zssv vakarā gan tās tradīcijas pie poļiem biku vēderiņu pataupīja. Varšavā ir tradīcija, ka uz galda liek tikai vienu ēdienu un tad pa vienam tā visu vakaru ēd. Līdz plkst.2 naktī bijām tikuši līdz astotajam ēdienam un nācās braukt mājās tā arī Tomka bigosu un manu magoņstrūdeli nepagaršojuši. Toties mani pīrāgi garšoja gan (ēsts tika pēc 12, jo viņi gaļu neēd Zssv vakarā). Nu tā noēdās..Un mums pat bija īsts gruzīnu vīns. Pēc pāris stundām gan mums ienāca prātā, ka tas ir ASV Džordžijas štats, bet Kindzmarauli nosaukums beigās mūs pārliecināja.

Un ēdām mēs nākamajā dienā un aiznākamajā...Ēdām no pidžammām neizkāpuši. Un pa vidu skatījāmies veco labo Jeralaš youtubā.

Un man salavecis atnesa ebook (elektroniskā grāmata, kur var grāmatas salādēt un lasīt. Kaut vai 1000 grāmatas).

Vakarnakt bijām Ugandā. Safočējāmies pie ezera kalnos ar sniegu un pats jaukākais - kad bija jāmaksā taksistam par ceļu, Tomiks mani pamodināja.

23.decembris

2010-12-23T19:35:00.005-10:00

- Eva, drīkst es tevi saukšu par Evu?

- Ja tev nekas nav pretī pret Eroniku?- atbildēju Veronikai, ar kuru kopā apkalpojam poļu ceptuvē.

Nedēļa ir vienās magoņstrūdelēs un biezpienkūkās. 95 % klientu ir poļi. Un tādi biku spītīgi viņi. Es viņiem angliski, šie man poliski. Es angliski. Šie vienalga poliski. Tā teikt māca slinko jaunieti, kas negrib runāt poliski. Bērni poļu ģimenēs negrib vispār poliski runāt. Saprot, bet nerunā...Viņi domā, ka esmu šis gadījums. Un tad nu man ar nekas cits neatliek kā savā akcentā vervelēt un skatīties uz reakciju. Viens tantuks tā apskaitās uz mani, ka es negribu poliski, ka atskrēja pasūdzēties Gošai - priekšniecei, ka redz es esot pieliekusies un man tik plika mugura esot bijusi, nu tik plika!!! Un apkārt tik daudz jaunu vīriešu. Uj, uj. Goša noskaitās uz viņu ne pa jokam.. Man gan vairāk interesē to jauno vīriešu viedoklis manas plikās muguras jautājumā. Tiešām tik brrriesmīga, ka jākauc?. :) Bet pārējie poļi pacietīgi smaida un saprot mani. Olai un Eronikai tik ļoti iepatikās, ka palūdza, lai es vienmēr poliski ar viņiem runāju - esot tik mīksts man akcents. Lai nu kā - notiek mana integrācija. 25.decembī integrēsies Tomasz, tā kā ir godīgi:)

Pa sprīdim jau saceptas piparkūkas, uztaisīts rosols un cepumdesa. Rīt vēl pīrāgi palikuši. Atstiepu mājās eglīti. Tomijs strādāja ar saviem tārpiem tā, ka pat mājās netika. Bet toties ar kādu prieku ņēmās ap eglīti. Canadian tire pārdeva mantiņas par 10 c gabalā, jo visi citi te jau egles nedēļu ieprieš rotā. Tad nu analizēja paralēles, vilka strīpas un skatījās krāsu kombināciju. Es uzspraudu egles galā paštaisītu enģeli ar golfa bimbiņu galvā, bet bildē neielīda.Tāda nu ir mūsu pirmā īstā egle Kanādā (Latvijas egles gan smukākas ir).

Ziemassvētki, bet man tāda skumīgs prāts biku. Jau 5 gadus neesmu bijusi mājās Ziemassvētkos...Arī pasts no LV laikam neatnāks laikus, jo kāds no maniem tuvākiem radiniekiem aizmirsa norādīt adresātu, ka jāgaida vien kamēr mājas saimnieki aizčāpos pakaļ un atverot sapratīs, ka tas man. Ceru, ka tur nav rīsi, citādi vēstuli man neredzēt. :)

Skumstu pēc jums un vienmēr atcerēšos to veselības skrējienu ar JB, ko mams organizēja apkārt mājai plikām pēdām. Atcerēšos tos 2 trušus zem egles, ko krustmāte man uzdāvināja....un brišanu pēc eglītes... Lai Jums jauki Ziemassvētki!

Neglītie džemperīši

2010-12-18T12:48:00.003-10:00

Pirms Ziemassvētkiem Vankūverā notiek balles neglītajiem džemperīšiem. Atsaucība ir tik liela, ka izskatās, ka visa Granvill iela staigā džemperos ar ziemeļbriežiem (Bridžita Džonsa). Ja vien man būtu tāds džemperītis...

Vankūvera, ja kas kļūst man maziņa. Ik pa laikam kāds zina mani no Olimpiādes laikiem vai no pedikaba. Aizeju liet vīnu liquir veikalā un kādi 3 paziņas uzskrien virsū. Braucu ar riteni un vakar satiku 8 cilvēkus (kolēģus, draugus, paziņas). Maziņa tā pilsēta vai es liela? Tad vēl iedomājos, cik daudz fotoalbūmos esmu iekļuvusi.. nesen lasīju, ka facebook gatavo cilvēku atpazīšanas programmu. Vai man dieniņ...Tas gan nebūtu labi!! cik riteņbilžu man gan nebūtu...uj..

Un man pašlaik visi uzmācas ar darbu. Visi trīs mani darbi raujas un plēš mani uz pusēm.. Nu nevaru, nevaru, par kuru laiku, tad pušķošu eglīti un piparkūkas cepšu. Mīklai viss beidzot ir sadabūts. Tikai nav laika atrast to Ziemassvētku sajūtu. Svinību pasākumi jau ar it kā sagatavoti. Svētdien ar poļiem un čehiem te pat pie 29tā skytrain stacijā, bet 25 tajā kopā ar 6 jauniešu latviešu ģimenēm Čilivakā kādā milzīgā mājā ar egli un visu pārējo. Un skaidrs, ka manam Tomkam beidzot ir jāiemāca vismaz viens pantiņš pie egles. Eži, eži, mazie eži..

Piast bakery

2010-12-16T21:09:00.002-10:00

Ziemassvētki nāk un es cītīgi strādāju zem galda poļu ceptuvē. Kopā ar Olu un Gošu. Ola ir saīsinājums no vārda Olga - jau teicu, bet Goša no Maugožota. Man gan tētis par gošām govis sauca... Tā mēs cepjam kūkas, maizi un klinģerus. Šodien sarullēju veselas 60 magoņruletes. Sākot ar pirmdienu veikalu gāzīs riņķī... Goša man pastāstīja, ka abi ar vīru savu ceptuvi atvēra ļoti agri. Viņai bija 24 gadi un viņas vīram tikai 20. Neviens viņus nav ņēmis pa pilnu sākumā un klienti rējuši, ka tas nav labi un tas ne tādas formas, lai sauc īpašniekus. Un neticēja, ka viņi īpašnieki. Tad nu abi sāka dzejot pasaciņu, ka redz ceptuve pieder vecākiem un viņi tikai piestrādā...Tā vairākus gadus. Ir pagājuši 20 gadi. Ir māja Coquitlamā un 3 bērni. Visi braukā 2 reiz gadā atpūsties uz Karībjūru, Kšistofs (vīrs) vēl joprojām švaki runā angliski, par ko viņas bērni kautrējas, bet pats galvenais - ik pa laikam ienāk kāds klients un lepni paziņo, ka atceras šo ceptuvi vēl no laikiem, kad viņu vecāki valdīja pār uzņēmumu. Ak, vecie labie laiki. :)

Mjaukats

2010-12-14T16:17:00.002-10:00

Tomeks strādā privātā mājā. Kopā ar Daņušu - UBC profesori un viņas vīru Rišardu, kas ir kuģa kapteinis ar amizantām ūsām un izbraukājiea ar pašu Žaku Kusto. Mājā dzīvo arī Anita, kas ir japāņu masāžas Šiatsū studente. Anitas dēļ arī ierados mājās, jo viņa visus tur masē - vairāk gan staipa un spaida punktus. Nu tā par velti, jo viņa mācās un pēc likuma naudu nevarot ņemt. Mēs tad arī katru nedēļu saņemam pa savai masāžai. Man tas gan vairāk tika, jo Tomka Anitai apgalvoja, ka esmu cilvēks, kas nemāk atbrīvotie un lai mani beidzot tak nomierina. Pēc sesijas Anita gan apgalvoja, ka man stresa ķermenī nav, un es ļoti lieliski māku ar to tikt galā, bet Tomkam gan ir iespringums. Hā!!! Tāds privāts mīļš atpakaļ iemetiens....:)

Nu un mājā arī ir kaķis. Melns. Liels. Runcis. Viņa alorgēns nonāca pie manis tikai pēc divām stundām, neraugoties, ka minkāns ļoti sabiedrisks un uz spēlēšanos kārs kaut jau cienījamā vecumā (12) un neklātos tā uzvesties. Par minkānu ir ļoti mistikām vadīts stāsts. Viena no Tomkas darba specifikām ir vasarās braukāt pa skaisto British Colombia un stikla traukos liet upes ūdeni un dūņās, lai pēc tam ziemā apskatītu, kas tad tajos ūdeņos mīt. Un tas parasti notiek ļoti tālu tālu mežā, kur nav vairs nekādas civilizācijas. Bija tāds gadījums ar to minkānu. Staigā Danuša ar Rišardu pa mežu un pēkšņi viens:

- Mjau!

Dziļā mežā, kur tikai lāči, lepardi un vilki.

- Mjau! - izlien no krūma mazs kaķēns. Novārdzis un mjauko.

- Mjau!!!

Danuša iedeva viņam vienu donatu -pončiku un mazais vienā rāvienā apēda to bulku, kas bija smagāka pa viņu.

Paņēma minkānu līdzi. Visu ceļu viņš tikai mjau un mjau, galvu izbāzis no somas laukā. Tā arī deva vārdu: mjaukats (vai Mjaukots - īsti nesapratu angliski vai poliski). Un līdz pat šai dienai nav skaidrs, ko kaķis darīja tik tālu no civilizācijas.

mjaukata stāsts:

Mjau. Staigāju tā savā nodabā pa mežiņu. Mjau. Skatos kāds nāk. Mjau. Ne lācis, ne vilks. Mjau. Un skatos - rokā smaržīga bulciņa. Mjau. Es - Mjau!. viņi brīnās. Es vēlreiz - Mjau. Kamēr iedeva man to bulciņu. Paņēma mani līdzi. Whatever (kāda tam nozīme) - te vai tur, tāpat īsti man mērķa nebija. Mjau. Sēdēju gan visu ceļu somā un turēju galvu ārā, lai vajadzības gadījumā ceļu atcerētos. Mjau. Tā līdz pat šai dienai nevaru saprast, kur tādā nekurienē cilvēki uzradās?

Ps. uzzināju, kāpēc te akas neurbj. Jo gruntsūdeņi satur tik daudz toksiskuma sakarā ar vulkāniskām aktivitātēm, ka tas ir bīstami. Jāiztiek vien ar to pašu, kas no kalna kūst.

Krāpnieki

2010-12-11T15:05:00.002-10:00

- Kur ir tuvākais hotelis?

- Nu, viņi visi būs aizņemti, ir tak Ziemassvētku laiks - Es gan šo vārdu nelietoju, jo te tos sauc par Brīvdienu svētkiem - daudzo reliģiju klātesības dēļ.

- Man vajag taksi.

- Takšu tur nebūs. Viņi visi ir aizņemti.

- Man ir 50$ Bet tikai Amerikāņu dolāri, ja tev būtu, ko izdot, varbūt, ka vari aizvest pie takšiem?

- Labi, tas ir pie Burrard tilta. Viņi visi tur nāk lejā. Bet man būs tikai kanādiešu dolāri.

- Žēl, bet ko lai dara.

Ieveļas tantuks iekšā.

- Tu esi no Amērikas? - nu gan dīvains jautājums no tantuka.

- Nē, Latvijas. Un jūs?Kanāda?

- Seatla. - vēl jo dīvaināk. Tantuks Amerikānis un nepamana, ka man nav Amērikas akcenta.

Sākās takšu ķeršana. Kamēr vienu noķeru ielas vidū, Tantuks skrien pie takša. Es meklēju 40$, bet taksists neiztur spiedienu no aizmugurējām mašīnām un pārbrauc ielas otrā pusē un savāc pārīti. Ņemu tantuku vedu tālāk, bet pirms tam jau sagatavoju manus 40$, lai taksistiem mierīgs prāts. Tantuks nostopē taksi, iespiež man saujā 50$, paķer manus 40 un hops taksī iekšā. Es....Nu ne jau par velti 3 gadus bankā nostrādāju un šitādus dolāriņus pēc taustes ar acīm ciet pazīstu. Milzīgā lēcienā atrauju durvis:

- Ej, nav īsts. Dod atpakaļ man naudu! - izrauju savu naudu un iespiežu saujā viņas 50$ atpakaļ.

Tantuks rīstās un tēlo, ka neko neesot zinājis, bet es sadusmojos uz sevi, ka es tā mēģināju palīdzēt..

Ja kas, tad Evucim atnāca ziņa par vēl kādu krāpšanas variantu Vankūverā. Ja redzat raudošu bērnu, kurš grib mājās un uzrāda jums adresi. Nevediet. Vediet uz policiju, lai tie ved.

Nu jā, bet konkrēti vakar bija laba diena. Bija man onka, kurš zināja Rīgu un kuram esot bijis piedāvājums strādāt Gazprom. Kā izteicās, ka bizness esot bijis tik riskants, ka negribējies sēdēt cietumā. Lai arī, ko tas nozīmētu, viņš man iedeva 100$ par īsu pabraukāšanu un teica: Priecīgus Ziemassvētkus!.

Un bildītē mēs redzam, ka mākam arī smuki uzposties un tēlot sulaiņus un mājsaimnieces. Gan pēc stundas mans priekšautiņš bija sarkans no vīna... Tas jau ir cits stāsts.

De žavu.

2010-12-09T09:44:00.003-10:00

Tāds lietains, draņķīgs ciklons uznācis. Braucam ar reičelu uz Rodžers hokejhalli, kur vajadzētu koncertam beigties. Iepriekšējā dienā nopirku Egg Nogu ar domu beidzot pagaršot viņu dārgumu, bet vajag arī rumu nopirkt. Naudas nav. Braucam. Reičela pa priekšu, es aiz. Ta da dā!!! Skatos krustojuma vidū guļ galīgi slapš 10 dolāru papīrītis. :D pat augšēji spēki grib, lai nogaršoju Egg Nogu. Ieskrienu veikalā un nopērku mazo Kapteini Rītiņu. ..Vēl ir laiks biku līdz koncerta beigām. Piebraucam, auksts. Izskatās, ka koncerts jau beidzies. Visa braukāšana par velti. Stāvam salijušas.

- Ei, Reič, zinu, ka neatteiksi. Paņem vienu mutīti uz bēdām, ka Patriks mūs šitā atkal piečakarējis.

Reičela paņem. paņemu arī es. Egg Nogam vēl pietiks. Galvenais, lai mums silti. Un tad es ieraugu policistu.

- Iešu aprunāšos pa to koncerta lietu.

- Labi.

Pieeju pie policista un prasu, vai koncerts jau beidzies

-Jau kādas 45 min atpakaļ, - un pielien man bīstamu tuvu. Jau saprotu, ka jaunais smuidrais un izskatīgais policists elpo man virsū. Tas nozīmē, ka ja es atvēršu muti, tad viņš sajutīs manu rumu.

Un viņš tik runā un runā. Un es tik: ekh, yee un visādas citādas zilbes cenšos izspiest no sevis, kas nebūtu viņa virzienā -jāāāa...

Un tad kā De žavū nāk prātā 1998.gada rudens, kad es kā 12.klases skolniece devos iesvētīt jaunos 10.klasniekus ĀVĢ. Pie skolas mana draudzene Baibiņa tik mīļi mani pavadīja un teica:

- Nu paņem vienu mutīti šampanieša. Tikai vienu. Uz svētkiem.

It kā jau pilngadīga es. Alkohols ar īsti negaršo, bet nu labi. Viņa tomēr jauka.

Vienu mutīti un dodos iekšā skolā. Un tur....Stāv vestibilā bariņš skolotāju. Kādas 12. Direktore pienāk pie manis un :

- Uzpūt

Uzpūšu. Un tad sākās tracis, ka es alkoholu lietojusi, apdzērusies. marš ārā no skolas. kas vēl nebūs!!! Izdzina. Un goda vārds - vienu mutīti paņēmu. Tādu maziņu. :D

Egg Nog- man par saldu. Garšīgs jau, bet kā Beily's. vienu glāzi dzersi stundām - tik trekns un salds.

Sapņi

2010-12-08T14:55:00.004-10:00

3 dienas atpakaļ tikām pie lielas gultas. Beidzot tā smuki apsēsties var un teikt-Jā, mums ir mēbele. No rīta gan bija jāpietur Tomeks, lai neizkrīt, jo viņam no augstuma palika bail, bet kaut kā aizsniedzās līdz zemei..Un gultu pārvietojām. Guļam ar galvu uz Austrumiem tagad.

Saka, kā nolikta gultā, tā gulēsi. Guļu labi. pat pa 10 h, bet man abas naktis tādi spilgti sapņi parādījušies.

Sapnis Nr.1 esmu baznīcā. Tāds klusums. Saku, ka gribu redzēt spoku. Spoks parādās sievietes izskatā un sāk man lidot virsū. Es saku, ka negribu redzēt spoku. Viņa pazūd. Tad es atkal saku, ka gribu redzēt spoku. Un viņa sāk maršēt uz manu pusi. ..Tālāk es pamodos, jo Tomeks man jautāja, kā gulēju jaunajā vietā. Viņam rādījušies jokaini sapņi, bet neko neatceras.

Nākamā nakts. Sapnis Nr.2...man ir izaugušas koka atvases. Tieši no krūtīm. Nogriežu, bet nepaiet ilgs laiks, kad ataug. Es pamazām cīnos un griežu un griežu nost zaļos asnus, bet tad vienā mirklī pamanu, ka man visa mugura ar maziem asniem un es neko vairs nespēju izdarīt. Apaugu ar lapām kā koks. Kāds gudrais man iesaka, ka jārauj ārā ar visām saknēm, nevis jāapgriež, bet es saku, ka rētas paliks...Un tad kad tas viss izskatījās jau bezcerīgi, mani Tomeks pamodināja, lai pajautātu, kā gulēju.

Dažādā Polija

2010-12-08T14:06:00.004-10:00

Līst. Nu baigi gāž. Pagājušo nedēļu bija tik jauka saulīte un kalni izskatījās pasakaini. Mēs pat ar Tomku aizbraucām pirms tam uz Cypres pasnovot. Mani tur sagaidīja patīkams pārsteigums. Pārdeva man biļeti pa jauniešu cenu (12- 18 gadus veci). :) Tomkam gan pieaugušo cenu paprasīja.

Kamēr līst, es šmorēju pa māju. No nākamās nedēļas strādāšu ļoti daudz poļu ceptuvē, kur katrs otrais man apjautājas, kur tas jaukais puisis Tomass palicis. Nu jā siržu lauzējs sievietēm līdz 6 un pēc 60. :) Mēs ar Olu (lūdzams izrunājam šauro "o'nevis "oa" skaņu - tas ir saīsinājums vārdam Olga) šiverējam aiz kasēm un nekādīgi netiekam skaidrībā, kā Tomka tik smuku to gaļu sagrieza un sapakoja. Mums sanāk kaudzīte nevis smuki izklāta gaļiņa, un ietinamais mums izskatās, tā it kā kreilis to būtu darījis. Nu varbūt tāpēc, ka Tomka ir kreilis...nezinam, bet nu saimniekojam. Un stāsts ir par to, ka Polija ir liela valsts. Poļu ir vēl daudzāk. Nesen uzzināju, ka Čigākā ir lielākais miljonu daudzums poļu aiz Varšavas. Biku šokējoši. Ola ir no Lodz apgabala - AustrumZiemeļpolija. Kādreiz saukts par Prūsiju, jo tur baltu tautas mitinājās, kuras par izmirušajiem Prūšiem sauc. Kad braucu ar mašīnu cauri, tad daudzu ciemu nosaukumi ir biku baltiski. Piem. Elki. ...

Nu labi, bet kas man pārsteidz. Ola zina daudzus mūsu ēdienus. Pati taisa cepumdesas un vinegretus, siļķes kažokā utt. Kad es savam Tomkam, kurš mitinās tieši 99 km no Vācijas robežas, pirmo reizi teicu, ka taisu rosolu, viņš bija pārsteigts, kad uz galda tika uzlikti salāti. Rosols viņiem ir vistas zupa. (ļoti garda). Kad Sveta Kiprā viņam nolika priekšā siļķe kažokā salātus, tad Tomeks smuki visu samaisīja - nu tā kārtīgi - mēs pat nepaspējām iekliegties. Cepumdesa? Kas tas? Buberts - vai tā ir putra. un tā tālāk un tā jo projām. Vinegretam starp citu jābūt salātu mērcei pēc Rietumpoļu domām.

Un tas pats notika ar tradīcijām. Svētā Jan dienā Rietumpolijā viņi uztaisa skatuvi un dejo, bet Austrumos vēl joprojām liek degošus vainagus ūdenī, mazgājas rasā utt. Ola gan bija pārliecināta, ka Jāņi ir slāvu tradīcijas. Es protams izskaidroju, ka visi Indoeiropieši svinēja.

Tālāk mani tas noveda pie mazas izpētes un atradu vēsturisku sižetu youtubā par prūšiem un to ietekmi Austrumpolijā.

http://www.youtube.com/watch?v=tsUrJf9kGE0

Ja nu kādam vēsture interesē - latviešu valodā mammu.

Un paldies Artiņai - mani dokumenti iesniegti. Tagad tikai jātur īkšķi un pēc 3 nedēļām būšot atbilde....Man tā te patīk. Nu ļoti ļoti......

Grāmatas

2010-12-07T18:42:00.002-10:00

Ko Ievai iesākt tumšajās dienās, kad līst un vienai negribas braukt uz kalna? Esmu sastādījusi savu simtnieku grāmatām, kas būtu jāizlasa. Twilight (Krēsla) te neatradīsiet. :)

1. Watership Down, Richard Adams

2. Brave New World, Aldous Huxley
3. A thousand Splendid Suns, Khaled Hosseini
4. Fahrenheit 451, Ray Bradbury
5. Non-Violent Resistance: Satyagraha, Mohandas K. Gandhi
6. The Wonderful Story of Henry Sugar and Six More, Roald Dahl
7. Island, Aldous Huxley
8. Green Shadows, White Whale, Ray Bradbury
9. In the Penal Colony, Franz Kafka
10. The Catcher in the Rye, J. D. Salinger*
11. The Last Battle, C. S. Lewis
12. Borderliners, Peter Hoeg
13.
14. Our Town, Thornton Wilder
15. Beware the Fish!, Gordon Korman
16. One Day in the Life of Ivan Denisovich, Alexander Solzhenitsyn
17. The Mouse That Roared (series), Leonard Wibberly
18. Night, Elie Wiesel
19. Cat’s Cradle, Kurt Vonnegut Jr.
20. The Short Stories, Ernest Hemingway
21. The Great Gatsby, F. Scott Fitzgerald*
22. Antigone, Sophocles
23. I Sing the Body Electric!, Ray Bradbury
24.
25. All Creatures Great and Small (series), James Herriot
26. Babar’s Anniversary Book, Jean and Laurent de Brunhoff
27. Pigs Might Fly, Dick King-Smith
28. James and the Giant Peach, Roald Dahl
29.
30. Gandhi on Non-Violence, Mohandas K. Gandhi
31. The Little History of the Wide World, Mable Pyne
32. The Magus, John Fowles*
33. The Silver Chair, C. S. Lewis
34.
35.
36. A Lesson Before Dying, Ernest J. Gaines
37. The Metamorphosis, Franz Kafka
38. The Zucchini Warriors, Gordon Korman
39. The Celery Stalks at Midnight, James Howe
40. Raise High the Roof Beam, Carpenters and Seymour: an Introduction, J. D. Salinger
41. Beloved, Toni Morrison
42. To Kill a Mockingbird, Harper Lee
43. The Things They Carried, Tim O’Brien
44. Julius Caesar, William Shakespeare
45. Danny, Champion of the World, Roald Dahl
46. The Illustrated Man, Ray Bradbury
47. The Time Garden, Edward Eager
48. The House at Pooh Corner, A. A. Milne
49. A Medicine for Melancholy, Ray Bradbury
50. 40 Stories, Donald Barthelme
51. Matilda, Roald Dahl
52. The Joy Luck Club, Amy Tan
53. Losing Joe’s Place, Gordon Korman
54. Uncle Wiggily’s Story Book, Howard R. Garis
55. Nine Stories, J. D. Salinger
56. The Waste Land, T. S. Eliot
57. The Wind in the Willows, Kenneth Grahame
58. No Coins, Please, Gordon Korman
59. The Just So Stories, Rudyard Kipling
60. The Voyage of the "Dawn Treader", C. S. Lewis
61. Franny and Zooey, J. D. Salinger
62. The Best Christmas Pageant Ever, Barbara Robinson
63. The Peace Book, Bernard Benson
64. The Cask of Amontillado, Edgar Allan Poe
65. Treasure Island, Robert Louis Stevenson
66. The Adventures of Tom Sawyer, Mark Twain
67. Boy, Roald Dahl
68. Nothing But the Truth, Avi
69. Little House on the Prarie (series), Laura Ingalls Wilder
70. The Toynbee Convector, Ray Bradbury
71. Sadako and the Thousand Paper Cranes, Eleanor Coerr
72. The October Country, Ray Bradbury
73. Charlie and the Great Glass Elevator, Roald Dahl
74. The Martian Chronicles, Ray Bradbury
75. Bunnicula, Deborah and James Howe
76. Charlotte’s Web, E. B. White
77. The Lion, the Witch, and the Wardrobe, C. S. Lewis
78. A Semester in the Life of a Garbage Bag, Gordon Korman
79. The Haunted Bookshop, Christopher Morley
80. We, Yevgeny Zamyatin
81. Magic or Not?, Edward Eager
82.
83. A Christmas Carol, Charles Dickens
84. Driving Blind, Ray Bradbury
85. Long After Midnight, Ray Bradbury
86. Early Stories, Anton Chekov
87. Marcovaldo, Italo Calvino
88. Dubliners, James Joyce
89. Fantastic Mr. Fox, Roald Dahl
90. Quicker Than the Eye, Ray Bradbury
91. Miracle on 34th Street, Valentine Davies
92. A Tale of Two Cities, Charles Dickens
93. How to Play Better Baseball, C. Paul Jackson
94. Dear Mr. Henshaw, Beverly Cleary
95. The Golden Apples of the Sun, Ray Bradbury
96. Frog and Toad are Friends (series), Arnold Lobel
97. I Will Adventure, Elizabeth Janet Gray
98. The Velveteen Rabbit, Margery Williams
99. Mossflower, Brian Jacques
100. Who is Bugs Potter?, Gordon Korman

Ja nu gadījumā kādam ir ieteikumi - uz priekšu. Aizpildīšu tukšās vietas. Tukšās vietas radās, kad dzēsu ārā grāmatas, kuras jau izlasītas un tās sakrita ar manām domā: 1984 - Orvels, Mobijs Diks, Dikensa Lielās cerības.... Tapēc arī paņēmu šito sarakstu.

Tikko izlasīju Inuita memuārus - par aizpolārā loka dzīvojošu cilvēku mūsdienās. Nu tik laba!

Raudiens

2010-12-06T20:06:00.002-10:00

Vēl sestdien darbā domāju: Nu kad tā reiz pa īstam esmu laidusi piņņu vaļā. Nu tā no sirds, lai labāk paliek. Tā ar visu galvu. Neatceros. Bezsirde tāda. Drīzāk jau pārāk viss labi un sakārtots....Nezinu.

Jau divas dienas cīnos ar vīzu. Esmu tik iespringusi, ka īsti neko nevaru izdarīt. Nezinu, kam ķerties klāt. Stress - tā to sauc. It kā jau nekas liels. Ja šogad nē, tad nākamgad - tā pat uz pusgadu no šejienes laižos prom...Bet man tiesības Latvijā beigušās un jāiet medicīnisko apskati. Aprīļa sākumā, kamēr vēl silts Jaunzēlandē gribējās vietējos kivi apskatīt un ar papagaiļiem padraudzēties. Tam vajag tiesības. Ja es tagad vīzu dabūtu, tad dabūtu Kanādas plastmasa kartiņu papīra vietā un man LV tiesības nevajadzētu vispār. Ja vīzu nedabūju, tad Jaunzēlande tikai rudenī, jo būtu Latvijā jātaisa. Kam šis stāsts...Nu re, sanāca, ka Artiņa mani pārliecināja, ka man papildus vajag bankas izdruka par konta stāvokli. Skrēju uz RBC, bet pēc tam uz Stamples, lai ieskanētu un caur emailu nosūtītu. Stāvu Stamples un sniedzu savu vienu mazu lapiņu skanēšanai. Tantuks:

- 7$

- Ko?!!!!

Un tad es sāku nežēlīgi kaukt. Man asaras lija visos virzienos. Man liekas, ka apšļakstīju onku man blakus, kurš sāka teikt, kā jā-tā nav normāla cena. Un es vienkārši turpināju kaukt, ka ne parunāt. Tante ar akmens cietu seju:

- Tad skanēt?

- Jā - izdabūja Ieva - es atvainojos, ne jau jūsu vaina, - vēl nošņurkāju, bet man liekas, ka viņa nesaprata.

Ja pareizi doto mirkli atceros, tas man liekas, ka pat notupos, lai vieglāk varētu elpot un raudāt vienlaicīgi.

Štrunts par to, ka cilvēki nesaprata. Žēl onkas, kas nezināja, kā palīdzēt. Labi, ka tos 7 $ nepiedāvāja.

Tā iet cilvēkam, kuram dzīvē par maz stresa. :) Bet tagad sapampušas acis un galvassāpes.

Finanses

2010-12-05T12:47:00.002-10:00

Ir tāds 7eleven uz Granvill un Robson. Un tur ir tādas braukšanas kartiņas. Īsta sodība. Tad kad man savajagās nopirkt mēneškartiņu vai 10 biļetītes, tad es savas maiņas ietveros nolemju to apciemot. Un nekādi līdz viņam netieku. Es varu braukāt ar savu pedikabu nejēgā un man ir stundu tukšums, bet tiklīdz man ienāk prātā aizbraukt un nopirkt kartiņu, tā....Brauc un brauc un kā apburtā lokā visu laiku mani kāds nostopē un grib braukt. Pat līdz tam, ka esmu jau pie kioska un izslēdzu mūziku, lai ietu iekšā un hops no veikala kāds iznāk ar WoW.Mēs gribam ar tevi pavizināties!!! Varētu jau to izmantot un braukt katru reizi pēc kartiņām, bet vajag tikai 3 reizes mēnesī. vakar es 2 h braucu pēc kartiņas. :)

Vakar apspriedām ar kolēģiem, kuram lielākā slavenība ir bijusi viņa pedikabā. Es uzvarēju, jo veselu pusstundu vizināju Adrianu Grenieru pat nezinot, kas viņš tāds ir, kamēr viņa draugs nenocietās un nepajautāja, vai es viņu neatpazīstu. Puika bija ļoti labs un jauks. Izrādās Entourage seriālu te visi skatās un priecājās. Te ir puikas links:

http://www.imdb.com/name/nm0004978/ Puika pat gribēja mani precēt, bet es nepiekritu, jo man nepatīt Kalifornija. Un kamēr vīzu nokārtotu.....

Toties naudas ziņā man kolēģis uzvarēja, jo arī vizināja vienu aktrisi kādu pusstundu ar visām draudzenēm. Viena esot pat atlūzusi sagurusi viņa kabīnē. Par to viņam iedeva 400 $.

Par naudu runājot. Te ir tāds ģitāristu klubiņš pie katra naktskluba. Pa vienam pie katra. Un tad viņi uzspēlē ģitāru. Dikti noplīsuši, paveci, bet izbijuši ģēniji un talanti. Vakar ar vienu sanāca sarunu par naudas lietām. Viņš pelna 100 $ 3 h un labās naktīs pie 300 $. Toties olimpiādes laikā - 10 dienu laikā nopelnīja 5000$. un es tam ticu, jo mani kolēģi dienā pa 12 h strādājot arī 1000 $ nopelnīja. Es to diemžēl fiziski nespēju un man hokeju patika par daudz skatīties. Nu ir vērts to ģitārspēli apgūt. :))

Jā, izskatās ka otrā gada vīzas aizlidoja četrās dienās. Ko nu darīt?

Advente

2010-11-28T18:13:00.004-10:00

Protams, ka mans draugs Žanis pazuda. No rīta atradu tikai ragus un burkānu. Un nav sniega atkal lejā - tikai kalnos. Šodien tak pirmā advente. Pamodos 4pm un sapratu, ka nav vainaga. Sveces sadabūju, bet no kā lai taisa, nezinu. Aizgāju līdz tuvējau ķīniešu bodei un ... nu no makaroniem un bok čojiem ar laikam uztaisīt nevar - paņēmu trīs lielus ābolus. Pa ceļam uz mājām ieraudzīju, ka kaimiņam pie mājas milzu egle. Tāds brīnums! Starp ķiršiem arī pa eglei. Nolēmu sagaidīt tumsiņu. Uzvārīju vistas zupiņu un bija jau satumsis. Lavījos pie egles. Vienā rokā nazis, otrā maisiņš. Ak tu manu bēdu. Egles zari pa augstu. Branga tā egle. Labi, ka ik pa laiciņam ir ugunsdzēsēj trubas. Uzrāpos uz sarkanā dzelža un ar pirkstu galiņiem knapi aizsniedzu. Ātri, ātri. Hops, hops un mājās. Zariņi svečaini un ar diviem čiekuriem. Nu varenlabi. :)

Kici, es tomēr biju aizgājusi uz to Rūdolfa mantojumu. Kā jau Nellija teica - mums tās lietas patīk te svešumā. Sajūtas bijā tādās, kā sēdēt ar bariņu latviešu dīvānā un kopā apspriest filmu. Pēc tās filmas noskatīšanās - alus brūvēšanas kadri darīja savu un visiem alu sagribējās....

Tomasam ļoti patika. Viņš pat izteica priekšlikumu Latvijā iegādāties latviešu filmu izlasi ar subtitriem, lai stāv. Gan bērniem, gan bērnubērniem... Tikai nezinu. Man liekas, ka tādas vietas nav, kur ar subtitriem var nopirkt.

Man pašai ar patika, jo nu tik latviska viņa bija. Ar visām mentālām domu izpausmēm. Jau pašā sākumā, kur Rūdolfs domā par atvainošanos, ka tā nesmuki sanācis, bet beigās:"eh, ko tauta sacīs un padomās...". Jo latvietim pieklājība skaitās vājuma izpausma un kaut kā pa lepnu, lai būtu pieklājīgi. :) Bez nosodījuma - tā bērnišķīgi un mīļi...:))

Bet man patika tā filma. Un mūzika! Vispār smuka mūzika. Piedodiet tas lielākais vairākums, kam tā filma nepatika. Es tā negribēju..

Vankūverieši aizstāvās

2010-11-25T12:44:00.003-10:00

Kā ziema, tā visapkārt Kanādai sākas lielās kaujas par to, kurš māk braukt pa ziemu, kurš nemāk. Toronto, Calgarī un Winipegieši apsūdz vankūveriešus statistikas bojāšanā. Redz sabrauc tūristi no skaistās Britu Kolumbijas un taisa satiksmes negadījumus. Kā kāds Audi vai Toyota negadījums, tā atkal tūrists vankūverietis pie vainas, jo viņiem jau sniega nav.

Vankūverieši sašutuši ne pa jokam un gatavo lielo aizstāvības runu. Pamatā tiek vainoti kalni. Šie saka, ka šeit negadījumu ir daudz vairāk, jo redz Vankūverā tik pat kā nav līdzenas vietas, un kur es piekrītu pilnībā. Visu laiku nākas braukt vai nu kalnā augšā vai kalnā lejā. Jau rakstīju, ka braukšanas eksāmenā mans instruktors nosmējās par mani un rokas bremzes raustīšanu tiklīdz apstājos kādā mazākā kalniņā. Viņi ir pieraduši. Un sašutuši raksta avīzēs, ka nav jau māksla braukt pa prērijām Saskačevanā, Vinipegā vai Toronto. Ak, jā Toronto gan esot redzams viens mazs uzkalniņš, bet tas arī esot viss. Pārējā laikā - taisns. Un visiem ir zināms fakts, ka Saskačevanā var redzēt suni skrienām no mājām projām divas dienas.

Lai nu kā, bet šodien es ņēmos būvēt sev jaunu draugu. Žanis vārdā. Ceļus es te neredzu šķūrējam un redzēju kādas piecas mašīnas pakaļas nogrozām uz līkumiem.

Viens suns bija mazliet apjucis no sniega un sāka man kost un riet virsū, kas man bija šoks, jo kā jau esmu rakstījusi - suņiem te ir pazudis jebkāds niknums. Acīmredzami suns tika paķerts uz izbrīnu un pirmais, ko viņš ieraudzīja no savas sētas biju es. Par to viņš ļoti sadusmojās, jo drošvien, ka pie šitā ārprāta viņa sētā un baltā paklāja vainojama esmu es. labi, ka bija cimdiņi un lielus postījumus necietu. Pgāja pāris stundas un nācās draugu Žani glābt no lietus. :(

Terminatormeitene

2010-11-23T17:21:00.005-10:00

Nu re, ko man sadarīja viena meitene. Zināju, ka esmu no dzelzs. Īsts terminators. Īstās fotogrāfijas vēlāk - te mana pašdarbība. Apkārt skraidīja Avatar radības, meietenes kaķi, buratīno un visādi citādi mošķi. Manas lielākās mocības bija ielikt lēcas, bet tad kad man iedeva rokās īstu ieroci - pistoli, tad es tā sapriecājos. Pa īstam. :)

Pa to laiku, kamēr es pa studiju, tikmēr Tomeks atkal makšķeri mētāja. Atcerieties to nelaimīgo gārni, kas vazājās onkam gar padusēm un lūdzās ziveli. Nu lūk...Vieta tā pati, tikai onkas vietā Tomeks. Izvilka mazu ziveli un ja jau jālaiž atpakaļ, tad dos gārnim iespēju. Gārnis arī nelaiž garām lielo gadījuma sakaru ar zivi un ir klāt viens un divi. Uz trīs Tomeks pamet zivi gaisā un tā apjukusi iekrīt ezerā. Gārnis tik uzmanīgi lieņ klāt, ka paslīd kāja uz akmeņa un nevekli krīt. Un tad notiek, kas neticams. Šajā kritienā gārnis izstiepjas visā garumā, bet tomēr paspēj sagrābt to zivi. Izgāzies, bet paēdis. Nav jau labi tā barot dzīvniekus, bet gan gārnim, gan zivei tika dota iespēja. Cik nu katrs to spoži izmantoja ir cits jautājums.

Un jā - gadījumu ar vīnu neviens mani nepieķēra un šodien mani nosauca priekšniece par darlng (dārgums). Tad jau viss kārtībā. ;)

Pikas

2010-11-20T15:33:00.003-10:00

Milzīgas ūdens piles lēnām pārauga milzīgās sniega pārslās un sāka pārklāt zemi. Bet es savu braucamo stumju starp kupenām. Lēnām miņos, ieelpa, izelpa un uz priekšu. Putenis tāds, ka neko neredzu un nolēmu nākamreiz paņemt savas slēpošanas brilles. Bremzes par laimi tādā šļurā vēl strādā. Šodien gan naktī sola -8, kas Vankūverai ir Waw!! Riepas man tādas pagludas. Jāraug, ka no sea wall(jūras siena - gan vairāk taka) neislīdu līcī.

Un mirklī, kad es pa puteni minos pa apsnigušo Downtown, mani pārņēma ekstāze. Apsnigušas laivas un Cambie tilts, klusums, tikai pārslas krīt. Apsnigušas krāsainas lapas uz kokiem un man abās rokās slapji cimdiņi, bet kreisā slapjā cimdiņā kumelīšu tēja -bez vāciņa, jo kaut kur pa ceļam to pazaudēju. :)

Tikai viens gan - te ir tāds nejauks ieradums vankuveriešiem. Pikot pedikabu. Kas gan ir labāks par kustīgu objektu ar lampiņām un izmisušu: EJ!.... Pagalms naktī.

Pirmais sniegs

2010-11-19T13:27:00.004-10:00

Pamodos un aiz loga balts. Šogad sola El Niņo ziemu un Vankūverā jau visi gatavi. Jau šķūri kaujas gatavībā un iedzīvotāji informēti par transporta kustību sniega gadījumā. Kalni tik balti. Tik smuki. Lejā protams jau viss nokusis, bet naktī sola sniegu un es eju šonakt strādāt. Pārmaiņām ir jābūt. Nevis riepu mainīt lietū, bet sniegā.

Esmu bišku izbijusies. Savas vainas pēc iedevu divas dienas klientiem notestēt nevis Malbec, bet Merlot. Jau kuru dienu gaidu bargu zvanu no priekšniecības. Nu kā es tā? Nu esmu mazais ezis un dunduks. :( No liela satraukuma vakar uztaisīju tam pašam klientam absolūto reklāmu un pārdevu 34 pudelītes 4 h laikā. Vidēji parasti ir 10 pudelītes. Šitam jāiet cauri. Nezinu vēl, ko labu tam klientam sadarīt, ja nebūs labi. Dunduks, kas dunduks... Esmu ļoti neapmierināta ar sevi. Nu kāda mārutka pēc man tas vajadzēja!!!

Dokumentālā filma par manu darbu.

2010-11-18T18:24:00.001-10:00

Ja kādam nav saprotams, ko es īsti daru - mana darba specifika, tad šeit ir tāds mazs ieskats. Maza dokumentālā filmiņa par mums kā sugu. :) Pēc filmas noskatīšanās jautājums: vai es te varu vairāk rakstīt par to, kas notiek ielās - neapnikšu? ps. mammu, nu ko - meklējam vārdnīcu, savādāk neies krastā....Gan jau kādreiz iztulkošu. Pavasarī.

Te links uz pārējām 3 daļām. : http://www.youtube.com/watch?v=ivW0_AaRY68

Raušos ārā

2010-11-17T11:45:00.002-10:00

Raušos ārā, nokratu lapas un esmu apņēmības pilna šito izbeigt. Izbeigt nīkšanu un slinkošanu. Man pat seriāli ir aptrūkušies. Pāris grāmatas ar aizgāja vienā rāvienā un tagad, tagad es domājams sākšu kļūt sociāli aktīva. Pietiek man te tējas strēpt un kājas sildīt. Vakar bijām aizbraukuši uz makšķerēšanu. Ņēmām pelēko futrāli un uz foreļu dīķi. Dīvainā kārtā iegadījās, ka nelīst un nelija visu dienu. Gar dīķi sēdēja makšķernieki un viens gārnis. Un gārnis izrādījās tāds apķērīgs puika, bet paslinks gan pēc dabas. Brīdī, kad viena forele Tomasam jau rokā, tā gārnis klāt un tēlo mums baigo čomu. Loka kaklu un slidina vienu kāju gar otru - tā kautrīgi:

- Ei nu veči, kas jums žēl. Nu pacienājiet mani ar!

Bet mums večiem baigi žēl un mēs nekā. Otrā krastā onka sāka vilkt ārā vienu pēc otras. Gārnis izdomāja, ka mēs neesam viņa čomi vairāk un sāka piebraukt tam onkam. Un ņēmās viņš no visa spara. Veselu stundu. Bezmaz vai onkam padusē ielīda un pieglaudās:

- Nu iedod...Nu lūdzu. Nu es tak tāds foršs un smuks. Nu comon.

Vecis neko - plivināja savu makšeri tā patālāk dīķī iekšā. Gārnis ar - neko. Turpina vazāties onkam pa kājām. Diedelnieks. Mēs pa to laiku tā klusītēm klusītēm starp žagariņiem atradām zivju pulciņu. Un pa vienam, bez liekas trauksmes izvilkām. Sapakojām un vakarā apēdām.

šitās nedēļas nav.

2010-11-15T07:38:00.002-10:00

Izvizināju savu kakliņu pa lietainām ielām. Pilnīgi nevajadzīgi un lieki. Nu labi - iemācījos ritenim riepu nomainīt. Protams, ka lietū un aukstumā. Izlaistīju vīnu klientiem veikalā. No trim piedāvātajiem vīna paraudziņiem tikai 2 bija pareizi. Pilnīgi lieki atkal kļūdijos. Vienīgais labums, ka man ir zābaciņi, kas nelaiž lietu cauri un pufaiciņa, bet viss pārējais kaķiem zem astes un es dzeru savu tēju un lasu Annas iedoto grāmatiņu. Grāmatiņa laba. Tomiks gan jauks, tikai pārāk daudz strādā. Nejauka nedēļa. Labi, ka sākusies jauna.

Sēne

2010-11-09T12:12:00.002-10:00

Nu tāda sēne esmu es. Sēnēju visu laiku. Un par slinku, lai kaut ko mainītu. Sēņoju pa māju. Šodien vēl man kakliņš sāp. Iesēņoju pa kādai tējai un kotlešmaizītei. Tā teikt vispārējai veselībai - karstumiņš un taukumiņš.

Es te gribēju padalīties ar vienu superlietu. Esat kaut kur un nezinat, kur kas atrodas? Sūti sms uz nummuru 46645 (googl) pēc burtiņiem bez "e" un tekstā rakstiet Petera baznica Riga (bez ķiņķēziņiem) un atpakaļ atnāks "19 Skarnu iela" ...kaut gan stipri šaubos, ka zinātu, kura no Vecrīgas ieliņām tā ir. Bet Vankūverā man tas tā noder ar maniem tūristiem. Tā vizināju savus klientus sestdien, ka manām koši dzeltenajām biksēm caurumu izplēsu. No garāžas izbraucu ar bikšelēm, bet atgriezos ar svārciņiem.

Rūdolfa mantojums

2010-11-08T11:10:00.001-10:00

Pēc 62 noskatītām filmāt 3 nedēļu laikā pateicu sev - Nekādas filmas uz pusgadu! Nekādu kinoteātru! Bet laikam nesanāks. Sākas Eiropas filmu festivāls un Rūdolfa mantojums arī ir klāt. :)

LATVIA
Rudolf’s Inheritance
(RUDOLFA MANTOJUMS) LATVIA 2010. DIRECTOR: JANIS STREICS CAST: ROMUALDS ANCANS, REZIJA KALNINA, ARTURS SKRASTINS, INGRID ANDRINA, ULDIS DUMPIS

This 2010 production, the new film from veteran filmmaker Janis Streics, has so far been little seen outside its native Latvia. Based on works by Rudolfs Blaumanis (1863-1908), one of Latvia’s most esteemed writers, Rudolf’s Inheritance is a warm, intimate historical comedy- drama set at the beginning of the 20th century, a time in Latvia of national awakening and great hopes for a prosperous future. The story revolves around a wealthy farmer and his family. The cast features some of Latvia’s best-known actors. The film’s producer, Andrejs Ekis, also produced Defenders of Riga, Latvia’s entry in our 2008 EUFF.Colour, 35mm, in Latvian with English subtitles. 114 mins.

Dubultā seja

2010-11-06T16:19:00.003-10:00

Braucu ar ričuku vakarnakt. No Roxy izklumpuro manāmi saguris puika. Tik saguris, ka ielāčo manā karietē un saka:

- Uz hoteli west best west..

- Kā? Zini uz kuras ielas?

- Best, west...brauc tikai. Tas ir apakšā.

- Kur apakšā? Pasaki ēlreiz lūdzu

- Gribu mājās, brauc!Es zinu kur tas ir..- un galvu nokāris puika apguļas manā karietē.

Braucu viņa norādītajā virzienā. Puika krata pirkstu garāmejošiem, bet beigās apslīgst. Aizvedu līdz norādītajai vietai, kur puika izveļas no manas karietes, mazliet apvārtas pa zemi, tad paceļ cepuri un iepazīstas ar mani. Esot no Šveices un rīt braukšot uz Belagio viesnīcu Vegasā. Gandrīz samaksā man 50 $, bet es apturu un saku, ka tikai 10 dolāri. Nu ir man vēl sirdsapziņa. :)

Braucu projām un redzu, ka velkas lēnām pāri uz viesnīcu. Pa ceļam apturējis visas ielas kustību, vēl māj man sveicienu.

Aizripoju atpakaļ uz Granvill ielu. Paiet stunda un esmu atkal pie Roxi. Manā karietē iesvempjas kāds garš jaunietis.

- Hej, ved mani uz viesnīcu - manāms akcents.

- No kurienes tu?

- No Šveices.

- EE, zinu jūs. Un rīt uz LasVegasu.- Paspēju pateikt, ka pie manis pienāk viņa draugs. Draugs ir pilnīgi nesaguris un uz dzīvi skatās skaidrām acīm.

- Sveiks, es tak tevi pirms stundas nogādāju mājās un tu neizskatījies, ka spētu atpakaļ atnākt. Kā tu to izdarīji? Tu pat vari nostāvēt!@

-Izrādās tas viņa dvīņubrālis. Aizvedu viņus līdz tai pašai viesnīcai. Bračka vēl joprojām stāv uz ielas un klausās ielu muzikanta rokenrolā.

Nolūšanas diena

2010-11-04T12:56:00.002-10:00

Sākās agri no rīta. Ieslēdzu kompi, un ... manai tasnstūrai - man liekas, ka tā izrunā - ir nolūzis viens taustiņš. Taustiņ, kuru pēc manām domām es vispār neizmantoju - "` un ~" Virs Tab taustiņa. Kurš viņus izmanto? Un kādā veidā mans kompis pateica, ka viņam to taustiņu arī nevajag? ...To vēl varētu pārdzīvot, bet manam fočijam uznāca lēkme. Aizvērās. Es spiedu un spiedu uz On, bet never vaļā. Sānā gan ir maza bukte, bet lai tāpēc nevērtu vaļā...Devos uz veikalu. Kad pirkām, tad nopirkām arī 30 $ apdrošināšanu. Un tagad izrādās, ka mans fočīgais ceļos uz Canon valsti ar kuģi, cik saprotu. Un tad viņi izspriedīs, vai es neesmu nometusi zemē un vai naudiņu atmaksāt... Un ja nu gadījumā tā ir mana vaina, tad man vēl būs 40$ jāpiemaksā par to, ka viņš ir devies ceļojumā ar kuģi. Tas viss 2 mēn laikā. Es tik ļoti sabozos un izjutu netaisnību, ka nespēju noturēties un iegāju bibliotēkā un savācos veselas 6 grāmatas. Vismaz kāds prieciņš šajā nolūšanas dienā. Sēžu dīvānā un domāju, vai kaut ko darīt vai nedarīt. Ja nu kas vēl nolūst. :(

Halovīns

2010-11-01T13:36:00.003-10:00

Ja es šeit neparādos, tad ziniet, ka pildu pilsoņu pienākumu un lieku arī savas rokas kopējā labuma radīšanā un strādāju. Gan braukāju ar riteni, gan leju vīnu garšošanai un nu jau arī šad tad cepu maizīti poļu veikalā. Šodien izkrāmēju skapi un atkal pārliku maisiņos vasaras drēbes un ziemas drēbes. Jau gads pagājis. Un atkal pienācis rudenīgi slapjais, vējainais un "sēdi mājās ar tēju"laiks. Vakar biju braukāt ar riteni. Un atkal esmu slapja un uz izturības pārbaudi. Vējš tāds uz Granvill ielas starp Georga un Robson, ka pūš kasku nost no ausīm, bet es tik stiepjos aukšā kalnā, jo tur ir jumts un mani kolēģi, kas salīduši stūrītī tukšo Jēgermeistaru. Veselībai. Brr....Un Halovīns tak bija. Es tā lepojos ar savas kameras stipro bateriju. Izbraukāju visu Vegasu, atbraucu atpakaļ un vēl baterija pilna. izbraucu ielās, lai safočētu visus brīnumus... Ieraugu Ianu ar visu viņa draudzīgo māju stiepot virs galvas milzīgu zirnekli. Ņemu kameru ārā un....baterija ta tukša. Un nu neko nesafočēju no īstā Halovīna. :( Toties mani gan visi atkal safočēja. Beidzot visi bez kautrēšanās nāca klāt un fočējās. Es saku, ka man nav kostīms. Es tā dabiski izskatos, bet viņi tik fočē. Kā tādu ezīti parkā.

Bet man kameras nav. Tā gribējās nofočēt kā banāns skrien prom no mērkaķa, vai kā mūķene rokas pa atkritumiem..:( Nākamā dienā gan noķēru banānu vārtrūmē tukšojam pudelīti. Tas pats banāns, kas no mērkaķa bēdzis prom....

Un mans Tomeks tik strādā. Ķērušies klāt zivju ķidāšanai un "kas zivtiņai vēderā" lietai. Šorīt nodeva man instrukciju nedzert krāna ūdeni, jo esot pārāk daudz svina tajā. Izrādās trubas Vankūverā ir salodētas ar daudz svina un ūdentiņš ta jāvāra un jānosēdina, lai būtu lietojams.

Vai kāds nav redzējis manu draugu Artiņu? Aizbrauca un ziņu nav devusi. :(

Vegas baby

2010-10-31T14:16:00.003-10:00

Kur es paliku? Apsēžos pie Black Jack? Eh, samuldējos. pirmajā vakarā tālāk par 2 $ nozaudēšanu tālāk netiku. Sabijos, ka iekarsīšu. :) Jā, bet likmes gan pieauga ar katru dienu. Izstaigājuši pa Hooter vestibilu un nozaudējuši savus 2 $ un Artiņa vinnējusi savus 20 $, devāmies pie miera (miers nozīmē gulēt un nekustēties, kas man sagādā grūtības, jo patīk miega laikā stutēt kājas uz visiem paaugstinājumiem, kas Artiņai sagādā grūtības).

Un no rīta izgājām pastaigā, lai mazliet pastaigātos un laiciņš pietiktu arī baseinam. Plāns bija izstaigāt Stripu, kas ir iela ar dažādām interesantām viesnīcām, kur katrā no viņām ir izklaižu programmas un kazino zāle.... Atnācām atpakaļ krietni pa tumsu, jo redz - ....Nu tā sanāca.

Sākām ar gājienu līdz Las Vegas zīmītei, kur kāds vecs Elvis vicināja savu ievingrināto roku visās fotogrāfijās. Cilvēkam bizness par naudiņu. Un tad es tā domāju...Cik foto albūmos gan neesmu es tūristiem zem nosaukuma "Vankūvera". Katru vakaru smaidu un grozos viņiem. Kādiem 10 vidēji vakarā. Un par baltu velti... Un kāpēc "baltu"velti ir jautājums? Tā pat kā ir jautājums, kāpēc "white wine"un "red wine", man vairāk pēc dzeltena un bordo izskatās.....

Un tas bija pirmais vakars, kur nosēdos pie Black Jack. Un ne jau nopūsties, bet uzspēlēt. Apkārt grozījās meitenes ar paplātēm, jautājot, vai neesam izslāpuši... Un tagad Vankūverā uzzinu, ka tas nozīmēja, ka viņas piedāvā dzeramo Pa Velti!.... Un pēc tā, ka pati gadu kazino nostrādāju Rīgā...Eh, tas ir tāpat, kā nesen stāvot savā prezentācijas stendā Liquir veikalā. ..Spainītī ir ledus un (white wine?) dzeltenvīns. Un pēc īsa brīsniņa uz spainīša ir ūdens piles. Stāvēju un domāju, kā ūdens cauri spainītim izsūcies. . . Un tad es atcerējos par mākoņiem...

Par to, kuru no ceļotājiem mēs rāvām nost no azartspēlēm un kuru no bāra un kuru sūtījām mājās un kurš uzvedās pieklājīgi un zolīdi atstāšu Las Vegasas pašmāju avīzēm, bet visi bijām tādi jēriņi. :) Labi, ka atradām tiesības nākamajā dienā citā viesnīcā pazudušo mantu birojā. :) Labi, ka pēc stundas garas spēļu kartiņas nozaudēšanas un meklēšanas, kartiņa pati nejauši uzradās kādā no automātiem. Pat mazliet pārsteidzoši. Apsēžoties pie vienas no mašīnām, automāts izklaidīgo personu uzrunāja vārdā. Kartiņa atradās tieši tajā automātā. Trīs dienu laikā paspējām nozaudēt arī istabiņas karti. Dabūjām 3 vietā. Kādam no mums bija uzticēts nodot viņas pēdējā dienā. Kāds no viņiem aizsēdējās un aizpļāpājās un atveda kartiņas uz Vankūveru.

Ieskrējām arī Blue man šovā, ko viens no ceļotājiem dievina kopš sapinies ar poļu pārstāvi. Vislabākais šova moments - pāri visiem skatītājiem tika novilkts toaletes papīra blāķis, kas nāca un nāca no griestiem un negribēja beigties... Es gan biju gaidījusi arī I feel love un Sing Alone, bet tā pat bija labi.

Tātad esam nonākuši līdz pēdējā vakara Black Jack galdam. Esmu atstājusi savu naudu tantei un man neiet nekādīgi. Vakarā nummuriņā es tik labi parādu savas spējas vinnēt un labo gribu, ka uzvaru krupjē Kristapu gandrīz katrā reizē, bet kā apsēžos pie galda. Tad pļurkts un nekā. Viss trenniņš kaķim zem astes. Sadusmojos un eju pie ruletes. Nu ļoti ātrs veids, kā nospēlēt naudiņu. Tad nolēmu - bez vinnesta mājās nebraukšu. Piegāju atpakaļ pie Black Jack un sāku spēlēt uz lielākām likmēm. Un uzvinnēju 5 $. Ar šo arī sevi apsveicu un apmierināta piegāju pie kases.

Nākamajā dienā vēl paplunčājos pa baseinu, bet pie pa kazino gāju jau kā tūrists - vēl joprojām ar uzvaras garšu... Un tad mēs bijā uz stundiņām 2 Los Andželosā un tad jau lietainā Vankūvera.

Las Vegas

2010-10-26T13:58:00.003-10:00

Sasnieguši Las Vegasu vai latviski Pļavas, ceļabiedri neizkrāmējuši somas joza uz kazino. Jupī!!! sauca Artiņa un nosēdās pie pirmā automāta. Es ieliku 1 $ - nu tā piesardzīgi, jo nevar jau zināt, ko tās ripas darīs. Ding, ding!!!! Artiņai. 16 $ rokā. Man bam, bam..Un mana dolāra vairs nav. Aizsteidzos līdz letei un paķēru pa pudelītei burvju dziras manam mierinājumam. Ding, ding Artiņai. Bam, bam man. Eh, ka nav mana spēle, tad nav. Un tikai 1 $, jāiet uz lielāku banku. Bet ne jau pie ratiem. Piečāpoju pie Black Jack, kur satieku jau otro ceļabiedru cītīgi petot spēli....Es ar cītīgi papētu spēli. Ilgi nenostāvēsi. Atbrīvojas viena vieta pie galda. Es mazliet piekususi atsēžos. Tante saka, ka tikai spēlētāji var te sēdēt. Bet es tak esmu saguruse. labi jau labi. Paņemu 5 $ čipu un uzlieku uz visu banku. vismaz biku pasēdēšu te pa 5 $. Jē. Dabūju 10 $ atpakaļ. Uzlieku visu banku un...jē man ir jau 20 $. Tā gribās te pasēdēt, ka nepaiet ilgs laiks, ka man jau 100 $ rokā. Kristaps sāk dīdīties. Ar saguris un grib pasēdēt. Labi, palaižu. Paņemu savu burvju dziru un dodos pie ruletes. Eh, bijis nebijis. Apsolīju savam Tomkam uzlikt uz viņa cipariņu. Neies jau māžoties ar mazām sumām. Lieku visus 100 % uz ruleti. Uz 15. Ripa griežas un griežas un da dā!!!!! iekrīt 15 niekā. Es raudu un bļaustos. Apskauju visus pie galda. Pasūtu visam galdam burvju dziru. 8 cilvēkiem (burvju dzira maksā 1.5 $) Visi laimīgi un priecājas kopā ar mani. Zvanu savam Tomkam:

- Medutiņ, es tikko vinnēju ....tūkstošus!!!!

- Nopietni!!! Vau!!! man ar tev ir jaunumi. Atceries tos ciparus, ko es katru piektdienu lieku loterijā!! Jā, mēs vinnējām!!! Tev vairs nav jābrauc ar pedikabu un jātaisa man ēst un jātīra māja. Mēs pērkam māju un ņemam vecu mājkalpotāju!!!!

labs scenārijs ne...:) Eh, ja vien taisnība būt kaut vai tikai palikusi pie tā, kur es saku ka vinnēju Tomkam. Taisnība beidzās tur, kur es sagurusi apsēdos pie Black Jack galda. Par tālāko vēlāk. Tagad eju apmaisīt makaronus.

Vesterns

2010-10-24T12:38:00.004-10:00

Aiz trejdeviņiem kalniem un nevienas jūras trīs ceļabiedri devās izbraucienā. Dzelzs kastē bez zirgiem, bet apkrāvušies ceļasomām. Pustukšiem. Ar cerībām uz vietējo iezemiešu laipnību, aplamību, dāsnumu, apjukumu, tirgošanās un maiņas kāri - 'outletiem'.

Ceļojuma sākumā, sēžot iekš siltā nummuriņā Las Vegasā, tika izlemta trijotnes varas struktūra. Nolēma par labu demokrātijai ar veto tiesībām no jebkuras puses lēmumu pieņemšanā. Ar 2 balsu vairākumu pietiktu, lai pieņemtu lēmumu.

Pirmais smagais pārbaudījums ceļotājus sagaidīja izvēloties pārvietošanās līdzekli. Starp smuku melnu 'biezu' vāģi un jaunu 'hibrīdu'. (atvainojos par modeļu nepārzināšanu un pie reizes, ja jau atvainojos, ka joprojām neatceros, kādas markas auto mēs izbraucinājām, un pie reizes arī par drukas kļūdām.)

Ceļotāji jau ar pirmo gaismiņu pārvietojās iezemiešu virzienā, lai atklātu Lielo Kanjonu - par kuru tik daudz bija dzirdējuši un sapņojuši ieraudzīt. Izbraukuši cauri zaļajam pleķim kartē, kas nodēvēt Zenon nacionālā parka vārdā, tie satika Kolorādo upi un pirmos iezemiešus, kas runāja viņiem nezināmā valodā. Izstudējuši karti, viņi saprata, ka ir iebraukuši Navaho Indiāņu Rezervātā. Varonīgi ir cīnījusies šī tauta ar kovbojiem, šāvusi ar bultām un kūpinājusi pīpi, bet beigu beigās tika iespiesta tuksneša vidū Arizonas štatā. Tagad tirgojas ar sapņu ķērājiem un moteļiem.

Jo dziļāk vietā, kur tikai krūmi aug un zāle neaug, jo vairāk indiāņu. Ceļotāji atrada nomaļo moteli un apmetās uz nakts pārlaišanu. Vieta bija neomulīga un ceļotāji jutās mazliet bailīgi, sapratuši, ka lielajā motelī ir vieni paši, kaut 8 jūdzes tālāk motelis bija pārpildīts. Atklājās, ka koridorā nav gaismas un trūkst 1 dvieļa, kas bailes pastiprināja. Pārguruši ceļotāji bija neziņā, ko nesīs nakts un nākamā diena.Izdzēruši katrs pa pudelītei burvju dziras, kas liek aizmirst par jebkādām bailēm, biedri aizmiga.

Nākamā rītā sapakojušies un iedarbinājuši hibrīdu, ceļotāji devās skatīt Lielo Brīnumu. Izbraukuši cauri iezemiešu treileriem un būdām, tie ieraudzīja pasakainu skatu.

Un tā izbraukājuši Vestern zemes, tie devās tur, kur visi sapņi un bagātības saplūst pie Ruletes galdiem un kuru dēvē par Las Vegasu.

Turpinājums sekos.

Pozīciju maiņa

2010-10-13T16:49:00.002-10:00

Tomas skaita tārpiņus. Saliek zem mikroskopa ūdeni un tad skaita dažādus tārpiņus. Viņam ļoti patīk makšķerēt un skaitīt tārpiņus. Maizīti vairs necep, bet mums vēl joprojām ir atlaide tajā veikalā. Arī bērnu bērni dabūs atlaidi. Es tagad iešu un ik pa laikam palīdzēšu cept maizīti un bulciņas Tomasa vietā. Jo Tomas skaita tārpiņus.

Noskatījos 50 filmas šajās divās nedēļās. Nākamgad pieteikšos atkal, ja būsim šeit. Vīza mums beidzas 23.oktobrī. Pieteicāmies tūrisma vīzai uz pusgadu, jo kā jau rakstīju - Tomasam ir jāizbrauc no valsts uz pusgadu. Pēc pusgadu mums ir plāns braukt uz 3 mēnešiem uz Jaunzēlandi - apceļot un 3 mēnešus Latvijā. Tiekamies jūlijā. :)) Mammu, marinē gurķus!

Vēl gan pirms tam - 16.okt izbraucu uz Las Vegasu un kanjonu ar Artiņu un Kristapu. Ja nu manas vīzas termiņa dēļ mani neielaiž atpakaļ Kanādā, tad sūtiet paciņas uz Vankūveras lidostu. Grauzdiņus gan salikšu kabatās, bet tos tā pat kā manus pīrādziņus gadu atpakaļ var konfiscēt.

Good luck me!

Apčī

2010-10-05T15:14:00.002-10:00

"Apčī" man priekša un aizmugurē, pie durvīm, Tomas un es. Rudens. Pāris koku jau koši dzelteni, kļavas vēl nē. Bet es sirsnīgi skatos filmas. Jau 25 noskatītas, bet šodien izlaidīšu un neiešu, jo jātaisa vistas buljons "Apčī" aizbaidīšani. Tomeks tik strādā pa saviem diviem darbiem un 2 ned laikā nav paņēmis nevienu brīvdienu. Pat ar "Apčī". Un tāpēc es taisu buljonu.

Šodien man bija pirmā diena darbā. 2 stundas skaitījām balsis. Aizraujoši, jo mēs esam pirmie, kas uzzina, kas un kā un uz kurām filmām mums vēl aizčāpot. Protams, ka biku subjektīvi jau tas viss ir...Mēs ar Artiņu skatamies Eiropas filmas un šausminamies, cik daudz rasisma un nacionālisma tajās. Kaut kā Kanādā tas piemirstas. Toties es nespēju skatīties Āzijas filmas. Man viņas liekas lēnas un bez jebkāda dramatisma. Vecās labās Eiropas tomēr tuvākas. Pļāpājot ar kanādiešiem, atklāju, ka viņiem vislabāk patīk Austrumeiropas filmas, jo tur esot dziļa doma, dziļš humors utt. Viens pat izteicās: "Nu kāpēc Čehoslovākijai" bija jāsadalās. Toreiz bija biku labākas filmas". Es ilgi domāju....Domāju vēl joprojām.

Atpakaļ pie mana ofisa. Paņēmu pirmo anketu un skat, manis pašas. No tūkstošiem anketu. labs sākums, lai vinnētu ipodu. (mammu, nav nekāds sakars ar santehniku, bet gan telefons).

Uz anketas aizmugures ir komentāri. Man kā lasītājai ir milzīgs prieks par pērļu atklāšanu. Viens no skatītājiem pavēstīja, ka pēc tās briesmīgās filmas NEKAD NEKAD vairs nenākšot uz kinoteātri. Kādam ļoti nepatika, ka galvenajam varonim acīs nedega spulgzme, skatoties uz savu bērnu. utjp

Top filmas, ko esmu noskatījusies:

12 angry lebanies - eh, laikam jau šokgad uzvarēs. 3 x vairāk krustiņu exelent kā citām filmām

When we leave - man blakus bija bezgali nosņaukājusies Artiņa

Biutiful - man blakus bija vēl vairāk nošņurkājusies Artiņa

Life is precious -pati nošņurkājos, bet šitā mana mīļākā

2010-10-02T13:28:00.002-10:00

Noskatītas jau 17 filmas. Vēl 12 dienas priekšā. Kā jau tādam intensīva kino iesācējam, sākumā nācās ielausties kino pazinēja lauciņā ar smagām traumām un nervu kutinošiem sāncenšiem. Pirmais, kas jāzina par brībrātīgajiem un mūs ir ap 200 - jāiepazīst brīvbprātīgais. Likumi:

1. Jāapsēžas tā, lai blakus netiktu no somas vilktas ārā sviestmaizes un citi našķi. Šajā kategorijā ietilpst apalīši un nervozie cilvēciņi. Visi tie, kas ātri tipina un ātri šauda actiņas uz visām pusēm. Tā teiktu mūsu suga: šiem sugasbrāļiem ir uzdevums nosargāt pārtikas krājumus un jābūt manīgiem.

2. Jāizvairās no gudra izskata vīreļiem, kas visu filmas laiku vai nu iemetīs pa vidu kādu īpašu komentāru, jo visiem ir jāzina, ka viņš šo filmu viegli neuztver. Pēc saš un kušs sekos ik pa laikam vajadzīgā nopūta filmas situācijās, jo nevar galīgi bez emocijām.

3. Jāizvairās apsēsties aiz gara auguma cilvēkiem, kas īstenībā nav no vieglākiem uzdevumiem, jo nevar zināt, kurā filmas minūtē mazais rūķītis pēkšņi tavā priekšā izstiepsies, jo lieli vīri var tā smuki ieslīgt mazajos krēsliņos.

4. Nekad nesēdēt pie durvīm, jo durvīm ir tikai viena galvenā īpašība - virināšanās un šā paša iemesla pēc smadzenes nav bijis jānodarbina un viņas nav pamanījušās attīstī inteliģenci un klusu aizvēršanos mākslas laikā. :)

Nu tas tā galvenokārt, bet protams ir arī citas taktikas un triki. Kādām tik metodēm cilvēki neizstrādā sev filmu plānu. Attēlā viena no brīvprātīgajām atļāva nofotogrāfēt savu lolojumu.

Cits triks: ir jāsaprot ar kuriem brīvprātīgajiem sadraudzēties, jo ir svarīgi zināt, kuri jau 8:30 sēž no rīta pie kasēm, lai tu tā draudzīgi 9:40, kad ver kases vaļā, pievienotos draudzīgā sarunā. savādāk pie biļetēm netikt un cik saprotu, tad šogad tas ir sāpju bērns Biutiful, kuru visi vājprātā grib redzēt. Tajā pašā rindā tad arī visi uzzin, kuras filmas ir ah un uh un kuras ir "neej!". Uzticēties jau gan līdz galam nevar, jo kanādiešu lēdijas mani brīdināja par Russian Lessons, kura esot smaga, jo kaut kāda Alla esot stāstījusi, kurai uz Krieviju jārakstos atsauksmes, bet nezin, kā lai to izdara bez personiskā viedokļa, lai paliktu dzīva. Mēs ar Artiņu tajā filmā raudājām un teicām - visiem tas jāredz! Nu paskatiesties, kā Putins visus te čakarē, bet nekā pāris cilvēki pat no kanādiešiem atļāvās pateikt, ka krievu politika esot nomelnota, ka tas neesot objektīvi. Katrā ziņā tā ir filma dokumentālā ar TĀDIEM pierādījumiem par karu Gruzijā sākot no 90 tajiem līdz tagad... Atmaskota visa propoganda utt. (es ceru, ka šito Putins nelasa:)).

Jā, bet kanādieši ir īpaša publika. Viņiem patīk visiem kopā noelsties: aaaaaa, ajjjj....Un smejas viņi nevietā reizēm, kur mums liekas traģiski. Skatamies ar Tomku poļu filmu Reverse - traģikomija. Ļoti smieklīga, bet tad pēkšņi filma pārvēršas traģēdijā - vīrietis, kuru viņa iemīl ir KGB aģents un ievilina viņu tādā murgā. Mums tur pat vai asaras birst, bet kanādieši rēc tā, ka nevienā no 17 filmām tādu troksni neesmu dzirdējusi. Mēs bijām šokā.

Turpretī mēs ar Artiņu smejamies tur, kur kanādieši nesaprot par ko ir runa. Viņi jau nezin, ka patiesībā suņu funkcija ir riet un sargāt māju. Viņu suņi ir tik ļoti prom no visa dzīvnieciskā, ka pat buldogi kopā ar kaķi pieniņu dzers no vienas bļodas. Sunīši te tādi mīlīgi un nav viņiem asinīs pļurkstēt, rūgt un izteikt savu nepatiku.

Bet nu kino kultūra ir katrā valstī citāda. Atceros, ka kiprā seansiem pa vidu bija 15 min, kura laikā vari iet pēc popkorna, kafijas un uzpīpēt.

Te tiem, kas lasa un Vankūverā - no tā, ko esmu redzējusi, burvīgās filmas:

Russian lessons - filma krievu valodā protams un biku jau aprakstīta. Šokējoša.

And the man will come - itāļu. jebkura filma ar itāļu bērniņiem ir grāvējs. parādiet to skruļaino ar lielām acīm maigo itāļbērniņu un filma jau ir izdevusies. Stundu nevarēju attaptie.

Reverse - smieklīgais mijas ar traģisko

Morgan - rumāņu - nu tas pats smieklīgais ar traģisko. Filmas grāvējfāze: brīdī, kad ES robežsargi prāto, ko iesākt ar turku bēgli. "Ieliksim viņu kādā nometnē, kur dažādas programmas un aizsūtīs, kur visus tādus izsūta, piemēram, uz Kanādu." Kanādieši ielgi sprauslāja eiforijā.:)

Lucky - tas pats režisors, kas Little mis Sunshine. Filma par to, kas notiek, kad vinnē miljonus. Nu tik laba. :)

Protector - čehu. Un Aizstāvim nav jābūt perfektam.

Nu labi jau labi, beidzu rakstīt :)

Raudāšana

2010-09-24T13:19:00.004-10:00

Gandrīz jau sabijos, ka viss brūk un vīzas beigās jāmeklē jauna dzīves vieta. Liquire store pie mājām aizvēra ciet. Šodien noskaidroju, ka pārcēla pa pāris kvartāliem. Nekas, izdzīvosim.

Esmu jau noskatījusies 4 filmas- izskatās, ka manam emocionālajam stāvoklim uzbruks ne pa jokam. Katra filma uzliek tādas emocijas, ka eh....Iesaku noteikti Kanādas The Neighbours, kas uzņemta Vankūverā. Kad uzdzisa gaisma un skatītāji atstāja zāli, ne viena vien sēdvieta bija izdekorēta ar saraudātu salvetīti. Tā ir filma par irāņu imigrantu sievietēm šeit Vankūverā. Un man ar sirsniņa tā iesāpējās - manējie jau ar tik tālu un laiks iet tik ātri... Un Liquire store tik tālu. (Uzdrošinos cerēt, ka mamma saprot, ka domāta ir saldējumbode).

Jā, šodien biju imigrācijas departamentā. Serbu vīrietis mani pakonsultēja. Uz jautājumu, vai varēšu vēl strādāt pēc vīzas, viņš piemiedza ar aci un nekautrēdamies norādīja, ka var strādāt zem galda (under the table). Tika arī dota atļauja iet svinēt vīzas atjaunošanu pie viņa. Tātad pēc mēneša pārtijs Seymore ielā!!!

VIFF

2010-09-21T16:10:00.002-10:00

No 1.oktobra līdz 15.oktorim Vankūverā norisinās Internacionālais filmu festivāls. Jau laikus mans kolēģis Šons ieteica, lai piesakos brīvprātīgajos. Nesen man piezvanīja tantuks un gribēja uzzināt, vai tiešām runāju krieviski un vai nav problēmas runāt publikas priekšā. Jā, jā - es tak kā gide ar lietuviešiem un igauņiem runāju krieviski. Jā, jā. Tantuks vēl piekodināja, ka braucot promonentas personības - režisori utt, kas angliski nerunājot. Teicās pārzvanīt. Nolieku klausuli un sāku domāt, kā īsti krieviski runāju. Izmēģinu. Sasodīts. Puspoliski - puskrieviski....Cīnos, mēģinu mežģīties... Pirms 3 gadiem atceros - tikko atbraukusi no Polijas, kur 5 mēnešus nodzīvoju - intervija pie Spāņa, kurš grib cilvēkus, kas ar krieviem strādās Spānijā. Es pat neaizdomājos, ka kaut kas greizi var noiet. Spānis sāka ar mani milzīgā akcentā runāt krieviski, es veru vaļā muti un...viss nāk ārā poliski... Viņš saka, ka es krievu valodu nezinu. Saku, ka zinu gan - dodiet man biku laiku. Viņš nenoticēja un es pati biju 'sašauta'. Pagāja laiks un krievu valoda atnāca atpakaļ. Varēju pat brīvi pārslēgties no poļu uz krievu....Un atkal - vairāk kā gadu krieviski neesmu runājusi un es piesakos par gidi krievu publikai.

Šoreiz man paveicās, jo krieviem delegācijā būšot tikai viens, kas nerunā un tovarišķi izpalīdzēšot.:) Man būs jāskaita nodotās balsis par filmām. Apmēram 20 h divās nedēļās. Brīvprātīgajaiem ir noteiktas 30 h, bet dēļ mana inscidenta - noveicās. Pārējā laikā varu iet un skatīties jebkuru vai visu no vairāk par 200 filmām. Latviešu kino gan nemanīju sarakstā. :(

Te viss info viff.org.

Tūrisma grāmata

2010-09-20T16:05:00.002-10:00

Izlapojot vietējo grāmatnīcu gaidot darba sākumu, atradu milzīgu grāmatu ar informāciju par visām pasaules valstīm. Protams, ka uzšķīru Latviju. Bildes tādas nekādas- apsnigusi padrūma Vecrīgas iela un protams mūsu lepnums Esplanādes katedrāle. Nu un kāpēc nevar ievietot smuku Rīgas panorāmu??:(

Un tālāk teksts, ko jūs arī varat izlasīt. Pie filmām ir pieminēta "Cilvēku bērns", ko katrs varētu atzīt par nu foršu filmu un pat Tomasam patika ar visu manu tulkojumu (cik nu es pati varēju saprast, jo nu latgaļu dialekts man tāds pasvešāks.....)..Un ko raksta Kanādieši? Filma ir par Padomju Okupācijas laiku. Nu mīlīši!!! Kur ko tādu var aizdomāties ? Tikai kāds, kurš nesaprot, ka tajā laikā nebija saimnieka dēli un daudz govju vienā sētā...Eh, nu mulsina cilvēkus ar visu šito. Un tad mēs brīnamies, ka katrā vietā un valstī tiek rakstīta cita vēsture. Varbūt, ka Kartāgu nemaz Romieši nenodedzināja un tā ir tikai interpretācija par patiesi neredzēto. Varbūt, ka priesteris spēlējās ar sērkociņiem, kurus pats tikko bija izgudrojis, nejauši aizdedzināja milzīgos grāmatu kalnus un bāc- pilsēta nodega ar visu izgudrojumu. Viss. Pagāja n-tie gadsimti iekams atkal izgudroja sērkociņus. Bet Romieši tā arī nesapratuši, kur palika pilsēta un kamēr neviens neko nav redzējis un pierakstījis - hops, hops - Varenā Roma aizdedzināja, ar sāli pārklāja. Bīstieties varenās Romas! Mēs nākam!

Nu ja, bet Mihailu Barišņikovu gan mums "piesēja" tā patīkami, kaut arī viņš tikai Rīgā dzimis. Kerija gan izvēlējās Lielisko ne viņu, bet..eh....Boņuks nabags auga Padomju varā.:)

Strupceļš

2010-09-19T12:48:00.002-10:00

Ko darīt, ja tavā telefona automātiskajā atbildētājā ir 10 min garš ieraksts, kur tavai priekšniecei vīrs veic masāžu? Varētu jau ignorēt, bet nenoklausoties līdz galam, ziņa nedzēšas ārā. Tomasa bāra priekšniece zvanīja sakarā ar maiņu, sagaidīja piiiiii....atstāja ziņu un nolika telefonu tur pat uz galdiņa....Amizanti...Nez ar ko tas beidzās? 5 min paklāusījāmies - palika neērti. Un ziņas tik krājas, bet līdz viņām netiekam. Lūdzu neatstājiet Tomasam ziņas automātiskajā atbildētājā...Atstājat, bet nepaļaujaties, ka viņas noklausīsies..

Man arī bija līdzīgi, bet šoreiz Artiņa man atstāja 10 min garu ierakstu ar ballīti, kurā tiek diskutēts, ko ar mani darīt...uzzināju, ka Ians ir īsts draugs. :)) Esam uzmanīgi ar šito.

Jā, pēdējā laikā ir tāds maziņš stress un strupceļš. Zinu, ka es pieteikšos jaunajai vīzai, ko atvērs Novembrī, bet vairāk tomēr paļaujos uz Tomka vīzu. Man nevienā darbā vīza nav nepieciešama, lai strādātu. Poļiem programmā, ko latvieši otrajā gadā izmanto ir 600 vietas brīvas un viņu politika ir tāda, ka meitene vēstniecībā nedrīkst teikt, cik vietas palikušas. Klusēšanas zelts-tā sakot. Bet Tomas jau nesēdēs mierīgi, kad stress dzenas pakaļ, cēlās 2 naktī augšā un zvanīja uz Varšavu, jo redz jāzina par kriminālajiem rekordiem utt....un.....

Bums!!!!...

Esam pie sasistas siles. Baltijas valstīm tika parakstīts līgums ar Kanādu vispirms un netika atrasts viens caurums likumā, ko latvieši te izmanto un, kad vīza beidzas, hops hops uz ASV robežas un tajā pašā dienā atpakaļ ar jauno vīzu rokās. Kad izskatīja Polijas jauniešu programmu, onkuļi kļuva uzmanīgi un....Tomasam ir jāpamet Kanāda uz pusgadu un tikai tad var iebraukt ar jauno vīzu....:(

Ps. Un vismuļķīgākais visā šajā lietā, ka poļu draugi - Universitātes profesore, kas arī Jahtklubā sttrādā skrien pakaļ Tomkam ar darbu, ko viņš ir studējis un kura noteikumi ir Fantastiski...Un jau sācis strādāt pa biku tur....Eh, un ko mums tagad darīt????!!!!

Vārnēns

2010-09-18T13:16:00.002-10:00

-Krāk, krā...kkkk, krāv...- vārnēns sēžot uz jumta izmisīgi cenšas atkārtot tiešo runu vārnu valodā..

- krāaākk- bļaustās mazliet izpūrušais putnēns....

Es sāku vērot ar interesi vai lidos ar'.

- Ej!!! Neskaties, neskaties, Ignorē to mazo muļķi!!!!- bļauj mans pedicabdraugs Toms..

- Ko?

- Aizmirsti par to putnu! Tu iepīsies nepatikšanās.

- Ko?

- To putnu vēro mammas un tēti.

- Ko?

- Viņa vecāki novēro kā jaunēklis ievirzīsies putna dzīvē.

- Ko?

- Es šito ar nezināju-sāk skaidrot Toms- un veselus četru gadus man uzturēšanās Universitātes parkos bija apgrūtināta. Katru reizi man parādoties, vārnas sāka sacelt traci. Vispirms viena sāka bļaut:'re kur, re kur.....skat skat - tas tur - sliktais. Ej, uzmanību, uzmanību, vērotājs ir teritorijā!

- Vārna atceras visu, visu - turpina Toms.

Tad es atcerējos, ko biju lasījusi par eksperimentu, kur viens sliktais katru dienu bija slikts pret vārnām un pēc kāda laika tikai viņam parādotis jau, visas sāka celt traci un klaigāt- pat tad, kad šis bija maskējies.

Un tad es atcerējos, ko indiāniete Tofino stāstīja - viņa ar vārnām sasaucas visu laiku un dod šo to pagrauzt. Vienu reizi ogojot, vārnas sacēla tādu traci, ka viņa saprata, ka baumotājas un traču sievas ir kaut ko ieraudzījušas. Tikai vēlāk atrada kuguāra pēdas apkārtnē. Vārnas viņu bija brīdinājušas. Un kuguāru cilvēks parasti neredz - ja arī redz, tad tas ir pēdējais, ko viņš pamana. Kuguārs neuzbruka, jo saprata, ka ir pamanīts. Vārnu pamanīts.

Morāle: ļaujiet vārnēniem izpildīties, lai arī cik neveikli tas izrunātos vai uzvestos. Un esiet gudrākajam putnam pasaulē draugi.

Zilums

2010-09-13T17:51:00.004-10:00

Visu laiku tik pa universitāti vien un galīgi nesanāk uzčibināt te...eh...Lai iet stāsts par mūsu jahtu braucienu. Stāstiet manai mammai, ka stāsts izdomāts un nekas izņemot laivas nav patiess. :)

Tomas ir tik ļoti sadraudzējies ar poļu jahtu komandu, ka arī mūs sāk visur aicināt un vizināt. Mēs agri jo agri izbraucām no Ladneras ar milzīgu burinieku, lai vakarpusē pievienos pārējiem Indian ārmā vai Indiāņu Rociņā. Atnāca kapteinis Aliks. Kamēr puiši devās pēc kanniņas ar dīzeli, es mazliet atlaidos kajītē. Un pēc pāris stundām pamodos...Izlīdu ārā un .... kapteinis jau bija paspējis izmalkot 5 pudeles alus. Nu nav jau nekas liels tādam lielam vīram un tad nu arī viņu sieva pametusi un tāda bēda un šitāda... Laipni piedāvājos pabarot ar savām sviestmaizēm. Laipni tika atteikts, jo kapteinis Aļiks ēd tikai vakariņas. Tomiks sāka izlikties, ka bauda dzērienu un mēs pa to laiku ātri iztaujājām kapteini par to, kā vadāma viņa laiva un navigācija... Brauciens bija pailgs, jo vietā, kur Fraser upe ietek okeānā ir jābrauc gandrīz līdz pašai Viktorijas salai, jo redz milzu upe nes tādas zemes un akmens krāvumus, ka mūsu kuģīts uzsēstos un paklausoties Aļika piedzīvojumos........Ja kāds atceras to laivu rudenī, pie kuras visi fotogrāfējās, jo viņa bija izmesta English Bayā....Nu tad mēs braucām ar to laivu...Un jā Fraser upe bija pilna ar lašiem. Un te redz strīpiņu, kur upe satiekas ar okeānu...

Un te Tomas lašo:

Uj, aizrunājos...Atgriežamies pie momenta, kad esam jau iebraukuši Vankūverā un dodamies cauri pēdējam tiltam uz Indian Arm...Es esmu nolikta pie navigācijas un stūres. Sāku domāt vai masts ies cauri vai nē.

Kapteinis arī attopas, atnāk, kaut ko izdara un Bums! Esam uztriekušies kaut kam virsū. Tilts tiek pacelts , bet mums nav stūres. Burinieks iet tikai uz riņķi un kapteinis ar nav saprotams, ko dara. Tomas atrod, kur ir rokas vadāmā stūre un stūrējam tālāk. Es pie navigācijas, Tomas stūrē. Sākās sazvanīšanās ar poļiem - kur mums jābrauc? Apraksts ir garš, jo tas notiek kādas 6 h, kuru laikā saprotam, ka Alikam rācija nestrādā un GPS arī nedarbojas. Es ņēmu savu telefonu, pārēķināju koordinātas manos radiānos un saku, ka esam 12 km no vietas, kur jābūt. Nevar būt, nevar būt. Un tad jau ir nakts. Kapteinis vēl joprojām izliekas, ka saprot navigāciju un vienā tādā momentā es lidoju, kastes lido, trauki lido, mans telefons ar koordinātām lido, bet laiva stāv uz vietas. Kapteinis nepamanīja salu. Šodien savam zilumam uzlīmēju smuku novelceni - kaut kas sakarā ar antivīrusu - to, ko dalu universitātē.... Un pēc tā lidojums, man smadzenēs ielidoja dusmas un visi pašaizsardzības instinkti. Burinieks tika noenkurots. Mirklī, kad iestājās nakts klusums, dzirdu:

- Kocham sie, sto lat sto lat, kocham sie (mīlu tevi simts gadus -poļ.val)

Pāris metru no mums ir poļi. Tos, kurus 6 h esam meklējuši. Un nākamajā rītā, pēc tam kad pazaudējām izmesto enkuru, Tomas noķēra rīta zivi un mūs apciemoja mazie ronīši, laimīgi nonācām pie dziedoņiem. Un rācijai arī vainu atradām - gumijas laiva bija uzlikta antenai virsū. Nekad neticēsi, ka kapteinis 20 gadus burājis pa Aļasku, bet fakts. Un jā - manas koordinātas bija pareizas. :)

Augšējā bildē mūsu burinieks, es un tilts pie kura stūre salūza.

Atpakaļ uz Universitāti

2010-09-09T07:13:00.004-10:00

Jau otro dienu čāpoju uz UBC - Britu Kolumbijas universitāti. Vesela pilsētiņa, kurā no vienas lekcijas uz otru ir jāvelta 15 min pastaigā un zinot, ka Vankūverā līst-sanāk tāda rudenīga pastaiga . Bet nu LIELA teritorija. Mans Promotion darbs ir teritorijā. Dodu visiem pinus un novelcenes un tatoos. Un kā jau pirmā kursa studentiņi - tik ļoti priecājas par uz vaiga uzlīmētu ķeburu. Viss kā filmās. Nosļukuši frīki un baigās beibes - katrs pirmajā dienā cenšas atrast savu klubiņu, no kura atkarīga viņu nākotne. Tik sabijušām sejām čāpo gar garo prezentāciju rindām. Galvenais arī, ka jāatrod īstie draugi un jau pirmajā dienā, citādi izskaties kā vientulis - savās vadmalas ūziņās, kuru neviens nesveicina un negrib papļāpāt. Tad nu šitos uzrunāju un aicinu ielogoties bibliotēkā un online mācībās un dabūt bezvadu internetu universitātes teritorijā.

Un pa vidu atrodas vesela "Domina", un vēl tam pa vidu ir šķidrumu veikals, kurā es vakardien dalīju vīnu. Šodien sapratu, ka patiesībā vīnu uzsaucu studentiņiem. Labi, ka lētais vīns.... Sajaucu, kas man ir jādod nogaršot studentiņiem un devu gan šnapu, gan vīnu. Un šodien ar priekšnieci gari gari runāju. Metu visus savus: piedošanu, un esmu ļoti vīlusies sevī un tā vairs neatkārtosies. Un protams par vīnu samaksāšu. Priekšniece smēja, ka 5 gadu laikā nekas tāds ar nevienu nav noticis. Ieteicu, ka mani var minēt visiem jaunajiem par negatīvo piemēru. Smējāmies abas, bet es domāju - Priekā! Lai jums studentiņi veicas! Vai neesmu labais bērns? Tā teikt - izdari ko tādu, ko gribi, lai izdara tev vai arī: sāc dienu ar labu darbu.

Howe sound

2010-09-01T12:32:00.005-10:00

Šorīt piecēlos un sāku lēnām čāpot uz viesistabas pusi. Nu ļoti vīlusies savās fiziskajās dotībās. Apsēdos uz dīvāna vai pareizāk - atslīgu lēnām un pamazām ceļus nesalocot. Sēdēju un domāju. Ēdiens atrodas 3 m no manis - vai slieties kājās vai līst uz vēdera. Atnāca sms no Annas, kura domā, ka viņa izskatās kā staigājošs burkāns...Pēc brīža tāda pati atnāca no Šona.....

Kā var sevi pataisīt par fiziski nespējīgu? 2 dienas kāpelēt pa kalniem un lejām, katrā pa 11 h. Pievarēti 30 km. Sākām Cyprus kalnā un iznācām ārā tuvu pie Squamish. Varējām jau doties tālāk uz Whistleru, bet kaut kā.... nez, Anna negribēja. Teiksim, ka Anna vainīga. :)

Atklājums ir tāds, ka Šonam stundās ticēt nevar. Viņš ir no tiem pozitīvajiem, kas saka- te pat jau ir; tūlīt būs; vēl bišku; mēs to varam; Stefānij, uzmanīgāk; redzat to pauguriņu - tas arī ir šodienas gala mērķis. Un tādi pauguriņi kalnos izskatās ar roku aizsniedzami, bet faktiski kāpelē 2 h, lai pie viņiem nokļūtu. Elpu aizraujošie debess skati gan mazliet atvieglo tavu nogurumu....

Un kaut kādi nezināmi putniņi ar mūs mazliet aizkavēja, jo tiem sagribējās mūsu batonus un brokastis...Līdz atlidoja vanags un šie salidoja krūmos kur nu kurais.

Pa to laiku Anna atrada gredzenu. Nākamajā mirklī mums jau bija savi mērķi un uzdevumi. Anna oficiāli tika nodēvēta par Frodo un mēs bijām viņas palīgi pretī ļaunajam. Vēlāk viņa atrada arī saulesbrilles, kuras apsolīja man iedot nākamajā dienā, jo jau krēsloja un nekādi mums nevajadzēja saulesbrilles. Un kā mēs maldījāmies, ka man viņas būs vajadzīgas nākamajā dienā!!!

Mēs tik kāpām un kāpām, izrāpojām cauri Lauvas vārtiem, kas redzami no Vankūveras, nošlūcām lejā pa pārpalikušo sniegu un tur arī pazuda pēdējais skats uz civilizāciju.

Jau likā, ka nu jau jābūt mūsu patversmei - būdai, jo nu nekādi negribējās gulēt zem zvaigznēm un klausīties, vai lācis nenāk. Kārtējais Šona - te pat jau ir - un 2 h vēlāk mēs kāpjam jau 7 tajā kalnā un sāk krēslot. Nez vai noguruma vai kā cita dēļ, bet mēs redzējām 2 lāčus ielejā, kas knapi kustējās, tāpēc varētu arī būt, ka tikai koki...

Un mēs nonācām pie mūsu būdas ar sarkano jumtiņu un strautiņu blakus.

Sēdējām un laizījām savas vātis. Laimīgi. Tumšs. Čaboņa. Stefānija lec kājās, bailēs skrien uz būdu. Ar bateriju atradām, ka tas tikai briedis mūs apciemot atnācis un strautā nodzerties. Pēc brīža Gordons kliedz no būdas. Skrienam palīgā, bet izrādās, ka pele.

Un laimīgi aizmigām, un pamodos no tā, ka pa skārdu sitās ūdens.

Un te ir arī atbilde, kāpēc man nevajadzēja Annas saulesbrilles. Tā vietā es no viņas paņēmu zeķes - ieliku roku sildītājus un uzmaucu rokās. Drosmīgi čāpojām cauri Skaistajai Britu piekrastes zonas ielejai. Ezeri tirkīzzili, bet manas bikses spilkti slapjas. Gājām un gājām...Rāpojām. Iemācīju Annai 2 lietas. Ne vienmēr vajag izmantot homo sapiens 2 kājas - rāpot kalnā ir vieglāk četrrāpus. Un kad tev rokās ir zeķes, tad vari ēst mellenes pa lāču modei - tikai ar lūpām. Un mēs sasniedzām lielceļu. :)

Un tik laimīga sēdēju civilizācijas izgudrojumā- karstā vannā, un Tomiks bija man pagatavojis daudz lašu ar grieķu salātiem un kukurūzu..Žēl, ka viņš netika, jo viņam nācās sastapties ar ASV vēstniecību. Poļiem vajag tūristu vīzu ASV. Un viņam neiedeva. :( Iedeva, bet vispirms jāuzrāda Kanādas vīzas pagarinājums....

Un tagad es sēžu un nezinu, kā lai aizlāčoju līdz virtuvei.

Sokai lasis

2010-08-27T12:23:00.004-10:00

Iedomājaties, ka ir cilvēki, kuriem zivis ir visa viņu dzīve? Iedomājaties tagad reakciju tādam cilvēkam, kurš uzzin, ka viena no pasaules vērtīgākajām zivīm ir iedomājusies atgriezties piemājas upē milzīgā daudzumā - 25 miljonu zivju - un šāds skaitlis nav redzēts kopš....1913.gada. Un tagad iedomājaties šāda cilvēka partneres dzīvi.....

Esam jau nogaršojuši pirmās zivis. Smuki sacepām cepeškrāsnī mūsu draugu Ianu sagaidot no meža atpakaļ. Viņa draugs no Ziemeļteritorijām izteicās, ka viņam gar māju tek upe. Un aiziet un pēc 20 min tev ir zive. Otrs draugs izteicās, ka viņam 20 min no mājām ir Sushi vieta un aiziet un ir sushi. Bet tie mūsējie laši bija no Capilāno upes, kur laši jau apraduši ar makšķerētāju mētātām aukliņām, smuki lēkā pāri visam tam un rāda pigu. Jāgaida citi laši, kas atgriezīsies no okeāna.

Vankūverai pa vidu tek milzu upe - Fraser, un gadus simt katru gadu zvejnieki gadīja atgriežamies lašus, kas dodas aukšup pa upi dēt ikrus un nomirt. Pēdējos 40 gadus kā neskrēja daudz to lašu, tā neskrēja. Pirms tam Eiropas tirgus un Japānas tirgus vēlējās šo vērtīgi lasi un arī saņēma, bet mazās ražas dēļ, gandrīz visa zvejniecība izputēja. Un šogad, kad gaida skrienam cauri 25 milj zivju, ir panika, jo nav licenses un zvejnieku, kas varētu atnest ekonomisko bumu, jo redz izputējuši. Zvejnieki vaimanā, ka laši savu lielo skrējienu atpakaļ par vēlu uzsākuši. Laši nekomentē šo zvejnieku izteicienus.

Es arī gaidu, lai redzētu tos lēkājošos milzeņus. :)

alus devēja

2010-08-19T10:46:00.002-10:00

Man ir papildus darbs. Alkohola veikalos dalu cilvēkiem nogaršot alu un sidru. Maiņas beigās, alus un sidrs, kas palicis pāri tiek nests mājās, jo savādāk būtu jāizlej un kas tad to dara?

Stāvu savā stendā. Pienāk kārtējais kārs uz alu onka un jautā:

- No kurienes esi?

- No Latvijas

- AAA, man tēvs ir čehs..- un sāk runāt čehiski ar mani.

- Neis krastā budy(ķermenīt?:)), Mūsu valoda ir baltu valoda.

Vārds pa vārdam un apmēram viņam tā bilde skaidra.

Vakarā lieku galvā savu ķiveri un braucu ielās. Pienāk tas pats onka.

- Hei, kā iet?

- Labi, tev?

- No kurienes esi?

- Latvijas.

- Wow, šodien es vienu latvieti jau satiku vienā veikalā. Mans tēvs ir čehs....Zinu jau zinu, tev ir baltu valoda utt utjp.

Nu necēlās man roka viņam pateikt, ka esmu tā pati metene, jo galu galā visi baltie tak izskatās vienādi.

Sviesta piens

2010-08-19T10:37:00.002-10:00

Šodien iegriezos veikalā pēc kefīra. Kefīra Safe Way nebija, bet par cik Dita vienreiz man izteicās, ka paniņas viņiem ir Butter milk (sviesta piens), tad devos meklēt to. Izlāčoju pa visiem skim milkiem un sojas pieniem, bet nevarēju atrast. Laipnā pārdevēja pajautāju, ko meklēju:

- Kefīru

- Ko?

- Kefīru.

-.....

Sapratu, ka šitas neies cauri un jautāju pēc sviestpiena. Aizveda un parādīja un pa ceļam pļāpāja:

- Man ir mājās viens, labprāt tev atdotu, jo gribēju cept kūku, bet nesanāk laika. Ko jūs taisīsiet?

- Auksto zupu

- ?

- Auksto zupu.

- Kas tur vēl ir bez sviestpiena?

- Marinētas bietes, svaigi gurķi...- jau grasījos turpināt uzskaiti, bet tad es ieraudzīju viņas seju.

- No kurienes tu esi?

- No Latvijas

- aaaa...- un domājams, ka tantuks nodomāja: jocīgi gan tai Āfrikā cilvēki ēd.

Ja jau aukstā zupa, tad vajag diļļu. Loki visur, cik uziet, bet dilles nekur neesmu redzējusi. Pajautāju pārdevējai un viņa mani aizveda. Manī bija sajūsma- dilles!!!!! :) Pieveda pie biopārtikas plaukta un parādīja cigareškārbiņas lieluma plastika konteineru ar vienu kātiņu diļļu. Skatījos un nespēju saprast. Cena: 2.40$..

Zupa būs bez kātiņa.

Celji

2010-08-12T10:20:00.003-10:00

Seedosh darbs neesot veseliigs...Mees savu seedeeshanu esam ierobezjojushi liidz pilniigai seedeeshanas izsleegshanai. Tomeks savaa darbaa staigaa un staav, es minjos un staavu, biku staigaaju (liidz picai un uudenim), atnaakam maajaas un sastuteejam kaajas gaisaa. Reizeem, peec vinja vaardiem runaajot, pat aizlieku aiz Tomka ausiim. Kompis ir kustaams un taapeec parasti tiek ievilkts guljus staavoklii un arii nav nekaadas seedeeshanas pie galda. EEdam mees joagas pozaa pie maza galdinja. Kaa austrumos, jo galdinjam kaajas mazas un kreeslinju blakus nepieliksi. Sanaak ljoti veseliigi it kaa. Veel ar visiem zaljumiem un vitamiiniem.

Bet neeeee.....!!!! Vakar aizgaajaam uz kino uz jauno Di Caprio filmu un taas bija taadas mociibas. Celji 9 meeneshu laikaa ir taa aizmirsushi seedus pozu, ka lauza muus nost. Taa kaa draugi un pazinjas radi un Mora - seediet. Nu galiigi neveseliigi tas nav, citaadi nezinaasiet kaa filmu noskatiities liidz galam.

PS. Bildee Tomasa pirmais lasis. Lashi ir atgriezushies upees, lai neerstu un noliktu savas spuras maates un teevu jau noliktajaas spuru vietaas.

Koncerti

2010-08-11T22:19:00.002-10:00

Tik daudz koncertus esmu apbraukaajusi ar savu vaagji un tik daudz jaunas grupas iepazinusi, bet kaapeec tieshi vieniigos, ko vaigaa esmu satikusi ir Backstreet boys puishi??? Un kas par kaucoshu meienju barinju vinjiem....Peec maniem apreekjiniem gan vinjaam jau jaabuut ir maaminjaam un jaavaara putra nevis jaagozeejas ar plakaatiem gar halli. Bet tad no otras puses sanaak, ka peec maniem apreekjiniem arii man vajadzeetu vaariit putru nevis nakts laikaa vizinaat ar riteni spiedzoshas triisdesmitgadnieces. Kursh to buutu domaajis, ka vinji veel dzied - atceros, ka man manos 15 gados kaads bija pat plakaatu ar vinjiem piestelleejis pie gultas.... Mosk kaads no maniem radiniekiem..:) Bet atljausos izteikties, ka Backstreet back allright skan bisku eeeeeee......

Un kaapeec es sajaucu Moriseti ar Moriseju...Gandriiz pat aizgaaju un nopirku biljetes uz koncertu. Tikai, kad devos skreejienaa ar riteni atkal savaakt spiedzoshas meienes vai puikas no koncerta, un atradu mp3 playeraa dziesminas ar Morisetti vtml....Sasodiits - dziedaataajs bija onkulis un publika bija nopietnas un jaukas leedijas, Vinjas gan uzreiz sapriecaajaa, ka skan onka un izteica komplimentu, ka atskanjoju to, kas koncertaa. Tad te ir divi Morisetti????!!!!

Tofino 2

2010-08-07T14:58:00.002-10:00

Pamodaamies. Paar Tofino veel bija gaarnja atvilktaa migla. Yeeeee...Aiziet skatiit valjus. Iegjeerba muus sarkanaa kombinzonaa un uz aatra pontona vizinaaja dziljaak okeaana. Pirmie ronji, pirmais uudrs.... Kaa izraadijaas kamera nu nepavisam nebija sagatavota un kaadas 5 min ciiniijos ar unfinalize un delete. Filma gan sanaakusi taada jociiga. Kaadas 5 min ir uzfilmeets, kaa buutu skatiit valjus leekaajam no videokameras sominjas. Ir fonaa dzirdams Tomasa:

- Un tik tuvu valji. Un es tieshi kameru izsleedzu. Ah un uh...

Un ja kamera speetu runaat:

- Nu tu ko?!!!! Atver somu!!! Es neesmu izsleegta, es tikai neko neredzu, jo viens M.... (es domaaju mulkjis, ja kas) ir ielicis mani somaa!!...

Mans Tomy bija tik ljoti laimiigs, ka kaapjot aaraa no laivas, sastiepa potiiti. (Veel tagad klibo).

Un peec 2 h kaapaam ciedru laivaa, ko vieteejaas indiaanietes gjimene veel joprojaam taisa un lieto. IIraamies uz Indiaanju ziemas ciemu un mezju, kur 199. kuraa tur indiaanji un vinjas cilts pieveersa uzmaniibu visaa pasaulee ar ar to, ka aizstaaveeja savu teritoriju un neljaava baltajiem zaagjeet kokus nost. Mees gan tajaa laikaa centaamies pieveerst pasaules uzmaniibu ar savu briiviibu.

Vinja bija forsha un daudz ko pastaastiija, kaa var zinaat, ka kuguaars uz tevi luur - jaaklausaas kovaarnjos utt.

Vinjas teevs iedeva vienam baltajam padziivot uz vienas mazas salinjas, par to pretii sanjemot 3 bundzjas ar melisu. Vinsh nezinaaja, ka peec 20 gadiem, shis baltais jau paardod to salu par 1.2 milj $. Vinsh domaaja, ka baltais ir viesis, bet baltais jau bija nokaartojis dokumentus ar domu, ka sala ir daavinaata. :)

Uj, daudz ko sastaastiija - par to kaa Vankuuveras muzejs dabuujis visas maskas un indiaanju lietas. Katru, kursh izpildiija senteevu iesveetiibas tradiicijas lika cietumaa un mantu atsavinaaja. Taa nu muzejs ir pilns ar visko........

Forsha beibe taa indiaaniete. Saakumaa mees seedeejaam vinjai laivaa blakus, bet muusu jautaajumu nogurdinaata - atseedinaaja muus priekshaa. Eh, man kaa vecai gidei skaidrs - neertie ekskursanti. :)

Un naakamaa diena bija Seerfoshanas diena. Tofino ir slavena ar labaam seerfa pludmaleem visa gada garumaa. Iire ir 15$ pa 6 h plus 15 $ hidroteerps. Tad nu mees seedeejaam 6 h un gaidiijaam muusu vilni. Es pat paspeeja iemaaciities piecelties un biku pagroziit deeli - par ko sajutu taadu lepnumu. Man liekas, ka man ir jauns hobijs!!

Naakamaa dienaa, maajaas braucot saakaam reekjinaat, vai neesam paaraak daudz nobraukushi. Iireetai mashiinai limits ir 200 km pa dienu. Tad, kad noparkojaam auto pie ofisa, bija paarsniegtrs limits tieshi par 1 km.

Un taa negribeejaas atgriezties Vankuuveraa. Jau Nanaimo vareeja saostiit un redzeet duumu maakonjus no kontinenta ugunsgreekiem...Bet esam maajaas.

Tofino 1

2010-08-06T11:33:00.004-10:00

Bijaam izbraukushi uz burviigo Tofino - seerfoshanas kuurortu. Viss norita tieshi kaa peec plaana:

- Ieripojaam praamja stacijaa, uzkaapaam, paarpeldeejaam, stundu vilkaam koferi pa Nanaimo un atradaam jauku hosteli. Taalaakais plaanaa bija garshiigs restoraans. restoraans bija ciet, bet mums ljaava paeest, ko nu tai virtuvee atrada. Reekjinu aatri atrada un par 15 min aatraam uzkodaam - svaigu lasi, mums atnaaca reekjins - 52 $ Ajjjj....ja veel smuki seedeetu un njammaatu, bet kaa jau rakstiiju - plaans ir plaans un eest gribeejaam restoraanaa.

Cjaapojaam atpakalj uz viesniicu. Jau 9 meen biju aizmirsusi, kaa ir tad, kad nav jaaloka celji kaapjot aaraa no guljvietas. Gulta bija pasaka. Gulta bija vissaldaakaa celjojumaa, bet bija jaatstaaj, jo muusu crysleraa nebija vietas.

Gribeejaam Port Albernii apskatiit laacjus, bet pekainji nu nekaadi negribeeja liist aaraa no kruumiem. Braucaam taalaak un peec paaris aww un ahh pauzeem pa celjam. ( pa vidu Vankuuversalaa ir taaads karstums - kaa Kipraa).

Sasniedzaam Okeaanu. Iebraucaam Uculet un gribeejaam uzraapties augstaakaa kalnaa, lai vareetu paskatiities no augshas uz Broken islands, kas ir taads dabas briinums. Taa vietaa pavadiijaam 1 h pa mezja grants celju un kalns nez kaapeec saaka atkaapties nevis tuvoties. Vienalga gribeejaam zinaat, kur nonaaksim. Nonaacaam pasakainaa pludmalee bez jebviena cilveeka, bet ar taadu okeaana skatu uz Broken island, kas bija puse miglaa tiita. Ljaavu Tomasam pacilpot pa akmenjiem, papljaapaat ar krabjiem un anemoneem, pabikstiit juuras zvaigznes un noskatiities kaa paisums naak virsuu. es pa tyo laiku pasjuupojos un sirsniigi maaju ar galvu, ka es arii priecaajos par krabiishiem (biju biku sgurusi peec 4 h brauciena ar auto).

Un tad devaamies atpakalj uz Tofino. Pa celjam migla mijas ar saulainu dienu - Klusais okeaans ir tik jociigs. Ik pa laikam kaut kur izsviezj miglu. Kaa pastaastiiija vieteejaa indiaaniete - gide - tas esot deelj sasodiitajiem gaarnjiem, kas padusees sabaazj miglu un augustaa atnesot indiaanjiem. Man neceelaas roka teikt, ka tie ir maldi - jauka meitene. :)

Long Beach - pasakaina seerfotaaju vieta. Kaadi 20 leekaa un seezj - gaida savu muuzja vilni. Eh - nospriedu: shito es ar veel paspeeshu. Devaamies uz Tofino - Nu tik smuks miestinsh!!! Un tik miestinciencieniigs baars... Satikaam vienu puiku, kas ir muusu Vankuuveras draugu draugs un saprataam, ka tas ir baars, kur Anna ar Dzefu iepazinaas. Izrietot no staasta, ka Dzefs bijis baarmenis un Anna vieteejaa alkoholikje. Baars ir tikai viens Tofino. :) Un tad- visi hotelji un kampingi bija aiznjemti. Rinkjojaam pa miestu, kur pret taadiem kaa mees bija aizsardziibas sisteemas: "Pa nakti parkot aizliegts" ziimes visur. Beigaas atradaam pie vienas skolas. Ietinaamies segaas un saldi aizmigaam. Mrrr....(turpinaajums sekos)

vējadēļošana

2010-07-28T10:37:00.003-10:00

Pirmdienās un otrdienās Yericho vari visu ko izīrēt un otrā stunda ir par velti. Vakardien man tas ievilkās 2 h vietā gandrīz uz 4 stundām un pie vainas ir eh - paisums. Paķēru vēl līdz Ditu, Lucius un Steavu. Nomā puika gan brīdināja, ka vēja drīzumā nebūs. Bet es tā gribēju. Gudrākie no mums uzreiz pārorientējās ar dēli stāvus braukāt un irties, kas te diezgan populāri, bet mazliet neapdomīgākā - nē, ja jau atnācu, tad gribu braukt. Palūdzu vēl izcil šauru dēli un milzīgu buru. Tīrā izrādīšanās. Un tā tas viss iesākās. Atnākot uz pludmali bija liels bēgums. Bildē var redzēt plostu, no kura mēs ar Tomku lēkājām ūdenī, bet tagad tas stāv tādā akmeņainā vietā. Windsurfot pa ezeru nav nekas grūts, bet neviens man nebija apskaidrojis par straumes esamību okeānā. :( Vējš bija tik maziņš, ka no straumes nocelt mani nevarēja un tā es pamazām burāju no Yericho uz Downtown pusi. Tikai vienu mirkli noķēru milzu brīzi un sāku tempā doties atpakaļ- prom no straumes. Un tieši tajā mirklī atbrauca pie mani puika, lai pateiktu, ka lai laižu buru zemē - viņš man palīdzēšot. Saku, ka nevajag, jo te ir vējš. Viņš saka, ka neesot. Jopcik, ko tad es pati tai burā pūšu? Beigās aizvilka mani it kā atpakaļ un atstāja. Auns. Atstāja vietā, kur vēja nav un teica, lai ar rociņām aizairēju līdz brīzītei. Airējos, airējos, bet straumīte mani kā ezīti tikai nesa prom un prom, jo bija iesācies bēgums un ūdens straumes nesa mani tuvāk Downtown. Nesen jau biju lasījusi, ka tieši British Colombia straumes esot bēguma laikā tik spēcīgas, ka zvejnieki gaidot, kad tas beigsies un tikai tad nāk krastā. Bet es pa to laiku tik peldēju tuvāk Kitsilano. Izmisums. Neviena, kam lūgt palīdzību. Un tad vēl tas ronis, kas divreiz izbāza savu ūsaino galvu, lai mani no 8 m attāluma appētītu. Mazuļiem vakariņas? Beigās es sapratu, ka nav ko gaidīt palīdzību. Esmu aizmirsta. Lucious gan mēģināja mani aizvilkt, bet nekā - brauca pēc Steava. Es pa to laiku satiku vēl vienu nelaimīgo bēdabrāli, kam viss ekipējums izskatījās profesionālāk, bet viņš no līča vidus peldēja lēnām uz krastu un stūma dēli līdz. Es darīju tieši tā pat. Un tad gar krastu pa akmeņiem, koraļļiem un asiem gliemežvākiem vilku dēli atpakaļ. Tiku līdz Yericho un puikas atnāca palīgā. Ir te džentelmeņi. :) Toties es vēl vakarvakarā no pēdām akmeņus vilku ārā. Un tagad zinu - windsurfing - tikai no rīta.

Pasts

2010-07-23T12:17:00.002-10:00

Cik ātrā laikā vari sev nosūtīt vēstuli pa Kanādas pastu? Vakar iemetu plkst 5 vakarā 20 kvartālus no mājām pasta kastītē. Šodien plkst.2 pēcpusdienā vestule bija jau ieslīdējusi pa durvju apakšu manā dzīvoklī. Pasts strādā un diezgan ātri!!!:) Bet ir viens BET!!! Un visai liels BET!!!! Es to vēstuli nesūtīju sev!!! Patiešām!! Nu nav man depresijas un sevis mīlēšanas mānija vai vientulības sajūta. Man viss ir visforšākajā kārtībā.

Vēstule bija domāta Antriņai uz dzimšanas dienu, jo beidzot izdomāju, ka nu jau šogad gan neaizmirsīšu savu mīļo draudzeni. Piedod, Antriņ. Saņemsi vēlāk. :(

Jau kad nesu iemest Tomeks izteicās, ka otrādi jāraksta nevis kā es. Iespītējos. Tikai lieliem burtiem pieliku klāt TO....Antriņa un apakšā pie savas adreses FROM...., jo šitā atceros, ka mūsu Amerikas tante sūtīja. Kanādieši atcīmredzot tā netulko un To un From pēc viņu domām varētu būt arī personvārdi. From Ieva Bunte- diezgan franciski un To Antra Vītola - atcīmredzot kāda, kas precējusies ar ķīnieti.

Eh, pērku jaunu marku un sūtu jaunā aploksnē. Antriņ, pacietību!! :*

Baigi stresīgi

2010-07-22T11:31:00.002-10:00

Sakravāju visas mantas, lai ātrāk tā lieta ietu un pirms tam vēl parūpējos par ceptām un sautētām ribiņām buljonmērcē. Izgāju no mājām un iesēdos autobusā. ...Hm...es izslēdzu elektrisko plīti vai nē?...izslēdzu..Atceros, ka izslēdzu..Bet vai tiešām? Hmmm...eh, gan jau enģeļi mani pasargās...Jā, bet ja nu viņi grib konkrēti tagad mani izmācīt.....Braukt atpakaļ? Tā jau būsim pludmalē pēc 3, kaut kā negribās. Ar Šonu viss ir sarunāts un Tomas gaida.....Nu izslēdzu tak.

Turpmākās 5 h man šis dialogs maisījās pa galvu un deva nenormālas mokas vēderā un pakrūtē. Mēģināju strauji peldēt, nirt un vēl nez ko, bet no prāta ārā neiet. Zinu, ka Tomasam nu ļoti nepatīk piedeguma smaka un ja tā smaka tagad ir pa visu māju vai arī mājas vairs nav.......Tomas sākumā lika man braukt mājās un skatīt, bet prom atpakaļ- tās ir 2 h un diena galā. :( Piezvanīja Kristaps, lai apjautātos par auto eksāmenu. Un ko es. Savā izmisumā aizsūtīju nabaga latvieti ostīt mūsu durvis un lūrēt cauri aizkariem, vai viss ir kārtībā. Viņš neko aizdomīgu neatrada. Viņu par aizdomīgu esam arī neviens neatrada un policiju neizsauca, ka kāds staigā un ošņā māju. Protams, ka apsolīju iet un ostīt viņa māju šādā gadījumā.

Kaut cik nomierinājos un Tomas arī nomierinājās. Devāmies visi braukt ar windsurfing, kas otrdienās ir otra stunda pa brīvu. Biku pa vēlu izdomājām. Šonam un Stefānijai jau labi - viņiem pirmā reize un kā laikā, kad vēja nav, bet man...Tikai vienu reizīti uzņēmu ātrumu un pļurkts - zēģelēju tā pat pa līča vidu ar ātrumu 3 m 5 minūtēs. Toties varēju aplūkot smuko panorāmu stundas garumā un neiekrist ūdenī. Cilāju to buru, pumpēju, lēkāju, bet līcis jau sāk izskatīties kā gluds spogulis un vēja ta nav. Kaut kā atpumpēju līdz krastam, bet saule ar jau riet. Paceļu Tomasa telefonu. Neatbildēts zvans. Mājas saimnieki!!! Tomasam vaigs savelkas, man novelkas seja un izmisīgi mēģinu jautāt Tomasam, vai mēs vēl esam draugi, ja nu kas.......... Vaigs neatlaižas. Saimnieki mums tā pat nezvana. Neatceramies kad. Un pirms tam runājām, ja mājai kaut kas noticis, tad noteikti viņi mums zvanīs. Un redz, kur ir....Un kādas 20 min viņi neceļ klausuli. Tomas jau apgalvo, ka telefona vadi sakusuši un tāpēc nevar piezvanīt. Tad es ieraugu trušus:

- Tomy, skaties, pilns ar zaķīšiem.

Laikam nevajadzēja. Tomasa vaigs kļūst vēl pelēkāks un pat uz mani nepaskatās...Pārējiem gan zaķīši iepatikās. Yericho pludmalē redzējām kādus 20 skaridot pa zāli un ēdot noskraidīto zāli.

Un tad māja tiek sazvanīta. Klusums. Tomas klausās un tad pēkšņi atplaukst milzīgā smaidā.

- Medutiņ, es tevi joprojām mīlu!!!!:))) Nekad neesmu bijis tik priecīgs, kad man paziņo, ka īre jāmaksā nedēļu ātrāk, jo viņi braucot prom.

Man krampis vēderā atplaukst un esmu tik laimīga. Pannu var arī izmest, ja nu kas. Galvenais, ka ir mājas.

Tālākās 15 min paiet bez starpgadījumiem. Esam jau pieturā. Uzliekam riteņus uz autobusa un braucam mājās. Downtown pēkšņi attopamies, ka man nav maisiņa, kur iekšā bija mans hidrotērps un Tomka mīļotie šorti un čības!!!! Viņa dārgie šorti. Nēēēēē'!!!! Tomas paķer riteni un skrien pakaļ autobusam. Pēc 4 kvartāliem ir noķēris, bet maisiņa nav. Tātad esmu atstājusi pieturā( vai Tomas atstājis, bet es labāk neieminos, jo pēc visa, ka nav vēl viss beidzies ar pannas jautājumu....lauvu nekaitinam).

- Es aizbraukšu pakaļ, brauc mājās, - saku.

- Labi, tikai esi uzmanīga, bet štrunts ar visu - gan pārdzīvosim.

Ielecu atobusā un braucu atpakaļ. Izbraukāju visu pludmali. Stress tāds, ka knapi pamīt varu. Iedomājos visus varianatus ar pannu un dzīvokli, ko Tomas ierauga dzīvoklī un maisiņu ar vajag atrast. Viņa mīļotie šorti...

Un tad ieraugu pieturā glīti noklāti viņa šorti un blakus čībiņas. Hidru gan lohi paņēmuši. Bet Tomasa šorti!..

Zvanu ar bailēm Tomasam, bet viņš vēl nav mājās. Zvanu pēc 10 min, bet viņš neatbild. Vai nu ir nenormālīgi dusmīgs, ka negrib runāt ar mani vai arī ir toaletē. Bija toaletē. Un panna vietā un biju tomēr elektrību izslēgusi. Atbraucu laimīga mājās. Tomas izsaka līdzjūtību par hidras zaudējumu, bet tāpat gribēju nopirkt biezāku un ar kapuci... Viņš cenšas mazināt man stresu, jo nākamā dienā man eksāmens uz ceļa. Veselu nedēļu meklēju variantus, kur dabūt mašīnu, jo uz sava vārda nevaru izzīrēt- manas tiesības Kanāda atņēma brīdī kad sāku likt viņu tiesības, jo viņas te bija derīgas tikai 3 mēn. Meklēju visus, kas palīdzēs. Tā baidījos un uztraucos un viss beidzās ar to, ka viss bija tik sarežģīti un pārāk liela atbildība uz Artiņu, ka galu galā viņa atteica un man nācās atteikt to mašīnu. Sazvanīju skolu ar instruktoru. 75$ par iedošanu tikai uz eksāmenu. Sarunāju ar kolēģi, kurš ar prieku aizlienēšot mašīnu. Fhuuuuuu...

Nākamais rīts: 11:15 man eksāmens.9:45 zvana kolēģis un bēdīgs paziņo, ka viņa darbs viņu nelaiž un palīdzēt man nevarēs. Ko darīt!!!???Internets neiet- nevaru atrast citu skolu, kas palīdzētu uz sitienu. Atrodu uz lapiņas nummuru ar to 75$ variantu. Džeks palīdzētu, bet atrodoties Coquitlamā. Otrā pilsētas galā. Mēģināšot. 11:00 vajadzētu būt pie manis. Nolieku klausuli un divu dienu stress izlaužas pār mani. Nokaucos kā tāds lauvēns. Kāpēc!!!!!!!!!!*&^%$$%

Atsēdināju sevi un nomierināju. Ja nesanāks, tad viss vairs nekad nemēģināšu nolikt. Džeks paspēja uz 11:00 Apsēdināja mani pie stūres. Es braucu kā apsēsta. Viņš kliedz, ka šitā nekad nenolikšot tiesības. Es saku, ka nepaspēsim. Viņš saka, ka es vispār noteikumus neievēroju. Man vienalga. Samaksāju tos 100$. Ieejam iekšā. Viņš man parāda:

- Ja tev būs tas jaunais aziāts- nenoliksi, Viņš ir stulbs un gāž ārā par neko. (kā reiz iepriekšējā reizē man viņš tika)

- Ja būs tas tumšais, noliksi.

Pats vēl pieiet pie viņiem un iestarpina, ka esmu ņēmusi mācībstundas pie viņa (kā tad!!!).

Nokavējām 5 min, bet atļāva likt. Tika man melnais. Izdarīju 3 kļūdas:

Pirmā- pirms iebraucu aplī, parādīju, ka braucu pa labi- kā jau Latvijā. Šeit- tikai ja aplī brauksi pa labi

Otrā- Uz kalna, kad apstājos- pavilku "roceni', ko viņi nedara. To viņš novērtēja kā super labu pozitīvu aspektu un pajautāja, vai tik neesmu no valsts, kur nav kalnu un katrā kalniņā rauju roceni uz augšu. Lai tik tā turpinot.

Trešā - intersekcija pa kreisi izbeidzās. Iedegās dzeltenais. man jābrauc pa kreisi. Luksoforā deg zaļā gaisma un aiz manis ir auto. Domāju, drīkst braukt vai nē. Latvijā ja ir intersekcija, tad jāklausa tikai intersekcija, bet šiten te - ej nu sazin. Stāvu. Baidos kustēties. Auto pīpina. Es stāvu. Inspektors:

- Jā, ko mēs gaidām?

Pārbraucu, bēdīga, bet izrādās, ka noliku un mani vēl slavēja par braukšanu un par tik ļoti maz kļūdiņām. Pat teica, ka esmu pārāk uzmanīgs braucējs. es māju ar galvu. (ja viņš zinātu manu braukšanu aptiesībā). Man ir tiesības!!!!! Un 24 h murga beigušās. :)))

Nacionālās īpašības

2010-07-17T15:46:00.003-10:00

Kanādietis:

- cik?

- 10 dolāri katram. 20 kopā.

- Ok, braucam. Brauksi ātri un pie sarkanā, iebrauksi taksim sānos dabūsi labu dzeramnaudu.

Beigu atlikums: 20 $ plus 20$ līdz 80$ dzeramnaudas - atkarībā, vai esmu iebraukusi taksim sānos. 15 reižu pateikts "atvainojos" garāmejošiem gājējiem, jo esmu izvēlējusies trotuāru; 3 reizes esmu izbraukusi "pie sarkanā"- starp citu - visvairāk maksā par šo triku.

Aziāts:

- Cik?

- 10 dolāri katram.

- Ha, ha tik kruta. Drīkst es nofotogrāfēšos?!!!Ha, ha, ha, ha. paskat, cik tas ir smieklīgi!. Ha, ha, ha....

Beigās: 0, bet esmu daudzos fotoalbūmos.

Indietis:

- Cik?

- 10 dolāri katram. Kopā 20

- 10 un braucam

- 20

- Nu labi.

Sēž visi klusējot un smaidot.

- Zini, pie mums Indijā šito ir daudz

- Nu jau zinu.

- Ar tādām cenām tev labs bizness. Vari pēc tam atvest atpakaļ, no kurienes paņēmi. Mums tur mašīna noparkota.

Beigās sanāk 2 reiz garāks brauciens, bet man roka neceļas vai latviešu īpašība par sarunāto cenu neļauj kaulēties un viņi smaidīgi iekāpj savā superdārgajā auto. Un es nezinu, kā tas atkal gadījās.

Krievs

- cik?

- 10 katram un 20 kopā

- "Vaņa, ti što zdurel!!!" - sauc blakus esošie

Kopā: o

Saudu Arābija:

- Gribu brīvu braucienu

- Nesanāks

- Nu comon, brīvu braucienu

- Nē

- Cik?

- 10 katram un 20 kopā

- hamsa (pieci)

- Nē, 20

- 5

- Nē, 20

- Nu labi, 10

- Ok, braucam

- Kā tevi sauc?

- Ieva

- tev draugs ir?

- Ir

- žēl tu tik smuka, nu labi, tad varbūt tomēr iesi ar mums tusēties

- Nē, es strādāju

- Labi, tad nobrauc gar meitenēm.

Saprotu, ka mans transports tiek izmantots meiteņu ieguvei. Ja ne es, tad citas. Aizmugurē skan ķiķināšana un visi varonīgi smaida, tik ik pa laikam man uzsauc:

- ātrāk

Beigās: 5 min cīņa par to, kurš maksās, 5 min cīņa mani vēl piedabūt tusēties un tad nāk samaksa: 10 dolāri un 50 centi tējā. :) Un vēl 6 mēnešus mani sveicina un atcerās.

Brits un īrs

-Ej, aizved mūs uz bāru

- 10 dolāri katram. Kopā 20

- Tu ko galīgi, taksis ir lētāk. Ārprāc, normāli paprasīja. F.....Y......!!!!!!!! Tāpat sēdi un neko nedari. Aizved, iedosim 5 dolārus.

- Nē, ir cilvēki, kas var atļauties un tik rupji neuzvedās.

- F....Y....!!!!!! ( Manu tuvējā lokā zinu, ka briti un īri apmeklē klubus 3 reiz, 4 reiz nedēļā un mazāk par 130$ netērē par alkoholu vienā vakarā).

Kopā: 0 un pāris jauni nelabie vārdi manā vārdu krājumā.

Vācieši.

- Cik

- 20 dolāri

- Labi

Braucam, īsti nevar saprast - patīk vai nepatīk. Beigās iedod 20. Un cik esam sapratuši - vienalga, cik paprasīsi, nekad, nekad nekaulēsies. Iedos.

Grieķi

Kāds no malas ir jau paspējis iesēdināt manā taksī kaut kādus viņa draugus. Iespiedis man saujā 40$ un pateicis:

- Nogādā viņus drošībā.

Tad seko emocionālas atvadas. Pircējs izrāda savu viesmīlību kā vien varēdams un tad ir brauciens. No aizmugures skan skaļas pārrunas un par cik grieķiski šo to saprotu, tad zinu, ka tiek pārspriest vakars un ne miņas no strīda, kaut manu mūziku ir grūti sadzirdēt.

Mājas slimība

2010-07-15T13:51:00.003-10:00

Cik Vankūverā maksā homesick? Uj, cik nesamērīgi. Sāksim kaukulēt.

Pirmkārt, kad uznāk tādas pārmērīgas jūtas, tad to ir grūti kontrolēt un vēl pamatīgi jānoslēpj no mana poļa, jo viņam bēdīgi, kad viņš redz mani urbjoties cauri visiem youtube saldsērīgo dziesmiņu krājumiem un veco raidījumu ierakstiem. Un tad jau viņam kopā ar mani ir arī tas viss jānoklausās un jāsēž un jāmāj ar galvu, ka viņš saprot par ko latvietis tik ļoti priecājas pie tik skumjām dziesmiņām. Sākot ar Dziesmusvētku repertuāru, līdz Sīpolu "dvēselītei", pāris Igo skaņdarbi, tad aiziet tālāk līdz "Atdziedi dvēsele", "Prāta vētra"utt. utjp., kur vien kāds smuki izsaka jebko latviešu valodā. Visvairāk gan viņam laikam patīk "Prāta vētra", kur pat esmu viņu pieķērusi klausoties albumus vienatnē bez manis un pat palūdzis iztulkot.

Un laikam jau jāvaino visvairāk Buntes tajā visā. Vispirms apsveicu Alisīti dzimumdienā, tad pēcāk mamma ielikusi "Pūņu" bildi. Tad nu man uz pāris stundām "aizgāja ciet". :) Labi, ka atnāca vaļā...

Un cik gan tas viss man izmaksā? Tātad, internets - 10 dolāri, bet tas mirklis bija 1 diena - tātad 10:30, kas sanāk 0.30 $

Tālāk pusdienas. Tiek pastellēts biezpiens. Īstais, nevis tas no veikala, bet dzīvs, ar ko viņa priekšniece cep biezpiena torti. Sanāk 1 kg - 16$. Tad to visu jāsajauc ar skābo krējumu, kas maksā 3.50 $. Kartupeļi - 1 $. Siļķe - par diviem lieliem gabaliņiem - 7 $. Pie dillēm netiku. :( Vēlāk vēl uzcepu biezpienplācenīšus. Gribējās vēl kefīru, bet tas sanāk par 1/2 l - 4.50$ un šito pasākumu atcēlu.

Patriotisms sanāk padārgi. Pat sushi ir par 18 gabaliņiem tikai 7 $. Būt japānim un būt homesick ir tik lēti....Ķīnietis vispār var par 5$ dabūt gabaliņu mājas un justies paēdis visu dienu. Anglim - fish and chips pa 8 $, bet latvietim pat normāls biezpiens par to naudiņu nesanāk.

Lācenes

2010-07-13T08:27:00.004-10:00

Šodien termometrs ir atgriezies iepriekšējā pozīcijā un dienas vidū atkal ir 16 grādi pēc Celsija. Nākamās divas nedēļas sola tos pašus 16, bet lietu nesola. Karstuma laikā gribējās pērkona negaisa, bet te viņš nezibinās - nav kontinents, kur viņš atnāk izzibsnī, saelektrizē un tad bāc...Pietrūkst..Bet savādāk - te viss ir forši. Pēc 3 dienām darbā, kur nežēlīgi nominos, Tomas mani vēl divas dienas izvizināja ar riteni. Vispirms bija Edžum jāparāda Lost lake, tad otrā dienā arī noteikti uz Lost lake jābrauc. Tad es nejauši ieteicos, lai aizvizināmies līdz slūžām un pa otru ceļu atpakaļ. Tad pēc 4 km sapratām, ka parka apsaimniekotāji nav pateikuši, ka ceļš slēgts....Lieki 8 km..Kādi 30 km pa grantētiem kalniem un lejām katrā dienā. Šodien es no mājas ārā nekustēšu. Tomāti, gurķi un zemenes, lai nāk paši mājās no veikala...

Un vakar krietnas 40 minūtes mielojāmies ar lācenēm(tā vismaz Edgars viņas sauc) un kazenēm. Atradām krūmu, kuru lācis vai cilvēki bija palaiduši garām un uj, kā saēdāmies. Visu laiku gan bija neomulīgi, ka nu pat aiz krūma sēdēs pekainis un uzrūgs:

- Kuru kaku, ko es atstāju uz takas, jūs nesaprotat?! Jūs, ko tiešām domājat, ka varat tā vienkārši nākt?! Kurš ir teicis, ka mežš ir visiem????!!! Es palūgtu jūs aizvomākties!!!

Nu vismaz labākajā gadījumā. Ir jau dzirdēts, ka sieviete met ārā grabažu miskastē, aizver vāku, bet pretī raugās pekainis. Un tad es tos krūmus šķiroju. Tomas gan uzņēma foto un izskatās, ka viegli pekaiņiem nebūs mūs pamanīt, bet tomēr - lāča dārziņš.

Šitādi rāpjoties un rosoties, izbiedējām riteņtanti. Viņa nodomāja, ka lācis krūmos.

Tool

2010-07-11T20:09:00.004-10:00

Minos ar savu pedicabu jau tuvu 9 mēnešiem. Esmu izvizinājusi tik daudz publikas no visādiem koncertiem - Kiss, Lady Gaga un citus, kurus pat nezinu. Un tad nāca Tool kārta. Tomas jau kādu mēnesi par to vien runāja, bet pēdējā brīdī izlēma neiet, jo ļoti saguris bija un gribēja ar mani, bet man darbs.

Un tad nāca ārā no koncerta publika. Visi tādā sajūsmā par koncertu, ka nezinu, kā Tomkam nepateikt, ka koncerts esot bijis nenormālīgi labs. Bet tā publika!!! Tik foršus cilvēkus vizināju, tik visi forši un devīgi. Biju uzlikusi Tools - Sober. Vēl divas dienas mani pa ielām meklēja un lika likt Tool. :) Bet arī ļoti pārguru. Šausmīgi pārguru. Beigās vairs nu neko negribēju darīt. Sēdēju un skatījos, kā viens jaunietis bija atradis kurpi un staigāja pa Granvill ielu un uz ceļiem nometies pielaikoja meitenēm to kurpīti. Meklējot Pelnrušķīti. Man pati kurpīte nepatika - nevilku.

Cits man stāstīja, ka piektdien esot tā nosvinējies, ka aizmidzis ar plaukstu uz krūtīm pludmalē. Pamodies ar iesauļotu plaukstu.

Jā, karstums te bija milzīgs. Tā pārkarsu, ka vienu dienu no mājas iziet nevarēju. Nu jau gan laiks atkal nostiprinājies.

Un Vankūverieši svin vasaru. Visādi koncerti uz ielām, ekrāni, kino un drīz arī uguņošana būs reizi nedēļā.

Netālu no mājām bija pat viens koncerts netipiskā vietā. Zem skytraina. (attēlā)

Tomasa blondīne

2010-07-06T15:33:00.002-10:00

Beidzot ir karsts, karsts!! Izmantoju brīdi, lai sauļotos pagalmā. Pirms tam gan izmazgāju matus un tādiem pašiem slapjiem apsēdos zālītē. Kaimiņu mājās dzīvo pavecāka itāliete, kam nu ļoti patīk papļāpāt. Par visu. Mūs ar Tomasu jau no sarunām zin.Vārds pa vārdam. Te pēkšņi viņa.

- Tu un Tomas? Man jau likās, ka viņam ir tāda tieva blonda meitenīte. Cik tad sieviešu jūs tur dzīvojat?

Gaiši izmazgāti mati izskatās tumši, bet itāļiem laikam to nezināt. :)

Daba uzbrūk

2010-07-05T19:35:00.004-10:00

Šodien mēs ar Tomku bijām nolēmuši, ka jāsāk brūnēt un jābrauc apraudzīt Sasamat lake. Pa ceļam uz daiļo ezeru savilkās mākoņi un savilkās man lūpa uz augšu. Mazliet gan atvilku atpakaļ, kad autobus pabrauca garām alnim, kas tur pat ceļmalā mielojās ar lekno zālīti, bet diezgan drīz vilkās atkal atpakaļ. Tomas gan mani mēģināja visādi uzmundrināt, bet es saskumu, jo man likās, ka redz pašā Vankūverā tak palika saulīte. Ilgi domāju, kam to vainu uzvelt. Varētu jau uzvelt visu vainu dabai, bet tas mani neapmierināja un diezgan ilgi es mēģināju atrast iemeslu, kāpēc mans Tomka pie tā ir vainīgs. Tā nu mēs gulējām smiltiņās un gaidījām, kad no mākoņiem līdīs ārā saule. Veselu pusotru stundu. Man tas kaut kā atgādināja vecos Jūrmalas laikus, kad no rīta sparīgi met iekšā peldkostīmu somā, sazvani draugus un skrien uz vilcienu, bet tiklīdz nonāc galā, tā pļurkts un bērziņš- 20 minūtes sēdi zem mākoņa un 5 min ātri mēģini sasilt, lai galīgi nenosaltu... Tā nu pukojos.. Un vienu mirkli jau gandrīz manā uztverē Tomka nebija vainīgs pie mākoņiem...No viena meža malas pēkšņi izlīda 3 mazi muskatieri ar 2 lieliem muskatieriem un sāka mūs ielenkt. Šeit tiek fiksēts brīdis, kad viens no zošiem nav kautrējies iekāpt ar savām pleznām manā grāmatā un uzmākties manam pie mākoņiem vainīgajam.

Un tad pagāja 1.5 h un saulīte priecīgi izlīda un nepameta mūs atlikušo dienu. Un atkal mans Tomka nebija vainīgs un par savu pagānismu apsolījos uzvārīt kukurūzu.

Pagāja kāds laiciņš un pludmali ieņēma jau 15 putnu armija, kas vazājās pa pludmales paklājiņiem, ņurcīdami visu savā priekšā un dedzīgi prasīdami savu tiesu. Kāda kanādas jauna lēdija krita panikā un skrēja prom pa visu pludmali. Putni šo jaunavu pārprata un skrēja līdzi. Visi bariņā...Kādi trīs jaunieši savā bibliotēkas stūrītī turpināja baudīt savu triloģiju bez jebkādas trauksmes.

Mājās ejot gan nācās noiet kādus 4 km meklējot autobusa pieturu, pa ceļam saēdāmies avenes un sārti atgriezāmies mājās.

nerakstās

2010-07-04T20:25:00.002-10:00

Tā paša iemesla pēc, ka nu man ir bieza 740 lpp grāmat, nerakstu, bet šodien sagribējās biku parakstīt. Varbūt tāpēc, ka Artiņa nopirka manai soļankai marinētus gurķus burciņā uz kuras skaidrā poļu valodā ir rakstīts "polskie ogurki" un tur pat pa labi "Product of India". Un ražotājs ir Kanāda. Un tā es atkal rakstu un mēģinu apsolīt, ka neizlaidīšos slinkumā un turpināšu rakstīt.

Un tagad eju lasīt grāmatu.

publikācijas

2010-07-03T13:18:00.002-10:00

Esmu aizgrābta. Līdz sirds dziļumiem pārņemta, apmāta un atradusi savu internetlappusi. Pateicoties Sanitas atvestajam "Rīgas laikam", esmu iepazinusies ar publikāciju interneta ievietni. Esmu lasītāja. Nu jau būs kādi 23 gadi kopš aizraujos ar ko tik līksmu un patīkamu. Sākumā bija grūti, domājams kamēr līdzskaņus liku kopā, bet kad to visu apgūst, tad ir tik forši.:)) Man trūkst žurnālu un labu grāmatu. Bibliotēka jau ir, bet kaut kā nesanāk aizčāpot. Ik pa laikam nopērku kādu National Geografic, bet pie maniem tempiem tās ir 2 dienas un atkal būtu jāpērk jauns. Un te nu ir žurnāla "Rīgas Laika" ieteiktā lapa : http://issuu.com/

Šito atverot un iemēģinot es jūtos kā Ziemassvētkos. :D Ar Tomku ir sarunāts, ka uz nākamajiem svētkiem dabūšu ibook. Sirds sitas straujāk un tā gribējās padalīties manā priekā!!

Klusums

2010-06-29T10:35:00.004-10:00

Kāds laiciņš ir pagājis, bet viss ir kārtībā. Kā no zila gaisa atskrēja pie mums Kici ar Sanitu, un nu galīgi nesanāca laika. Viss vēl ir labākajā kārtībā. Nekas nav mainījies- pat īpaši silta vasara vēl nav iestājusies. Bijām uz Vankūveras salas apskatīt Viktoriju - beutiful British Columbia galvaspilsētu. Nu apskatījāmies. Satiku 3 latviešus uz Granvill ielas. Tādi jautrie puikas. Kad pateicu garāžā, ka satiku, tad kādi 4 pedicabisti noelsās:

- beidzot, citādi jau 3 nedēļas miera neliek un tevi meklē. :)

Un jā, pašlaik notiek džeza festivāls pilsētā. Gastown bijām uz diviem koncertiem. Smuki dzied. Atnāca Ādams un pēcāk paņēma mūs ar Tomku un Šonu un Stefu uz pokerspēli. Tur arī aizsēdējāmies, tur arī pēdējos 10 $ nospēlējām un tur arī sapratām, ka pokeri ar Šonu nespēlēsim.

Bildē no kreisās: Meksika, Anglija, Zviedrija, Tasmānija, Zviedrija, Kanāda.

16.jūnijs

2010-06-17T10:13:00.003-10:00

Bēdīgā stāvoklī mans vīrietis izkāpa(jocīgi izklausās, zinot, ka mums ir matracis uz grīdas) no gultas, apskatījās spogulī uz visu Dievu radību meistardarbu, smagi nopūtās, gandrīz jau līda atpakaļ gulēt, jo jau "jau 30, tad kāda jēga esot iet strādāt", bet beigās to izdarīja. Pēc 4 h miega. Un diena tikai sākusies, jo programmā mums bija doties uz Deep Cove ar kanoe laiviņām vizināties. Izdzēris manu 2 litru soļanku, sapakots ar ūdeni, pierādīja, ka viņš to var un es ar viņu lepojos, jo nekāda airētāja es vairs neesmu. Paziņoju, ka bērnībā esmu pietiekami izairējusies Valdemārpils smailīšu pulciņā, un man patiešām ir problēmas ar diafragmu, tas viss vēsā mierā tika uztverts un mans Tomka pat atguva dzīvotprieku un smaidu, kā arī neatkārtojamo humoru un pat beigās savas dziedāšanas prasmes. Tas viss balstīts ne jau uz manu slinkum izgājieniem, bet uz Mātes dabas skaistumu un sprigano gaisu, kas lieliem malkiem ieplūda viņa krūtīs.

Pa vidu, kad uzspīdēja saulīte un Tomas jautāja, vai var dabūt savas saulesbrilles, gan nācās sabēdāties, jo es viņam atgādināju, ka 15.jūnija vakarā griežot danci ar mani, viņš pats paškājīgi sabradāja savas mīļās brilles. Tālākais gan bija bez īpašiem atgadījumiem, ja neskaita dūkurputna kauju ar vārnu cīņā par mazajiem dūkurēniem.

Un atradām arī savu sapņu namiņu. :)

Bet kā varonis atgriezās mājās mans trīsdesmitgadnieks, uzcepa vēl vistu, apēda ķiršus un saldi jo saldi aizmiga.

15 jūnijs

2010-06-16T09:05:00.003-10:00

Tomka dzimumdiena. Mans vecītis iekāpa citā lauciņā un vairs neskaitās starp 20 gadīgajiem. Apēda manu soļanku, nopūta sveci uz manis radītajiem melleņu mafiniem un devās uz uzaicinātu koncertu. Līdz tam mēs lēnītēm iztukšojām Tomasa bosa dāvināto rumu, kas Kanādā ir īpašs Dārgums. Bosam arī dzimumdiena ir 15.jūnijā. Rums bija garšīgs un kola arī. Līdz koncertam nonācām pavēlāk un gājiens uz turieni manuprāt ir visspilktākais moments šajā vakarā. Par tālāko vakara norisi atbildīgs ir rums un Kanādas likumi. Jau vienreiz netiku iekšā bārā, jo man nebija līdzi personības apliecinoši dokumenti. Un no kļūdām mācās tikai reizēm. Mums abiem nebija dokumentu un vēl apsargs pateica, ka īpaši mani nelaidīs iekšā, jo izskatos jaunāka. Šis kompliments man izmaksāja 45 min braucienu uz mājām pēc pasēm un kad tiku atpakaļ bija jau vēls un es biju jau biku sadusmojusies uz sevi un Kanādas likumiem.

Par tālāko vakara norisi - paldies, Artiņ, par tām pāris bildēm, ko tu nofočēji. Un arī tas galvenais dziedonis izklausās daudz foršāk kā vakarvakarā. Es pat saprotu viņa jokus. :)

Un te ieskats galerijā "Tomas fočējas".

Kalnā kāpēji

2010-06-15T15:00:00.002-10:00

Jā, pedicabos ir sākusies sezona. Īstā sezona un visi laimīgi pelna naudiņu. Sabraukuši tūristi un par nieka nobrauktiem gabaliem dāvā naudiņu. :) Zināju, ka nākamā dienā mani sagaida 5 h kāpelēšana, tāpēc pabeidzu maiņu 2 h pirms beigām, lai paspētu izgulēties. Es biju gulējusi 5 h, bet Šons pedicabists tikai 3 h.

Artiņa bija kāpusi nedēļu iepriekš un biku mani sabaidīja, ka esot grūti. Bet nu nebija gan. Lieliska pastaiga pa kalniem ar lielāko Waw īpatsvaru uz cilvēku skaitu, kas kāpa. (Canada - the biggest squere meters of awsomness to amount of peopil!!)

Satikām čipendeilus, labradorus, buldogus un pat Artiņas Loti kalnos - nez kā viņi rāpās pa kalniem un trepēm? Izskatjās gan bezgala pārlaimīgi.

Un pagulējuši spicē, kāpām lejā. Un te sākās manas mokas. Man sāka sāpēt diafragma. Nezin kāpēc, bet katrs solis lejā man bija drausmīgas sāpes. Tomka domā, ka es esmu pārpūlējusi kaujā par karodziņu-pārāk augsti pacēlusi jaunieti un kliegusi. Nez, bet sāp jau otro dienu tā, ka nevaru pagriezties uz sāniem guļot, tikai izstiepusies. Kādam tā ir bijis?!! Ko, lai es daru? :( Katrs solis sāp.

Bet toties iepriecināja mājupceļā 2 lāči, kas katrs savā ceļa pusē sirsnīgi mielojās ar zālīti, nemaz nebēdājot par lielo automašīnu satiksmi, kas ar interesi braukāja turp un atpakaļ.

ps. Bildes pa kreisi